Maza kašķīga tauta un liela kašķīga minoritāte 7
Latviešu prese apkalpo politisko un ekonomisko eliti, bet krievu presei, spriežot pēc tās satura, tāda klienta nav. Tādējādi, orientācija uz populismu ir mēģinājums uzrunāt depolitizēto auditoriju kā patērētāju Lasi
Propagandists un aģitators
Priekšvēlēšanu periods rada dāsnu materiālu sabiedrības pētniecībai. Politiķu nepieciešamība intensificēt saziņu ar vēlētājiem iedarbina politisko neapzināto, jo ikdienas komunikācijas prakse laikā starp vēlēšanām nav izkopta. Partiju avīžu (biļetenu) saturs pats par sevi neizraisa lielu interesi, drīzāk šos izdevumus var analizēt kā freidisko “pārteikšanos”, kurā izpaužas izpratne par politisko kultūru. Latvijas likumdošana un politiskās kultūras tradīcija neparedz atgriezenisko saiti starp pilsoņiem un valsts varu, saruna ar vēlētāju kā ar līdzvērtīgu partneri neparādās arī partiju avīzēs. To veidotāji nespēj definēt izdevuma mērķa auditoriju un lomu kampaņā. Komunikācijas kanālu daudzveidība ļauj nedublēt vienkāršos vēstījumus, kuri tiek izplatīti reklāmas formā un avīze gan varētu uzrunāt to auditoriju, kura lielāku uzmanību pievērš problēmjautājumiem, bet rezervēti izturas pret reklāmu. Savukārt skrejlapas varētu būt labāks medijs kontakta uzturēšanai – atgādināt par partiju un iepazīstināt ar kandidātiem. Lasi
Gribējām kā labāk... 4
Skatoties 26. augusta Latvijas Televīzijas (LTV) “diskusiju” raidījumu “Milžu cīņas”, tā vien likās, ka raidījuma vadītāji pirmo un pēdējo reizi mūžā runā par Latvijas lauksaimniecību. Nervozie žurnālisti steigā formulēja jautājumus par visām iespējamām dzīves šķautnēm. Nespēdami sagaidīt īsas atbildes, viņi apklusināja dalībniekus. Gluži kā erudīcijas šovā. Apmierināti var justies visi vēlētāji, jo bija pieminētas teju visas lauku nodarbes. Lasi
Neiespējamais liberālisms 6
Pirms vēlēšanām politiķiem it kā jāapliecina sava uzticība demokrātijai, taču vēlme sasniegt vēlētāju masas liek izmantot emocionālo retoriku. Latvijas politika ir divkosīga - divpadsmit gadus tajā dominē neoliberālās ekonomikas diskurss, kas paredz individuālisma principu “parūpējies par sevi pats”, bet politikā virsroku guvusi kolektīviskā ideoloģija, kas izpaužas ne tikai kā etnisko “citu” izslēgšana no politiskās demokrātijas (“mūsu tautai” nepiederošie), bet arī kā pašu pilsoņu tiesību ierobežošana (“mūsu klubam” nepiederošie). Likumdošana, preses publikācijas, politiķu runas nesaskata pilsonī varošu un zinošu darītāju, kas tiešām spētu pats par sevi parūpēties. Lasi
Quod licet Bērziņam non licet Čeveram? * 5
Nebūsim naivi, uzskatot, ka mūsu sabiedrībai ksenofobija nemaz nav raksturīga. Čevers pateica to, ko pēkšņi “eiropeizējušies” politiķi baidās teikt. Lasi
Vārdu zīmogi 10
No publiskajā sfērā apritošiem tekstiem "mazais cilvēks" var izsecināt, ka viņš ir slogs valstij. Par individuālo pozitīvo pieredzi Latvijā publiski nerunā, bet negatīvos notikumus labprāt atspoguļo mediji. Cenšoties saglabāt pozitīvu pašnovērtējumu, indivīdi meklē skaidrojumus - visbiežāk ar stereotipu "mazā un daudzcietusī tauta", vai arī kultivējot aizspriedumus pret vājāku grupu: čigāniem, ebrejiem, seksuālajām minoritātēm. Lasi
Stereotipi Latvijas presē
Pētījuma uzdevums bija noskaidrot, kādus etniskos un ideoloģiskos stereotipus kultivē seši nacionālie dienas laikraksti (Diena, Neatkarīgā Rīta Avīze, Lauku Avīze, Час, Республика, Панорама Латвии) un žurnāli (Rīgas Laiks, Santa, Люблю). Lasi