providus.lv

15 balsojumu atlasi veikušas divas Eiropas nevalstiskās organizācijas – VoteMatch Europe un Notre Europe - Jacques Delors Institute, informāciju par Latviju apkopojis Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS.

15 balsojumi tika atlasīti no 5000 reģistrētajiem septītā EP sasaukuma balsojumiem (tā sauktajiem roll-call votes).

Balsojumu atlases trīs kritēriji:

1) Īpaši liela nozīme;

2) Jautājuma būtība salīdzinoši viegli uztverama plašākai sabiedrībai;

3) Jautājums ir objektīvi kontroversāls - EI pārstāvētajām politiskajām grupām attiecīgajā jautājumā bija atšķirīgi viedokļi.

Jāpiezīmē, ka katrs no balsojumiem ir reālās EP deputātu izvēles vienkāršojums - t.i. tas ir "pārtulkots" no tehniski sarežģītās konkrētu grozījumu valodas uz valodu, kas ir saprotama arī plašākai sabiedrībai. Tādēļ katra balsojuma virsraksti ir apzināti jautājuma būtības vienkāršojumi, kuru mērķis ir ļaut labāk saprast jautājuma būtību. Lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par attiecīgo izvēli, ieteicams iepazīties arī ar pilniem priekšlikumu tekstiem.

Pēc tam, kad bija atlasīti 15 nozīmīgākie EP balsojumi, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS apkopoja informāciju par to, kādas izvēles bija veikuši no Latvijas sarakstiem ievēlētie deputāti, kā arī deva visiem šiem deputātiem iespēju savus balsojumus komentēt. Iespēju izmantoja 6 deputāti no 9 (atteicās komentēt - Alfrēds Rubiks, lūgumam neatbildēja Ivars Godmanis un Aleksandrs Mirskis).

Aizvērt

1.1. Kāda bija balsojuma būtība?

Vai minimālais pilna apmērā apmaksātais bērna kopšanas atvaļinājuma laiks visā Eiropas Savienībā jāpagarina no 14 līdz 20 nedēļām? Centriski kreisie EP deputāti atbalstīja ierosinājumu, uzskatot, ka tas ļaus labāk aizsargāt sieviešu intereses, kā arī veicinās demogrāfisko izaugsmi. Centriski kreisie EP deputāti lielākoties šo priekšlikumu neatbalstīja, uzskatot, ka tā ieviešana īpaši dārgi izmaksās nelieliem uzņēmumiem, kā arī izraisīs netiešu sieviešu diskrimināciju darba tirgū – darba devēji nevēlēsies ņemt darbā jaunas sievietes, kurām ir tiesības uz apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu

1.2. Kā balsoja Latvijas EP deputāti?

Deputāts	Balsojums	Vai balsojums sakrita ar deputāta EP grupas balsojumu?
Ivars GODMANIS (ALDE)	pret	Sakrita
Sandra KALNIETE (EPP)	pret	Sakrita
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	pret	Sakrita
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	par	Sakrita
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	par	Sakrita
Inese VAIDERE (EPP)	pret	Sakrita
Roberts ZĪLE (ECR)	pret	Sakrita
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	par	Sakrita

1.3. Latvijā ievēlēto EP deputātu sava balsojuma argumentācija

Ivars GODMANIS (ALDE)	Savu balsojumu nekomentēja.
Sandra KALNIETE (EPP)	Obligātā atvaļinājuma pagarināšana līdz 20 nedēļām, kura izmaksas ir jāsedz darba devējiem var nelabvēlīgi ietekmēt jaunu sieviešu pieņemšanu darbā un tādējādi nevis palīdzēt, bet gan apdraudēt viņu iespējas veiksmīgi savienot ģimeni un profesionālo karjeru. Šādas obligātas normas ieviešana radītu tādas papildu izmaksas ekonomikai un valstu budžetiem, kuras Eiropā šobrīd vienkārši nevar atļauties.
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	Balsoju “pret”, jo uzskatu, ka katrai dalībvalstij nepieciešams nodrošināt, lai jaunajām māmiņām būtu iespējama savlaicīga atgriešanās darba dzīvē. Pārāk ilgs pēcdzemdību atvaļinājuma periods samazina jauno māmiņu kvalifikāciju un iespējas pilnvērtīgi atgriezties darbā. Turklāt arī uzņēmējiem jaunās māmiņas pārāk ilga prombūtne kavē uzņēmuma pilnvērtīgu attīstību.
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	Savu balsojumu nekomentēja.
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	Savu balsojumu nekomentēja.
Inese VAIDERE (EPP)	Lai arī pilnībā izpratu nepieciešamību nodrošināt jaunajām māmiņām labvēlīgus apstākļus, tomēr 2010.gada vidū, kad EP balsojām par maternitātes un paternitātes atvaļinājumu pagarināšanu, Latvijā un visā Eiropas Savienībā joprojām valdīja finanšu krīze. Tādēļ nevarēju atbalstīt likumprojektu, kas uzliktu miljardiem lielas izmaksas valstu budžetiem visā Eiropā un vēl vairāk samazinātu jau tā zemo uzņēmēju konkurētspēju. Tieši otrādi – tas bija laiks, kad sevišķi bija jādomā par to, kā atbalstīt uzņēmēju konkurētspēju, veicināt nodarbinātību, līdzsvarot valstu budžetus. Bez tam, šāda obligātā atvaļinājuma pagarināšana vēl vairāk samazinātu sieviešu spēju konkurēt darba tirgū ar vīriešiem, un tādējādi radītu netiešu diskrimināciju pret tām jaunajām sievietēm, kuras plāno veidot profesionālo karjeru.
Roberts ZĪLE (ECR)	Es pievienojos manis pārstāvētās ECR grupas viedoklim, ka sociālajiem jautājumiem, ieskaitot nodarbinātību, sociālos pabalstus un ģimeņu politiku, ir jābūt dalībvalstu, nevis ES institūciju kompetencē. Līdz ar to, dalībvalstu vēlētājiem un to izraudzītajiem politiķiem būtu jāizvēlas, kādu politiku piekopt attiecībā uz t.s. "māmiņu algām". Tāpēc balsoju "pret".
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	Es, tāpat, kā arī pārējie manas grupas deputāti, no paša sākuma aktīvi uzstājos par skaidro standartu noteikšanu bērnu aprūpes atvaļinājumu jautājumā, kuri būtu attiecināmi uz visām Eiropas valstīm. Sakarā ar to, ka arvien vairāk jaunu cilvēku pārvietojas no vienas ES valsts uz otru (it īpaši tas attiecas uz Latvijas iedzīvotājiem), vajadzība pēc pietiekami augsta minimālā sliekšņa bērnu aprūpes atvaļinājumam nepārtraukti pieaug. Esmu gandarīta par to, ka ar nelielu balsu vairākumu mūsu iniciatīva par minimālā apmaksātā atvaļinājuma bērna aprūpei termiņa paaugstināšanu no 14 līdz 20 nedēļām tika pieņemta. Arī ir noteikts minimālais apmaksātais "tēva" atvaļinājums - 2 nedēļas.

1.4.Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?	Eiropas Parlamentam 2010.gada oktobrī bija jāizsaka sava nostāja attiecībā uz Bērnu kopšanas atvaļinājuma direktīvu. Direktīvas teksts paredzēja pagarināt (pilnībā apmaksāto) bērna kopšanas atvaļinājumu no 14 līdz 20 nedēļām, kā arī paredzēja citus pasākumus, kas būtu labvēlīgāki mātēm un grūtniecēm, tāpat tika paredzēti dāsnāki paternitātes pabalsti. Kā pamats analīzei tika izvēlēts balsojums par grozījumu 12 = 38, kas paredzēja pagarināt bērna kopšanas atvaļinājumu no 14 līdz 20 nedēļām.
Kā balsojums beidzās?	Grozījums 12 = 38 tika pieņemts ar nelielu balsu pārsvaru – 327 deputāti balsoja par, 320 – pret. Viss direktīvas teksts tika pieņemts pirmajā lasījumā (390 balsis par un 192 – pret). Taču tas bija tikai pirmais lasījums – šobrīd direktīvas projekts ir iestrēdzis Padomē, jo daudzas ES dalībvalstis nevēlas to atbalstīt.
Kur šo iniciatīvu atrast?	Dossier: Improvement in the safety and health at work of pregnant workers and workers who have recently given birth or are breastfeeding, Amendment 12=38, October 2010 EP plenary session. European Parliament legislative resolution of 20 October 2010 on the proposal for a directive of the European Parliament and of the Council amending Council Directive 92/85/EEC on the introduction of measures to encourage improvements in the safety and health at work of pregnant workers and workers who have recently given birth or are breastfeeding.
Kur atrast balsojumu?	Saite

Aizvērt

2.1. Kāda bija balsojuma būtība?

Vai Eiropas Savienībā būtu jāatsakās no atomenerģijas?Priekšlikumu iniciēja Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa. Tas bija viens priekšlikums plašākā iniciatīvā attiecībā uz Euratom ietvarprogrammu.

2.2. Kā balsoja Latvijas EP deputāti?

Deputāts	Balsojums	Vai balsojums sakrita ar deputāta EP grupas balsojumu?
Ivars GODMANIS (ALDE)	nepiedalījās	-
Sandra KALNIETE (EPP)	pret	Sakrita
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	nepiedalījās	-
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	par	Sakrita
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	nepiedalījās	-
Inese VAIDERE (EPP)	nepiedalījās	-
Roberts ZĪLE (ECR)	pret	Sakrita
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	par	Sakrita

2.3. Latvijā ievēlēto EP deputātu sava balsojuma argumentācija

Ivars GODMANIS (ALDE)	Savu balsojumu nekomentēja.
Sandra KALNIETE (EPP)	Šobrīd atteikšanās no kodolenerģijas nav iespējama, jo alternatīvas ir tik dārgas, ka Eiropas ekonomika to nevar atļauties. Enerģijas cenas tieši ietekmē ekonomisko attīstību un, ja tuvākajos gados tās ievērojami paaugstinātos, tad ievērojami pieaugtu bezdarbs. Jau tagad Eiropā enerģijas cenas ir vairākas reizes augstākas nekā ASV un ievērojami augstākas nekā Ķīnā. Tas ievērojami vājina Eiropas globālo konkurētspēju.
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	Nepiedalījos balsojumā, jo saistībā ar valsts svētku svinībām neatrados Strasbūrā. Tomēr uzskatu, ka lēmumam par kodolenerģijas attīstību jābūt katras dalībvalsts ziņā. Ikvienai valstij ir jāizvērtē savas iespējas un vajadzības enerģētikas sektorā un atbilstoši tas jāattīsta. Eiropas Savienībai jākontrolē, ka šīs spēkstacijas atbilst visaugstākajām drošības prasībām.
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	Savu balsojumu nekomentēja.
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	Savu balsojumu nekomentēja.
Inese VAIDERE (EPP)	Nekomentēja.
Roberts ZĪLE (ECR)	Ideja par pilnīgu attteikšanos no kodolenerģijas ir ne tikai priekšlaicīga, bet pat potenciāli bīstama ES ekonomikai. Ir acīmredzams, ka augsto enerģijas cenu dēļ Eiropa jau šobrīd zaudē globālajā konkurencē. Atteikšanās no atomoenerģijas bez lētas alternatīvas tikai palielinātu ES atkarību no ārējiem piegādātājiem un fosilā kurināmā, ievērojami sadārdzinātu rūpniecības un mājsaimniecību izmaksas, iespējams, nodarot videi lielāku kaitējumu. Tas nozīmētu arī ES atkarības palielināšanos no dabasgāzes, līdz ar ko pieaugtu Krievijas politiskā ietekme.
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	Es uzskatu, ka summa, kuru ES piešķir kodolenerģijas attīstībai, ir nesamērīgi augsta salīdzinājumā ar tiem līdzekļiem, kuri tiek piešķirti drošai un ilgtspējīgai atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai. Mana deputātu grupa uzskata, ka nodokļu maksātāju nauda nedrīkst tērēt uz izmaksām, kas saistītas ar eksperimentālu kodolsintēzes reaktora ITER attīstību. Tajā laikā, kad ITER projekts vēl netika uzsākts, mūsu priekšlikums bija to nefinansēt. Man ir žēl, ka "pro-kodolenerģijas" EP vairākums savā balsojumā atspoguļoja nevis ES iedzīvotāju vairākuma gribu, bet gan tikai savus uzskatus. Mūsu priekšlikums varēja palīdzēt ietaupīt ES budžetā 2 miljardus eiro, kas ir tik nepieciešami citās jomās.

