Nemanāmi un neizbēgami, bet spēcīgi. Tā mūs ietekmē mediju informācija. Pat tad, ja izvairāmies, dusmojamies, to noliedzam. Jo vairāk ietekmē, ja priecājamies, aizraujamies, kļūstam atkarīgi...
Ja man kāds jautātu, vai visā šajā publisko balsu kņadā varam būt vienaldzīgi pret mediju satura kvalitāti, es teiktu — nē, nē un vēlreiz nē! Tāpēc ar prieku sāku šo jauno sleju politika.lv portālā. Jau sen bija laiks regulāri un ieinteresēti runāt par visiem medijiem, jo tie, atļauju neprasot, runā ar mums un par mums.
Īrijas latviešu mediju interneta versijas nekādi neatspoguļo to, cik svarīgi ir cilvēki, kas aizbraukuši, un kas īsti viņiem ir svarīgi. Lasi
Aizmirsto ziņu kļūst arvien vairāk. Tas ir izdevīgi atbildīgajām personām, bet nepavisam ne auditorijai, kam informācijas pārbagātības laikmetā arvien grūtāk kaut ko pa īstam uzzināt. Lasi
Kad mediji intervē Ušakovu un citus politiķus „kā cilvēkus”, notiek viņu depolitizācija un žurnālistu atteikšanās prasīt atbildību no amatpersonas par tās darbu. Lasi
Nevar apskaust tos žurnālistus, kam darba pienākumus nosaka gaidāmais reklāmas laukums, nevis profesionāli plāni. Lasi
Latvijā ļoti pietrūkst analītiska kultūras procesu, sporta aizkulišu, sociālu parādību un šovbiznesa norišu izvērtējuma. Lasi
Man neizprotamā atsevišķu mediju histērija rāda vien ļoti zemo tolerances līmeni un mediju pieradumu kontrolēt viedokļus. Lasi
Liela daļa reģionālo avīžu nav kļuvušas par pērkamas informācijas bukletiem, kas imitē neatkarīgu presi un vēl prasa lasītājiem par to maksāt. Lasi
Mediji gadiem ir noniecinājuši zināšanu nozīmi, jo to vadītāju un dibinātāju rindās nereti ir rosīgi self-made cilvēki, kas sev sit pie krūts — re, kur esmu bez visas augstskolas! Lasi
Visi kaut ko iegūst, bet zaudē auditorija. Tā, kuras vārdā tas viss tiek darīts. Zaudē profesionālā vide, kas ļaujas degradēties. Lasi
Izskatās, ka NEPLP konkursu par sabiedriskā medija koncepciju paredzējusi šauram pretendentu lokam un ka prasīto dokumentu iesniegs tie paši, kas jau veido valsts uzņēmumu dokumentus. Lasi