Varbūt Saeimai vajadzētu kļūt par viedokļu sacensības un gudras asprātības skolu? Tas pieradinātu arī citus strīdēties bez dusmu izvirdumiem. Līdz šim mūsu Saeimas sēdes ne vienmēr liecina par cilvēku cieņas respektēšanu. Lasi
Zviedrijas, Vācijas un Dānijas pieredzē, īstenojot minoritāšu konvenciju, nav tādu precedenti, kuri derētu Latvijai. Protams, nacionālās minoritātes tiesības galvenokārt jāattiecina uz LR pilsoņiem, bet nevar tos tiesiski nošķirt „teritoriālos aplokos”! Lasi
Latvijā nav novilkta robeža starp nacionālām un pēckara ieceļotāju minoritātēm, un politiķi nav meklējuši atbildi uz jautājumu par to, kas ir svarīgākais kritērijs: personas ierašanās laiks vai piederība Latvijas valsts tautai? Te palīgā jāņem pasaules tiesību zinātnes secinājumi. Lasi
Konvenciju vēl šogad varētu ratificēt, 6. maija “priekšvēlēšanu balsojumam” nav izšķiroša un nebūs paliekoša nozīme – pati balsojuma pēkšņā izvirzīšana un ātrā apspriešana rādīja, ka tas notiek “starp citu”, proti vēlēšanu kampaņas kontekstā. Lasi
Ideja organizēt Latvijas Krievu kongresu, lai apvienotu visus, kuri atzīst krievu valodu un krievu kultūru par savu dzimteni, atgādina 19.gadsimta Itālijā dzimušo iredentisma paveidu, kas mūsu dienās un vēl ES valstī būtu briesmīgs anahronisms. Lasi
Vai austrumslāvu tautasgrupas klātbūtnē Latvijā ir iespējama visas valsts nacionālās sabiedrības izveidošanās? Integrācija ir iespējama, bet integrācijas politiku vajadzētu koriģēt. Ar dialogu vien nepietiek, valdībai jāierosina kompromisi, tā paturot iniciatīvu savās rokās. Lasi
Nepilsoņu vidē izskan pretenzija, ka Latvijā pastāvošā reālā nacionālā esamība viņus neapmierinot. Darboņi, kuri apzināti pamato šo nolieguma strupceļu ar esošā modeļa neatbilstību savām „augstajām” iecerēm, līdzinās Solžeņicina atainotajam nomenklatūristam, kurš gan mīlēja tautu, bet ienīda iedzīvotājus. Lasi
Rīgas krievu preses sadalīšanās „etnistos” un „ekonomistos”, piedāvājot skaidrojumu pārsvarā negatīvajam krievu balsojumam referendumā, ir cerīga parādība. Nedrīkst arī aizmirst vēl kādu faktoru, kas mazina etnopolitikas prioritāti - Eiropas pilsoņa pārnacionālo identitāti. Lasi
Domstarpības izglītības reformas jautājumā izpaužas arvien trokšņaināk, gatavojoties kaujai skan bungu rīboņa, dibinās „frontes” un „štābi”. Vai ekstrēmās grupas nevar izprovocēt plašu etnisko konfliktu? Meklējot atbildi, jānoskaidro, kas īsti ir etniskais konflikts. Lasi