2.4. Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?	Eiropas Parlaments 2011.gada novembrī konsultāciju procedūras ietvaros izteica priekšlikumu jaunam Padomes lēmumam attiecībā uz Eiropas Atomenerģijas kopienas ietvarprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem. Šī programma nosaka dažādas pētnieciskās darbības kodolenerģijas jomā, kā arī tām piešķirto budžetu. Kā pamats analīzei izvēlēts piedāvātais grozījums Nr.36, ko iniciēja Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa un kuras mērķis bija piespiest ES atteikties no atomenerģijas.
Kā balsojums beidzās?	Grozījums 36 netika pieņemts – 210 deputāti(GUE-NGL; Greens/EFA, kā arī 2/3 no S&D un gandrīz puse no ALDE) balsoja par un 356 – pret.
Kur šo iniciatīvu atrast?	Dossier: Framework Programme of the European Atomic Energy Community for nuclear research and training activities, Amendment 36, November 2011 EP plenary session European Parliament legislative resolution of 17 November 2011 on the proposal for a Council decision concerning the Framework Programme of the European Atomic Energy Community for nuclear research and training activities (2012–2013).
Kur atrast balsojumu?	Saite

Aizvērt

3.1. Kāda bija balsojuma būtība?

Vai vajadzētu ieviest Eiropas stabilitātes vērtspapīrus (eiroobligācijas), kas ļautu ES dalībvalstīm kopīgi apsaimniekot savus parādus?Pēc tam, kadEiropas Komisija publiskoja diskusiju dokumentu (green paper) par eiroobligāciju ieviešanu, Eiropas Parlamentam nācās formulēt savu nostāju pret šo ideju. EP balsoja rezolūcijas formā, lielākoties šo ideju atbalstot. Ideju īpaši vienoti atbalstīja EP Sociālisti un demokrāti, kā arī Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa. Vislielākā opozīcija idejai nāca no Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas.

3.2. Kā balsoja Latvijas EP deputāti?

Deputāts	Balsojums	Vai balsojums sakrita ar deputāta EP grupas balsojumu?
Ivars GODMANIS (ALDE)	pret	Sakrita
Sandra KALNIETE (EPP)	atturas	Sakrita
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	atturas	Sakrita
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	pret	Sakrita
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	pret	Sakrita
Inese VAIDERE (EPP)	atturas	Sakrita
Roberts ZĪLE (ECR)	atturas	Sakrita
Kārlis ŠADURSKIS (EPP)	atturas	Sakrita
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	pret	Sakrita

3.3 Latvijā ievēlēto EP deputātu sava balsojuma argumentācija

Ivars GODMANIS (ALDE)	Savu balsojumu nekomentēja.
Sandra KALNIETE (EPP)	Esmu pret šādu mehānismu, jo uzskatu, ka šāda kopēja parāda izveide nebūtu godīga pret valstīm, kuras aizvadītajos gados ir pieņēmušas grūtus, bet nepieciešamus lēmumus, lai sabalansētu budžetus. Šāds mehānisms būtu izdevīgs tām valstīm, kurām ir augstas aizņēmumu procentlikmes, jo laikus nav domāts par izdevumu samazināšanu un ekonomikas attīstīšanu. Savukārt atbildīgajām valstīm pieaugtu aizņemšanās izmaksas un to sabiedrības būtībā maksātu par lielo parādnieku tēriņiem. Tas nav godīgi pret šo valstu iedzīvotājiem un rada pamatu neapdomīgai rīcībai arī nākotnē.
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	Es atbalstīju rezolūciju par stabilitātes obligāciju ieviešanas iespējamību, jo šī rezolūcija pamato nepieciešamību ieviest eirozonas vērtspapīrus, kā arī skaidro nepieciešamos pasākumus to ieviešanai. Ja šādas obligācijas ieviestu, uzskatu, ka tas nozīmētu stabilāku ekonomikas vidi arī Latvijā. Tomēr pašlaik ieviest eirozonas vērtspapīrus vēl nav iespējams, jo atsevišķām Eiropas Savienības dalībvalstīm joprojām ir problēmas ar budžeta disciplīnu. Atbalstīju šo priekšlikumu kā virzienu uz ko nepieciešams tiekties nākotnē.
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	Savu balsojumu nekomentēja.
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	Savu balsojumu nekomentēja.
Inese VAIDERE (EPP)	Balsojumā 2012. gada 15. februārī atbalstīju Komisijas sākotnējo izvērtējumu par to, vai iespējams ieviest eiroobligācijas. Taču Komisijai izstrādājot konkrētu ieviešanas shēmu, kļuva skaidrs, ka eiroobligācijas samazinātu individuālo atbildību un palīdzētu izšķērdīgajām ES dalībvalstīm savu parādu nastu uzkraut pārējām dalībvalstīm un nepildīt savas kredītsaistības. Ar eiroobligāciju ieviešanu faktiski tiktu likvidēti tirgus stimuli dalībvalstu fiskālai disciplīnai. Latvijai tas būtu ļoti neizdevīgi, jo mēs savu budžeta deficītu un valsts parādu samazinājām, veicot smagas reformas un piemērojot stingru taupības režīmu. Tādēļ 2013.gada 16. janvāra balsojumā par Eiropas Komisijas izstrādāto eiroobligāciju ieviešanas shēmu es balsoju pret.
Roberts ZĪLE (ECR)	Eiropas Komisijas piedāvājumā, kas tika atbalstīts šajā Parlamenta rezolūcijā, bija būtisks nosacījums: kopējā ES parāda "katlā" tiek ieskaitīta tā dalībvalstu parāda daļa, kas pārsniedz 60% no IKP. Tādējādi, piemēram, Latvija vai Igaunija , kuras pateicoties stingrai un bieži vien politiski nepopulārai politikai notur savu valsts parādu zem 60% no IKP līmeņa, faktiski tiktu sodītas par šī Māstrihtas kritērija izpildi iepretim dalībvalstīm, kas bezrūpīgi audzējušas valsts parādu. Sodu saņemtu godprātīgās un disciplinētās ES dalībvalstis, bet nedisciplinētās tiktu atalgotas. Tāpēc balsoju "pret".
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	Jaunākās vienošanās, ko dalībvalstis panāca par fiskālo paktu, nav devusi iespēju pārvarēt krīzi. Līdz ar to kļuva skaidrs, ka uzsvars uz budžeta konsolidāciju kā uz vienīgo risinājumu nav izdevies, un ka, lai panāktu pozitīvus rezultātus, uz krīzi ir jāreāģē daudzpusīgāk. Mana frakcija jau sen piedāvāja pievērst vairāk uzmanības eiroobligācijām (Eurobonds), lai stabilitātes obligācijas spēlētu galveno lomu šajā atbildes reakcijā (tai skaitā arī uz krīzi Latvijā), un aicināja Komisiju steidzami nākt klajā ar priekšlikumiem, lai izlēmīgi risinātu pašreizējo valsts parāda krīzi. Tādēļ mana frakcija un es personīgi esam atbalstījusi Eiropas Komisijas Zaļo grāmatu par stabilitātes obligāciju ieviešanas iespējamību.
Kārlis Šadurskis	Šī rezolūcija ir EP sākotnējā atbilde uz Eiropas Komisijas Zaļo grāmatu par stabilitātes obligāciju ieviešanas iespējamību, kas bija atbalstāma gan no Latvijas, gan ETP politiskās grupas viedokļa. Šīs EP pienesums atspoguļo tā brīža diskusiju par ES dalībvalstu ekonomisko pārvaldību, valstu parādu krīzes iespējamajiem risinājumiem, valstu finanšu ilgtspējas palielināšanu un eiro zonas monetārās politikas vieglāku īstenošanu. Eiro zona un tās dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai ilgtermiņā nodrošinātu stabilitāti valūtai, ko lieto vairāk nekā 330 miljoni cilvēku.

3.4 Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?	Pēc tam, kadEiropas Komisija publiskoja diskusiju dokumentu (green paper) par eiroobligāciju ieviešanu, Eiropas Parlamentam nācās formulēt savu nostāju pret šo ideju. EP balsoja rezolūcijas formā, lielākoties šo ideju atbalstot. Ideju īpaši vienoti atbalstīja EP Sociālisti un demokrāti, kā arī Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa. Vislielākā opozīcija idejai nāca no Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas.
Kā balsojums beidzās?	EP rezolūcija tika pieņemta. Jautājums šobrīd ir atkal Eiropas Komisijas ziņā. Jāatzīmē, ka 2013.gada janvārī EP balsojumā izteica attieksmi pret vēl vienu rezolūciju, kas skāra eiroobligāciju jautājumus. Taču attiecīgo balsojumu ir grūti interpretēt tādēļ, ka toreiz balsojumam tika piedāvāti divi teksti, kas tikai nedaudz savstarpēji atšķīrās – līdz ar to grūti pateikt, kuri no deputātiem balsoja pret kādu variantu nevis tādēļ, ka neatbalsta eiroobligācijas, bet gan tādēļ, ka vēlējās maigāku redakciju.
Kur šo iniciatīvu atrast?	Dossier: Feasibility of introducing stability bonds, final vote, February 2012 EP plenary session. European Parliament resolution of 15 February 2012 on the feasibility of introducing stability bonds.
Kur atrast balsojumu?	Saite

Aizvērt

4.1. Kāda bija balsojuma būtība?

Vai nepieciešams nodoklis (0.01 līdz 0.05 procentu apmērā) visiem finanšu darījumiem Eiropas Savienībā (to iekasētu pašas dalībvalstis)?2012.gadā liels EP deputātu vairākums šo ideju atbalstīja, taču viņu uzskati par to, kādiem nolūkiem šis nodoklis būtu izmantojams atšķīrās.

4.2. Kā balsoja Latvijas EP deputāti?

Deputāts	Balsojums	Vai balsojums sakrita ar deputāta EP grupas balsojumu?
Ivars GODMANIS (ALDE)	pret	Sakrita
Sandra KALNIETE (EPP)	pret	Nesakrita
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	pret	Nesakrita
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	atturas	Nesakrita
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	par	Sakrita
Inese VAIDERE (EPP)	pret	Nesakrita
Roberts ZĪLE (ECR)	Nepiedalījās	-
Kārlis ŠADURSKIS (EPP)	Pret	Nesakrita
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	Par	Sakrita

4.3. Latvijā ievēlēto EP deputātu sava balsojuma argumentācija

Ivars GODMANIS (ALDE)	Savu balsojumu nekomentēja.
Sandra KALNIETE (EPP)	Šādam nodoklim būtu jēga tikai tad, ja to ieviestu visā pasaulē. Šobrīd daļa dalībvalstu tam kategoriski iebilst. Ieviešot nodokli tikai vienā atsevišķā reģionā, finanšu darījumi var ātri pārcelties uz citiem reģioniem.
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	Es balsoju pret priekšlikumu Padomes direktīvai, ar kuru ir plānots ieviest nodokli finanšu darījumiem, jo uzskatu, ka šāds nodoklis ir nepārdomāts un ES samilzušās ekonomiskās problēmas tikai pasliktinās. Nodokli plānots piemērot pēc rezidences principa, proti, tiek taksēts darījuma partneris, kas atrodas ES, kā arī pēc emisijas principa, proti, tiek taksēts vērtspapīru emitents, kas atrodas ES, tādēļ rodas bažas, ka arvien vairāk darījumu varētu notikt ārpus ES, lai izvairītos no nodokļa nomaksas. Tie darījumi, kas nevar tikt pārnesti ārpus ES robežām, piemēram, dažādu uzņēmumu akciju iegāde biržās, sadārdzinātos. Nedrīkst aizmirst, ka pašlaik daļa ES valstu ekonomikas nav stabilas un jāstrādā pie tā, lai atjaunotu izaugsmi un uzticību. Nodokļu celšana un jaunu nodokļu ieviešana nepalīdzēs ne izaugsmes, ne uzticības atjaunošanai.
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	Savu balsojumu nekomentēja.
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	Savu balsojumu nekomentēja.
Inese VAIDERE (EPP)	Viena no būtiskākajām ES ekonomiskajām problēmām ir ierobežota pieeja finanšu līdzekļiem, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi. Jauns nodoklis finanšu darījumiem ES ekonomiskās problēmas tikai saasinātu, jo Eiropas Komisija piedāvāja to attiecināt uz visiem finanšu darījumiem, proti, akciju, obligāciju, naudas tirgus instrumentu pirkšanu un pārdošanu, ja viens no darījuma partneriem ir reģistrēts ES. Protams, bankām ir jāsniedz savs ieguldījums finanšu krīzes pārvarēšanā, taču nedrīkst pieļaut, ka šāds jauns nodoklis tiktu uzkrauts uz bankas klientu un uzņēmēju pleciem. Lai novērstu pārmērības banku sektorā, Latvijā jau esam ieviesuši finanšu stabilitātes nodevu. Tādēļ balsojumā priekšlikumu par jaunu finanšu darījumu nodokli neatbalstīju.
Roberts ZĪLE (ECR)	Nebiju klāt balsojumā. Bet, ja būtu, balsotu “pret”. Šis nodoklis būtu kā aizsākums ES “pašu resursu” sistēmai , apejot dalībvalstu budžetus, un dotu papildus argumentu ES federalizācijas piekritējiem.
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	Mana Zaļo/EBA frakcija jau sen atbalstīja finanšu darījumu nodokļa ieviešanu, un tam bija divi pamati: 1. FDN nodokļa ievešana palīdzētu ierobežot riskantas finanšu spekulācijas; 2. Ar šī nodokļa palīdzību var izveidot tik ļoti nepieciešamo budžetu dažām ES programmām (piemēram, attīstības atbalstam).
Kārlis Šadurskis	EP rezolūcija par ES kopīgu finanšu darījuma nodokļa sistēmu, kas bija pretrunīgi vērtēts projekts, gala rezultātā nebija atbalstāma, jo pastāvēja risks, ka finanšu darījumu nodokļa ieviešana tikai ES varētu veicināt kapitāla aizplūšanu no ES uz jurisdikcijām, kurās šāds nodoklis netiek uzlikts. Diskusijas pamatā bija vēlēšanās nodrošināt to, lai finanšu nozare iesaistās krīzes izmaksu segšanā un turpmāk tā tiek aplikta ar nodokļiem tikpat taisnīgi kā citas nozares; mazināt finanšu iestāžu stimulus uzņemties pārmērīgi riskantas darbības; papildināt regulatīvos pasākumus, kuru mērķis ir izvairīties no turpmākām krīzēm, un ģenerēt papildu ieņēmumus valstu budžetos.

