Pašreizējā situācija, kad vienota ES imigrācijas politika joprojām atrodas tālu no realitātes, migrantu integrācijas programmu izstrāde ir izvirzīta par vienu no svarīgākajiem ES šī brīža uzdevumiem. Šajā ziņojumā ir kritiski izvērtēts, kādas varētu būt iespējamās sekas dažādos nacionālajos līmeņos pēc migrantu integrācijas programmu ieviešanas.

Lai arī ES Padome ir vienojusies par kopīgu pamatprincipu ieviešanu, lielākā daļa direktīvu nav veiksmīgi realizējamas dzīvē, jo neatbilst svarīgam pamatprincipam – gan valsts, gan arī migrantu kopīga sadarbība. Pašreizējie ES ministru padomes lēmumi var tikt uzskatīti par pārlieku stingriem, īpaši Direktīva 2003/109 par rezidentiem, kuri ES apmetušies uz dzīvi uz ilgāku laika posmu. Šīs direktīvas pārlieku stingrie ierobežojumi būtu jāpārskata, veicot labojumus. Pretējā gadījumā tas var negatīvi ietekmēt sociālo saliedētību un imigrantu iekļaušanos vietējās sabiedrībās, kā arī apdraudēt imigrantu pamattiesības.

Integrācija kā koncepts ir diezgan netverams jēdziens. Uz to būtu jālūkojas kā uz vispārīgu procesu, kas vienotā sistēmā iekļauj visu grupu cilvēkus, bloķējot jebkādu sociālas izslēgšanas iespējamību. Šim procesam būtu jāgarantē vienādas tiesības un pienākumus arī tiem, kuri nav piederīgi konkrētajai vairākumā esošajai nacionalitātei. Galvenajam ES valstu mērķim būtu jābūt visu cilvēku grupu vienlīdzība, visplašākajā vienlīdzības izpratnē, kā arī, ekonomisko, politisko, sociālo un kultūras tiesību un pienākumu nodrošināšana.

‘Integration’ as a Process of Inclusion for Migrants?

Ja nedarbojas saite, lūdzu ziņojiet admin@politika.lv