User profile default
Mareks Niklass
Komentāri (12)
  • Nepilsoņi Latvijā: nostiprinājusies vai izzūdoša tradīcija? 4 Autors:Providus

    Komentārs:Mareks Niklass

    Paldies par pētījumu! Piebilde par latviešu valodas zināšanām. Manu studentu veiktās aptaujas (nelieli mājasdarbi manos mācību priekšmetos) , ka daudziem nepilsoņiem (pārsvarā veciem cilvēkiem) nav elementāru latviešu valodas zināšanu. Viņi nesaprot pat vienkāršu informāciju latviešu valodā. Te nav vainīga valsts vai sabiedrība. Te ir jārunā par dažu cilvēku attieksmi un nevēlēšanos apgūt latviešu valodu. Tāpat daži uzskata, ka viņiem pienākas Latvijas pilsonība automātiski.

  • Kāda ir zinātnes jēga Latvijā? 2065 Autors:Iveta Kažoka

    Komentārs:Mareks Niklass

    1. Par zinātnes finansējumu. Es to salīdzinātu ar GMI pabalstu. Nomirt badā nevar, bet neko vairāk izdarīt arī nē. Es vēl neesmu izlēmis, kā ir labāk - nedod naudu zinātnei vispār un pārtraukt veģetāciju, vai turpināt kā līdz šim - pie barošanas sistēmas ar cerību, ka varbūt kaut kāds brīnums notiks un kāds vārgs stādiņš izprauksies. 2. Par nepieciešamību popularizēt zinātni un tās sasniegumus, skaidrot vēlētājam un politiķim vienkāršajam par tās nozīmi un lietderību. To jau pastāvīgi dara. ES projektos publicitātes pasākumiem tērē 5-10% projekta naudas. Vai vajag vairāk? Var, protams, strīdēties, vai to zinātnieki dara pietiekami skaidri un efektīvi, bet galu galā jāuzdod jautājums, vai Ambaiņa pētījumus jebkad sapratīs vairāk par 10 cilvēkiem Latvijā. Turklāt zinātnieku vēstījumam jāpārkliedz Koru kari un Jaunais vilnis, lai to vispār mediju telpā sadzirdētu. 3. Par mēs kā kopienu. Diskutabli. Šaubos, ka ir tāda "zinātnieku kopiena". Tas ir tāds pats veidojums kā "starptautiskā kopiena" (international community). Parasti tā tiek piesaukta tad, kad nav īstu argumentu. Tā ir apelācija pie kaut kādas morāles, abstraktām lietām, kuras var atmest brīdī, kad tiek izmantota vai dalīta nauda, vai arī ieroči. Blērs bija viens no tiem, kas nāk prātā. Community viņam bija tāds kā mīļvārdiņš, arī tad, kad bija jābumbo Irāka. 3. Par vēlamo tautsaimniecības attīstību un virzieniem. Bija laiks, ka bijām tilts starp Austrumiem un Rietumiem, ar to parasti saprotot finanšu starpniecību, t.i. jaunkrievu puspelēkās naudas menedžmentu. Tagad izskatās, ka LV glābs eksports un ražošana. 30% eksporta veido daļēji vai maz apstrādāta apaļkoksne. Eksports un reeksports pārsvarā lētajā segmentā. Kas būs pēc 5 gadiem, nezinu. Kurš to varētu zināt, arī nezinu.

  • Mācīšanās internetā par brīvu - kā tā ietekmēs augstskolas Latvijā? 18 Autors:Providus