4.4. Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?	Tas bija EP galīgais balsojums konsultāciju procedūras ietvaros.
Kā balsojums beidzās?	Pēc EP balsojuma jautājums nonāca Padomē, kur dalībvalstu valdības nespēja vienoties. Lēmumu pieņemšana nodokļu jomā prasa vienprātība: jebkurai dalībvalstij irveto tiesības. Šī balsojuma rezultātā 2013.gada janvārī Padome atļāva sākt paātrināto sadarbību 7 ES dalībvalstīm, kuras īpaši vēlējās ieviest šo nodokli (Beļģija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Austrija, Portugāle, Slovēnija un Slovākija). Tādēļ Eiropas Komisija izveidoja direktīvas projektu, kurā šo septiņu valstu sadarbība tiktu formalizēta. Šobrīd šīs direktīvas projekts ir diskusiju stadijā: paredzams, ka tā stāsies spēkā 2014.gada laikā.
Kur šo iniciatīvu atrast?	Common system for taxing financial transactions, final vote, May 2012 EP plenary session European Parliament legislative resolution of 23 May 2012 on the proposal for a Council directive on a common system of financial transaction tax and amending Directive 2008/7/EC.
Kur atrast balsojumu?	Saite

Aizvērt

5.1. Kāda bija balsojuma būtība?

Vai ES vajadzētu noslēgt Viltošanas novēršanas tirdzniecības līgumu (ACTA) ar tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, japānu, Koreju, Meksiku, Singapūru, Šveici un ASV?Vairāki EP deputāti cēla trauksmi par datu aizsardzības, cilvēktiesību, atklātības un caurskatāmības aspektiem ACTA līgumā. Vairākums EP grupu balsoja pret ACTA, daļa deputātu – atturējās.

5.2. Kā balsoja Latvijas EP deputāti?

Deputāts	Balsojums	Vai balsojums sakrita ar deputāta EP grupas balsojumu?
Ivars GODMANIS (ALDE)	pret	Sakrita
Sandra KALNIETE (EPP)	atturas	Sakrita
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	atturas	Sakrita
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	pret	Sakrita
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	pret	Sakrita
Inese VAIDERE (EPP)	atturas	Sakrita
Roberts ZĪLE (ECR)	atturas	Sakrita
Kārlis ŠADURSKIS (EPP)	atturas	Sakrita
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	pret	Sakrita

5.3. Latvijā ievēlēto EP deputātu sava balsojuma argumentācija

Ivars GODMANIS (ALDE)	Savu balsojumu nekomentēja.
Sandra KALNIETE (EPP)	ACTA nolīgums tā brīža variantā nerisināja sabalansēti tās problēmas, kuras nolīgumam vajadzēja risināt. Pie tam, balsošanas brīdī nebija saņemts Eiropas Tiesas atzinums par šī līguma atbilstību ES pamattiesībām un brīvībām. Es nevaru balsot par līgumu, kurš šīs pamattiesības, iespējams, faktiski apdraud.
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	Es balsoju par to, lai šis jautājums tiktu atlikts. Tā kā Eiropas Parlamenta vairākums uzskatīja, ka nepieciešams nekavējoties izlemt šo jautājumu, es atturējos balsojumā par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu, jo uzskatu, ka pirms lēmuma pieņemšanas nepieciešams izvērtēt visus tiesiskos aspektus, noteikumiem par šī nolīguma piemērošanu, kas saistās ar vārda brīvību. Eiropas Savienība un Latvija ir ieinteresētas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā, kas nodrošinātu ienākumus un drošu produktu tirdzniecību mūsu uzņēmējiem citās pasaules valstīs. Likumdošanu ir nepieciešams veidot tādu, lai nodrošinātu gan vārda brīvības ievērošanu, gan arī efektīvu īpašuma tiesību aizsardzību.
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	Savu balsojumu nekomentēja.
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	Savu balsojumu nekomentēja.
Inese VAIDERE (EPP)	2007. gadā Latvijā tika atklātas īpašumtiesības pārkāpjošas preces 2,1 miljona latu vērtībā, 2010. gadā to apjoms bija mērāms jau 7,3 miljonos latu. Saprotams, ka ir nepieciešamība vienoti cīnīties pret pārkāpumiem un pirātismu, kas ar katru gadu pieaug, ir liela. Tomēr Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) teksts bija vispārīgs, kā rezultātā varēja rasties atšķirīgas interpretācijas, kas manī radīja bažas par ACTA potenciālo ietekmi, jo īpaši uz interneta lietošanu. Tādēļ mana pozīcija pret ACTA līgumu, ievērojot būtiskos trūkumus, bija ļoti rezervēta – balsojumā atturējos.
Roberts ZĪLE (ECR)	Balsojumā atturējos, jo neskatoties uz Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) visnotaļ leģitīmo mērķi, tā juridiskais izpildījums nesniedza pietiekamu skaidrību par patērētāju tiesībām. Tobrīd bija svarīgi arī sagaidīt Eiropas Tiesas spriedumu, vai ACTA atbilst ES pamatlīgumiem. Lielākās problēmas ACTA tekstā bija sadaļā par intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu digitālajā vidē. Varu tikai izteikt nožēlu, ka atsevišķu ACTA nepilnību dēļ netika pieņemta tā ACTA daļa, kas attiecas uz patentu aizsardzību un viltotu preču izplatīšanas aizliegumu, un kas bija būtiska inovatīvas ekonomikas veicināšanai ES.
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	Jau pašā diskusijas sākumā par ACTA pieņemšanu es un visa mana frakcija asi kritizējām šo dokumentu un mēģinājām to bloķēt visos iespējamos līmeņos. Nolīguma mērķis tika deklarēts kā intelektuālo īpašumu tiesību ievērošanas stiprināšana, kā arī cīņa pret viltošanu un pirātismu visās jomās, ieskaitot mūziku un filmas. Īstenībā, daži tās noteikumi veda uz visu interneta lietotāju un katru viņu darbību tīklā kontroli. Esmu īpaši gandarīta, ka šīs dokuments tika noraidīts. Uzskatu, ka ACTA lobisti nenovērtēja, cik svarīga ir sabiedriskā doma ne tikai attiecībā uz pašu dokumentu, bet arī uz metodēm, ar kuriem tas tika pieņemts. Vēlos arī atzīmēt, ka Lūgumrakstu komiteja, kurā es strādāju, saņēma lielu skaitu aicinājumu deputātiem noraidīt šo nolīgumu, un man ir prieks, ka pirmais no šiem aicinājumiem bija atnācis no Latvijas.
Kārlis Šadurskis	Šis EP balsojums nav vērtējams viennozīmīgi. Eiropai kopumā bija vajadzīgs starptautiskais Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (ACTA), lai pastiprinātu cīņu pret viltotām precēm. Daudzi no noteikumiem, kas tika iekļauti ACTA nodrošinātu lietderīgu pamatu tam, lai pastiprinātu cīņu pret viltotām precēm un nodrošinātu atbilstošu aizsardzību patērētāju un uzņēmumu vidū. No otras puses, nolīgums nesniedza pietiekamu juridisku skaidrību un pieļāva pārāk plašas interpretācijas iespējas attiecībā uz tiešsaistes nodaļām, tādējādi esot pretrunā ar ES tiesību aktiem.

5.4 Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?	Tas bija galīgais EP balsojums consent procedūras ietvaros
Kā balsojums beidzās?	Ar šo balsojumu EP nobloķēja līgumu tālāku apstiprināšanu Eiropas Savienībā
Kur šo iniciatīvu atrast?	Anti-Counterfeiting Trade Agreement between the EU and its Member States, Australia, Canada, Japan, the Republic of Korea, Mexico, Morocco, New Zealand, Singapore, Switzerland and the United States of America, Final vote, July 2012 EP plenary session European Parliament legislative resolution of 4 July 2012 on the draft Council decision on the conclusion of the Anti-Counterfeiting Trade Agreement between the European Union and its Member States, Australia, Canada, Japan, the Republic of Korea, the United Mexican States, the Kingdom of Morocco, New Zealand, the Republic of Singapore, the Swiss Confederation and the United States of America.
Kur atrast balsojumu?	Saite

Aizvērt

6.1. Kāda bija balsojuma būtība?

Balsojums par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam.2013.gada novembrī pēc garām pārrunām ar ES dalībvalstu valdībām Eiropas Parlaments pieņēma ES 2014.-2020.gadu budžetu. Absolūtos skaitļos budžets ir mazāks nekā 2007.-2013.gadā, kopā paredzēti 908 miljardi izdevumi. Eiropas Parlamenta deputātiem izdevās no dalībvalstīm panākt vairākas būtiskas piekāpšanās: elastīgumu attiecībā uz budžeta līnijām un budžeta gadījumiem, apsolījumu izveidot augsta līmeņa grupu, kas pētītu iespējas ES saņemt pašai savus resursus, kā arī pienākumu Eiropas Komisijai pārskatīt budžetu 2016.gadā.

6.2. Kā balsoja Latvijas EP deputāti?

Deputāts	Balsojums	Vai balsojums sakrita ar deputāta EP grupas balsojumu?
Ivars GODMANIS (ALDE)	Nebalsoja	-
Sandra KALNIETE (EPP)	Nebalsoja	-
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	Par	Sakrita
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	Par	Sakrita
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	Pret	Sakrita
Inese VAIDERE (EPP)	Nebalsoja	-
Roberts ZĪLE (ECR)	Par	Sakrita
Kārlis ŠADURSKIS (EPP)	Par	Sakrita
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	Pret	Sakrita

6.3. Latvijā ievēlēto EP deputātu sava balsojuma argumentācija

Ivars GODMANIS (ALDE)	Savu balsojumu nekomentēja.
Sandra KALNIETE (EPP)	Lufthansa darbinieku streika dēļ Strasbūrā ierados brīdī, kad balsojums par budžetu jau bija beidzies. Taču es biju plānojusi atbalstīt panākto vienošanos par budžetu, jo tas ir Latvijai izdevīgs. Tas paredz, ka 7 gadu laikā mūsu zemnieki saņems gandrīz 2.7 miljardus eiro. Papildus gandrīz 5 miljardi būs pieejami reģionālajai attīstībai. Tā ir nauda, kas nonāks mūsu reģionos, attīstīs infrastruktūru un radīs jaunas darba vietas.
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	Es balsoju „par”, jo laikā, kad Eiropas Savienības budžets samazinājās un Eiropas valstu ekonomiskā situācija bija neapmierinoša, Eiropas Savienība Latvijai piedāvāja trešo augstāko finansējumu – 3000 EUR uz vienu iedzīvotāju. Sākotnējais piedāvājums draudēja ar aptuveni miljardu eiro lielu samazinājumu Latvijai salīdzinājumā ar iepriekšējo budžetu. Tomēr gan Eiropas Parlamenta deputātu, gan Latvijas pārstāvju Padomē nepiekāpības dēļ mums ir izdevies panākt Latvijai vēlamāku iznākumu.
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	Savu balsojumu nekomentēja.
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	Savu balsojumu nekomentēja.
Inese VAIDERE (EPP)	Nekomentēja.
Roberts ZĪLE (ECR)	Protams, es balsoju "par" jauno ES daudzgadu budžetu! Neskatoties uz kopējo budžeta izdevumu samazinājumu, Latvijai atvēlēto līdzekļu apjoms kopumā būs līdzvērtīgs iepriekšējam periodam. Nākamajos septiņos gados mēs no ES kopumā saņemsim ap 7,5 miljardiem eiro, vienlaikus ES budžetā iemaksājot ap 1,8 miljardiem eiro. Es īpaši gribētu uzsvērt jauna - Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF - ConnectingEuropeFacility) - izveidi, kas palīdzēs beidzot reāli fiziski uzsākt savienot Eiropu ar transporta, enerģētikas un digitālajiem tīkliem, īpaši no tās vēsturiski nodalīto Austrumu daļu. Latvijai CEF iedzīvināšana, pirmkārt, nozīmē iespēju īstenot "Rail Baltica" otrās kārtas jeb ātrgaitas dzelzceļa projektu par ES naudu 85% apmērā no kopējām izmaksām; otrkārt, CEF naudu varētu izmantot reģionāla sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvei, radot konkurenci "Gazprom" monopolam Baltijas tirgū.
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	Es uzskatu, ka dokumenta galīgā versija, pret kuru es balsoju, ietver sevī bezjēdzīgus kompromisus galvenajos neatrisinātajos jautājumos. Priekšlikumiem par pašu resursiem un noteikumiem par budžeta pārskatīšanas iespējām un tā elastīgumu praktiski nav nekādu izredžu tikt realizētiem dzīvē. Sakarā ar to, budžetā dominē šaurās nacionālās intereses, un tās atstāj novārtā iespējas atrast piemērotus risinājumus, lai apkarotu nabadzību valstīs, kuras visvairāk skārusi eiro krīze (tai skaitā Latvijā). Lēmumu atvēlēt 6 miljardus eiro cīņai ar jauniešu bezdarbu es vērtēju kā nenopietnu, jo realitātē šī iniciatīva prasa daudz vairāk finanšu līdzekļu.
Kārlis Šadurskis	EP panāktā vienošanās parES daudzgadu budžetu jeb finanšu ietvaru 2014. – 2020. gadam bija atbalstāma, jo tā nodrošinās vairāku turpmāk nozīmīgu kritēriju izpildi. Kā piemēram, prasību par elastību, kas ļaus neapgūtos ES programmu līdzekļus pārvietot uz nākamā gada budžetu,savukārt neapgūtos "solījumu" budžeta līdzekļus pārvietot arī starp izdevumu kategorijām. Tāpat tiks arī izpildīts budžeta pārskatīšanas noteikums, kas liks Eiropas Komisijai 2016. gadā iesniegt pārskatītu ES Daudzgadu budžetu, ņemot vērā tā brīža ekonomisko stāvokli. Samazinātā ES Daudzgadu budžeta ietvaros, Latvija saņems vairāk nekā iepriekšējā periodā. Sarunu laikā tika panākts Latvijai kopvērtējumā labs rezultātsattiecībā uz saņemamā finansējuma apjomu, tai skaitā, godīgāku tiešo maksājumu nodrošināšana lauksaimniekiem, vairāk līdzekļu pētniecībai un zinātnei, un papildu līdzekļi jauniešu bezdarba mazināšanai. Latvija ir ceturtā lielākā neto saņēmēja starp visām ES dalībvalstīm.

