Raksts

EM valsts sekretāra Kaspara Gerharda viedoklis par NAP ieviešanu un uzraudzību


Datums:
05. aprīlis, 2006


Autori

Providus


EM valsts sekretāra Kaspara Gerharda viedoklis par NAP ieviešanu un uzraudzību

1. Kurai institūcijai būtu jāuztic NAP ieviešanas un uzraudzības funkcijas? Vai tā būtu kāda no jau esošām, vai arī jāveido jauna?

NAP uzraudzības funkcijas būtu jāveic NAP izstrādātājiem – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, savukārt NAP ieviešana būtu jāveic atbilstoši esošajam kompetences sadalījumam, piemēram, uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumi – Ekonomikas ministrijai u.tml.

2. Vai Jūs atbalstāt nostāju, ka nozaru ministriju rīcības plāni un arī ikgadējie budžeta plāni būtu pakārtojami vienam nacionālajam attīstības plānošanas “jumta” dokumentam? Vai tas ir iespējams?

Manuprāt, “sistēmas virsotnē” būtu jābūt Ministru Kabinetā apstiprinātam vidēja termiņā stratēģiskam dokumentam, kas parāda valsts attīstības mērķus un prioritāros uzdevumus tā sasniegšanai. Ministrijām, izstrādājot savas stratēģijas un plānošanas dokumentus, būtu jāvadās no šī iepriekšminētā stratēģiskā dokumenta.

Jāatzīmē, ka valdība jau 2004.gada 18.augustā apstiprināja “Tautsaimniecības vienoto stratēģiju” (TVS). TVS definē valsts politiku stabilas, sabalansētas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai, vienotā sistēmā sasaistot ilgtermiņa ekonomiskos mērķus un prioritātes (10-30 gadiem) ar vidēja (5-10 gadiem) un īstermiņa (1-3 gadiem) mērķiem un pasākumiem. TVS ir noteikti vairāk nekā 60 rezultatīvo rādītāju, kas jāsasniedz līdz 2010.gadam un 2030.gadam. Domāju, ka Tautsaimniecības vienotā stratēģija varētu kalpot par šādu stratēģisko dokumentu.

Izstrādātais NAP projekts Latvijas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanas kontekstā ir alternatīva MK apstiprinātajai Tautsaimniecības vienotai stratēģijai.

3. Kas pašlaik Jūsuprāt nozaru ministrijām visvairāk traucē (vai trūkst), lai ieviestu vidēja termiņa budžeta plānošanu?

Atbalstu, ka vidēja termiņa budžeta plānošana būtu jāievieš visās ministrijās, kas sekmētu izvirzīto mērķu sasniegšanu, budžeta resursu optimālāku un mērķtiecīgāku izlietojumu. Ekonomikas ministrija jau ir izstrādājusi vidēja termiņa darbības stratēģiju 2007. -2009.gadam, kas šobrīd tiek saskaņota ar citām ministrijām.

Ekonomikas ministrijas darbības stratēģija 2007. – 2009. gadam ir ministrijas vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurš ietver tās kompetencē esošajos politikas plānošanas dokumentos noteiktos mērķus un ir balstīts uz nolikumā noteiktajām funkcijām un uzdevumiem. Stratēģija izstrādāta saskaņā ar Tautsaimniecības vienotajā stratēģijā, Latvijas nacionālā Lisabonas programmā 2005. – 2008.gadam un Nacionālā stratēģiskā ietvardokumentā 2007. – 2013.gadam noteiktām prioritātēm un mehānismiem šo prioritāšu īstenošanai.

Ekonomikas ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ekonomiskās politikas jomā. Ekonomikas ministrijas virsmērķis ir panākt, lai Latvijas tautsaimniecība būtu viena no konkurētspējīgākajām Eiropā, veicinot strukturāli un reģionāli līdzsvarotas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas tautsaimniecības attīstību, izstrādājot ekonomisko politiku un organizējot un koordinējot tās īstenošanu, kā arī attīstot un pilnveidojot dialogu ar uzņēmējus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām.

Kopumā Ekonomikas ministrijas darbības stratēģija nosaka vidēja termiņa prioritātes, pasākumus finanšu resursu optimālākam izlietojumam, kā arī nepieciešamās institucionālās izmaiņas.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!