Raksts

Kots pret Domburu! Kas notiek? Ir versijas


Datums:
10. februāris, 2011


Autori

Anda Rožukalne


Foto: S.H.

Dombura raidījuma kvalitātes kritika parāda neapmierinātību ar konkrēto cilvēku — grūti kontrolējamu un auditorijas respektētu ētera personību.

Kas īsti notiek Latvijas televīzijā (LTV)? Tieši šādu jautājumu rada publiskais kašķis par Jāņa Dombura vadīto Kas notiek Latvijā?, ko ar saviem izteikumiem pagājušajā nedēļā uzsāka LTV ģenerāldirektors Edgars Kots. Te dažas versijas par to.

Aktuālā situācija

Atgādināšu, ka Kota kritika Jāņa Dombura virzienā attiecās uz raidījumu Kas notiek Latvijā? un lēni tuvojošos (jūnijā) LTV un Dombura uzņēmuma sadarbības līguma pārslēgšanas termiņu. Pēc dažiem publiskiem belzieniem vienam otra virzienā nekas viņu attiecībās nav mainījies. Kā trešdien apliecināja Jānis Domburs, Edgars Kots līdz šim ar viņu nav runājis. Domburs ar Kotu pēdējoreiz esot ticies pagājušā gada vasarā, kad abiem nesakrita domas ļoti svarīgā jautājumā — par LTV priekšvēlēšanu debašu formātu un to vadīšanu.

J.Dombura līgumā ar LTV ir paredzēta raidījuma komandas redakcionālā neatkarība. Tāpat tur teikts, ka augstu reitingu sasniegšana nav primārais mērķis, jo būtiskāka ir vispusīga sabiedriski politisko problēmu apspriešana. Lūk, citāts no LTV un Dombura līguma: „Darbi tiek veidoti kā publiskas debates par sabiedriski (valstiski) aktuālām tēmām, saglabājot politisko, ekonomisko, sociālo, tiesisko un citu sabiedrībā aktuālo tēmu spektru un ievērojot žurnālistisko neatkarību. Raidījuma veidošanas mērķi nav komerciāla rakstura vai ar nolūku sasniegt maksimālo auditoriju vai tās maksātspējīgāko daļu, bet ir sabiedrisko mediju misija, kas var būt arī pretrunā ar interesi sasniegt lielāko auditoriju”.

Lai arī Latvijā ļoti izplatīta ir reitingu kā kvalitātes rādītāja dievināšana, vēlos atgādināt, ka reitingi parāda vien popularitāti, bet tiem var būt un var arī nebūt sakara ar profesionālās kvalitātes kritērijiem. Ja kādam interesē, Kas notiek Latvijā? visus 10 pastāvēšanas gadus bijis analītisko raidījumu grupas pirmajā desmitniekā. Kā liecina TNS Latvia dati, šā gada janvārī to skatījās vidēji 114 000 skatītāju, un auditorija sasniedza 14% no visiem TV skatītājiem. Salīdzinājumam — janvārī Kas notiek Latvijā? skatījās vairāk cilvēku nekā vēroja barikāžu ugunskuru tiešraidi no Doma laukuma, 100. panta preses klubu, Skatu no malas, spēli VIP un citus raidījumus.

Protams, kā jau visi raidījumi, arī Kas notiek Latvijā? reizēm izdodas labāk, reizēm — ne tik labi. Daudz ko nosaka izvēlētais temats, dalībnieku komplekts, piedāvājumi citos kanālos. Arī pati esmu sekojusi raidījuma attīstībai un domāju, ka tam ir izaugsmes iespējas kā visiem mediju formātiem. Tomēr ļoti būtiski ir tas, ka sabiedriskajā televīzijā vispār turpinās regulāras debates par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, ko vada neatkarīgs un kompetents žurnālists. Protams, esmu dzirdējusi, ka J.Domburs kādam ir apnicis vai izraisa dusmas, taču tas nav iemesls kopumā noraidīt šī raidījuma vērtību un nozīmi. Labāka un cita mums nav. Jo īpaši situācijā, kāda ir pašlaik, kad mediju saturā grūti atrast brīvas un neietekmētas domas, kad studijā uzaicināto personu klātbūtni bieži diriģē nevis žurnālisti, bet partijas vai amatus apkalpojoši komunikācijas speciālisti.

Tāpēc te versija nr.1: Kota kritika par Kas notiek Latvijā? varētu nozīmēt, ka LTV turpinās sabiedriskās televīzijas satura debilizāciju, padarot to bezzobainu un neietekmīgu.

Dalībnieku stress

Publiski apspriežot medijos atstāstītās Kota pārdomas, visvairāk tika ievērots teikums, ka LTV ģenerāldirektors Dombura raidījumā neredz atbildi uz jautājumu, kas notiek Latvijā? Man gan interesantāka likās Edgara Kota doma par raidījuma kvalitāti. Izrādījās, ka raidījuma problēma ir tā dalībnieki, jo Kots saka: „Dalībnieki, kas ir pieraduši iet uz šo raidījumu, to jau izmanto kā savu sabiedrisko attiecību platformu. Var redzēt, ka raidījuma vadītājam reizēm ir ļoti sarežģīti viesus, kas ir ienākuši studijā, dabūt noteiktajā tēmā. Beigu beigās sanāk tā, ka raidījums ir kļuvis par tādu kā izstādi. (..) Tā ir mana pārliecība, mana izjūta, un es domāju, ka par to arī būs jārunā.”[1]

Šīs frāzes liek domāt, ka attiecībā uz Dombura vadīto raidījumu lielākas problēmas ir tā dalībniekiem, jo tieši ar tiem nav apmierināts Kots. Tad jau televīzijas vadītājam pamatotāk vērsties nevis pret žurnālistu un viņa raidījumu, bet stingri uzrunāt politiķus, amatpersonas un konkrētu organizāciju pārstāvjus.

Te arī versija nr.2: ar Kota vadītās televīzijas darbu, iespējams, nav apmierināts kāds no esošajiem vai potenciālajiem Kas notiek Latvijā? dalībniekiem.

Pārmaiņu stress

Visneveiksmīgākā ir Kota kritika par raidījuma saturu. Izjūtas un šķitumi par tēmu, ka raidījumam „jāmainās”, parāda, pirmkārt, ka Kots nesaprot, kā vērtēt žurnālistiku, mediju formātu un satura kvalitāti. Otrkārt, neveiklie izteikumi, kam pietrūkst argumentu, drīzāk līdzinās kāda cita viedokļa atkārtojumam.

Jāņa Dombura paša versija: Kota izteikumi ir vēlēšanās „testa režīmā” pārbaudīt, kā var tikt galā ar šo raidījumu, jo iepriekšējā reizē (līgums ir noslēgts uz diviem ar pusi gadiem) tas nav izdevies. Toreiz notika publiska un ļoti asa diskusija par Dombura raidījuma cenu. Šai versijai varu piekrist, jo reālas sarunas ar raidījuma Kas notiek Latvijā? tā arī nav uzsāktas, tāpēc var pieņemt, ka līguma termiņa beigu tuvošanās ir tikai iegansts publiski paust neapmierinātību ar raidījumu.

Un te nu arī versija nr.3. Dombura raidījuma kvalitātes kritika, kā tas bieži notiek mediju jomā, parāda neapmierinātību ar konkrēto cilvēku, šajā gadījumā — grūti kontrolējamu un auditorijas respektētu ētera personību.

__________________________

[1] http://diena.lv/lat/politics/hot/…

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!