6.4 Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?	Tas bija galīgais EP balsojums
Kā balsojums beidzās?	Arī Padome budžetu apstiprināja, tas ir spēkā.
Kur šo iniciatīvu atrast?	Dossier: Multiannual financial framework 2014-2020, final vote, November 2013 EP plenary session European Parliament draft legislative resolution of 19 November 2013 on the draft Council regulation laying down the multiannual financial framework for the years 2014-2020.
Kur atrast balsojumu?	Saite

Aizvērt

7.1. Kāda bija balsojuma būtība?

Balsojums par jaunu ES lauksaimniecības politiku – atšķirīgs finansēšanas, pārvaldes, monitorēšanas mehānisms, lielāks uzsvars uz taisnīgāku un caurskatāmāku subsīdiju sadali, kā arī vides aizsardzību. Iniciatīva tika atbalstīta, 500 deputātiem balsojot par, 177 – pret un 10 atturoties.

7.2. Kā balsoja Latvijas EP deputāti?

Deputāts	Balsojums	Vai balsojums sakrita ar deputāta EP grupas balsojumu?
Ivars GODMANIS (ALDE)	Par	Sakrita
Sandra KALNIETE (EPP)	Par	Sakrita
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	Par	Sakrita
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	Par	Sakrita
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	Pret	Sakrita
Inese VAIDERE (EPP)	Pret (kļūda balsojuma reģistrā, deputāte esot balsojusi par)	Nesakrita (kļūda balsojuma reģistrā, deputāte esot balsojusi par)
Roberts ZĪLE (ECR)	Par	Sakrita
Kārlis ŠADURSKIS (EPP)	Par	Sakrita
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	Pret	Sakrita

7.3.Latvijā ievēlēto EP deputātu sava balsojuma argumentācija

Ivars GODMANIS (ALDE)	Savu balsojumu nekomentēja.
Sandra KALNIETE (EPP)	Šī ir viena no četrām Parlamenta rezolūcijām par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu, kura centrā ir jautājums par to, kā tiek kontrolēta piešķirto līdzekļu izmantošana. Es atbalstīju gan šo, gan pārējās 3 rezolūcijas, jo tās ir Latvijai izdevīgas. Nākošajā septiņgadē KLP budžets samazināts par 17%, bet Latvijas zemniekiem – pieaugums par 50%.
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	Atbalstīju šo priekšlikumu, jo uzskatu, ka Latvijas zemnieki būs ieguvēji no jaunās Kopējās lauksaimniecības politikas. Galvenais ieguvums būs lielākas subsīdijas lauksaimniekiem, kas pietuvosies Eiropas Savienības valstu vidējam līmenim.
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	Savu balsojumu nekomentēja.
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	Savu balsojumu nekomentēja.
Inese VAIDERE (EPP)	Balsojuma reģistrā tika konstatēta kļūda, kuru esmu lūgusi izlabot. 2013.gada 20.novembra balsojumā atbalstīju ziņojumu par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību (Referents: Giovanni La Via). Eiropas Parlamenta balsojums par ES Kopējo lauksaimniecības politiku apstiprināja, ka Latvijai būs pieejami aptuveni 2,7 miljardi eiro nākamajos septiņos gados. Tas ir aptuveni uz pusi vairāk nekā iepriekšējos gados un dos iespēju palielināt arī platību maksājumus zemniekiem, kas Latvijai līdz šim bijuši ārkārtīgi zemi, tiesa gan – joprojām paliekot zemākajiem ES. Bez tam, ziņojums par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību ietvēra vairākus svarīgus jauninājumus - jaunas kontroles sistēmas izstrādi, sodu noteikšanu, agrīnās brīdināšanas un uzraudzības sistēmu, mazāk birokrātijas kā arī KLP uzraudzību un izvērtēšanu.
Roberts ZĪLE (ECR)	Līdz ar jaunās Kopējās lauksaimniecības politikas (faktiski ES daudzgadu budžeta daļa) pieņemšanu platībmaksājumi Latvijas zemniekiem par hektāru pakāpeniski pieaugs līdz 196 eiro 2019. gadā, kas ir par 135% vairāk, nekā iepriekšējā periodā. Tas ir ievērojams sasniegums, lai gan ar visu to Latvija joprojām lauksaimniecības tiešmaksājumu ziņā ieņems pēdējo vietu ES. Konkrētā regula ir svarīgākā no Kopējo lauksaimniecības politiku veidojošajām četrām regulām; ar to pārvalda visu lauksaimniecības maksājumu finansēšanu.
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	Šī dokumenta pieņemšana tika ilgi gaidīta, cerot, ka tiešām nāks tas brīdis, kad kopējā lauksaimniecības politika Eiropas Savienībā tiks pilnībā reformēta. Tomēr tas tā nenotika. Dokumentā nav paredzēti filtri, kuri dod iespēju izvairīties no apkārtējas vides piesārņojušo uzņēmumu finansēšanās. Finanšu līdzekļu apgūšanas paredzētais monitorings ir ļoti neefektīvs, un tas nedos iespēju kontrolēt, kādiem mērķiem subsīdijas tika iztērētas. Turklāt šīs dokuments neparedz nekādus skaidrus subsīdiju piešķiršanas kritērijus. Vienīgais punkts šajā dokumentā, par kuru es balsoju pozitīvi pretēji savas frakcijas viedoklim, ir par iespējām lauksaimniekiem saņemt tiešo finansējumu bez lauksaimniecību attīstības fonda starpniecības, jo tās ir svarīgi Latvijas lauksaimniekiem.
Kārlis Šadurskis	Panāktās vienošanās par ES kopīgo lauksaimniecības politiku (KLP) bija atbalstāma, jo tās veicinās taisnīgāku ES līdzekļu sadali, jo īpaši attiecībā uz tiešmaksājumiem Latvijas lauksaimniekiem, un videi draudzīgāku lauksaimniecību, palīdzot lauksaimniekiem efektīvāk konkurēt lauksaimniecības tirgū.

7.4 Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?	Tas bija galīgais EP balsojums
Kā balsojums beidzās?	Tika pieņemts
Kur šo iniciatīvu atrast?	Financing, management and monitoring of the CAP, Final vote, November 2013 EP plenary session European Parliament draft legislative resolutionof 20 November 2013 on the proposal for a regulation of the European Parliament and of the Council on the financing, management and monitoring of the common agricultural policy.
Kur atrast balsojumu?	Saite

Aizvērt

8.1. Kāda bija balsojuma būtība?

Vai ES jāpaaugstina izmaksas tādai ekonomiskajai darbībai, kas rada piesārņojumu? Šis bija otrs balsojums par Komisijas priekšlikumu regulēt laiku, kad var notikt siltumnīcefekta gāžu emisiju atļauju izsoles (šādi paaugstinot arī to cenu). Mērķis: ierobežot tirgu ar siltumnīcefekta gāžu emisijas atļaujām, atliekot to izsoles un nonākšanu tirgū. Pirmo iniciatīvu EP centriski labējās politiskās grupas bija noraidījušas. Otrā iniciatīva ir maigāka: tā nosaka atlikšanai ierobežojumus (piemēram, atlikšanu pieļaujot tikai ārkārtas situācijās), šādi mazinot iespējas Eiropas Komisijai atlikt siltumnīcefekta gāžu emisiju atļauju izsoles.

8.2. Kā balsoja Latvijas EP deputāti?

Deputāts	Balsojums	Vai balsojums sakrita ar deputāta EP grupas balsojumu?
Ivars GODMANIS (ALDE)	Par	Sakrita
Sandra KALNIETE (EPP)	Pret	Sakrita
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	Pret	Sakrita
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	Par	Sakrita
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	Pret	Sakrita
Inese VAIDERE (EPP)	Pret	Sakrita
Roberts ZĪLE (ECR)	Atturas	Nesakrita
Kārlis ŠADURSKIS (EPP)	Par	Nesakrita
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	Nebalsoja	-

8.3.Latvijā ievēlēto EP deputātu sava balsojuma argumentācija

Ivars GODMANIS (ALDE)	Savu balsojumu nekomentēja.
Sandra KALNIETE (EPP)	Šie priekšlikumi radītu papildus izmaksas ražotājiem un, iespējams, tiktu likvidētas darba vietas. Es atbalstu priekšlikumus, kuri samazina siltumnīcas gāzu izmešu ierobežošanu, taču jāsaprot, ka ir nepieciešams veicināt arī ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību. Vairākas politiskās grupas uzskata, ka kvotu izsoļu iesaldēšanas sistēma mudinās uzņēmumus ieguldīt videi draudzīgākās tehnoloģijās. Tomēr jāsaprot, ka uzņēmumi nevar pēkšņi atrast lielus līdzekļus, kurus ieguldīt jaunās tehnoloģijās.
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	Balsoju “pret”, jo uzskatu, ka šis priekšlikums nevajadzīgi sadārdzinās enerģijas cenu. Eiropas Savienības valstis pašlaik cieš no pārāk augstām enerģijas cenām. CO2 izmešu kvotu samazināšana padarīs enerģijas cenu vēl augstāku, gan elektrības ražotājiem, gan lielajiem rūpniecības uzņēmumiem un līdz ar to cietīs ikviens iedzīvotājs.
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	Savu balsojumu nekomentēja.
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	Savu balsojumu nekomentēja.
Inese VAIDERE (EPP)	Lai arī, Eiropas Komisijas priekšlikumā oglekļa cena bija zemāka, nekā tas tika paredzēts sākotnējā ierosinājumā, ko noraidījām aprīlī, tas joprojām ietvēra pilnvaras EK koriģēt emisijas kvotu izsoļu grafiku, tādējādi radot neskaidrības par ES emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) nākotni, kā arī apdraudot vietējo ražošanas uzņēmumu nākotni. Bez tam likumprojekts paredzēja, ka jāapsver iespēja no jauna pārskatīt pamatnostādnes par Direktīvu un oglekļa emisijas pārvirzes kritērijiem. Uzskatu, ka Komisijai jābūt piesardzīgākai ar šādiem pasākumiem, rūpīgāk izvērtējot, kā neskaidrības attiecībā uz kvotu izsoļu grafiku ietekmēs Eiropas ražotājus, tai skaitā Latvijas uzņēmumus, kuri savu produkciju eksportē uz trešajām valstīm. Komisijas mērķis, rosinot kvotu tirdzniecības atlikšanu, mākslīgi celt CO2 kvotu cenu tirgū, ir nepārdomāts priekšlikums, kā samazināt kaitīgos izmešus gaisā. Šobrīd, kad jādomā par to, kā izkļūt no ekonomiskās stagnācijas, kvotu tirdzniecības atlikšana vēl vairāk ierobežotu ražošanas atjaunošanos un apdraudētu darbavietas.
Roberts ZĪLE (ECR)	Atbilstoši ECR grupas pozīcijai, es neatbalstīju Eiropas Komisijas priekšlikumu, jo pastāv bažas, ka emisiju kvotu cenu celšanās, ko faktiski ierosina Eiropas Komisija (kvotu piešķīrumu ieturēšanas dēļ cenas palielināsies), samazinās Eiropas rūpniecības sektora konkurētspēju pasaulē. Tomēr no Latvijas viedokļa Eiropas Komisijas priekšlikums nav vērtējams tik negatīvi. Šobrīd emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā ir novērojams liels emisijas kvotu pārpalikums un kvotu tirgus cena ir zema, tāpēc pārdodot lielāku apjomu emisijas kvotu, iegūst mazākus ieņēmumus. Taču, kvotu cenai palielinoties, nākotnē pārdodot pat mazāku apjomu emisijas kvotu, Latvija iegūtu vairāk līdzekļu. Lai sabalansētu manas politiskāsgrupas negatīvo viedokli par Komisijas priekšlikumu, kas balstīts uz bažām par ES rūpniecības sektora konkurētspējas vājināšanos, un Latvijas interesi uzņēmumiem iegūt lielākus ieņēmumus no pārdotajam emisiju kvotām, es gala balsojumā atturējos.
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	Es nevarēju piedalīties šajā balsojumā, jo man bija steidzami jānodrošina jauniešu apmeklētāju grupas no Latvijas iekļaušana parlamentā. Bet mans nodoms bija balsot tāpat, kā arī mana frakcija Zaļie/EBA. Mūsu nostāja ir, ka ES dalībvalstīm ir katru gadu jāziņo par darbību klimata programmas ES 2050 mērķu sasniegšanai. Galvenie noteikumi, par kuriem tika balsots, esot meža un zemes izmantošanas emisijas uzskaite. Mana frakcija pauda gandarījumu par to, ka mūsu priekšlikums par obligāto emisiju no aramzemes apsaimniekošanas uzskaiti tika atbalstīts, un bija neapmierināta ar noraidi iekļaut šajā sarakstā arī mitrājus - ievērojamu emisiju avotu.
Kārlis Šadurskis	Es uzskatīju par atbalstāmu EP priekšlikumu “iesaldēt” CO2 izmešu kredītpunktu izsoles, lai stimulētu uzņēmumus ieguldīt videi draudzīgākās ražošanas tehnoloģijās, kas radītu mazāku oglekļa dioksīda piesārņojumu, un lai veicinātu izmešu kredītpunktu vērtības pieaugumu. Ar šo balsojumu EP atbalstīja Eiropas Komisijas plānu regulēt kvotu izsoļu grafiku ārkārtas gadījumos. Eiropas Komisija varēs pieņemt šādu lēmumu tikai vienu reizi attiecībā uz 900 miljoniem atļauju 2013.–2020. gada periodā. Drīzumā būtu jāveic arī plašāka oglekļa emisiju tirdzniecības sistēmas reforma, lai šī tirdzniecības sistēma darbotos atbilstoši tās mērķiem.

