Jūlijs Lapiņš ir ierindas pilsonis. Viņš labprāt no rīta pieceltos, lai ietu uz darbu un vakarā atgrieztos mājās ar labi padarīta darba sajūtu. Dzīves līkločos gadās visādi, un šobrīd Jūlijs ir palicis bez darba. Lai arī pašlaik dzīvē nav tas vieglākais posms, Jūlijs tāpat kā daudzi cilvēki Latvijā tic, ka reiz pienāks dienas, kad dzīvot kļūs vieglāk.
Lai arī mūsu varoņa vārds ir izdomāts, diemžēl notikumi ir īsti.
Biju pie friziera. Kaut kā pēdējā laikā nedaudz panīkstu no vispārējās nekā nedarīšanas, jo viss, ko strādājošs cilvēks darītu, ja viņam būtu brīvdiena, ir jau izdarīts. Pirmo reizi pa ļoti ilgiem laikiem uz jautājumu – kā jums griezt – atbildēju tikai vienā frāzē – īsāk. Godīgi sakot ir pavisam apnicis domāt par tik laicīgām lietām, kā matu sakārtojums. Lasi
Sveicināti, saules nogurdinātie! Par laimi asinssūcēju svētki ir garām un beidzot var atgriezties pie pilnvērtīgām saules peldēm. Esmu totāli noguris no vazāšanās pa darba intervijām. Jā tieši tā – vazāšanās. Tu aizej, gudri parunā un saņem atteikuma vēstuli. Lasi
Labrīt. Šorīt sēžu virtuvē pie atvērta loga. Iekšā plūst patīkami silts vasaras gaiss. Ēdu nesteidzīgi no akcijas piena un akcijas olām gatavoto omleti. Pēcpusdienā atkal jādodas uz darba interviju. Godīgi sakot, esmu jau nedaudz noguris no šīs procedūras, kas pārvēršas tādā nebeidzamā ciklā. Vispirms sludinājumi, tad pieteikumi, dažreiz intervijas, atteikums. Valstij nopietni vajadzētu padomāt par bezmaksas psihologu darba meklētājiem. Es aizietu. Lasi
Pēdējās dienās vērojot ziņu pārraides laiku pa laikam var klausīties, cik kuram un kā nogriezīs. Kuram minimālā alga, kuram vispār nebūs algas. Interesanti protams, ka neviens neko nedara lietas labā, lai kaut kas notiktu uz gaišo pusi. Lācītis noliec galvu un pašļupst mēs jau neko, mēs atkarīgie. Tāda nu mums tā Latvija ir – gluži kā narkomāns, kas bez nākamās devas vairs nevar. Lasi
Esiet sveicināti, lasītāji! Kādu laiku biju nozudis no Jūsu apvāršņiem. Protams, tāpat kā daudzi izmantoju iespēju baudīt sauli jūras krastā, baudīt nedaudz vasaras prieka. Tāpat biju aizņemts ar nelielām haltūrām, kas palīdzēs man nedaudz ilgāk noturēties virs ūdens. Laiku pa laikam paskatos ziņas un saprotu, labāk tās neskatīties. Valsts kā tāds kuģis – bez kapteiņa, bez dzinēja, bez degvielas un pilns ar pasažieriem. Gluži kā no Labvēlīgā tipa dziesmas – konduktori (lasi – politiķi) vājprātīgie, pasažieri nolemtie. Lasi
Reiz kāds premjerministrs kādā teju Dieva aizmirstā valstī visiem ķibeles laikā ieteica – gludināt bikses un mācīties angļu valodu. Iespējams viņa ieteikums nebija diez ko populārs, jo modē nāca plēstie džinsi, tomēr valoda vēlāk noderēja. Daudz noderīgākas par angļu izrādījās franču valodas zināšanas. Lasi
Pēdējās dienās daudzviet Eiropā un plašsaziņas līdzekļos pavīd cerīgas ziņas par to, ka zemākais punkts ir sasniegts. Šķiet, ka Eiropas Centrālā banka paziņoja, ka gaisma tuneļa galā beidzot ir saskatāma. Mani, tāpat kā daudzus līdzgaitniekus arī šī ziņa satrauc, un tā vien šķiet, ka savus prātus ar jautājumu – vai zemākais punkts jau ir sasniegts – ir nodarbinājuši visi sākot no Dombura un beidzot ar Rimšēviču. Lasi
Šis ieraksts top guļot gultā. Es guļu un negribas celties, nav jau īsti iemesla. Ir dažreiz tādi rīti, kad vispār negribas pamoties, jo tu saproti, ka pasaule jau nemaz tā īsti tavu piecelšanos negaida. Pirmā sajūsma, par iespēju veidot labāku dzīvi arī noplakusi, bet to nomaina skarbās realitātes izjūtas. Lasi
Labrīt! Jā, tieši tā. Es nesen tikai piecēlos un tikai tādēļ, ka gribējās ēst. Lasi
Jau iepriekš minēju, ka vakar biju NVA informācijas dienā. Godīgi sakot, šobrīd uz to visu skatoties, es tiešām neizprotu šī pasākuma jēgu. Ja neskaita, ka attiecīgā filiāle varēs mistiskajā atskaitē ierakstīt, ka bija ieradušies daždesmit darba meklētāju un darbiniece tāda un tāda veica informēšanu un stratēģiski svarīgās informācijas izklāstu. Lasi