Uzraudzība

Turam roku uz pulsa

Zolitūdes traģēdijas izgaismoto sistēmisko kļūdu labošana

Pēdējās izmaiņas: 14.11.2016

PROVIDUS seko līdz valsts līmeņa likumdošanas un normatīvo aktu grozījumiem, kas labo Zolitūdes traģēdijas izgaismotās sistēmiskās kļūdas. Izvērtējumā neiekļaujam pašvaldību, t.sk. Rīgas domes normatīvo aktu grozījumus, kā arī institūciju darīto, lai stiprinātu sabiedrības drošības sajūtu (piemēram, pašvaldību būvvalžu veiktās būvju apsekošanas vai Valsts darba inspekcijas veiktās pārbaudes lielveikalu tirdzniecības uzņēmumos, tai skaitā Maxima). 

 

 

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros.
NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.

www.sif.lv
www.eeagrants.org
www.eeagrants.lv

Ievietošanas kods:

21

Uzdevumi

Statuss
8 no 21

  • Mediji
    41
  • Eksperti
    81
  • Atbildīgie
    27
  • Komentāri
    2

Atbalsts cietušajiem

Pēdējās izmaiņas: 14.11.2016

4

Uzdevumi

Statuss
1 no 4

1. Uzlabot pabalstus cietušajiem glābējiem

  • Mediji 2
  • Eksperti 1
  • Atbildīgie 1
  • Komentāri 0
Pabeigts
17.11.2015

Trīs miruši un 12 smagi ievainoti glābēji bija tā cena, ko Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) samaksāja 2013.gada 21.novembrī, lai valsts beidzot ne tikai teorētiski apņemtos uzlabot glābēju darba apstākļus. Budžetā tika atrasta nauda jaunām mašīnām un pat depo celtniecībai, kā arī labākām sociālajām garantijām – pabalsti medikamentiem, ārstu apmeklējumiem un gadījumos, ja glābējs gājis bojā.

12.11.2014

Gads kopš Zolitūdes traģēdijas ir pierādījis - nauda nedziedē. Taču finansiālais atbalsts cietušajiem palīdzēja atsperties - nokārtot formalitātes, nomaksāt kredītus, atvieglot sadzīvi, pēkšņi zaudējot kādu no ģimenes apgādniekiem. Tā uz aizvadītajiem smagajiem mēnešiem atskatās portāla “ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta – ar organizācijas starpniecību mērķi sasniedza lielākā daļa Latvijas sabiedrības saziedotā. Taču viņi nebūt nebija vienīgie, kuri vāca naudu Zolitūdes traģēdijā cietušo atbalstam. Kā šie līdzekļi izlietoti, skaidroja Līva Rauhvargere.

 

01.10.2014

PROVIDUS

 

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus MK noteikumos Nr.565 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām”, palielinot vienreizējo pabalstu, kas tiek izmaksāts, ja amatpersonai 12 mēnešu laikā pēc nelaimes gadījuma darbā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija noteikusi 1.grupas invaliditāti uz laiku, ne mazāku par vienu gadu. Noteikumu projektā iestrādātas arī labvēlīgākas normas attiecībā uz pabalsta bojāejas gadījumā izmaksas apjomu un termiņiem, ņemot vērā arī lejupējo radinieku (bērnu, kas vēl nav piedzimuši, kuriem nav noteikta paternitāte) intereses. Šobrīd grozījumu projekts ir saskaņošanas stadijā un tiks virzīts izskatīšanai Ministru Kabinetā.

07.11.2014

Iekšlietu ministrija

 

2014.gada 1.novembrī ir stājušies spēkā Ministru kabineta 2014.gada 28.oktobra noteikumi Nr.660 "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.565 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām", nosakot kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu ar speciālo dienesta pakāpi nāves gadījumā tās laulātajam un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu, kā arī kārtību, kādā piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, ja tā cietusi nelaimes gadījumā, bet nav pildījusi ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus dienesta (amata) pienākumus un guvusi ievainojumu vai sakropļojumu vai tās veselībai nodarīts citāds kaitējums (izņemot arodslimību).

