User profile default
Kalvis Apsitis
Komentāri (11)
  • Pārdomas par politisko, juridisko un mākslinieku atbildību 3 Autors:Iveta Kažoka

    Komentārs:Kalvis Apsitis

    Runājot par māksliniekiem, šis raksts sabalsojas ar Sanitas Uplejas "Mākslinieku un citu sūtība". Visumā piekrītu I.Kažokai - par to, ka māksliniekam nevajadzētu pierakstīt nekādu politisko atbildību (tāda drīzāk ir ministriem, parlamentārajiem sekretāriem u.c.). Tanī pašā laikā - viens otrs mākslinieks izdara ārkārtīgi daudz, veicinot sabiedrības sevis apzināšanos. Sacer mākslu, kura ir nevis PAR vai PRET pastāvošo kārtību, bet tādu - kura ir adresēta pastāvošās kārtības veidotājiem. Sk. piemēram, "Открытый урок с Дмитрием Быковым. Урок 6. Булгаков. Роман для Сталина" - https://www.youtube.com/watch?v=IMK6E0VMprI&t=12m52s (sākot no 12:52).

  • Zaļais zirdziņš referendumā 53 Autors:Iveta Kažoka

    Komentārs:Kalvis Apsitis

    (1) Lielā mērā saprotu JRT režisora A.Hermaņa sašutumu (viņa nesen pausto domu par "nodevēju sarakstu"). Varbūt var atrast arī kādu labas gribas cilvēku, kurš tiešām tic, ka V.Lindermana ceļš ir Latvijai pareizākais. Bet krietni vairāk nākas dzirdēt visus tos argumentus, kur otru valsts valodu neatbalsta, bet vienalga balsos PAR. Vai nu par "pašcieņu" (N.Ušakovs), vai par to, ka balss PAR nozīmējot sašutumu par valdības darbu, par SC nepaņemšanu valdībā vai pat par akcīzes preču ievešanas ierobežojumiem Latgalē. Tiesības tā rīkoties, protams, ir - bet vai to var uzskatīt par atbildīgu rīcību, dikti jāšaubās. Vārds "nodevējs" - tā ir attieksmes paušana pret šādu rīcību. Manuprāt, A.Hermanim un viņa domubiedriem ir uz šādu attieksmi tiesības. (2) Juridiskas iespējas var meklēt - kaut arī šajā reizē tās tika meklētas nepareizajā laikā un veidā. Bet var sākties "filibustera taktika" - referenduma mehānismu daudzkārtēja izmantošana destruktīviem mērķiem. Ja ir 10% parakstīties gribētāju, tad var apstrīdēt pilsonības likumu; ierosināt Saeimas atlaišanu, utml. Visi šie priekšlikumi ir izskanējuši. Īsi sakot - var diskutēt par to, kādam jābūt referendumu regulējumam, lai ar to varētu izdarīt visas demokrātijā vajadzīgās lietas (ieskaitot, protams, arī mazākuma iespēju paust viedokli un sasaukt referendumus) - nepārvēršot šos referendumus par klaji destruktīvu rīku Latvijas politikā, kas nevis bagātina demokrātiju, bet gan to ierobežo. (3) Vēršanās pret cilvēkiem darba vietās ir, protams, pilnīgi nepieļaujama. Te Jums pilnīgi piekrītu. Pēdējais, kas mums vajadzīgs - "raganu medības".

