Indra1
Indra Mangule

Šķiet, ka jāpiekrīt Čārlzam Bukovskim un viņa teiktajam, ka pasauli var izglābt, tikai sākot ar vienu vienīgu cilvēku. Visi parējie centieni to panākt ir naivs romantisms vai arī...politika.

Uz šī pieņēmuma fona, ar politikas, filozofijas un demokrātiskās teorijas izglītību azotē, rakstu un interesējos par politisko teoriju, ar nacionālo identitāti saistītiem jautājumiem, pilsonisko republikānismu un dažādiem normatīviem jautājumiem par lietu kārtību pasaulē, īpaši tiem, kas saistīti ar demokrātiju, pilsonisko aktīvismu un sabiedrību.

Komentāri (6)
  • Sargi savu valodiņu 9 Autors:Indra Mangule

    Komentārs:Indra Mangule

    Paldies par komentāru, kļūdu izlaboju!

  • Par būtisko 11 Autors:Dace Akule

    Komentārs:Indra Mangule

    Man gan šķiet, ka bieži vien ir vērts no sākuma izpētīt teritoriju, citu valstu/indivīdu/organizāciju pieredzi, izdarīt secinājums un tikai tad ķerties pie reālajiem darbiem, nevis mesties uz galvas dziļos ūdeņos. (Kvalitatīvi) pētijumi netiek veikti tikai pētīšanas prieka dēļ, tiem ir noteikts mērķis un jēga.

  • Sargi savu valodiņu 9 Autors:Indra Mangule

    Komentārs:Indra Mangule

    Par savu saprašanu neuztraucos un domāju, ka gan mans šī izteikuma lasījums, gan Jūsu, ir tikai interpretācija un apgalvot, ka 'zinu pavisam droši, kas I. Latkovskim bija padomā' no manas puses būtu augstprātība. Savukārt deputātu izteikumu komentāru būtiba šeit slēpjas iekš tā, ka viegli pārprotamas, divdomīgas frāzes bieži noved pie maldīgiem impulsiem, kurus sabiedrībā cilvēki viegli interpretē katrs pa savam, tādēļ varbūt ir vērts pa brīdim pievērsties tam, ko/kā deputāti runā apskatot konkrētus izteikumus. Par to, kāpēc es to daru: http://politika.lv/article/ka-sauc-ta-atskan

  • Kā sauc, tā atskan 2 Autors:Indra Mangule

    Komentārs:Indra Mangule

    Nevaru nepiekrist!

  • Sargi savu valodiņu 9 Autors:Indra Mangule

    Komentārs:Indra Mangule

    Kalvi, šķiet, ka šajā ziņā esam ar Jums līdzīgās domās - es arī uzskatu, ka cieņpilna attieksme pret citām valodām un savas dzimtās valodas kopšana un sargāšana (piemēram, pareizi lietojot 'ka' un 'kāds') viena otru neizslēdz. Šeit gan mani vairāk uztrauca tas, ka no deputāta sacītā izriet, ka viena no šīm lietām noteikti pārtrumpo otru un man šāda attieksme asociējas ar noteikta veida bailēm par valodas apdraudētību. Šādi izteikumi tādu 'baiļu faktoru' tikai lieki izceļ un uzsver, nevis mudina mācīties/cienīt arī citas valodas.

  • Pilsonība - dāvana, kas jānopelna? 9 Autors:Providus

    Komentārs:Indra Mangule

    Šajā aprakstā centos kaut nedaudz pakāpties nostāk no konkrētās situācijas un Latvijas konteksta - paskatīties nedaudz, ko par šo visu saka pilsoniskā teorija abstraktā līmenī. Līdz ar to ‘zelta vidusceļam’, kuru pieminēju rakstā, varētu būt vairāki varianti. Pati personīgi gan uzskatu, ka tevis pieminētais variants par automātisku pilsonības piešķiršanu arī nepilsoņu ģimenēs dzimušajiem bērniem (ar iespēju no tās atteikties) ir optimāls, tieši rakstā pieminēto apsvērumu dēļ. Viens komentārs par Pilsonības likuma grozījumu ierosinājumiem – man visvairāk laikam mulsina 3.1 panta ceturtā daļa, kas nosaka, ka, ‘iesniedzot iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta pirmo daļu, bērna vecāks apliecina, ka palīdzēs bērnam apgūt valsts valodu – latviešu valodu un ieaudzinās viņā cieņu pret Latvijas Republiku un uzticību tai’. Par spīti tam, ka es uztveru un saprotu, no kurienes šis ‘sentiments’ , ja to tā varētu nosaukt, nāk, man šķiet aplami pieņemt, ka ‘cieņas ieaudzināšana’ un ‘uzticības nostiprināšana’ ir kas tāds, ko var noteikt ar likumu un likt kādam to darīt. Viens no 3. lasījuma priekšlikumiem ierosināja šo daļu svītrot, tomēr netika atbalstīts – man tas liek vēlreiz aizdomāties par to, cik lielas var būt bailes pazaudēt pašiem sevi un par to, no kurienes rodas tāda neticība savai identitātei.