 

Papildus jāatzīmē, ka Iekšlietu ministrija izstrādāja un noteiktajā kārtībā 2013.gada 19.decembrī tika pieņemts likums ”Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, saskaņā ar ko paaugstināti pabalsti amatpersonām (darbiniekiem), kuru dienesta pienākumi saistīti ar dzīvības vai veselības apdraudējumu, paaugstināts pabalsts uz 100 000 euro, ja amatpersonas (darbinieka) amata (dienesta, darba) pienākumi ir saistīti ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) un tās gājušas bojā vai mirušas gada laikā pēc nelaimes gadījuma tajā gūto veselības bojājumu dēļ, noteiktas tiesības izmaksāt pabalstu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi arī gadījumos, ja likumā noteiktie apstākļi ir iestājušies ar dienesta pienākumu izpildi nesaistītos gadījumos (izņemot gadījumus, kad amatpersona ir atradusies cita darba devēja rīcībā un gūtais veselības bojājums nav bijis saistīts ar dienesta pienākumu izpildi), noteiktas tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus arī amatpersonām, kuras ir atvaļinātas no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, kam par iemeslu ir nelaimes gadījuma rezultātā, pildot dienesta pienākumus, gūtais ievainojums vai sakropļojums, vai citāds veselības kaitējums (izņemot arodslimību), noteiktas tiesības Ministru kabinetam lemt par pabalstu izmaksu amatpersonas nāves gadījumā arī bojā gājušās amatpersonas tuviniekiem, ja bojā gājušai amatpersonai nav laulātā, lejupējo un tuvākās pakāpes augšupējo radinieku.

 

Bez tam minētā likuma pārejas noteikumi papildināti ar punktu, kas nosaka, ka pabalsts 100 000 euro apmērā piemērojams no 2013.gada 21.novembra. Izstrādāti un no 2014.gada 15.februāra ir spēkā Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumi Nr.87 ”Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.569 ”Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus”, tādējādi nodrošinot amatpersonām papildus sociālās garantijas un apmaksātu veselības aprūpi paplašinātā apjomā (palielināti maksas medicīnisko pakalpojumu kompensāciju limiti, paredzēta zobārstniecības pakalpojumu un medikamentu apmaksa).

2. Dot tiesības cietušajiem, kas dzīvo nereģistrētās partnerībās

  • Mediji 10
  • Eksperti 5
  • Atbildīgie 2
  • Komentāri 0
Nav izpildīts
06.11.2015

Lai arī sabiedrībā valda dažādi viedokļi par pirmskāzu kursu nepieciešamību un lietderību, pirmie pieci pāri, kuri piedalījās pilotprojektā, atzinuši, ka tie bijuši lietderīgi, Latvijas Radio pavēstīja kursus apmeklējusī Marta Buša. Ar šīm pirmslaulības nodarbībām plānots samazināt lielo šķirto laulību īpatsvaru Latvijā.

02.02.2015

Labklājības ministrijas veidoto aptauju par laulību, kas izpelnījās Latvijas Sociologu asociācijas kritiku, politikas veidošanā ministrija neizmantos un arī nepubliskos. Jau vēstīts, ka jaunieši īpaši tika aicināti atbildēt uz jautājumiem par laulību, tās reģistrēšanas šķēršļiem, iespējamiem risinājumiem un riskiem, dzīvojot kopdzīvē bez laulības slēgšanas. Ministrija taisnojas, ka aptauja nekādus papildu resursus neprasīja, tikai ministrijas ierēdņu darbu.

08.01.2015

Latvijas Sociologu asociācija, Sabiedriskās politikas centrs "Providus" un sociālo tīklu lietotāji izteikuši neizpratni par Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto aptaujas anketu, ar ko plānots noskaidrot iedzīvotāju viedokli par kopdzīves jautājumiem un iemesliem, kāpēc aizvien biežāk tā netiek oficiāli reģistrēta.

16.12.2014

Dienu pirms nākamā gada valsts budžeta apstiprināšanas Saeimas Budžeta komisija atbalstījusi papildlīdzekļu piešķiršanu dažādiem priekšlikumiem - kopumā vairāk nekā divu miljonu eiro vērtībā. Pārsvarā atbalstīti koalīcijas partiju izvirzītie priekšlikumi, no kuriem viens – veikt 20 000 eiro vērtu pētījumu par sabiedrības attieksmi pret partnerattiecību reģistrācijas likumu.

