User profile default
Inese Ejugbo
Komentāri (2)
  • Dzeramnaudas maksāšana - vai aitisma pazīme? 118 Autors:Linda Curika

    Komentārs:Inese Ejugbo

    Interesanti dati par dzeramnaudas un valsts korupcijas korelāciju. Tas tiešām liek aizdomāties. Bet patiesi - zinu vairākas vietas gan UK, gan US, gan Kanādā, kur oficiantu algas ir minimālās + tipi. Vienīgais, ka visās tajās vietās tipu saņēmējam oficiantam ir jādalās ar pārējo personālu. Proporciju nosaka uzņēmuma iekšējie noteikumi. Par nodokļiem gan nezinu. Esmu bijusi arī vietās, kur arī ar karti maksājot, var piemaksāt klāt par apkalpošanu. Bet tā situācija bija tāda interesanta - maksājot ar karti, norēķinu mašīnīte tev tiek iedota jau ar jautājumu: "Tipu maksāsiet?" un tev pašam tai mašīnītē atbilde Jā vai Nē... un ja jā, tad pašam jāievada summa. Klāt stāvošais oficiants tevi tā vēro, ka bez maz neērti spiest to pogu Nē, ka nemaksāsi. :) Ja godīgi, tad bieži vien izvēlos tipus nemaz nemaksāt un iedarbināt sirdsapziņas slāpētājus. Tipus maksāju tikai tad, ja serviss un ēdiens ir patiešām izcili. Nu tā, ka man patiešām gribētos par to piemaksāt. ...bet autorei taisnība - cik tālu var aiziet tā tipu maksāšana? Kuriem dot, kuriem ne? Ko tad, ja visa ekonomika uz to vien balstās? Piem, mans vīrs, atgriezies no Nigērijas, bija šokēts - ne tikai tas, ka somu nesēji un kurpju pulētāji gar tevi cīnīsies, lai tikai uzmāktos ar saviem pakalpojumiem un prasītu tipus par to (tā viņi pelna savu maizīti), bet pat lidostās, izejot drošības kontroli, darbinieki tev paprasīs par to 'tipus'. Policisti Tevi aizturēs (jo tev ir fotokamera un izskaties pēc tūrista) un neatlaidīs, kamēr nebūsi piešķīris viņiem 'tipus'... un tad vari tikai pabrīnīties, par ko vēl ir jāmaksā 'tipi'? cik tālu šī 'tipu' kultūra var sniegties?

  • Bīstams precedents: vai mērķis attaisno metodes? 169 Autors:Iveta Kažoka

    Komentārs:Inese Ejugbo

    Labi, ka sākumā jau ir pieteikts, ka šīs ir EMOCIONĀLAS pārdomas par tēmu. Kaut arī dažos aspektos var piekrist autorei, tomēr man kā juristam gribētos nedaudz atspēkot dažus apgalvojums: 1) Tas ka līdz šim konkrētais Satversmes pants nav piemērots pienācīgi (vai interpretēts kļūdīgi), vēl nenozīmē, ka tiesību normas piemērošanas praksi nav iespējams mainīt. Tiesiskās paļāvības princips nenozīmē, ka indivīds (vai sabiedrība) var bezgalīgi paļauties uz to, ka iestāde konsekventi turpinās kļūdīties. Ja kļūda piemērošanā ir konstatēta, tad iestādes PIENĀKUMS ir šo praksi mainīt un turpmāk nekļūdīties. 2) Par 'par pilnībā izstrādātu' likumprojektu kā pilsoņu iniciatīvu jau ir debatēts iepriekš. Tajā skaitā, kad pilsoņi devās uz vēlēšanu iecirkņiem jautājumā par valodu. Vairāki juristi jau tad aprādīja, ka arī tas likumprojekts nebija 'pilnībā izstrādāts', jo vispār neparedzēja, piemēram, spēkā stāšanās kārtību. Pieņemot, ka tauta kaut kādu iemeslu dēļ būtu nobalsojusi PAR šo divvalodības iniciatīvu - vai bija kaut kur noteikts kad un kādā veidā visai valsts pārvaldei jāsāk lietot otrā valsts valoda? No kura brīža visi dokumenti jāizdod 2 valodās, utt? Nē! Nekā tāda tur nebija un šāda nepilnīga likuma pieņemšana varētu novest pie masveida likumpārkāpumiem (un tiesiskā nihilisma) jau nākamajā rītā pēc šāda tautas nobalsošanā pieņemta likuma stāšanās spēkā. 3) No augstākminētā piemēra redzams, ka iestādei laikus redzot, ka likumprojekts nav pilnībā izstrādāts un tas var novest pie nopietnām tiesiskām problēmām, ir jābūt mehānismam, kas šādu iniciatīvu aptur. Vēl vairāk - tam netērējot valsts budžeta līdzekļus papildus parakstu vākšanai vai paša referenduma sasaukšanai. Autore gan norāda, ka līdz šim esejas kā likumprojekti nav iesniegti. Bet, sekojot autores domu gājienam un pieņemot, ka nākotnē var būt dažādas citas iniciatīvas (tai skaitā tādas, kas mums patiktu) - pieņemsim, ja vienā dienā kāds iesniedz eseju un nevis likumprojektu. Vai arī tad nevajadzētu būt nekādam mehānismam, kas pasaka - tas nav likumprojekts, bet gan eseja? Manuprāt šādam mehānismam IR jābūt. Cita lieta - iespējams, ka CVK vai kādām citām atbildīgām iestādēm ir jāizstrādā SKAIDRI UN NEPĀRPROTAMI kritēriji vai vadlīnijas, pēc kurām ik vienas iniciatīvas autors var pārliecināties, vai viņu sagatavotais likumprojekts ir 'pilnībā izstrādāts' vai nav. Šādu kritēriju vai vadlīniju esamība padarītu ikviena iniciatīvas autora darbu vieglāku un saprotamāku. Tad mēs varētu arī atsaukties uz tiesisko paļāvību u.c. principiem. 4) Nevaru piekrist autores apgalvojumam caur tautas nobalsošanu rosinātam likumprojektam nevar izvirzīt 'pilnībā izstrādāta' likumprojekta prasības tādēļ, ka arī pašiem deputātiem Saeimā šādas prasības neizvirza. Te nu ir jāaprāda, ka ir būtiska atšķirība procedūrā KĀ tiek apstiprināta un stājas spēkā viena viena vai otra likumdošanas iniciatīva. Atšķirībā no Saeimas deputātu likumdošanas iniciatīvām, kas tiek vētītas neskaitāmās komisijās un pieņemta Saeimā 3 (!!!) lasījumos, tautas nobalsošanā nodotais likumprojekts visai tautai ir jāpieņem ar pirmo reizi un tas stājas spēkā tāds kāds tas ir - pilnīgs vai nepilnīgs. Nevienam, pilnīgi nevienam - ne Saeimai ne kādam citam nav tiesības ne ko pielabot, ne ko pagrozīt. Un ar to arī ir pamatojamas atšķirīgas likumprojekta gatavības/izstrādātības izvirzāmās prasības. ...5) bet kas attiecas uz argumentiem - vai tas ir vai nav LV interesēs un vai tas ir konstitucionāli vai nē - tur nu gan piekrītu autorei - ir lietas, kuras ir jāļauj izlemt tautai vai Satversmes tiesai. Tai nu gan nevajadzētu būt CVK kompetencei par šādām lietām lemt!