    Komentārs:Mareks Niklass

    Daži vispārīgi secinājumi: 1. Šādu tiešsaistes kursu modelis ir dzīvotspējīgs tikai tad, ja ir pietiekami daudz kursantu un kāds ir gatavs par to maksāt (sertifikāts, darba devējs par pieeju talantiem). Šobrīd tas pats "Coursera" strādā ar zaudējumiem (tāpat kā Facebook u.tml.). Naudas plūsma ir negatīva. Piedāvājums un kvalitāte nākotnē būs atkarīga tikai no maksātspējīga pieprasījuma. Pagaidām, to ir grūti prognozēt. Latvijā un latviešu valodā jau tagad var prognozēt, ka bez subsidēšanas (kas?) šāda tipa apmācība nav dzīvotspējīga. 2. Šādu kursu priekšrocība un to izveides jēga ir galvenokārt to lētums un pieejamība. Līdz ko būs vēlme pēc lielākas interaktivitātes un intimitātes ar pasniedzēju (skype, video, konsultācijas), to nav iespējams īstenot. Personiski novērojumi: 1. Esmu reģistrējies divos Coursera kursos (Data analysis, Social network analysis). Abos kursos reģistrēti aptuveni 15000-20000 kursantu. Pasniedzēji pieredzējuši un titulēti, bet "interaktivitāte", iespējas atbildēt uz specifiskiem jautājumiem 0. Neesmu vienīgais, kam ir šādi novērojumi. Kursantu veidotajos forumos tas ir visbiežākais komentārs. 2. Formāts - Video, uzdevums, tests - der sākuma līmenim (bakalauriem), bet neder pieredzējušam lietotājam. Pirms kursa nav nekādas testēšanas (līdzīgi kā valodas apmācībā), lai noskaidrotu, kurā līmenī ir katrs no kursantiem, ar kādiem uzdevumiem tas spētu tikt galā. 3. Testēšanas rezultāti maz uzticami. Man ir jāapliecina, ka es neizmantoju neatļautus paņēmienus, bet tas noteikti nestrādā uz visiem. Tagad nemēģināšu izvērsties, bet tehnoloģijas ir dažādas, kā to apiet. Gara eksaminācija (sit-in) un individuālu uzdevumi kā metode nav īstenojama. Kā darba devējs pret šādiem testa rezultātiem un sertifikātiem izturētos piesardzīgi. Vai ir labās ziņas? 1. Kā pasniedzējs esmu šādas tādas idejas, pieejas nošpikojis. Latvijā šiem instrumentiem es redzu pielietojumu tāda nozīmē, ka te var paskatīties, kas strādā un kas nestrādā un to pārnest uz klātienes nodarbībām. Coursera tipa kursi Latvijā un latviešu valodā man šķiet pagaidām nereāli. 2. Lai lasītu dzeju angliski un reģistrētos attiecīgos kursos, protams, jābūt labai iepriekšējai sagatavotībai. Basic English nederēs un es arī neredzu, ka daudzi Latvijā šīs iespējas varētu pilnvērtīgi izmantot (tūkstoši, bet ne desmit tūkstoši). Nosauktās vietnes labāk derēs tiem, kas jau ko saprot, dara un ir ieguvuši vismaz kādu grādu (sāksim ar bakalauru). Te es redzu ieguvumus jau augstskolu beidzējiem un profesionāļiem. Uz "masām" tas nestrādās.

  • Tautība … šis mānīgais koncepts 28 Autors:Iveta Kažoka

    Komentārs:Mareks Niklass

    Varu piekrist. Patiesībā jau šobrīd mēs varam novērot zināmu satraukumu Francijas pilsoņu vidū:-) Burkas, galvas apsēji, sieviešu tiesības, čigānu deportācija. Tur, protams, nav nekā no etniskiem aizspriedumiem un bailēm :-) Lai arī Francijā neviens neprasa atzīmēt veidlapās tautību, tomēr kaut kā tā grūti saskatīt gaišākas ādas cilvēkus Parīzes piepilsētās. Dažādu tautību un rases Francijas pilsoņi, kas ir vienlīdzīgi likuma priekšā, kaut kā tomēr negrib viens ar otru satikties un dzīvot kaimiņos. Ja grib saprast, kā dzīvo un ko domā cilvēki citās valstīs, ar likumu un politikas dokumentu izpēti ir par maz.