12.11.2014

Faktiski – ģimene, oficiāli – sveši cilvēki — ierasta situācija mūsdienu sabiedrībā. Puse bērnu dzimst nereģistrētās attiecībās. Jāmaina likumi? Vai jāmaina sabiedrības attieksme? Vai izzūd tradicionālā izpratne par ģimeni? Par to diskutēsim šovakar “Sastrēgumstundā”. Studijā Saeimas deputāti Ilze Viņķele (“Vienotība”) un Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK),  Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, resursu centra sievietēm “Marta” vadītāja Iluta Lāce, Zolitūdes traģēdijā bojā gājušā glābēja dzīvesbiedre Iveta Vorza, zvērināts notārs Jānis Skrastiņš.

09.11.2014

21. novembrī tiks pieminēta Zolitūdes traģēdija. Tomēr šis gads pēc traģēdijas nav nesis sabiedrībai ne vainīgo vārdus un uzvārdus, ne arī mieru bojāgājušo piederīgajiem, drīzāk gan nepatīkamus pārsteigumus – šonedēļ tiesa atteica kompensācijas izmaksu bojāgājuša glābēja otrajai pusītei, jo likuma izpratnē attiecības apliecina tikai zīmogs pasē un laulības apliecība.

05.11.2014

Zolitūdes traģēdija plaši izgaismoja daudzas problēmas, un viena no tām ir nereģistrētās attiecībās dzīvojošu cilvēku tiesību atzīšana. Zaudējot traģēdijā otru pusi, šiem cilvēkiem nepienācās ne valsts atbalsts, ne pabalsti. Par šo jautājumu medijos runāts vairākkārt un par to biedrība „Zolitūde 22.11” informējusi arī valdības vadītāju un iestādes, tomēr rīcības vietā sekojis klusums.

04.11.2014

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šodien noraidīja Zolitūdes traģēdijā gājušā glābēja Edgara Reinfelda dzīvesbiedres Ivetas Vorza pieteikumu par faktiskās civillaulības fakta konstatēšanu. Tas sievietei liedz iespēju saņemt daļu no 100 tūkstošu eiro lielās kompensācijas, kas pienākas bojāgājušā radiniekiem.

22.10.2014

Nav reģistrētas laulības, nav atbalsta un pabalstu no valsts puses - šādu problēmu plaši izgaismoja Zolitūdes traģēdija. Šodien, kad pagājuši 11 mēneši kopš smagās nelaimes, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa plāno sākt skatīt Zolitūdes traģēdijā bojā gājušā glābēja Edgara Reinfelda dzīvesbiedres iesniegto civilprasību par faktiskās civillaulības fakta konstatēšanu.

21.07.2014

Kaut arī bijusi mīlestība un gadiem ilga dzīve kopā, tomēr, ja nav laulības apliecības,  tad valsts acīs tu esi savai otrajai pusei pilnīgi svešs cilvēks, un, kad dzīvesbiedrs iet bojā, nepienākas nekādas materiālas kompensācijas un atbalsts ne no valsts, ne pašvaldības puses. To skaudri apliecina Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo civilsievu stāsti. 

14.11.2016

PROVIDUS

 

Pirms diviem gadiem identificētais risinājums – regulējums par nereģistrētajām partnerībām - aizvien nav guvis politisku atbalstu, un darbs pie šāda regulējuma izveides nenotiek. Lai gan kopš 2016.gada janvāra ir pieejams Pārresoru koordinācijas centra pasūtītais Pētījums par laulību nereģistrēšanas problemātiku, publiski pieejamā informācija neliecina, ka pētījuma atziņas būtu veicinājušas tiesiskā regulējuma pilnveidi.

 

Par vienu no pozitīvajiem pavērsieniem nereģistrētās partnerattiecībās dzīvojošo cietušo personu aizsardzībai uzskatāmi grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas stājās spēkā 2016.gada 23.martā. Lai tiesiskais regulējums Latvijā atbilstu Cietušo direktīvas* prasībām, ar konkrētajiem grozījumiem tika paplašināts to personu loks, kas kriminālprocesa ietvaros var tikt atzītas par cietušajiem. Proti, ja persona mirusi, šobrīd par cietušo var atzīt arī cilvēku, ar kuru mirusī persona dzīvojusi kopā un ar kuru tai ir bijusi kopīga saimniecība. Tādā veidā tiek paredzēta aizsardzība un, piemēram, nodrošinātas tiesības uz valsts kompensāciju arī cietušajiem, kas dzīvojuši nereģistrētās partnerībās.

