Esmu žurnāliste. Un šī identitātes daļa man ir ļoti svarīga, jo par lielu atbildību uzskatu līdz ar profesiju man dotās privilēģijas uzrunāt lasītājus un pastāstīt viņiem visu to svarīgo, ko esmu redzējusi, uzzinājusi un par ko pati esmu pārliecinājusies. Tā esmu darījusi, vairāk nekā desmit gadus laikrakstā Diena rakstot par pilsoniskās sabiedrības veidošanos un izpausmēm, un to turpināju arī portālā politika.lv.
Savā interneta dienasgrāmatā esmu stāstījusi par to, ko esmu manījusi, piedzīvojusi, kas mani ir satraucis un veicinājis pārdomas. Taču nu blogam, tāpat kā darbam portālā politika.lv esmu pielikusi punktu. Tie bija skaisti pieci gadi, tomēr nu jau tā ir pagātne, ko ir skaisti atminēties, bet ko noteikti nevajag vilkt līdzi jaunajā dzīvē. Tajā, kas ir ārpus politika.lv virtuālās realitātes.
Viņš bija nestabils — mazliet zvārojās un ik pa laikam stutējās pret sievieti. Viņai savukārt rokās bija caurspīdīgā papīrā ietītas puķes, sasietas ar lillā lentu, un viņa ik pa brīdim paklusām uzbārās uz savu vīrieti. Lasi
Tu, kas zini, kas mums visvairāk vajadzīgs un - galvenais – ko mēs esam vai neesam pelnījuši, Tu jau arī noteikti zināsi, kuru pēc pašvaldību vēlēšanām mūsu Rīgas mēra krēslā iesēdināt. Lasi
Uz mums tēmē. Un tēmējam mēs. Nemitīgi. Abpusēji. Abpus griezīgi. Ar ugunīgu acu skatu notēmējam un – tas otrs beigts un pagalam gan - bez sirdsmiera. Lasi
Pagurums. Un neticība. Ka būs citādāk. Pat nepieļaujot, ka varētu būt labāk. Valdības kā zvaigznes. Nē, kā mušas. Krīt. Un mēs tik gaidām, kas tālāk. Un mums neviens nevar pateikt, kā tad tālāk būs būt. Vismaz – kā vajadzētu, kā gribētu. Ir solījumi, bet pagaidām, šķiet, tukši. Un ticības nav. Lasi
Skudriņas pār muguru. Mans rīts klusē, jo Latvijas radio, brīdinot, kā būs, ja naudas nebūs, šorīt no 7.00 līdz 8.00 klusēja. Lasi
Pamanīju viņas Āgenskalnā, pieturā pie pasta ēkas. Četras kundzītes vecumā tā tuvu astoņdesmit. No izturēšanās vien varēja manīt, ka savulaik viņas piedzīvojušas labākus laikus. Smalkums vaibstos un kustībās. Lasi
Šleseram nepietiek. Sit kauč nost, bet – nu nepietiek! Ir lidosta, dzelzceļš un pasts, ir pat baznīcas, bet – nu nepietiek. Vienalga – nepietiek. Lasi
Aizkustināja mani trešdien kādas pensionāres aicinājums LTV 100.pantā – atvērt kontu ziedojumiem Latvijas radio, ja reiz sabiedriskā radio vadība un Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) pieļāvusi radio bankrotu un tagad nauda jāizlūdzas valdībai. Lasi
Kaut kas nogāja greizi, un Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) pretēji iepriekš prognozētajam par Latvijas radio ģenerāldirektora vietas izpildītāju izraudzījās Dzintri Kolātu, ne Edvīnu Inkēnu. Lasi
Ilgi nebija jāgaida – Latvijas radio attapies bankrota un, kā jau zināms no premjera Godmaņa „krīzes menedžmenta teorijām”, arī jaunu iespēju priekšā. Klusi klusais sabiedriskā radio ģenerāldirektors Semēvics prom gan, un tagad radio klusi trīc ilgās – kurš glābējs nāks vietā? Lasi