  • Zaļais zirdziņš referendumā 53 Autors:Iveta Kažoka

    Komentārs:Kalvis Apsitis

    >>> Sagaidāmā reakcija ir trakošana (līdzīgi kā ASV sāka starptautiski trakot pēc 11. sept.). Atliek cerēt uz saprātīgiem cilvēkiem, kas histēriju un trakošanu varētu slāpēt. ======= Lai nevairotos mīti, varbūt var konkretizēt, kas domāts ar "trakošanu" vai "histēriju"? Vai referenduma sakarībā cilvēki iet ielās, grauj un dedzina (līdzīgi kā Grieķijā notiek protesti pret "nabadzību" un pret "budžeta deficītu"). Sit un bļaustās? Vai nav tā, ka ir pacelts jautājums, par kuru Latvijas sabiedrība var vienoties - varam visi draudzīgi nobalsot, izteikt atbalstu paši savai valstij un tās Satversmei, lai pēc tam jautājums būtu noņemts no dienas kārtības un varētu doties tālāk un darīt visas labās lietas: pilnveidot demokrātiju, nevalstiskās aktivitātes, globālo konkurētspēju, izglītību un pilsonisko mieru - visu to, ko paužat Jūs, I.Kažoka, u.c. Kamdēļ pat tur, kur cilvēki pietiekami lielā vienprātībā izsakās par diezgan acīmredzamu un "košer" jautājumu - gribas saskatīt nozombētu pūli, histēriju, trakošanu un vēl nezko? Vai tā nav paternālistiska attieksme, kur daži politologi utml. faktiski neuzticas tam, ka tautas locekļi var paši izdomāt aiziet un nobalsot un arī tiešās demokrātijas ceļā atrisināt kādu jautājumu. Turklāt atrisināt optimāli - tā, ka jautājums tiek atrisināts, cilvēki ir sajutuši piederību valstij un savu spēju demokrātiski lemt, un visi paliek dzīvi.

  • Zaļais zirdziņš referendumā 53 Autors:Iveta Kažoka

    Komentārs:Kalvis Apsitis

    Šoreiz Ivetai nepiekrītu. Referendumā ir uzdots konkrēts jautājums - kādu vēlamies redzēt LR Satversmi. Ar vienu valsts valodu vai divām. Ja cilvēkam ir daudzmaz atbildīga attieksme pret savu valsti - viņš parasti spēs atbildēt uz šo jautājumu un to arī nokomunicēs. Kaut vai tādēļ, lai pēc tam varētu mierīgi darīt citas lietas - un lai nebūtu pie šāda jautājuma vairs jāatgriežas. Jaunākajā skolas vecumā uz korektiem bet nepatīkamiem jautājumiem bērni mēdz atbildēt radoši - viņi var sākt ķiķināt vai rukšķēt, nolīst zem galda, var apvainoties, vai mēģināt pēkšņi novirzīt pieaugušā uzmanību uz citu tēmu. Bet būtiski jautājumi tāpat vien nepazūd - beigu beigās arī mazajiem nerātņiem ir jākļūst nopietniem un jāspēj kaut kas artikulēti pateikt. Ja turpinām autores analoģiju ar šaha partiju - tad tas ir žanrs, kurā ir savi noteikumi. Var, teiksim, aplūkot pozīciju un pateikt, vai tas ir "mats 2 gājienos", "baltie sāk un uzvar", "pats" vai "neizšķirts pozīciju bezgalīgas atkārtošanās dēļ". Ja kāds uzliek uz šaha galdiņa zaļu lipīgu konfekti nevis analizē, kas tur ir redzams, tad tas ir bērnudārza līmenis. Rīgā izvietotajos reklāmas stendos redzams aicinājums atstāt lūpukrāsas nospiedumus uz balsošanas zīmēm vai rakstīt uz sabojātajiem biļeteniem savus veltījumus - iespējams, lai sniegtu pilsoniskās atbildības mācībstundu tiem, kuri vēlēšanu iecirkņos vēlā naktī skaitīs balsis. V.Dūle savos klipos runā par "globālo ekonomiku", par nepilnīgo izglītības sistēmu, par krievu valodas apguvi latviešu vidū, kas viss esot jārisina tieši sestdien, 18.februārī. Pirms tam un pēc tam šādas lietas, acīmredzot, risināt nebija iespējams. Tiešām jāpiekrīt viņa apgalvojumam, ka "latviešu valodu apdraud zems intelekts".

