Raksts

Šeit nevar mierīgi gulēt!


Datums:
15. jūnijs, 2010


Autori

Jevgeņijs Krištafovičs


Nav pietiekami zināt himnas vārdus, ir arī jāsaprot tās saturs. Tiem, kas vēlas Latvijas izzušanu no kartes, nedrīkst piešķirt šīs valsts pilsonību.

Intervija ar Krievijas politiķi, partijas Demokrātiskā savienība līderi, disidenti Valēriju Novodvorsku.

Kad pēdējo reizi bijāt Latvijā?

Jā, sen neesmu bijusi. Pēdējo reizi, šķiet, biju pēc neatkarības atgūšanas, pēc okupācijas beigām, laikam 1991. gadā. Pēc tam vairs nebija vajadzības. Mūsu Demokrātiskā savienība savā ziņā ir “ātrā palīdzība” ar reanimācijas elementiem. Uz Latviju izsaukumu nebija.

Un Latvijas krievvalodīgie nav vērsušies pie jums pēc palīdzības?

Jā, šķiet, ka tomēr es biju Latvijā arī vēlāk. Deviņdesmito gadu pirmajā pusē televīzija mani uzaicināja piedalīties raidījumā par šiem nabaga krievvalodīgajiem, kas nevar saprast, kas viņi īsti ir — Latvijas vai mirušās PSRS pilsoņi. Ātro palīdzību izsauca žurnālisti, kas vēlējās veidot šo raidījumu. Un krievvalodīgie atskrēja un sāka sūdzēties, ka viņiem nedod pilsonību. Braukt uz Krieviju viņi nevēlas. Bet, kas attiecās uz Latvijas pilsonību, es ieteicu viņiem griezties pa taisno pie Jura Vidiņa, jo viņš izdomāja, ka var piešķirt pilsonību pēc pieprasījuma. Respektīvi, bija ideja, ka tie, kas nevēlas gaidīt savu kārtu, lai dabūtu Latvijas pilsonību[ 1 ], vai arī nav iemācījušies valodu, bet ārprātīgi mīl Latviju, ir cīnījušies par tās neatkarību un vēlas kļūt par Latvijas pilsoņiem, raksta iesniegumu Saeimai. Taču cilvēki uz Saeimu neaizgāja, un es sapratu, ka viņiem ir vajadzīga nevis pilsonība, bet kas cits.

Tātad tie, kas jums sūdzējās, nebija cīnītāji par neatkarību?

Nē, nebija. Viņiem vienkārši vajadzēja pasūdzēties un izveidot konfliktu. Viņi laikam nezināja neko par manu biogrāfiju, citādāk būtu sapratuši, ka atnākuši pie nepareizā cilvēka.

Šodien daudziem krievvalodīgajiem ir Latvijas pilsonība. Bet, spriežot pēc viņu politiskās izvēles, viņu attieksme un noskaņojums nav īpaši mainījies.

Tas, manuprāt, liecina par kapitulāciju. Un arī reokupāciju. Kam gan vajadzēja notikt, lai staļinisti kļūtu par Saeimas deputātiem un lai promaskaviešu partija, tātad — nodevēji, dabūtu tik daudz vietu Saeimā? Acīmredzot nav pietiekami zināt himnas vārdus, ir arī jāsaprot tās saturs. Tiem, kas vēlas Latvijas izzušanu no kartes, nedrīkst piešķirt šīs valsts pilsonību. Es sen esmu teikusi, ka ir jāaizliedz komunistiskā un fašistiskā darbība, kā ir jānotiek lustrācijai. Baltijas valstīs ilustrācijai ir jāpakļauj tie, kas ir sekmējuši okupāciju, atbalstījuši to vai arī nodarbojas ar okupācijas apoloģētiku. Šādi cilvēki nedrīkst nodarboties nedz ar politiku, nedz arī strādāt tiesībsargājošajās institūcijās un izglītības jomā. Lai nodarbojas ar lauksaimniecību, lai stāda burkānus!

Bet viņi ir izpildīja visas formālās prasības un kļuvuši par Latvijas pilsoņiem!

Laikam šie cilvēki ir saņēmuši Latvijas pilsonību gluži tāpat, kā Štirlics dabūja SS fīrera apliecību. Un noteikti kaut kur konspirācijas dzīvoklī tup radiste Keta un sūta Aleksim uz Maskavu šifrētas telegrammas par paveikto.

