User profile default
Vilis Bite

Komentāri (2)
  • Vislabākā enerģija ir nepatērētā enerģija 2 Autors:Providus

    Komentārs:Vilis Bite

    Idejas par enerģijas taupīšanu, vairāk vēršot uzmanību uz siltumenerģijas taupīšanu, principā pareizas līdz zināmai robežai. Pirmais aspekts. Taupīt enerģiju ir izdevīgi vienam vai nelielā kompānijā pērkot enerģiju no lielāka ražotāja, kamēr ietaupījums būtiski nemaina enerģijas ražošanas izdevumu struktūru. Otrais aspekts. Taupot enerģiju (piemēram siltumu, arī elektrību), vienas siltuma vienības ražošanas un piegādes cena palielinās. Jo visa infrastruktūra paliek. Trešais aspekts. Mēģinot kaut ko nosiltināt, tiek izmantots rūpnieciski ražots materiāls, kura saražošanai ir patērēts iespaidīgs enerģijas daudzums, arī loģistika nav pa vējam, bet prasa enerģiju. Enerģijas ietaupījums kopumā var neatbilst iecerētajam. Savukārt izdevumi, kā rāda prakse, vienmēr mīl pieaug. Vairāk neminēšu. Tāpēc - ir visai vienpusēji un apšaubāmi apgalvot, ka taupīt enerģiju masveidā visos gadījumos ir izdevīgi. Īpaši katram individuāli ieguldot savus līdzekļus, pazeminot komfortu utt. Protams, enerģiju neizmantot ir ļoti izdevīgi, bet tad ir jāatrod neandertālietis, kam šo ideju piedāvāt.

  • Mans zelts ir mana tauta 3 Autors:Gunta Leona

    Komentārs:Vilis Bite

    Ne tik strauji ar tiem musulmaņiem. Vispirms būtu jātiek skaidrībā ar to godu. Diez vai atsevišķu cilvēku godu summa veido tautas godu. Savukārt pielaikot tautas godu ne katram ir pa mēram, ar ķeblīti, vai bez tā. Gods ir pietiekami abstrakts jēdziens, lai sevī spētu ietvert plašus racionālu un iracionālu uzvedības, domāšanas, attieksmes nosacījumu aspektus. Gods puslīdz labi sasaucas ar sirdsapziņu. Lielākā atšķirība varētu būt tā, ka godu ''valkā'', bet pēc sirdsapziņas ''rīkojas''. Tie varētu būt viena vesela uztveres vairāk iracionāli un vairāk racionāli aspekti. Neesmu reliģiozs, bet sākums varētu būt meklējams senebreju ticībā, kur ar vārdu emanuel (fonētiski) apzīmēja kaut ko līdzīgu šim veselajam vai sirdsapziņai, vienkārši teica ''emanuel'' un saprata, ka ''dievs ir starp mums''. Un to, ka šīs lietas var būt arī katram cilvēkam atsevišķi, izdomāja vien franču apgaismības laikā. Par dievu sirdī un vēl nezin kur. Diez vai to var salīdzināt ar ''skaisto'', ar zeltu. Tie atkal bija franči. Viņi pat raganu nosauks par skaistuli, lai ''nezaudētu godu''. Atliek vien secināt, ka kristiešu apdzīvotajā pasaulē daļai '' dievs ir aizgājis'', šie cilvēki sevi vienkārši pārvērtē, bet tas nekādi nenozīmē, ka tauta ir zaudējusi savu godu. Tā ir kultūras mantojuma sastāvdaļa un pastāvēs vēl ilgi pat pēc tautas iznīkšanas. Nekas savādāks nav musulmaņiem. Saknes tās pašas. Vienīgi viņiem vēl jānodzīvo līdz savai ''franču apgaismībai'', bet pagaidām viņiem par to atgādina daudzas reizes dienā viņu dieva vārdā. Laikam jau mūsu sabiedrībā par maz runā par godu un sirdsapziņu. Individuālais materiālais, racionālais prevalē, bet tas nekādā gadījumā nav summējams ar tautas godu.