8.4 Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?	Balsojums par grozīto Eiropas Komisijas iniciatīvu, pirmais lasījums
Kā balsojums beidzās?	344 balsoja par, 311 deputāti – pret, līdz ar to pirmajā lasījumā priekšlikums tika pieņemts. Pašlaik tiek saskaņoti viedokļi ar Padomi.
Kur šo iniciatīvu atrast?	Timing of auctions of greenhouse gas allowance, July 2013 EP plenary session European Parliament draft legislative resolution on the proposal for a decision of the European Parliament and of the Council amending Directive 2003/87/EC clarifying provisions on the timing of auctions of greenhouse gas allowances.
Kur atrast balsojumu?	Saite

Aizvērt

9.1. Kāda bija balsojuma būtība?

Divi balsojumi (divpaka) par diviem ziņojumiem, kuru kopējais mērķis: pastiprināt ES regulējumu attiecībā uz dalībvalstu ekonomikas uzraudzību. Pirmais ziņojums noteica stingrākus nosacījumus eiro zonas dalībvalstu, kurām ir nopietnas finanšu stabilitātes problēmas, budžeta un ekonomikas politikām. Otrs – izveidoja kopīgus noteikumus dalībvalstu budžeta melnrakstu pārraudzīšanai un izvērtēšanai. Tajā ietverti arī noteikumi tam, lai dalībvalstu budžeti saskan ar ES ekonomikas kopējām vadlīnijām.

9.2. Kā balsoja Latvijas EP deputāti?

Balsojums par pirmo ziņojumu

Deputāts	Balsojums	Vai balsojums sakrita ar deputāta EP grupas balsojumu?
Ivars GODMANIS (ALDE)	Par	Sakrita
Sandra KALNIETE (EPP)	Par	Sakrita
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	Par	Sakrita
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	Par	Sakrita
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	Pret	Sakrita
Inese VAIDERE (EPP)	Par	Sakrita
Roberts ZĪLE (ECR)	Par	Nesakrita
Kārlis ŠADURSKIS (EPP)	Par	Sakrita
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	Par	Sakrita

Balsojums par otro ziņojumu

Deputāts	Balsojums	Vai balsojums sakrita ar deputāta EP grupas balsojumu?
Ivars GODMANIS (ALDE)	Par	Sakrita
Sandra KALNIETE (EPP)	Par	Sakrita
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	Par	Sakrita
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	Par	Sakrita
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	Pret	Sakrita
Inese VAIDERE (EPP)	Par	Sakrita
Roberts ZĪLE (ECR)	Atturējās	Sakrita
Kārlis ŠADURSKIS (EPP)	Par	Sakrita
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	Par	Sakrita

9.3.Latvijā ievēlēto EP deputātu sava balsojuma argumentācija

Ivars GODMANIS (ALDE)	Savu balsojumu nekomentēja.
Sandra KALNIETE (EPP)	Atbalstu šādu priekšlikumu, jo tādā veidā mēs veicināsim to, ka dalībvalstis pieņem sabalansētus budžetus. Ja šāds mehānisms būtu darbojies jau iepriekš, tad ne Latvijā, ne citās Eiropas valstīs ekonomiskā krīze nebūtu bijusi tik smaga. Turklāt eirozonas valstu lēmumi ļoti tieši ietekmē citu valstu ekonomisko situāciju.
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	Es atbalstīju šos likumus, jo uzskatu, ka tie palielinās ekonomikas stabilitāti Eiropas Savienībā, disciplinējot dalībvalstis. Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes regula par to eirozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kuras apdraud finansiālās stabilitātes grūtības, paredz uzsākt novērošanas procedūru dalībvalstij, kurai ir finanšu stabilitātes problēmas. Tas nozīmē, ka attiecīgajai valstij būs regulāri jāatskaitās Eiropas Komisijai un jāsaskaņo lēmumi ar to. Eiropas Parlamenta un Padomes regula par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu pārraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eirozonas dalībvalstīs ir viena no divām regulām, kas papildina jau esošo likumdošanu dalībvalstu budžetu disciplīnas jomā. Regula nosaka prasības eirozonas valstīm ziņot par budžeta plāniem un plānoto budžeta deficītu.
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	Savu balsojumu nekomentēja.
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	Savu balsojumu nekomentēja.
Inese VAIDERE (EPP)	Finanšu un ekonomiskā krīze apliecināja, ka vienas eirozonas dalībvalsts budžeta nelīdzsvarotība vai pārmērīgs parāds var radīt ārkārtīgi smagas sekas visā eirozonā. Tā sauktā „divpaka” jeb divu regulu projekts tika izstrādāts, lai panāktu ciešāku eirozonas dalībvalstu budžetu koordināciju un uzraudzību. Ar šīm regulām tika izveidota kontroles sistēma, lai nodrošinātu savlaicīgu, preventīvu rīcību, ja dalībvalstīs izveidotos pārmērīgs deficīts. Balsojumā atbalstīju šo priekšlikumu, jo stingrāka fiskāla disciplīna un pārraudzība bija priekšnoteikums, lai atjaunotos iedzīvotāju, uzņēmēju un starptautisko investoru uzticība eirozonas ekonomikai. Tas bija ļoti svarīgi no Latvijas viedokļa, lai eirozona būtu stabila un ilgtspējīga.
Roberts ZĪLE (ECR)	Šī tā saucamā "divpaka" ir turpinājums ES likumdošanas "sešpakai", kas vērsta uz ES uzraudzības pastiprināšanu pār dalībvalstu ekonomiku un budžetiem, lai nākotnē nepieļautu makroekonomiskas nelīdzsvarotības izveidošanos un ievērojamus dalībvalstu budžeta deficītus. Abas regulas attiecas uz eirozonu ,un bija svarīgas Latvijai eiro ieviešanas kontekstā, taču Parlamenta ziņojums par pirmo regulu bija krietni izsvērtāks, kādēļ es balsoju "par". Ziņojums par otru regulu bija ar stipri kreisu ievirzi un juridiski ne pārāk korekts; budžeta un makroekonomikas pārvaldības lietas tajā tika jauktas kopā ar sociālo jautājumu risināšanu. Tādēļ otrajā balsojumā es atturējos.
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	Es domāju, ka ir ļoti svarīgi ievest noteiktās tiesību normas attiecībā uz demokrātiskas kontroles veicināšanu pār valstīm, kuriem ir vajadzīga palīdzība, kā arī Komisijas uzņemtais pienākums izstrādāt priekšlikumus par turpmākiem pasākumiem saistībā ar savstarpējās valsts parādu izdošanu īpašos apstākļos, ar kuriem dažas Eiropas valstis saskaras. Šis dokumentu kopums ietver arī noteikumus, kas rada garantijas un palielina kopējo demokrātisko pārraudzību, izstrādājot un īstenojot palīdzības programmas, pār eirozonas dalībvalstīm, kuriem pašlaik ir vai nākotnē var rasties finansiālas grūtības (kas var būt noderīgi arī Latvijai, lai gan es ceru, ka Latvijai šādas grūtības neradīsies).
Kārlis Šadurskis	Eiropas Komisija nāca klajā ar šiem priekšlikumiem, ņemot vērā ES dalībvalstu parādu krīzi. Abi priekšlikumi bija atbalstāmi, jo tie attiecas uz augstas budžetārās disciplīnas ievērošanu eirozonas dalībvalstīs. Šo 2-pakas priekšlikumu mērķis ir padarīt ekonomikas un budžeta koordinācijas pasākumus eirozonā precīzākus un ātrākus, kā arī stiprināt Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētos pasākumus. Tādā veidā Eiropas Komisijai ir tiesības pastiprināt finansiālās grūtībās nonākušas dalībvalsts uzraudzību un uzlikt tai par pienākumu veikt pasākumus finanšu sektora atveseļošanai. Tiek palielinātas arī prasības attiecībā uz Komisijai iesniedzamās informācijas apjomu un tās tiesības prasīt dalībvalstīm sastādīt jaunu budžetu, ja ir liela novirze no Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētā ietvara.

9.4 Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?	Balsojumi par 2 EP leģislatīvām rezolūciju, pirmais lasījums
Kā balsojums beidzās?	2013.gada martā abi ziņojumi tika pieņemti. Tos atbalstīja EP lielākās grupas.
Kur šo iniciatīvu atrast?	1.iniciatīva. Economic and budgetary surveillance of Member States with serious difficulties to their financial stability in the euro area, March 2013 EP plenary session. European Parliament draft legislative resolution on the proposal for a regulation of the European Parliament and of the Council on the strengthening of economic and budgetary surveillance of Member States experiencing or threatened with serious difficulties with respect to their financial stability in the euro area 2.iniciatīva.Monitoring and assessing draft budgetary plans and ensuring the correction of excessive deficit of the Member States in the euro area, March 2013 EP plenary session European Parliament draft legislative resolution on the proposal for a regulation of the European Parliament and of the Council on common provisions for monitoring and assessing draft budgetary plans and ensuring the correction of excessive deficit of the Member States in the euro area
Kur atrast balsojumu?	1.iniciatīva 2.iniciatīva

Aizvērt

10.1. Kāda bija balsojuma būtība?

Divi balsojumi par jaunu regulējumu, kas noteiktu kopīgu Eiropas Centrālās Bankas pārraudzību pār ES teritorijā esošajām bankām. Tāpat šī iniciatīva palielina Eiropas Parlamenta pārraudzības iespējas pār Eiropas Centrālo Banku: parlamentam būs lielāka pieeja ECB informācijai, kā arī tai būs papildus kontroles mehānismi.

