Raksts

Ko darīt nepilsoņiem Eiropā?


Datums:
16. marts, 2004


Autori

Sigita Zankovska - Odiņa


Foto: E.Rudzītis © AFI

Kāda valsts politika pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā stimulētu nepilsoņus izvēlēties naturalizāciju, nevis ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu vai Latvijas valstij bīstamāko iespēju – Krievijas pilsonību?

Šā gada 1. maijā Latvijai kļūstot par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, mūsu devums ES iedzīvotāju saimē būs vairāk nekā 1800 tūkstoši pilsoņu, aptuveni 480 tūkstoši nepilsoņu un 33 tūkstoši ārvalstnieku. Tas nozīmē, ka līdzās tik ierastajam iedzīvotāju sadalījumam pilsoņos un ārvalstniekos, apvienotajai Eiropai nāksies saskarties ar līdz šim nebijušu un lielu iedzīvotāju kategoriju – nepilsoņiem. Patlaban vēl trūkst īstas skaidrības, kāds būs šo cilvēku juridiskais statuss un tiesības, tomēr tās jebkurā gadījumā būs šaurākas par Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām. Piemēram, nepilsoņi, atšķirībā no jebkuras citas dalībvalsts pārstāvjiem, joprojām nevarēs piedalīties pašvaldību vēlēšanās Latvijā.

Ikvienam Latvijas nepilsonim šobrīd ir trīs iespējas: naturalizēties un kļūt par Latvijas, tātad arī Eiropas Savienības pilsoni; saglabāt nepilsoņa statusu; vai arī kļūt par Krievijas (retāk kādas citas valsts) pilsoni. Cik aktīvi katra no šīm iespējām tiek izmantota šobrīd un kas varētu mainīties līdz ar Latvijas iestāšanos ES?

Pēc referenduma par dalību ES, naturalizācijas iesniegumu skaits ik mēnesi ir dubultojies, salīdzinot ar situāciju pirms gada. Piemēram, 2002. gada oktobrī Naturalizācijas pārvalde saņēma 610 naturalizācijas iesniegumus, bet pērnajā oktobrī – 1 371. Viens no iemesliem – nepilsoņi sākuši just praktisku nepieciešamību pēc Latvijas pavalstniecības, kas nodrošinātu tādas pašas tiesības kā pārējiem ES pilsoņiem. Tomēr daļa nepilsoņu joprojām cer, ka Brisele pieprasīs Latvijai samazināt nepilsoņu skaitu, jo nevēlēsies, lai ES robežās dzīvotu cilvēki ar nenoteiktu statusu. Tāpēc daudzi nepilsoņi nogaida un joprojām šaubās, vai vērts naturalizēties. Tomēr viņu cerības neattaisnosies. Eiropas Padome un EDSO savos paziņojumos ik pa laikam gan piemin lēnos naturalizācijas tempus, bet jaunas prasības no ES puses nav izvirzītas. Tieši pretēji – eirokrāti ir paziņojuši, ka Latvijas politika atbilst ES prasībām un izmaiņas Pilsonības likumā vai naturalizācijas kārtībā prasītas netiks.

Arī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā svarīgākie iemesli, kas veicinās naturalizāciju, paliks nepieciešamība pārvarēt Latvijas valsts noteiktos nepilsoņu tiesību ierobežojumus. Proti, iegūstot pilsonību, būs iespējams vieglāk atrast darbu, piemēram, valsts institūcijās, piedalīties Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, kā arī iegūt ES pilsonību. Šie varētu būt galvenie argumenti, kas veicinās tieši jauniešu naturalizāciju, jo, kā liecina aptauju dati[1] jauniešiem daudz svarīgāka ir pilsonības iegūšanas praktiskā nepieciešamība nevis emocionālā saistība ar valsti.