  • Tiesības tikt aizmirstiem 2 Autors:Linda Curika

    Komentārs:Kalvis Apsitis

    Nav sajūtas, ka šādas "tiesības" kaut ko daudz mainīs, pat ja tādas kaut kur būs. Lielus uzņēmumus (Google, Facebook) varētu ar likumu piespiest izdzēst lietotāju profilus. No otras puses, nekādu "tiesību tikt aizmirstam" nevienam nav - ja Internetā ir noplūdis kāds saturs, kurš kādam šķiet interesants, tad tas tur vienā vai otrā formā arī saglabāsies. Un tas ir ļoti labi un pareizi - jo citādi, kā jau autore minēja, sāksies orveliskie mēģinājumi "kontrolēt pagātni". Jau kopš neolīta (jaunākā akmens laikmeta) cilvēku sabiedrības darbi un nedarbi atstāj visdažādākās pēdas - un ir velti cerēt, ka tās visas varēs izdzēst vai izmainīt atbilstoši ikbrīža vēlmēm. Izeja varētu būt izglītot Interneta lietotājus, lai viņi neizvieto par sevi jūtīgus materiālus un izvairās bez vajadzības izmantot sociālos tīklus, kuriem pārsvarā biznesa modelis ir - ar lietotāju izvietoto saturu pievilināt jaunus lietotājus un piegādātu viņiem visiem reklāmas. Ja cilvēks pats brīvprātīgi izvēlējies piedalīties dubļu cīņās, tad viņam nevajadzētu brīnīties, ka viņš pēc kāda laika kļūst netīrs. Nepilngadīgajiem, manuprāt, nevajadzētu izmantot sociālos tīklus - vai vismaz darīt to vecāku uzraudzībā. Pilnīgi cits gadījums ir tad, ja cilvēks pats savus foto (video, tekstus, ziņas par sevi utml.) NAV izplatījis, bet to viņa vietā dara kāds cits. Tad ir jāuzdod cits jautājums, vai šāds saturs vispār ir legāli iegūts. Un šāda veida lietas kontrolē citi likumi un tiesības - par fizisko personu datu aizsardzību. Tam vairs nav sakara ar "aizmiršanu", bet gan ar to - kādos gadījumos šādu saturu bez paša cilvēka ziņas vispār var apstrādāt un izplatīt.

  • Nu, bet tad ko viņi īsti grib?! 5 Autors:Kārlis Streips

    Komentārs:Kalvis Apsitis

    >>> Vēl jo vairāk - kas tad liek cilvēkiem izvirzīt saukli (nesauktu to par prasību, jo visi apzinās, ka ieilgušās ideoloģiskas apstrādes rezultātā latviešvalodīgu vēlētāju vidū ir pārāk maz tik iecietīgu vēlētāju, kas balsotu par citvalodīgu cilvēku līdztiesību ar sevi) ====== Nezinu, kur un kāda ir ideoloģiskā apstrāde, bet es esmu pilnīgi par citvalodīgu cilvēku līdztiesību ar sevi. Ikvienam cilvēkam neatkarīgi no tautības, rases, reliģijas un jebkādiem citiem apsvērumiem ir tiesības saņemt kvalitatīvu izglītību, saņemt valsts iestādēs informāciju valsts valodā, utml. Un tieši to pašu es sagaidu arī tad, ja es kļūtu par kādas citas valsts (piemēram, Krievijas Federācijas) pastāvīgo iedzīvotāju. Negaidu, ka ar mani tur visi runāsies latviski, bet tomēr sagaidu līdztiesīgu attieksmi pret sevi un iespēju risināt jautājumus attiecīgās valsts oficiālajā valodā. >>> 2011.gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka Latvijā dzīvo vairāk nekā 170 tautību iedzīvotāji. (Sk. http://www.apollo.lv/portal/news/articles/262176 ). ====== T.i. ja mēs tiešām esam par visu tautību cilvēku vienādām tiesībām, tad nevajadzētu aizmirst arī to, ka visi Latvijas iedzīvotāji pēc dzimtās valodas nedalās "latviešvalodīgajos" un "krievvalodīgajos". Dažas no valodām (latgaliešu, līvu, Latvijas čigānu izloksnes, Latvijas zīmju valoda nedzirdīgajiem, u.c.) ārpus Latvijas lieto maz, un ja mēs tās neattīstīsim, tad neviens cits to nedarīs.

