User profile default
Sallija Benfelde
Komentāri (2)
  • Žurnālistika LV — sociāli neaizsargāta un nestabila 6 Autors:Providus

    Komentārs:Sallija Benfelde

    Protams, ka žurnālistu skaita samazināšana pati par sevi neatrisinās atalgojuma problēmas, bet domāju, ka valsts augstskolās nav vajadzīgs sagatavot tik daudz žurnālistu. Privātie var darīt, kā grib - ja pieprasījums studiju vietām joprojām būs liels - lūdzu! Bet tās ilūzijas par žurnālista darbu gan laiks kliedēt. Nemānīsim sevi un citus, ka Latvijā vajadzīgs milzīgs žurnālistu skaits - tirgus ir tāds, kāds tas ir. Ja cilvēks to zina, bet izvēlas žurnālistiku, riskē ar to, ka strādās "onlainā"un bez jebkādām sociālajām garantijām, bet cer, ka izdosies kļūt par žurnālistikas zvaigzni un spēs pelnīt, tad tur nekas nav iebilstams. Bet ne uz budžeta rēķina, lūdzu! Par kritērijiem, kurus izvirza darba devējs, piekrītu Ingus rakstītajam. Izdevēju motivācija bieži vien ir ne tikai nauda, bet ietekme, popularitāte un tml., tādēļ mediju tirgus tiek "uzpūsts", tiek mākslīgi uzturēts. Tas maksā naudu, tātad algas maksāt nevar, lāpās ar maziem honorāriem. Ar likumdošanu to nenoregulēt, jo katrs var izdot tik žurnālus un avīzes, cik grib. Bet ar likumu var noteikt žurnālistu darba apmaksas kārtību.

  • Žurnālistika LV — sociāli neaizsargāta un nestabila 6 Autors:Providus

    Komentārs:Sallija Benfelde

    Dažas piebildes. Pirmkārt, tikai tad, ja ienākumi ir virs vidējā, ir jēga kļūt par pašnodarbināto, jo līdz 200 latiem sociālais nodoklis nav jāmaksā, tātad pensijai var teikt ardievas. Protams, no nopelnītajiem 200 var labprātīgi maksāt sociālo, bet tad var nākties diedelēt naudiņu tirgus placī, jo ar atlikušo neizdzīvot. Mikrouzņēmums ir daudz labāks risinājums, vienīgi pēc diviem gadiem uzņēmuma pamatkapitāks ie jāpalielina, tātad jāsameklē 2000 latu. Ne autoratlīdzība, ne pašnodarbinātā statuss, ne mikrouzņēmums nedod iespēju kļūt par bezdarbnieku un, protams, autoratlīdzība un bieži vien arī pašnodarbinātā statuss nozīmē, ka pensijas nebūs. Iespējams, vajadzīgi grozījumi likumdošanā vai pat jauns likums par radošo profesiju sociālo aizsardzību. Protams, gluži pamatoti bieži vien var sacīt, ka izdevējiem rūp tikai peļņa un ka cilvēkiem viņu acīs nav lielākas vērtības kā vienreiz lietojamiem traukiem. Bet ir kāds fakts, ko nemainīs ne likumi, ne izdevēji ar "cilvēcīgu seju" - Latvijas mediju tirgus ir mazs. Bet žurnālistu tiek sagatavots daudz - varbūt vērts samazināt studiju vietu skaitu? Tas paaugstinātu konkurenci studētgribošo vidū, un palīdzēs noraut rožaino ilūziju aizkariņu, ka žurnālista dzīve ir piedzīvojumiem, dažādu akciju un ietekmes pilns pasākums, par kuru turklāt labi maksā.