10.2. Kā balsoja Latvijas EP deputāti?

Pirmais balsojums

Deputāts	Balsojums	Vai balsojums sakrita ar deputāta EP grupas balsojumu?
Ivars GODMANIS (ALDE)	Nepiedalījās	-
Sandra KALNIETE (EPP)	Par	Sakrita
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	Par	Sakrita
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	Par	Sakrita
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	Pret	Sakrita
Inese VAIDERE (EPP)	Par	Sakrita
Roberts ZĪLE (ECR)	Par	Sakrita
Kārlis ŠADURSKIS (EPP)	Par	Sakrita
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	Par	Sakrita

Otrais balsojums

Deputāts	Balsojums	Vai balsojums sakrita ar deputāta EP grupas balsojumu?
Ivars GODMANIS (ALDE)	Nepiedalījās	-
Sandra KALNIETE (EPP)	Par	Sakrita
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	Par	Sakrita
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	Par	Sakrita
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	Atturas	Sakrita
Inese VAIDERE (EPP)	Par	Sakrita
Roberts ZĪLE (ECR)	Par	Sakrita
Kārlis ŠADURSKIS (EPP)	Par	Sakrita
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	Par	Sakrita

10.3. Latvijā ievēlēto EP deputātu sava balsojuma argumentācija

Ivars GODMANIS (ALDE)	Savu balsojumu nekomentēja.
Sandra KALNIETE (EPP)	Atbalstu šāda mehānisma izveidi, jo tas stiprinās Eiropas Savienības bankas un to uzraudzību, lai Eiropas iedzīvotājiem kopumā nebūtu atkal jāmaksā par baņķieru kļūdām un alkatību.
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	Es atbalstīju šos likumus, jo uzskatu, ka Latvijas iedzīvotājiem to ieviešana nozīmēs drošības sajūtu par savu naudu bankā un tās aizņemšanos vieglāku un lētāku. Pašlaik viens no ES ekonomikas lēnās izaugsmes cēloņiem ir vājā banku sistēmas darbība. Eiropas Savienība to stiprina ar Banku Savienības izveidi. Banku savienība sevī ietver četras daļas — vispārējie noteikumi visām ES bankām, banku glābšanas noteikumi un fonds, depozītu garantiju sistēma un, visbeidzot, banku uzraudzības sistēma. Šīm visām daļām darbojoties saskanīgi banku darbība tiks uzlabota un ieguvēji būs visi ES iedzīvotāji un uzņēmēji.
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	Savu balsojumu nekomentēja.
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	Savu balsojumu nekomentēja.
Inese VAIDERE (EPP)	Banku savienība tiek veidota, lai novērstu situāciju, kad par globālām finanšu sistēmas problēmām jau atkal būtu jāmaksā valstu nodokļu maksātājiem. Balsojumā atbalstīju vienotas banku uzraudzības izveidi, uzdodot Eiropas Centrālajai bankai no 2014. gada uzraudzīt lielākās eirozonas bankas (arī trīs lielākās Latvijas bankas). Šis uzraudzības mehānisms nodrošinās lielāku stabilitāti eirozonā. Savukārt stabila banku sistēma nodrošinās vieglāku pieeju ekonomikas izaugsmei nepieciešamajam finansējumam - mūsu ražotājiem, mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Šobrīd diemžēl daudzu banku lielākās rūpes ir par to, kā savest kārtībā savu grāmatvedību un palielināt pašu kapitālu, nevis par to kā finansēt uzņēmējus.
Roberts ZĪLE (ECR)	Abas regulas bija nepieciešamas, lai varētu sākt īstenot iecerētās ES banku savienības pirmo posmu – vienotu ES banku uzraudzību (kas ir nodota Eiropas Centrālajai banka). Tas bija būtisks solis, lai gan būtībā nepietiekams bez diviem nākamajiem – vienota banku problēmu risināšanas mehānisma (fonda) un kopīga depozītu garantiju fonda. Latvijas krīzes pieredze 2008-09. gadā skaidri parādīja, ka bez kopējas banku problēmu risināšanas mazām valstīm banku krīzes gadījumā jāsastopas ar milzu grūtībām, to nodokļu maksātājiem uzņemoties praktiski nepanesamu banku glābšanas nastu. Latvijai tas maksāja IKP kritumu par 25% divu gadu laikā un ap 200 000 iedzīvotāju aizbraukšanu. Līdz ar to, virzība uz banku savienību ir viennozīmīgi pozitīvi vērtējama.
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	Pēdējā dokumentu redakcija noņēma Zaļo/EBA frakcijas bažas par iespējamiem interešu konfliktiem ar ECB pilnvarām, konsekvenci attiecībā uz eiro zonas un ārpus eiro zonas bankām, pie tam saglabājot dažādus banku modeļus. Tas ietver noteikumus, lai nodrošinātu, ka EP var saukt ECB palīdzībā, pildot savus jaunus uzraudzības uzdevumus. Tāpēc mūsu frakcija atbalstīja likumdošanas priekšlikumu.
Kārlis Šadurskis	Banku savienības jautājums Latvijai kļūst jo sevišķi būtisks, iestājoties eirozonā. Banku savienības mērķis ir izveidot integrētu finanšu regulējumu, lai garantētu finanšu stabilitāti un līdz minimumam samazinātu banku bankrotu izmaksas, t.i, lai banku glābšanu finansētu pašas bankas, nevis nodokļu maksātāji. To veidos Vienotais uzraudzības mehānisms un jauna integrēta noguldījumu apdrošināšanas un kredītiestāžu noregulējuma sistēma. Turpmāk banku savienības ietvaros Eiropas Centrālā banka tieši uzraudzīs 130 lielākās eirozonas bankas, - tās kopumā pārvalda ap 85% eirozonas banku nozares kopējo aktīvu.

10.4 Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?

Pirmais balsojums: par leģislatīvo rezolūciju konsultāciju procedūras ietvaros. Otrais balsojums: par leģislatīvo rezolūciju parastās procedūras ietvaros, pirmais lasījums.

Kā balsojums beidzās?

Absolūtais vairākums EP deputātu šīs iniciatīvas atbalstīja. Pirmajai iniciatīvai: 559 balsis par, 62 – pret, 18 – atturējās. Tikai GUE-NGL grupa, kā arī poļu un čehu ECR delegācija un daļa no EFD grupas balsoja pret. Otrajai iniciatīvai: 556 balsis par, 54 – pret, 28 – atturējās. Jaunais uzraudzības mehānisms tiks iedarbināts 2014.gadā.

Kur šo iniciatīvu atrast?

Pirmā iniciatīva.European Banking Authority and prudential supervision of credit institutions, final vote, September 2013 EP plenary session.

European Parliament draft legislative resolution on the proposal for a regulation of the European Parliament and of the Council amending Regulation (EU) No 1093/2010 establishing a European Supervisory Authority (European Banking Authority) as regards its interaction with Council Regulation (EU) No .../.... conferring specificē tasks on the European Central Bank concerning policies relating to the prudential supervision of credit institutions.

Otrā iniciatīva.Specific tasks for the European Central Bank concerning policies relating to the prudential supervision of credit institutions, final vote, September 2013 EP plenary session

European Parliament draft legislative resolution on the proposal for a Council regulation conferring specificē tasks on the European Central Bank concerning policies relating to the prudential supervision of credit institutions.

Aizvērt

11.1. Kāda bija balsojuma būtība?

EP ziņojums, kurā izteikta nožēla par to, cik slikti dažas dalībvalstis ieviesušas 2006.gada Pakalpojumu direktīvu, un kas aicina gan šīs dalībvalstis, gan Eiropas Komisiju darīt vairāk tam, lai veicinātu brīvu pakalpojumu kustību Eiropas Savienībā. Piemēram, Eiropas Komisija tiek aicināta identificē un novērst neattaisnojamu pašmāju tirgus protekcionismu. Tāpat ziņojums aicina vienotajā ES tirgū iekļaut arī digitālo ekonomiku un labklājības sektoru. Gala balsojumā tomēr centriski kreisās politiskās grupas balsoja pret ziņojumu, jo saskaņošanas laikā netika atbalstīti viņu priekšlikumi par sociālo un ekoloģisko apsvērumu nozīmi vienotajā tirgū.

11.2. Kā balsoja Latvijas EP deputāti?

Deputāts	Balsojums	Vai balsojums sakrita ar deputāta EP grupas balsojumu?
Ivars GODMANIS (ALDE)	Par	Sakrita
Sandra KALNIETE (EPP)	Par	Sakrita
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	Par	Sakrita
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	Pret	Sakrita
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	Pret	Sakrita
Inese VAIDERE (EPP)	Par	Sakrita
Roberts ZĪLE (ECR)	Par	Sakrita
Kārlis ŠADURSKIS (EPP)	Par	Sakrita
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	Atturas	Nesakrita

11.3.Latvijā ievēlēto EP deputātu sava balsojuma argumentācija

Ivars GODMANIS (ALDE)	Savu balsojumu nekomentēja.
Sandra KALNIETE (EPP)	Šī rezolūcija ir daļa no Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas darba, lai uzlabotu Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Pētījumi rāda, ka novēršot vienotā tirgus šķēršļus, ES kopproduktus pieaugtu par 4%. Tāpat ir nepieciešams veicināt pakalpojumu brīvu kustību, tādējādi veicinot konkurenci, labāko cenu un pakalpojumu kvalitāti patērētājiem, kā arī jaunus tirgus uzņēmējiem.
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	Es balsoju “par”, jo atbalstu vienota iekšējā tirgus izveidi Eiropas Savienībā. Līdz šim ir novērojamas daudzas nepilnības tā darbībā. Dalībvalstis liek šķēršļus citu valstu uzņēmumu darbībai savā teritorijā, kas rada grūtības citu valstu, arī Latvijas, uzņēmumu ražoto preču vai pakalpojumu eksportam. Tas ir jāizbeidz, lai uzņēmumi varētu augt lielāki, nodarbināt vairāk cilvēkus un maksāt lielākas algas.
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	Savu balsojumu nekomentēja.
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	Savu balsojumu nekomentēja.
Inese VAIDERE (EPP)	Eiropas Savienības iekšējā tirgus mērķis ir nodrošināt personu, preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu kustību un tādēļ ES darbība ir vērsta uz to, lai vienkāršotu iekšējā tirgus regulējumu un mazinātu šķēršļus, kas rodas dalībvalstu atšķirīgo regulējumu dēļ. Tomēr vienotais pakalpojumu tirgus vēl joprojām nedarbojas, kā mēs to vēlētos – uzņēmēji, piedāvājot pakalpojumus, nereti saskaras ar birokrātiskiem šķēršļiem un dubultstandartiem, ja viņu uzņēmums reģistrēts citā ES dalībvalstī. Tajā pat laikā – pakalpojumi sastāda 70% no Eiropas Savienības IKP un kopējās nodarbinātības. Tādēļ atbalstīju ziņojumu, kas identificē pastāvošās problēmas pakalpojumu tirgus funkcionēšanā, un aicina Eiropadomi, Padomi, Komisiju un dalībvalstis aktīvāk pievērsties šo problēmu risināšanai.
Roberts ZĪLE (ECR)	ES vienotā pakalpojumu tirgus pilnīga ieviešana ir viens no manis pārstāvētās ECR grupas galvenajiem programmatiskajiem mērķiem tuvākajai nākotnei. No Latvijas uzņēmēju viedokļa visdažādāko barjeru un ierobežojumu likvidēšana t.s. veco ES dalībvalstu pakalpojumu tirgos pavērtu lielisku iespēju paplašināt biznesu. Jāņem vērā, ka pakalpojumi ir sfēra, kurā pie atvērta tirgus un vienlīdzīgiem nosacījumiem ir salīdzinoši viegli konkurēt arī jaunienācējiem. Pakalpojumu eksports ir viena no lielajām Latvijas iespējām.
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	Mana nostāja jautājumos, kas saistīti ar Pakalpojumu direktīvu, sākot vēl no iepriekšējā Parlamenta pilnvaru laika, nesakrita ar manas frakcijas viedokļi. Tās ir tas retais gadījums, kad deputāta pozīcija ir atkarīga no viņa izcelsmes valsts vairāk, nekā no piederības vienai vai citas politiskai grupai. Pakalpojumu direktīvas kritiķu motivācija bija nepieļaut darba tirgū konkurenci ar uzņēmumiem, kas pārstāv jaunās dalībvalstis. Šajā konkrētajā jautājumā es nekādi nevarēju piekrist minētai motivācijai, ko pauda kreisi centriskās grupas, tostarp arī manējā, un tāpēc balsojumā es atturējos.
Kārlis Šadurskis	Ņemot vērā to, ka pakalpojumu nozare veido vairāk nekā 65 % no ES IKP un kopējās nodarbinātības un tā ir mūsu ekonomikas balsts,kā arī to, ka Pakalpojumu direktīvas pilnīgaīstenošana ievērojami uzlabos pakalpojumu vienotā tirgus darbību, jo īpaši sekmējot MVU un pašnodarbināto piekļuvi tirgum, palielinot patērētāju izvēli un palīdzot stiprināt konkurētspēju ES, izaugsmi un nodarbinātību, šī rezolūcija bija atbalstāma.

11.4 Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?	Balsojums par EP rezolūciju
Kā balsojums beidzās?	EP rezolūcija tika apstiprināta
Kur šo iniciatīvu atrast?	Internal market for services, final vote, September 2013 EP plenary session European Parliament resolution on the Internal Market for Services: State of Play and Next Steps.
Kur atrast balsojumu?	Saite

Aizvērt

12.1. Kāda bija balsojuma būtība?

Lisabonas līgums ieviesa ES Ārējās rīcības dienestu – to veido centrālā administrācija un ES pārstāvniecības citās valstīs un organizācijās. ES Ārējā dienesta budžetu katru gadu pārrauga Eiropas Parlaments. Pēc tam, kad šis Ārējās rīcības dienests tika izveidots, Eiropas Parlamentam konsultāciju procedūrā bija jālemj par to, kā tas strādās un kā atskaitīsies par padarīto darbu. EP šo regulējumu pieņēma.

