Labklājības ministrija

Atpakaļ
2017

Labklājības ministrijas komentārs

Ministrija izstrādāja un sniedza priekšlikumus Saeimā, precizējot Likumā iekļauto regulējumu attiecībā uz materiālo un psihosociālo atbalstu personām ārkārtas situācijā. Jāatzīmē, ka Likums regulē pašvaldības sociālās palīdzības saņemšanas kārtību savas administratīvās teritorijas iedzīvotājiem, kas tiek sniegta, balstoties uz personas materiālās situācijas izvērtējumu, un nodrošina palīdzību gadījumos, kad ārkārtas situācijas (ne tikai nelaimes gadījumi un katastrofas, bet arī, piemēram, zādzības, satiksmes negadījums utml.) rezultātā persona nespēj apmierināt savas pamatvajadzības minimālā apmērā, un tādējādi persona/ģimene ir nonākusi krīzes situācijā. Proti, ne visas ārkārtas situācijas rada krīzi personai/ģimenei (ja ir citi resursi, tad krīze var nerasties). Ņemot vērā arī atsevišķi radušos nepieciešamību pēc vienotas pieejas noteikšanas attiecībā uz rīcību ārkārtas situācijās, Ministrija sniedza priekšlikumu Saeimai, iekļaut tās izskatīšanā esošajā likumprojektā par grozījumiem Likumā, definēt atbalstu personām krīzes situācijā, kura izmaksa nebūtu atkarīga no ieņēmumu izvērtējuma (stājās spēkā 2017.gada 9.februārī). 

Likuma 1.pantā ir noteikts, ka krīzes situācija ir situācija, kad persona (ģimene) katastrofas vai citu, no personas (ģimenes) gribas neatkarīgu apstākļu dēļ, pati saviem spēkiem nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības un tai ir nepieciešama psihosociāla vai materiāla palīdzība. Līdz ar grozījumu Likumā stāšanos spēkā, ir stājies spēkā arī „jumta regulējums” personu atbalstam ārkārtas (krīzes) situācijās.

Tā kā ārkārtas situācijas var būt dažāda rakstura, Likumā netiks detalizēti noteikts krīzes situācijā nonākušām personām piešķiramo pakalpojumu klāsts. Ministrija, sniedzot informāciju Saeimai un Valsts kancelejai jau ir skaidrojusi, ka atbilstoši ārkārtas situācijas raksturam, ārkārtas situāciju radīto seku likvidēšanai, neievērojot rindu, visbiežāk varētu būt nepieciešams sniegt šādus pakalpojumus:

- valsts finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā (10 dienu kursu Sociālās integrācijas valsts aģentūrā);

- tehniskos palīglīdzekļus, nepiemērojot Publisko iepirkumu likuma prasības (tai skaitā tādus, kuri nav iekļauti no valsts budžeta līdzekļiem apmaksāto tehnisko palīglīdzekļu sarakstā);

- diennakts krīzes telefona pieejamību;

- ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cietušajiem – bez vecāku gādības palikušajiem bērniem vecumā līdz diviem gadiem, bērniem ar garīga un fiziska rakstura traucējumiem līdz četru gadu vecumam un bērniem invalīdiem līdz 18 gadu vecumam, personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem (personas ar 1. un 2.grupas invaliditāti) un neredzīgām personām (personas ar 1. un 2.grupas invaliditāti);

- psihologa konsultācijas personas dzīvesvietas pašvaldībā pēc nepieciešamības gada laikā pēc ārkārtas situācijas.

Ministrijas ieskatā kārtība, kādā ārkārtas (krīzes) situācijā būtu saņemami šie pakalpojumi, nosakāma attiecīgos pakalpojuma saņemšanu regulējošajos Ministru kabineta noteikumos.

Kārtība, kādā krīzes situācijā personas saņem valsts finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu Sociālās integrācijas valsts aģentūrā paredzēts noteikt Ministru kabineta noteikumos, kas tiek gatavoti, lai aizstātu 31.03.2009. noteikumus Nr.279 „Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem”. Šobrīd noteikumu projekts atrodas saskaņošanas procesā starp ministrijām.

Savukārt kārtību, kādā personām ārkārtas (krīzes) situācijā tiks nodrošināti tehniskie palīglīdzekļi paredzēts iekļaut Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumos Nr. 1474 “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi” un Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumos Nr.1472 „Kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus – tiflotehniku un surdotehniku” (turpmāk kopā - Noteikumi). Šo noteikumu grozījumus Ministrija plāno sagatavot 2017.gadā vai 2018.gadā, atbilstoši grozījumu Likumā virzības gaitai. Minētie grozījumi Likumā paredz reformēt tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanas kārtību.

Savukārt gadījumos, kad ārkārtas (krīzes) situācijā būs nepieciešami citi pakalpojumi, kuri nav ietverti iepriekš minēto noteikumu grozījumos, bet nepieciešami krīzes situācijā nonākušu personu psihosociālajai rehabilitācijai, Ministrijas ieskatā jāpiemēro Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 8.panta otrās daļas 4.punkts, kurā paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts vai pašvaldības institūcija iesaista reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos juridiskas vai fiziskas personas rīcībā esošos resursus.