  • Ko gaidu no Satversmes tiesas? 3 Autors:Iveta Kažoka

    Komentārs:Kalvis Apsitis

    >>> 2) kādēļ 1998.gads kā robežšķirtne? ====== 1998.gadā Satversmes 77.pants sāka atsaukties pats uz sevi - t.i. to vairs nevar mainīt (pierakstīt klāt jaunus "grūti grozāmos" pantus) bez visas tautas nobalsošanas. Starp citu, Abrene radīja interesantu precedentu - ka var vispirms kaut ko izdarīt un tikai pēc tam spriest, vai tas bija likumīgi. Vispirms konstatējam, ka Lindermana iniciatīva nesavāc pusi no balstiesīgajiem. Un pēc tam ar Satversmes tiesas spriedumu kā papildus pīlādžmietu sirdī (atceroties Raiņa lugu "Spēlēju dancoju") - lai šāds jautājums vairs turpmāk neceļas augšā.

  • Dzīves kvalitātes valoda 15 Autors:Providus

    Komentārs:Kalvis Apsitis

    >>> Varbūt kaut ko esmu palaidis garām, tomēr ar ko mēs esam tik īpaši, ka Uplejas argumenti uz mums attiecas, bet uz Somiju neattiecas? ====== Atgriežoties pie Jūsu jautājuma - manuprāt, S.Uplejas argumenti attiecas arī uz Somiju. Valsts dibināšanas brīdī Somijā pašnoteikšanās tiesības izmantoja somi un Somijas zviedri. Ja kāds mēģinātu tagad Somijā ieviest vēl kādu valsts valodu, tad diez vai tur kaut kas sanāktu.

  • Dzīves kvalitātes valoda 15 Autors:Providus

    Komentārs:Kalvis Apsitis

    >>> Un kā tas atbild uz manis uzdoto jautājumu? ===== Nezinu - Jums pašam labāk zināms, kāds bija Jūsu jautājums. Vēlējos vienīgi pateikt, ka ikvienai valstij ir savādāka vēsture. Mums bija grāfs Rīdigers fon der Golcs, Somijā bija barons Karls Gustavs Mannerheims. Bet viens pats subjektīvais faktors neko neizšķir - fon der Golcs un K.Ulmanis diez vai varēja palikt līdz galam uzticami sabiedrotie un kopīgi dibināt Latvijas valsti, jo, kā jau minēju, zemes reformas dēļ latviešu un baltvācu intereses bija gluži pretējas. Tas, ka abi cīnījās pret boļševikiem, vēl neko neizteica. Nu un latviešiem tamdēļ nācās lielā mērā veidot savu valsti vieniem pašiem bez baltvācu kopienas atbalsta. Iespējams, ka tas nebija tik optimāli - Andrievam Niedram, starp citu, bija interesantas pārdomas par to, ka atbildību par savu valsti spēj uzņemties tikai cilvēki, kuri paši pieraduši saimniekot (un latviešiem tādu bija vien samērā šauras t.s. vecsaimnieku un sīkuzņēmēju aprindas). Bet A.Niedras modelis par valsti, kuru kopīgi veidotu latvieši un vācieši, tomēr nerealizējās.

  • Dzīves kvalitātes valoda 15 Autors:Providus

    Komentārs:Kalvis Apsitis

    >>> Varbūt kaut ko esmu palaidis garām, tomēr ar ko mēs esam tik īpaši, ka Uplejas argumenti uz mums attiecas, bet uz Somiju neattiecas? ===== Latvijā arī bija nopietni mēģinājumi veidot valsti, kura balstītos uz divām kopienām - latviešu un vācu. Tā bija Andrieva Niedras valdība un arī Baltijas hercogiste. Diemžēl, gan 1.pasaules karš, gan zemes reforma (vācu muižniekiem pirms reformas piederēja apmēram puse lauksaimniecībā apstrādājamās zemes) neizbēgami sabojāja savstarpēju uzticēšanos starp latviešu un vācu kopienām Latvijā.