Demokrātija — tā ir koordināšu sistēma, ko visai precīzi iezīmē Eiropas vai arī, ja gribat, vispārcilvēciskās vērtības. Viena siena ir Pilsonisko un politisko tiesību pakts, otra siena — Cilvēktiesību deklarācija. Trešā siena ir latviešu tautas tiesības dzīvot savā dzimtenē tā, kā tā vēlas, jo tai vairs nav, kur doties, un tai ir tiesības uz savu nacionālo teritoriju. Tāpēc mani absolūti nemulsina doma, ka ir jāierobežo bijušo okupantu, viņu līdzskrējēju un Maskavas aģentu apetīte. Starp citu, šādu aģentu, ko algo Maskava, visur ir daudz. Pirkt piekritējus visā pasaulē — tās ir vecās Padomju Savienības un VDK tradīcijas. Bet VDK pašlaik atrodas pie varas Krievijā. Bija laiks, kad Feihtvangers pozitīvi izteicās par Staļinu, arī Bernards Šovs. Bet tas varbūt arī marasma dēļ.

Bet ja kāds vienkārši aicina veidot pragmatiskas attiecības ar Putina Krieviju?

Ja tautai nav pietiekami daudz aizsargmehānismu, tad tas var kļūt par problēmu. Man šķiet, ja Igaunijā kāds politiķis aicinās iestāties Krievijas Federācijā, viņš nenodzīvos ne tikai līdz vēlēšanām, viņš nenodzīvos līdz vakaram. Šeit var palīdzēt morālā norobežošanās un tautas audzināšana. Ir arī vajadzīgs medijs kā, piemēram, Pirmais Kaukāza kanāls, ko izveidoja [Gruzijas prezidents Mihails] Saakašvili. Ir vajadzīgs tāds kanāls, kas skaidrotu krieviem, kas notiks, ja pakļausies Krievijas prasībām. Viņi uzbruka Gruzijai, un pasaule to norija. Nākamreiz var gadīties kāds cits. Varbūt Latvija.

Pirmais Baltijas kanāls jau pastāv. Un tur skaidro pretējas lietas.

Tas nav tas Pirmais Baltijas kanāls, kas mums ir vajadzīgs. Tā ir Kremļa propaganda, jo Kremlim naudas nav žēl. Ir vajadzīga kontrpopaganda, demokrātiskā kontrpopaganda — tāda Brīvība vai mazais BBC. Tas nenāktu par sliktu. Ir ļoti bīstami, ja 30-40% iedzīvotāju ir šīs valsts pretinieki. Tad dzīvot ir sarežģīti.

Es atceros interviju ar kādu vecu kundzi, kas piketēja pie Ministru Kabineta Rīgā un draudēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās balsot par Alfrēdu Rubiku, lai viņš risinātu Briselē jautājumu par viņa mazo pensiju.

Kundze laikam tā arī neko nav iemācījusies un ir pārpratusi visu, ko teikuši dižie ekonomisti. Kundze nesaprot, ka Eiropas Parlaments nav pārpilnības rags un tur neizraksta pensijas Latvijas pensionāriem, jo tās ir atkarīgas no darba ražīguma, no valsts ieņēmumiem un tās ekonomiskās izaugsmes. Tu vari nakšņot Eiroparlamentā, bet valsts nemaksās vairāk par to, ko tā spēj izmaksāt. Bet, kas attiecas uz Alfrēdu Rubiku, tad jāatzīst, ka ir arī latviešu izcelsmes idioti. Starp citu, marksismu-ļeņinismu aiz lielas neuzmanības aizsāka divi vācieši. Ja viņi tagad uzzinātu, kas ir noticis, tad pasūtītu laika mašīnu un personīgi noraktu Kapitālu, Komunistisko manifestu un visu pārējo.

Runājot par komunistiskās darbības aizliegumu, diez vai tas palīdzēs. Rubiks ir nevis komunistiskās partijas, bet tagad — Saskaņas centra biedrs.

Gan jau palīdzēs. Aizliegt vajag nevis partijas, bet komunistisko darbību. Tikko cilvēks sāk aicināt uz komunisma virsotnēm, aizstāvēt Ļeņina un Staļina idejas, nodarboties ar Padomju Savienības apoloģētiku, uz viņu automātiski sāk iedarboties šis likums. Neatkarīgi no tā, kā saucas viņa partija. Mums arī ir viena fašistiskā partija, kaut gan tā saucas par Liberāli demokrātisko. Es runāju par Žirinovska partiju.

Jāuzsver, ka krievvalodīgie Latvijā pret esošo politisko sistēmu protestē ar legālām metodēm. To jau nevar aizliegt, jo tad zem sitiena būs pats sabiedrības attīstības demokrātiskais modelis.

