Esmu dzimusi un augusi Līvānos, kur mācījos 1. vidusskolā. Mana nākamā mācību iestāde bija Latvijas Universitāte, kur tolaik vēl Vēstures un filozofijas fakultātē ieguvu Bakalaura grādu Politikas zinātnē. Trīs gadu vēlāk, 2002. gadā, absolvēju LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes maģistratūru. Šobrīd, iegūstot PhD (Filozofijas zinātņu doktora) grādu Salīdzināmajā izglītībā, esmu kļuvusi par Ņujorkas Pavalsts universitātes Bufalo (University at Buffalo, SUNY) absolventi. Manas primārās akadēmiskās intereses saistās ar izglītības sistēmu izpēti starptautiskā un salīdzināmā perspektīvā. Līdz šim sistemātiski esmu pievērsusies studentu subsidēšanas un kreditēšanas problemātikai kā Latvijā, tā arī citviet Eiropā, ASV, Austrālijā un Kanādā. Mana akadēmiskā darba vadītājs ASV bija profesors Brūss Džonstons (D.Bruce Johnstone), izmaksu dalīšanas augstākajā izglītībā teorijas pamatlicējs. Papildus augstākās izglītības finansēšanai, iedziļinos arī problemātikā, kas saistās ar izglītības vadību un saturu dažādos sistēmas līmeņos un izglītības vietu un lomu sabiedrībā. Gan akadēmiski, gan dzīves ikdienā mani turpina fascinēt kultūru, visplašākajā šī vārda nozīmē, mijiedarbība un pārmaiņas.
Ārzemju augstskolās studējošie vēlas vairāk profesionālu iespēju Latvijā 3
Jau rudens lapas sārtojas, jau rindā dzērves kārtojas. Šīs Osmaņa dzejas rindas var attiecināt uz studentiem, kas pošas sākt vai turpina studijas ārvalstu augstskolās. Lasi
Nevelciet valsts robežu pie Latgales! 7
Ja nebūs konsekventas valsts politikas, stiprinot piederību pilsoniskajai Latvijai valsts austrumu pusē, ar vietējo ļaužu saticību valstisku jautājumu risināšanā vien būs par maz. Lasi
Skola nākotnei 5
Stabilitāte izglītībā, skolotāju prestižs sabiedrībā, nauda, kas patiešām seko skolēnam, un atrisinātas sociālās problēmas, lai neciestu izglītības kvalitāte — šos jautājumus partijas izvirzījušas par prioritāriem 11. Saeimai. Lasi
Imigrantu integrācija Latvijā: valsts valodas apguve un pilsoniskā izglītība 45
Šī politikas kopsavilkuma jeb diskusijas raksta mērķis ir pievērst uzmanību nepieciešamībai veicināt latviešu valodas un pilsoniskās izglītības apguvi ieceļotāju vidū Latvijā. Lasi
Kad atzīme nav svarīga 10
Vairs nebūs svarīgi, vai lēmuma pieņēmējs centralizētajā eksāmenā matemātikā savulaik ir saņēmis desmit, septiņi vai pieci. Būtiski būs, vai šis cilvēks prot rēķināt, svērt un apjēgt, lai sekmētu iespējami labākā risinājuma atrašanu. Lasi
Melnais 1.septembris 1
Zinību diena Latvijā aizsākās ar protesta akciju, ko rīkoja skolotāji pie Ministru Kabineta. Lasi
Indriķa tuvredzība de facto 8
21. gadsimtā, kad masu mediju loma ir pierādīta daudzos naida kurināšanas gadījumos, LTV raidījumam De facto joprojām nav skaidrs, ka pārraidīts vārds nav tikai gaisa burbulis, bet tam ir ietekme uz sabiedrību. Lasi
.jpg?1325597913)
Neatzīstam, neintegrējam 4
Vai Latvijas valsts ir ieinteresēta, lai imigranti būtu sociāli atstumti un paši nespētu uzlabot savu dzīves kvalitāti? Vai tomēr vēlamies tādus sabiedrības locekļus, kas spēj dot ieguldījumu Latvijā, izmantojot savas prasmes un zināšanas? Lasi
Mācāmies uzņemt. Imigrantu integrācija Latvijā un Polijā 2
Publikācijā iekļauti pētījumi par imigrantu integrāciju ietekmējošo likumdošanu tādās jomās kā darba tirgus pieejamība, ģimenes apvienošana, pret-diskriminācija un politiskā līdzdalība. Lasi