Lai cik pretrunīgi tas skanētu, iestāšanās ES var sarežģīt sabiedrības integrāciju Latvijā. Apvienotajā Eiropā nepilsoņi iegūs papildus tiesības, kas vājinās viņu motivāciju naturalizēties. Proti, tie varēs pretendēt uz ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Līdzīgi kā ES pilsoņiem, arī pastāvīgajiem iedzīvotājiem paredzēts nodrošināt tiesības bez vīzām pārvietoties un izvēlēties darba un dzīvesvietu Savienības robežās. Kaut arī pastāvīgajiem iedzīvotājiem būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem – vismaz 5 gadi nodzīvoti kādā no ES dalībvalstīm, legāls iztikas avots, sociālā apdrošināšana, jāatbilst noteiktam integrācijas līmenim sabiedrībā, Latvijas nepilsoņiem šī statusa iegūšana nevarētu sagādāt grūtības. Tiesa, ES direktīvas projektā minēto “integrācijas līmeni” var noteikt pati dalībvalsts.

Līdz ar to ES faktors, izvēloties Latvijas pilsonību, turpmāk nebūs noteicošais, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem. Saglabājot nepilsoņa statusu, viņi varēs brīvi ceļot un strādāt, bet politiskā dzīve, piemēram, piedalīšanās Eiropas parlamenta vēlēšanās, nebūs tas iemesls, kas liks izšķirties par labu piederībai Latvijas valstij. Daudz svarīgāka būs valsts politika, piemēram, tādos jautājumos kā mazākumtautību izglītība un valoda. Zīmīgi, ka līdz šim valsts darbs šajā jomā nav bijis sekmīgs. Piemēram, nav izdevies pārliecināt sabiedrību par mazākumtautību izglītības reformas lietderību. To savās interesēs ir pamanījusies izmantot arī Krievija, spekulējot ar Latvijas – Krievijas robežlīguma parakstīšanu.

Visbīstamākā Latvijai būtu nepilsoņu izšķiršanās par labu Krievijas pilsonībai, kas visbiežāk izpaudīsies kā protests pret valsts īstenoto etnopolitisku. Šīs izvēles motivācija galvenokārt balstīsies uz emocionāliem un politiskiem argumentiem. Piemēram, nepilsoņi vēlēsies iegūt Krievijas pilsonību, cerot, ka lielvalsts labāk aizsargās viņu intereses. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām šā gada 1. janvārī Latvijā ir reģistrēts 22 421 Krievijas pilsonis ar Latvijas pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Saskaņā ar Krievijas vēstniecības Latvijā datiem šo cilvēku ir divas reizes vairāk – ap 50 līdz 60 tūkstoši, tiesa gan pati vēstniecība oficiāli atsakās apstiprināt šos datus.

Latvijas sabiedrības integrācijai vislabvēlīgākā neapšaubāmi būtu nepilsoņu naturalizācija. Savukārt Krievijas pilsoņu skaita pieaugums veicinātu divkopienu valsts izveidi, jo dotu tiesības Krievijai savu pilsoņu interešu aizsardzības vārdā aizvien vairāk iejaukties Latvijas iekšpolitikā. Tomēr visgrūtākais pārbaudījums sabiedrības integrācijas īstenotājiem būs tie cilvēki, kuri izšķīrušies tā arī palikt nepilsoņi, jo viņi jebkurā brīdī var izlemt par labu vienai vai otrai alternatīvai. Lai veicinātu naturalizāciju, valstij vajadzētu sniegt lielāku atbalstu topošajiem pilsoņiem. Piemēram, pieredze liecina, ka naturalizācijas iesniegumu skaits strauji pieaug laikā, kad tiek piedāvāti bezmaksas latviešu valodas kursi tieši pilsonības pretendentiem. Līdz šim valsts finansējums šādiem kursiem ir bijis niecīgs. Latvija var veicināt naturalizāciju, arī izmantojot ES direktīvā minētās tiesības valstij pašai noteikt integrācijas līmeni, kāds nepieciešams, lai iegūtu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Piemēram, ir iespējams noteikt augstāku latviešu valodas zināšanu līmeni, salīdzinot ar to, kāds nepieciešams naturalizējoties, un tādējādi mudināt nepilsoņus iegūt Latvijas pilsonību.

________________

[1] LR Naturalizācijas pārvaldes Pilsonības pretendentu aptaujas: 2002. gada decembris – 2003. gada februāris; 2003. gada oktobris – decembris.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!