Šeit no vienas puses palīdzēs lustrācija. Bet no otras puses — vienkārši nav jāklausa neviens, arī Eiropas Savienība, kas saka, ka nav labi, ka, piemēram, jums tur pases kaut kādas ne tādas vai arī — jūs nepiešķirat visiem politiskās tiesības. Vienkārši nevajag klausīties. Bet ir jāveido tādi apstākļi, lai bērni būtu Latvijas pilsoņi, nevis kaut kādi kosmopolīti bez radiem, turklāt ar noslieci uz padomisko. Jo dziļāk būs šis geto, kuru viņi paši veido sev un saviem bērniem, jo mazāk šiem bērniem būs iespēju veidot veiksmīgi savu dzīvi un kļūt par Eiropas Savienības pilsoņiem. Viņus vienkārši iedzen geto, šajā šķūnī, šajā koncentrācijas nometnē, lai viņi nevarētu nedz iegūt augstāko izglītību, nedz dabūt darbu. Vienkārši tiek gatavota ubagu opera, lai viņus pēc vajadzības izmantotu pret Latvijas valsti. Man šķiet, ka šeit valdībai ir jābūt nelokāmai un nav jāklausās pārmetumos no Eiropas Savienības. Ja plaisa starp krievvalodīgajiem un latviešiem kļūs dziļāka, tad Eiropa vairs nekādi nevarēs palīdzēt.

Bet neatkarīgajā Latvijā par politiskajiem uzskatiem un viedokļiem nevienu nesoda. Satversme aizsargā vārda brīvību.

Viedoklis jau var būt. Taču politiskās tiesības piedalīties vēlēšanās ir pretrunā ar tiesībām nodot (придать) šo valsti Putina Krievijai un nodarboties ar Padomju perioda apoloģētiku. Tāpēc nacionāldemokrātiskajām kustībām, un citādas šajā valstī arī nevar būt, ir jāpieprasa lustrācija un vēlreiz lustrācija, kā arī aizliegums veikt komunistisko un fašistisko darbību. Pāraudzināt cilvēkus, kas saņem atalgojumu no Kremļa, nav iespējams, jo viņi darbojas ļaunos nolūkos.

Bet ko darīt ar tiem, kas bez atalgojuma slīkst nostaļģijā pēc Padomju pagātnes un kuru bērni staigā t-kreklos ar uzrakstu “СССР”? Kādā no intervijām jūs teicāt, ka vardarbīgi cilvēkus var ievilkt tikai koncentrācijas nometnē nevis gaišajā nākotnē. Kā šos cilvēkus ievilkt gaišajā nākotnē?

Gaišajā nākotnē ies tie, kas ir gatavi tādai nākotnei. Ja kāds vēlas palikt ārpus ceļa, lai paliek bez Latvijas pilsoņa pases, bez iespējas līdzdarboties politikā un ietekmēt.

Bet ja pilsonība jau ir iegūta?

Ak, jau ir, jau paspēja iedot? Tad ir jānostrādā kādiem sabiedrības veselīgajiem spēkiem — jānorobežojas no šādiem cilvēkiem, sabiedrībai tādi nav jāpieņem, un ar to galā jātiek žurnālistiem. Šeit gulēt mierīgi nedrīkst! Ļoti slikti, ka krievu valoda Latvijā ir kā segvārds, lai tiktu šajā tumšajā valstībā, un tālāk ar šo krievu valodu kā ar atslēdziņu jau tiek atvērta nevis Dostojevska grāmata, bet cietuma kamera vai izsūtīšanas vagons. Kaut gan šiem cilvēkiem ir nospļauties par krievu kultūru, tradīcijām, par Dostojevski un Puškinu. Es domāju, ka viņi vairāk lasa Ļeņinu un Staļinu. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka katru dienu zem Molotova-Ribentropa pakta parādītos jaunie vārdi.

Jums noteikti iebildīs, ka jūs esat pret izvēles tiesībām. Šie cilvēki taču nav pret neatkarību, bet par labām attiecībām ar Krieviju. Maksimums — lai Latvija būtu par Krievijas satelītu. Viņi nav pret valsts pamatiem.

Tieši tam es arī neticu. Protektorātu liktenis ir ļoti trausls un viņu formālā neatkarība ir ļoti neilga. Čehoslovākiju taču neieņēma uzreiz, bet pa daļām, pa gabaliņiem. Galvenais bija saņemt mandātu, lai ar to vispār kaut ko iesāktu. Bet tālāk bija totāla okupācija.

Bet ja runa ir par tiem, kas vienkārši aicina uz pragmatiskām attiecībām ar Krieviju?