12.2. Kā balsoja Latvijas EP deputāti?

Deputāts	Balsojums	Vai balsojums sakrita ar deputāta EP grupas balsojumu?
Ivars GODMANIS (ALDE)	Par	Sakrita
Sandra KALNIETE (EPP)	Par	Sakrita
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	Par	Sakrita
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	Par	Sakrita
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	Pret	Sakrita
Inese VAIDERE (EPP)	Par	Sakrita
Roberts ZĪLE (ECR)	Par	Sakrita
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	Par	Sakrita

12.3. Latvijā ievēlēto EP deputātu sava balsojuma argumentācija

Ivars GODMANIS (ALDE)	Savu balsojumu nekomentēja.
Sandra KALNIETE (EPP)	Atbalstīju Eiropas Ārējās Rīcības dienesta izveidi, jo tas palīdzēs pakāpeniski definēt un reāli īstenot reālu ES ārējo politiku. 28 valstis kopā ir spēcīgākas kā katra atsevišķi un kopā labāk var pārstāvēt savu pilsoņu intereses.
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	Es atbalstīju Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi, jo uzskatu, ka ir pienācis laiks veidot vienotu Eiropas Savienības ārpolitiku. Šāda ārpolitikas dienesta izveidošana atbilst Latvijas interesēm un rada iespēju Latvijai ietekmēt Eiropas Savienības ārpolitiku.
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	Savu balsojumu nekomentēja.
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	Savu balsojumu nekomentēja.
Inese VAIDERE (EPP)	Atbalstīju Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi, jo šī institūcija sniedz iespēju padarīt Eiropas Savienības ārlietu politiku efektīvāku, vienotāku un stratēģiski pārdomātāku, līdz ar to – apliecināt, ka ES spēj darboties saskaņoti un, ka mūsu ietekme pasaulē nav mazinājusies. Uzskatīju, ka ir svarīgi veidot iestādi, kas pārstāv visas Eiropas Savienības kopīgo pozīciju, lai arī bija skaidrs - bez atsevišķo dalībvalstu interešu un jūtīgo jautājumu vērā ņemšanas un saskaņošanas nebūs iespējama efektīva dienesta darbība. Tādēļ paudu nostāju, ka ģeogrāfiskās pārstāvniecības adekvātumam viennozīmīgi jābūt vienam no pamatprincipiem dienesta izveidē un ir jānodrošina profesionāla, taču arī proporcionāla dalībvalstu diplomātisko dienestu pārstāvība šajā dienestā no tā darbības pirmās dienas.
Roberts ZĪLE (ECR)	“Uz kādu telefona numuru man ir jāzvana, lai piezvanītu Eiropai”? – vēsturē ir iegājis bijušā ASV valsts sekretāra Henrija Kisindžera izteiciens. Eiropas Ārējās rīcības dienesta izveide nepārprotami bija mērķēta, lai atrisinātu “Kisindžera dilemmu” vai citiem vārdiem – nodibinātu iestādi, kas plāno, koordinē un vada ES kopējo ārpolitiku. Protams, atrast kopsaucēju starp 28 valstu ārpolitikām nav vienkārši un šodien Kisindžers atzīst, ka “pat tad, ja tagad telefons eksistē un kāds atbild, ne vienmēr šī atbilde ir skaidra”. Taču es uzskatu, ka Ārējās rīcības dienesta izveide bija steidzama un pamatota, īpaši ņemot vērā aizvien komplicētāko starptautisko vidi.
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	Lisabonas līgums paplašināja Eiropas Savienības pilnvaras ārlietu jomā, kas prasīja arī dažas loģiskās izmaiņas diplomātisko dienestu darbā. Es nedomāju, ka šīs balsojums ir kāds „pagrieziena punkts”. Tolabāk var klasificēt kā "nepieciešamo rutīnu."

12.4 Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?	Balsojums konsultāciju procedūrā
Kā balsojums beidzās?	EP atbalstīja iniciatīvu (549 par, 78 – pret). Pret balsoja GUE-NGL grupa un EFD grupa.
Kur šo iniciatīvu atrast?	Dossier: European External Action Service creation, final vote, July 2010 EP plenary session European Parliament draft legislative resolution on the proposal for a Council decision establishing the organisation and functioning of the European External Action Service.
Kur atrast balsojumu?	Saite

Aizvērt

13.1. Kāda bija balsojuma būtība?

Vai ES būtu jābūt pašai saviem resursiem, kas nebūtu atkarīgi no tās dalībvalstu iemaksām? Lemjot par vadlīnijām 2014.gada budžetā, EP ar balsu vairākumu atbalstīja ideju, ka ES vajadzētu palielināt pašai savus resursus. Argumentācija: ES atkarība no dalībvalstu iemaksām ir pretrunā ar ES pamatā esošajiem līgumiem, kā arī var būt īpaši kaitīga ekonomiskās krīzes situācijā, kas dziļi ietekmē dalībvalstu ekonomikas. Deputāti piedāvāja ieviest ES pašai savus resursus, piemēram, finansiālo darījumu nodokli un jaunu ES pievienotās vērtības nodokli.

13.2. Kā balsoja Latvijas EP deputāti?

Deputāts	Balsojums	Vai balsojums sakrita ar deputāta EP grupas balsojumu?
Ivars GODMANIS (ALDE)	Par	Sakrita
Sandra KALNIETE (EPP)	Par	Sakrita
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	Par	Sakrita
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	Par	Sakrita
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	Par	Sakrita
Inese VAIDERE (EPP)	Par	Sakrita
Roberts ZĪLE (ECR)	Pret	Sakrita
Kārlis ŠADURSKIS (EPP)	Par	Sakrita
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	Par	Sakrita

13.3.Latvijā ievēlēto EP deputātu sava balsojuma argumentācija

Ivars GODMANIS (ALDE)	Savu balsojumu nekomentēja.
Sandra KALNIETE (EPP)	Pašfinansēšanas līdzekļi veicinātu ES lielāku neatkarību no dalībvalstu iemaksām ES budžetā, par kurām tiek lemts politiski. Tādēļ arī to atbalstīju. Papildus tam Latvija tīri praktiski ir ieinteresēta, lai ES budžets pieaug, jo mēs joprojām esam saņēmējvalsts.
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	Es atbalstīju šo priekšlikumu, jo uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir jāmeklē savi finanšu avoti, lai tā nebūtu atkarīga no dalībvalstu vēlmes iemaksāt ES budžetā. Par labāko variantu Eiropas Savienības budžeta ieņēmumu veidošanai uzskatu pievienotās vērtības nodokļa daļas novirzīšanu uz ES budžetu. Taču iekasētā nodokļa daļas novirzīšana uz kopējo ES budžetu nedrīkst paaugstināt kopējo nodokļu slogu iedzīvotājiem.
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	Savu balsojumu nekomentēja.
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	Savu balsojumu nekomentēja.
Inese VAIDERE (EPP)	ES budžeta lielāko daļu veido dalībvalstu iemaksas, ko papildina tā saucamie „pašu resursi”, piemēram, ienākumi no pievienotās vērtības nodokļa. Lielāks ES pašu resursu īpatsvars pēc 2020.gada atrisinātu savā ziņā paradoksālo situāciju, kad dalībvalstis pastāvīgi vēlas samazināt iemaksas ES kopējā kasē, vienlaikus cerot, ka budžeta līdzekļi daudzām reģionāli nozīmīgām ES programmām palielināsies. Tādēļ balsojumā atbalstīju Eiropas Parlamenta prasību, lai 2016. gadā tiktu izveidota speciāla darba grupa, kas izvērtēs iespējas samazināt ES atkarību no dalībvalstu iemaksām. Te gan jāuzrauga, lai pašu resursu palielināšana nekļūtu par aizsegu papildus līdzekļu piešķiršanai ES institūcijām, kurām daudz aktīvāk jāseko dalībvalstu piemēram, samazinot liekas administratīvās izmaksas, nepamatotas privilēģijas u.c.
Roberts ZĪLE (ECR)	Balsoju pret, jo es, tāpat kā mana politiska grupa, neatbalstu t.s.”pašu resursu” sistēmas izveidi ES centrālajām institūcijām. Uzskatu, ka ES līmeņa nodevu vai nodokļu ieviešana ir pirmais solis uz kopēju ES Finanšu ministriju, kas savukārt ir pirmais solis uz federālu valsti un valdību. Es iestājos par ES kā nacionālu valstu savienību, nevis federāciju, tāpēc balsoju “pret”.
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	Mana frakcija un es personīgi uzskatu, ka šāda mehānisma ieviešana ir diezgan loģiska un pamatota. Es esmu pārliecināta, ka ir nepieciešami neatkarīgi avoti, no kuriem līdzekļi tiktu pārskaitīti pa taisno uz ES budžetu, neskarot katras dalībvalsts budžeta līdzekļus. Piemēram, tās varētu būt finanšu darījumu nodoklis vai PVN noteiktā daļa.
Kārlis Šadurskis	Eiropas Parlaments skatās tālāk par 2020. gadu un domā par reformām pašreizējā ES pašu resursu sistēmā, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu ES finansējumu ilgtermiņā. Tām vajadzētu atrisināt paradoksālo situāciju, kurā dalībvalstis vēlas samazināt savas iemaksas ES budžetā, bet tajā pašā laikā ļoti paļaujas uz ES budžetu daudzām ES programmām, kas ir ar spēcīgu vietējo un reģionālo ietekmi.

13.4 Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?	Balsojums par EP rezolūciju
Kā balsojums beidzās?	EP rezolūcija tika apstiprināta. Par attiecīgo paragrāfu balsoja 531 deputāts, pret 219, atturējās – 21. „Par” balsotāju koalīciju veidoja EPP, S&D, ALDE, Greens.EFA un GUE-NGL grupas. Taču daudzi Zviedrijas un Dānijas šo grupu deputāti balsoja pret vai atturējās.
Kur šo iniciatīvu atrast?	Guidelines for the 2014 budget, paragraph 15, March 2013 EP plenary session European Parliament resolution on the general guidelines for the preparation of the 2014 budget, Section III – Commission.
Kur atrast balsojumu?	Saite

Aizvērt

14.1. Kāda bija balsojuma būtība?

Sarunu uzsākšana par brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV. Eiropas Parlaments kopumā to atbalstīja. Deputāti lūdza Komisiju un Padomi no sarunām izslēgt kultūras un audiovizuālo jomu, tai skaitā attiecībā uz tiem kultūras produktiem, kas atrodami internetā. Daži citi ierosinājumi, kas liktu šķēršļus ES-ASV līgumam, netika atbalstīti – piemēram, darba un vides stadandarti, kā arī ĢMO.

14.2. Kā balsoja Latvijas EP deputāti?

Deputāts	Balsojums	Vai balsojums sakrita ar deputāta EP grupas balsojumu?
Ivars GODMANIS (ALDE)	Par	Sakrita
Sandra KALNIETE (EPP)	Par	Sakrita
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	Par	Sakrita
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	Nepiedalījās	-
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	Pret	Sakrita
Inese VAIDERE (EPP)	Par	Sakrita
Roberts ZĪLE (ECR)	Par	Sakrita
Kārlis ŠADURSKIS (EPP)	Par	Sakrita
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	Par	Sakrita