  • Reliģiozā Latvija 25 Autors:Linda Curika

    Komentārs:Mareks Niklass

    Iepriekšējais komentārs par Agitas komentāru ;-)

  • Reliģiozā Latvija 25 Autors:Linda Curika

    Komentārs:Mareks Niklass

    Paldies par niansētu un korektu skaidrojumu. Ceru, ka pārējie komentētāji un blogotāji sasparosies uz tik pat izsvērtiem spriedumiem un analīzi. Citādi "šajā smilšu kastē" man vairs nebūs intereses spēlēties.

  • Par kultūras trūkumu interneta portālos 3 Autors:Kārlis Streips

    Komentārs:Mareks Niklass

    Te nu reiz ir darbs žurnālistiem. Bez apstājas jautāt portālu īpašniekiem, kāpēc viņi necenzē rupjības, kāpēc neseko nekāda nopietna rīcība pret pārkāpējiem (IP "nobanošana", iesniegumi policijā). Vakar pārrunāju šo jautājumu ar kolēģi darbā. Man liekas, ka "vārda brīvība" īpaši necietīs, ja visiem, kuri vēlas kaut ko komentēt, vajadzētu reģistrēties (iespējams, pat vajadzīgs likums). To dara ļoti daudz respektablu mediju pasaulē (Economist, New York Times).

  • Žurnālistikas izdzīvošanas skola 1 Autors:Providus

    Komentārs:Mareks Niklass

    Paldies par rakstu. Izsmelosi, labi. Zel, ka, protams, visas labas idejas LV bus gruti istenot, jo musu valsti nav maksatspejiga pieprasijuma kvalitativajai, analitiskajai zurnalistikai. Es veletos maksat 3-4 Ls, lai kaut vienreiz menesi man butu pieejams Kindle vai cita elektroniska forma The Economist un NYT limena zurnals latviesu valoda. Bez reklamam, bez strautinu un citu banku ekonomistu spriedelejumiem. Nebus. Tapec turpinasu lasit jau augstak pieminetos.

  • NAP rezultāti, NAP valoda 2 Autors:Iveta Kažoka

    Komentārs:Mareks Niklass

    Es saprotu so jautajumu mazliet vienkarsak. NAP - instruments ES naudas ieguvei. Varbut parak piezemeti, brutali, bet galu gala dokumentam japarliecina eirobirokrati. Nevajadzetu tiekties sasniegt neiespejamo, lai apmierinati butu eirobirokrati, LV politiki, intelektuali, elektorats vienlaicigi. Stils, valodas izjuta, konceptualais ietvars, jedzienu un pienemumu saskanotiba lai paliek disertacijam un sarunam pie vina glazes ;-)

  • Nejaušās izglītības reformas 3 Autors:Providus

    Komentārs:Mareks Niklass

    Paldies par rakstu! Dažas piezīmes: 1. Visdrīzāk vienotu definīciju "kvalitatīvai izglītībai" neatradīsim vai par to nevarēsim vienoties, jo ministrs un vidējais latvietis ar to saprot dažādas lietas. Ministrs aicina skolas organizēt ekskursijas brīvā dabā (bioloģijas stundā, piemēram), vecāki to visdrīzāk uzskatīs par laika šķiešanu. 2. Vidējais latvietis neko daudz nesaprot no programmu akreditācijas, mācību programmām un standartiem. Viņš tikai redz un saprot to, ka LV iegūtā izglītība Rietumos nerullē, ka augstskolu absolvents neprot izteikties un rakstīt svešvalodās, ka darba devēji nevar atrast labus programmētājus. Kaut ko skolās māca, bet kā būtu labāk, vidējam latvietim nav ideju, ko varētu saprātīgos termiņos ar pieejamiem resursiem (skolotājiem, dotācijām u.tml.) īstenot. Ministram "pa lielam" ideju ir daudz, bet daudzas nav īstenojamas, jo viņš pārvērtē sistēmas spēju ātri mācīties, reaģēt un mainīties. Rezultāts būs kaut kas "pa vidu" ;-) Kā vienmēr....