Tātad cilvēkiem ir jāstāsta, kas notiek šajā Krievijā. Jāstāsta ar konkrētiem piemēriem. Ir vajadzīgi žurnāli, avīzes, cilvēki, žurnālisti, kas varētu stāstīt, kas notiek šajā Krievijā.

Ja Latviju sāks žņaugt no abām pusēm — no Maskavas un no Briseles —, tad to pavisam nožņaugs.

No Briseles žņaugs maigi, ar skaistajiem zīda pirkstaiņiem. Es tā saprotu, ka, lai izraisītu mīlestību pret Putinu un to nostiprinātu, NATO neievedīs militārus spēkus sava bloka dalībvalsts teritorijā. Mīlestību mēģinās iepotēt citādāk.

Toties somi lepojas ar savu ļoti uzmanīgo politiku pret Padomju Savienību. Un ar to, ka somiem tomēr izdevās saglabāt valstisko neatkarību. Tātad tas strādā.

Tas absolūti nestrādā! Vienkārši Padomju Savienībai pēc Otrā pasaules kara un pēc Staļina nāves, kā arī pēc tam, kad viņi okupēja Viborgu un dabūja sev absolūti nevajadzīgus kilometrus, vairs nebija vēlmes turpināt cīņu ar Somiju. Kā arī viņi dabūja pa zobiem, izlidoja no Tautu Savienības.

Un nodibināja ANO.

Teiksim tā — ANO ir mazāk lietderīga organizācija nekā Tauta Savienība, jo Krievija no tās nav izlidojusi pēc Krievijas-Gruzijas kara. Es cerēšu, ka gan Putina komandas ārprātīgās darbības, gan arī tas, kas notiek ar mūsu ekonomiku, novedīs Krieviju līdz tādai degradācijas stadijai, ka tai vairs nebūs spēka domāt par ārējām slimībām. Iespējams, ka no tās puses vēl nāks palīdzība. Šodienas Krievijai ir vajadzīgs dzelzs priekškars, ekonomiskā blokāde, tās izslēgšana no visām Eiropas struktūrām un aizliegums elitei izbraukt no valsts, lai tās biznesu neielaistu nevienā Eiropas valstī.

Bet cietīs arī parastie pilsoņi!

Pareizi! Kamēr pilsoņi necietīs, viņi nemēģinās ietekmēt varas pārstāvjus. To aizsāka Andrejs Dmitrijevičs Saharovs. Septiņdesmitajos gados viņš teica: “Pārtrauciet pārdot kviešus Padomju Savienībai!” “Kā tā?” kliedza citi disidenti, “politbirojs vienalga kaut ko ēdīs, bet tauta cietīs badu!” Uz ko viņš atbildēja: “Kamēr tauta necietīs badu, tā nesāks mainīt Padomju politiku.” Tikai tad cilvēkiem nebūs vienalga. Vienaldzīgos ir jāmāca. Lai cieš uz savas ādas, uz savas trusīša ādas!

Domājat, Krievija izolācijas gadījumā nevarēs sevi pabarot?

Protams, ka ne! Viņi tāpat dzīvo tikai uz naftas pārdošanas rēķina. Mums pat savu vistu nav, mēs tās pērkam Francijā. Varu pateikt, ko mēs ēdam — cūkgaļu no Brazīlijas, pīles no Ungārijas, vistas Buša kājiņas — skaidrs no kurienes. Kartupeļus ēdam no Francijas, kas ir pakotas Holandē. Krievija sevi nespēj pabarot. Mums nav rūpniecības, nav lauksaimniecības. Mēs neko neražojam.

Bet Eiropa nespēj savi apgādāt ar siltumenerģiju.

Tas nozīmē, ka jebkurā situācijā Krievija būs spiesta jums pārdot naftu un gāzi. Eiropai ir jāsaliedējas pret Kremļa ordu. Bandīti kā vājību novērtē jebkādu spēju sarunāties. Bet pie varas Krievijā ir bandīti. Sarunāt ar viņiem neko nevar, jo viņi spēles noteikumus maina spēles gaitā.

Latvijā to ne visi saprot. Tātad pastāv bīstamība, un ir laiks saukt “ātro palīdzību.” Ja jums piezvanīs, nāksit?

Ja viņi patiešām ir sapratuši, kāda bīstamība viņiem draud, ja ir tādi politiskie spēki, tad nākšu. Ja pacients pretojas ārstēšanai, tad nekādi dakteri nepalīdzēs. Bet izrakstīt recepti — to paredz Hipokrāta zvērests!


Alīna bez neļķēm

Diagnoze — 9. maijs

Hipokrāta zvērests valstij

Mana vara manās rokās

Viedokļi

Голос антисоветской России


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!