14.3. Latvijā ievēlēto EP deputātu sava balsojuma argumentācija

Ivars GODMANIS (ALDE)	Savu balsojumu nekomentēja.
Sandra KALNIETE (EPP)	ES un arī ASV ir nepieciešams brīvās tirdzniecības līgums. Ekspertu aplēses liecina, ka pēc šāda līguma noslēgšanas ES ekonomika varētu pieaugt par 0.5%, radot miljoniem jaunu darba vietu. Vidēji katra ES mājsaimniecība no šāda līguma katru gadu iegūtu 545 eiro. Tāpat ir nepieciešams brīvās tirdzniecības līgums ar Japānu. Ļoti ceru, ka sarunas par abiem līgumiem noslēgsies jau šajā gadā.
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	Es atbalstīju Eiropas Parlamenta pozīciju sarunās par brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV, jo uzskatu, ka tas radīs jaunas iespējas Latvijas un Eiropas uzņēmējiem. Arī ikviens iedzīvotājs iegūs no lielākas konkurences starp uzņēmumiem, jo tā rezultātā samazināsies preču un pakalpojumu cena, bet pieaugs to kvalitāte.
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	Savu balsojumu nekomentēja.
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	Savu balsojumu nekomentēja.
Inese VAIDERE (EPP)	Ir aprēķināts, ka nākamo 15 gadu periodā 90% no vispasaules pieprasījuma būstieši no valstīm, kas nav ES. Līdz ar to ir ārkārtīgi svarīgi atvērt mūsu ražotājiem jaunas tirgus iespējas ārpus ES robežām. ASV ir Eiropas Savienības nozīmīgākais tirdzniecības partneris, līdz ar to ievedmuitas nodokļu un kvotu likvidēšana divpusējā tirdzniecībā padarīs tirdzniecību ātrāku, lētāku un balstītu uz vieniem un tiem pašiem preču un pakalpojumu standartiem, kā arī uzlabos mūsu uzņēmēju iespējas investēt līdzekļus ASV. Eiropas Komisija aprēķinājusi, ka, ja līgumi ar ASV stātos spēkā šobrīd, tad ES IKP pieaugtu par 2,2% jeb 275 miljardiem eiro, kas pielīdzināms, piemēram, Austrijas visa gada IKP, kā arī radītu 2,2 miljonus jaunu darbavietu.
Roberts ZĪLE (ECR)	ES un ASV kopējās tirdzniecības telpas radīšana ir būtisks solis ES uzņēmēju atbalstam, kas gandrīz divkāršos šobrīd brīvi pieejamā tirgus apjomu. Krīzes sekas ES ir daudz jūtamākas, nekā ASV. Eiropa kopumā vēl aizvien slīgst stagnācijā, patēriņš ir vājš un uzņēmēju iespējas – ierobežotas. Tādēļ pieeja ASV tirgum ir vitāli svarīga ES ekonomiskajai izaugsmei. Jāņem arī vērā, ka citur pasaulē aktīvi notiek konkurējošu tirdzniecības telpu veidošanās.
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	Deputāti, kas balsoja par šo lēmumu, parādīja, ka viņi, atšķirībā no manis un citiem kreisā spārna deputātiem, neuztraucas par pārredzamības trūkumu šajās sarunās. Es domāju, ka tas ir ļoti slikts signāls Eiropas ekonomikai. Sarunu sākums pavērs ceļu, lai pārskatītu tiesības un noteikumus, kas pozitīvi atsķir mūsu ekonomiku un mūsu sabiedrību, tostarp tos, kas reglamentē kultūras uzņēmumus, sabiedriskos pakalpojumus, intelektuālā īpašuma tiesībās, ĢMO, hlorēto gaļu, hormonus, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un vides standartus, sociālo un veselības aprūpi. Es atbalstīju grozījumu, kas piedāvāja dotajā brīdī noraidīt sarunu mandātu.
Kārlis Šadurskis	Šāds tirdzniecības nolīgums dotu labumu gan ES, gan ASV ne tikai ekonomiski, bet arī politiski. Tarifu atcelšana un nevajadzīgu noteikumu un birokrātisku šķēršļu likvidēšana, kas šobrīd apgrūtina pirkšanu un pārdošanu pāri Atlantijas okeānam,ļautu veidot pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības bloku. Šī vienošanās ir uzskatāma par svarīgu iespēju, lai stiprinātu transatlantiskās attiecības un labāk risinātu globālās tirdzniecības izaicinājumus, ņemot vērā pieaugošo konkurenci jaunajos tirgos Āzijā un Latīņamerikā. Sarunās par nolīgumu būtu jāiet tālāk par tirgus atvēršanu ieguldījumiem un šķēršļu likvidēšanu un būtu jāpievērš uzmanība arī intelektuālā īpašuma tiesību aizsargāšanai, vides aizsardzībai un ilgtspējīgas attīstības, lauksaimniecības un patērētāju tiesību aizsardzībai.

14.4 Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?	Balsojums par EP rezolūciju
Kā balsojums beidzās?	EP rezolūcija tika apstiprināta. 2013.gadā sākās pārrunas ar ASV par brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu, to finišs tiek prognozēts 2014.gada rudenī. Lai līgums stātos spēkā, Eiropas Parlamentamtas vēl būs jāratificē.
Kur šo iniciatīvu atrast?	EU trade and investment agreement negotiations with the US, Finalv vote, May 2013 EP plenary session European Parliament resolution on EU trade and investment negotiations with the United States of America
Kur atrast balsojumu?	Saite

Aizvērt

15.1. Kāda bija balsojuma būtība?

2013.gada jūnijā Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā nobalsoja par kopējiem noteikumiem robežkontroles atjaunošanā (uz laiku) Eiropas Savienības teritorijā. Šo iniciatīvu izraisīja Šengenas mehānisma nepareiza izmantošana vairākās dalībvalstīs, kā arī dažu dalībvalstu vēlme atjaunot robežkontroli. Teksts, par kuru notika šis balsojums, ir rezultāts pārrunu procesam starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Eiropas Komisiju. Tas aicina labāk aizsargāt ES pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties Šengenas robežās, kā arī labāk uzraudzīt Šengenas noteikumu ievērošanu. Līdz ar to tas ir kompromiss – robežkontrole ir atjaunojama, bet tikai ārkārtas situācijās.

15.2. Kā balsoja Latvijas EP deputāti?

Deputāts	Balsojums	Vai balsojums sakrita ar deputāta EP grupas balsojumu?
Ivars GODMANIS (ALDE)	Par	Sakrita
Sandra KALNIETE (EPP)	Par	Sakrita
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	Par	Sakrita
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	Par	Sakrita
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	Pret	Sakrita
Inese VAIDERE (EPP)	Par	Sakrita
Roberts ZĪLE (ECR)	Par	Nesakrita
Kārlis ŠADURSKIS (EPP)	Par	Sakrita
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	Pret	Sakrita

15.3.Latvijā ievēlēto EP deputātu sava balsojuma argumentācija

Ivars GODMANIS (ALDE)	Savu balsojumu nekomentēja.
Sandra KALNIETE (EPP)	Balsoju par tādēļ, ka atbalstu cilvēku brīvu kustību Šengenas zonā un uzskatu, ka robežu atjaunošana ir iespējama īslaicīgi tikai drošības nolūkos. Robežu atjaunošana neatrisinās to, ka Šengenas valstu iekšienē cilvēki emigrē uz citām valstīm, lai atrastu darbu.
Krišjānis KARIŅŠ (EPP)	Atbalstīju šo ierosinājumu, jo uzskatu, ka atsevišķos gadījumos ir jābūt iespējai atjaunot robežkontroli. Tomēr robežkontroļu atjaunošana nedrīkst kļūt par pastāvīgu parādību, to drīkst izmantot tikai sevišķos gadījumos, kad likums to pieļauj.
Aleksandrs MIRSKIS (S&D)	Savu balsojumu nekomentēja.
Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)	Savu balsojumu nekomentēja.
Inese VAIDERE (EPP)	Brīva pārvietošanas Šengenas zonas ietvaros gan latviešu, gan eiropiešu vidū tiek novērtēta kā viens no galvenajiem ieguvumiem no dalības Eiropas Savienībā. Daudziem no mums joprojām atmiņā Padomju laiks, kad vien retais varēja saņemt atļauju, lai ceļotu uz Rietumiem; arī pēc tam, garās rindas uz Latvijas-Lietuvas robežas ceļošanu padarīja apgrūtinošu. Tādēļ uzskatu, ka robežkontroles atjaunošana uz Šengenas iekšējām robežām ir jāizmanto tikai uz neilgu laikuun kā pats pēdējais no risinājumiemcīņā pret nelegālu imigrāciju. Lai dalībvalstis tomēr nemēģinātu atjaunot robežkontroli patvaļīgi, atbalstīju tiesību piešķiršanu Eiropas institūcijām veikt nepieteiktas pārbaudes, lai atklātu un novērstu pretlikumīgu robežkontroli uz ES dalībvalstu iekšējām robežām. Uzskatu, ka Eiropas Parlamentam ir jāaizsargā ES iedzīvotāju tiesības brīvi pārvietoties.
Roberts ZĪLE (ECR)	Balsoju par, jo likumdošanai bija leģitīms mērķis – ārkārtas situācijās ļaut dalībvalstīm uz laiku ieviest robežkontroli uz iekšējām robežām. Šis ierosinājums tapa tobrīd aktuālās nelegālas imigrācijas kontekstā, dažām dalībvalstīm netiekot galā ar nelegālo imigrantu plūsmu un tādējādi apdraudot savu kaimiņu intereses. Vienlaikus jaunais regulējums paredzēja ļoti stingrus kritērijus, kādos gadījumos un uz cik ilgu laiku dalībvalstīm ir tiesības vienpusēji atjaunot robežkontroli pirms šajā procesā iejaucas Eiropas Komisija. Tādēļ es uzskatīju par iespējamu atbalstīt šo ierosinājumu, lai gan viennozīmīgi uzskatu, kabrīva personu kustību kustība Šengenas zonas ietvaros ir viens no lielākajiem ES sasniegumiem.
Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)	Es esmu savas frakcijas ēnu reportiere visos vīzu jautājumos. Tāpēc es arī gatavoju rekomendācijas grupai šīm balsojumam. Man ir žēl, ka lielas politiskās grupas neuzturēja konsekvento Eiropas pieeju robežkontroles jautājumā un padodas Padomes nostādnei, dodot ES dalībvalstīm neloģisku prerogatīvu atjaunot robežkontroli. Balsojuma rezultāts, manuprāt, grauj Šengenas integritāti.Es uzskatu, ka viens no galvenajiem panākumiem ES politikā ir jautājums par brīvās pārvietošanās iespējām Šengenas zonas ietvaros.
Kārlis Šadurskis	Robežkontroles pagaidu atjaunošana Šengenas robežām būtu pieļaujuma tikai drošības apsvērumu dēļ tikai izņēmuma gadījumos kā galēja risinājuma pasākumu pēc efektīva un pārskatāma situācijas novērtēšanas procesa. Jautājuma par pagaidu robežkontroles atjaunošanu pie ES iekšējām robežām kontekstā ir jāņem vērā EP aicinājums palielināt aizsardzību ES pilsoņu tiesībām brīvi pārvietoties Šengenas zonā un labāk izvērtēt un piemērot esošos Šengenas zonas noteikumus. Šādā kontekstā šis likumprojekts bija pieņemams.

15.4 Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?	Balsojums par EP leģislatīvo rezolūciju, pirmais lasījums, parastā likumdošanas procedūra
Kā balsojums beidzās?	EP rezolūcija tika apstiprināta, 2013.gada oktobrī to apstiprināja arī Padome. EP balsojums:506 par, 121 pret. EPP, S&D un ALDE atbalstīja kompromisa risinājumu, ECR grupā balsis dalījās. Zaļie un GUE-NGL balsoja pret, uzskatot robežkontroles atjaunošanas iespēju kā ierobežojumu ES pilsoņu brīvībām. Vairākums EFD grupas arī balsoja pret, bet citu iemeslu dēļ: vēloties stingrāku robežkontroli nekā kompromisa variants to piedāvāja (tomēr daļa šī grupas biedru balsojumā attirējās).
Kur šo iniciatīvu atrast?	Temporary reintroduction of border control at internal borders, Final vote, June 2013 EP plenary session
Kur atrast balsojumu?	Saite

Aizvērt

EIROPAS PARLAMENTA BALSOJUMI, KAS IR MAINĪJUŠI EIROPAS SAVIENĪBU: 2009-2014

Deputāts

Balsojums

Vai balsojums sakrita ar deputāta EP grupas balsojumu?

Ivars GODMANIS (ALDE)

pret

Sakrita

Sandra KALNIETE (EPP)

pret

Sakrita

Krišjānis KARIŅŠ (EPP)

pret

Sakrita

Aleksandrs MIRSKIS (S&D)

par

Sakrita

Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)

par

Sakrita

Inese VAIDERE (EPP)

pret

Sakrita

Roberts ZĪLE (ECR)

pret

Sakrita

Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)

par

Sakrita

Ivars GODMANIS (ALDE)

Savu balsojumu nekomentēja.

Sandra KALNIETE (EPP)

Krišjānis KARIŅŠ (EPP)

Aleksandrs MIRSKIS (S&D)

Savu balsojumu nekomentēja.

Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)

Savu balsojumu nekomentēja.

Inese VAIDERE (EPP)

Roberts ZĪLE (ECR)

Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)

Kas tas bija par balsojumu?

Kā balsojums beidzās?

Kur šo iniciatīvu atrast?

Dossier: Improvement in the safety and health at work of pregnant workers and workers who have recently given birth or are breastfeeding, Amendment 12=38, October 2010 EP plenary session.

Kur atrast balsojumu?

Saite

Deputāts

Balsojums

Vai balsojums sakrita ar deputāta EP grupas balsojumu?

Ivars GODMANIS (ALDE)

nepiedalījās

-

Sandra KALNIETE (EPP)

pret

Sakrita

Krišjānis KARIŅŠ (EPP)

nepiedalījās

-

Aleksandrs MIRSKIS (S&D)

par

Sakrita

Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)

nepiedalījās

-

Inese VAIDERE (EPP)

nepiedalījās

-

Roberts ZĪLE (ECR)

pret

Sakrita

Tatjana ŽDANOKA (Greens/EFA)

par

Sakrita

Ivars GODMANIS (ALDE)

Savu balsojumu nekomentēja.

Sandra KALNIETE (EPP)

Krišjānis KARIŅŠ (EPP)

Aleksandrs MIRSKIS (S&D)

Savu balsojumu nekomentēja.

Alfrēds RUBIKS (GUE-NGL)

Savu balsojumu nekomentēja.