Labrīt, lasītāji!Šodien laikrakstā Diena vēstīts, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai sākot aptrūkties naudas. Finansējuma mācītāju algu maksāšanai pietiekot tikai līdz gada vidum. Centrālā problēma -- baznīcai piederot visādi nekustamie īpašumi, kuru iztirgošanai patlaban nav pats labākais laika brīdis. Protams, ja netiek galā ar to, kas jau ir, tad tīri jābrīnās, kāpēc baznīca tik ļoti plosās par vēlmi, vēl uz saviem pleciem uzvelt masīvo sv. Pētera baznīcu Rīgā, bet ne par to šis stāsts.

Manuprāt, baznīcas likstās ir atrodamas arī divas citas lietas. Pirmkārt, nav jau nekāds noslēpums, ka daudzviet Latvijā, it īpaši laukos, ļaudis dzīvo trūcīgu dzīvi, un nekāda desmitā tiesa, kā tas paredzēts Svētajos rakstos, no viņiem nesanāk un arī, ja sanāk, tad nekāda lielā nauda tā nav. Protams, ar to es nevēlos “braukt virsū” tiem, kuru plānais maciņš neļauj finansēt mācītāja algu. Trūcīgas večiņas pieci santīmi, iespējams, ir proporcionāli daudz lielāks ziedojums, nekā bagātnieka groziņā iemestie 20 lati.

Taču ir arī otra lieta. Arhibīskapa Vanaga režīms ir tik ļoti norūpējies par dogmu, dogmu un vēlreiz dogmu, ka nav nekādu šaubu, ka baznīca pietiekami daudzus nedogmātiskus cilvēkus vienkārši atbaida. Eiropietim Vanagam, lūk, Eiropas luterāņi nav vajadzīgi, viņam ir jābūt viskonservatīvākajā sinodē nevis šeit, bet pāri okeānam Amerikā. Sinode Vanaga baznīcai ir aizdevusi trīs miljonus dolāru. Atmaksāt būs jāsāk aiznākamajā gadā. Naudas nav. Diez kas nav. Vanags allaž bijis pielaidīgs jautājumā par radikālo sektantu Ļedjajevu un viņa “Jaunu paaudzi” (kurai, ja kas, ar naudu nekādu problēmu nav). Arī tas ir interesanti, jo tradicionālas baznīcas mēdz uz sektantiem skatīties ar ļoti šķību aci. Protams, Vanaga gadījumā tradīcija tiek ievērota tikai tad, kad pašam Vanagam tas ir izdevīgi. Tas pats sakāms par gluži boļševistisko pieeju, kāda viņa baznīcā tiek piekopta brīžos, kad kāds izrādās pārāk liels brīvdomātājs — izslēdzam, aizliedzam, no kanceles novācam, pie dievgalda iet neļaujam. Nav jau brīnums, ka pietiekami daudz cilvēku aplūko Vanaga un viņa režīma centienus, savu baznīcu slēgt vienam pēc otra pēc trešā pēc ceturtā, un nodomā “paldies, priekš manis tas nav.”

Un būtībā tas ir saistāms ar kaut ko, kas šajās Lieldienās mani ir nodarbinājis, proti — kad Jēzus gatavojās kāpt debesīs un aiz sevis atstāja to vienu vienīgo akmeni, uz kuras tiks celta baznīca (bībelisko lietu nepārzinātājiem, tas būtum apustulis Pēteris), diez vai Viņš varēja iedomāties, ka pēc 2000 gadiem nebūs viena, bet būs ļoti, ļoti, ļoti, ļoti, ļoti daudzas nereti savstarpēji naidīgas kristiešu baznīcas, kulti un sektas. Katoļi, luterāņi, pareizticīgie (pie tam austrumu, rietumu, grieķu un armēņu variantā), vecticībnieki, Jehovas liecinieki, mormoņi, metodisti, episkopāļi, anglikāņi, baptisti, menonīti, anabaptisti, harismāti, unitārieši un, jā, pat “mesiānistiskie jūdi.” Viena grupa lielāka, cita grupa mazāka, bet ar retiem izņēmumiem katra pārliecināta, ka tieši tajā ir atrodami paši “labākie” un “pareizākie” kristieši. Kāpēc baptists nedrīkst iet pie katoļu dievgalda? Jo to neatļauj ne baptisti ne katoļi. Vai starp baptistiem un katoļiem ir liturģiskas atšķirības? Ir, jā, bet tādas, kuras ir izdomājis cilvēks, nevis Dievs. Vanaga luterāņu baznīca stāv atstatu no Eiropas luterāņiem tāpēc, ka viens cilvēks Vanags ir izdomājis, ka Dievs nedrīkst sievietes saukt kļūt par mācītājām. Protams, ne tikai tāpēc, bet tomēr — te runa ir par viena cilvēka pārliecību, ka viņš viens visu zina labāk. Runa ir par viena melnsvārča ambīcijām. Un runa ir par pietiekami daudziem cilvēkiem, kuri šādas personiskas ambīcijas finansēt tomēr nevēlas. Žēl to luterāņu mācītāju, kuri pilsētā un laukos dara godprātīgu un svētīgu darbu. Arī viņiem gribas ēst. Taču jācer, ka Vanaga baznīcā arī ar to visu, ka jebkurš iepīkstētājs momentā tiek izsviests pa durvīm, tomēr ir diskusija par to, kāpēc minētā režīma ideoloģiskais balsts tik ļoti ir “pret”, nevis “par.” “Jo tik ļoti Dievs ir mīlējis šo pasauli, ka Viņš devis savu vienpiedzimušo dēlu, lai ikkatrs, kurš Viņā tic, iemantotu mūžīgo dzīvību” — tā teikts Jāņa evaņģēlijā. Tur nav teikts “Minētā svētība attiecas tikai uz Romas katoļiem.” Vai Vanaga luterāņiem. Vai Pārdaugavas sektantiem.

Jauku visiem dienu!