 

 

Jāatzīmē gan, ka ar konkrētajiem likuma grozījumiem panāktie uzlabojumi attiecas tikai uz gadījumiem, kad personas nāve iestājas noziedzīga nodarījuma rezultātā – tas nekādā veidā neietekmē nereģistrētās partnerības dzīvojušus pārus, no kuriem viens gājis bojā, piemēram, nelaimes gadījuma rezultātā.

 

*Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra direktīva 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI

19.11.2015

PROVIDUS

Joprojām nav atrisināta virkne problēmjautājumu, kas saistīti ar cietušajiem, kas dzīvo nereģistrētās partnerībās – šīs personas nevar saņemt normatīvajos aktos noteiktos cietušo pabalstus, informāciju un atbalstu (piemēram, brīvdienas saistībā ar dzīvesbiedra nāvi vai bēru pabalstu, rehabilitācijas atbalstu). Jau pirms gada identificētais risinājums – regulējums par nereģistrētajām partnerībām - aizvien nav guvis politisku atbalstu, un darbs pie šāda regulējuma izveides nenotiek.

Kā pozitīvu iezīmi var minēt Kriminālprocesa likumā paredzētos grozījumus, kas paplašina cietušo loku, ja sākotnējais cietušais ir miris, proti, noziedzīga nodarījuma izraisītas personas nāves gadījumā par cietušo varēs atzīt arī to personu, ar kuru sākotnējais cietušais dzīvoja kopā un ar kuru tam bija kopīga (nedalīta) saimniecība. Šīs izmaiņas paver plašākas iespējas izmantot Kriminālprocesa likuma ietvaros paredzētos atbalsta mehānismus, piemēram, saņemt valsts kompensāciju.

 

2014.gada decembrī PROVIDUS iesniedza priekšlikumus Valdības rīcības plānam, kurā aicinājām Tieslietu ministriju izstrādāt partnerattiecības politikas risinājumus, konkrēti, rosinājām uzsākt situācijas izpēti par ģimenes un kopdzīves dažādību Latvijas sabiedrībā ar mērķi veidot tiesisku regulējumu, kas aizsargātu dažādās situācijās esošās ģimenes, tai skaitā nodrošināt kopdzīves regulējumu un noteiktu tiesību kopumu cilvēkiem, kas dzīvo kopā, nestājoties laulībā. Lūdzām šī uzdevuma izpildei noteikt termiņu - 2015.gada jūlijs. Tomēr šis uzdevums netika iekļauts Valdības rīcības plānā.

 

Tā vietā notikušas darbības, lai stiprinātu laulības institūtu ar dažādiem sabiedrībā dažādi uztvertiem instrumentiem, tai skaitā pirmslaulību mācību programmu personām, kuras vēlas reģistrēt laulību dzimtsarakstu nodaļā.

 

Karstās diskusijās LTV raidījuma Sastrēgumstunda laikā (2014.gada 12.decembrī) divu koalīcijas partiju pārstāvji (Vienotība un NA) vienojās šo jautājumu risināt, plānojot 2015.gada valsts budžetā novirzīt 20 000 EUR pētījumam, lai varētu pieņemt datos balstītus lēmumus. Pētījumam nepieciešamie līdzekļi valsts budžetā tika piešķirti, taču šobrīd Valsts kancelejas pētījumu un publikāciju datu bāzē pētījums nav pieejams. Taču 2014.gada beigās Labklājības ministrija aicināja piedalīties aptaujā par kopdzīves jautājumiem, kas saņēma sociologu un citu ekspertu kritiku par anketas jautājumiem un ierobežoto piedāvāto atbilžu variantiem. Tā rezultātā ministrija atzina, ka aptaujas rezultātus nepubliskošot un rīcībpolitikas veidošanā neizmantošot, lai gan tas sākotnēji bija iecerēts.

19.11.2015

Biedrība „Zolitūde 21.11.”

Lai gan Zolitūdes traģēdijas tiesas procesā prokuratūra par cietušajiem ir atzinusi visus civillaulātos, kas iesniedza tādu prasību, likumdošanā joprojām nav iestrādātas normas, kas ļautu aizsargāt pieaugušu tiesības, kuri dzīvo civilajā laulībā. To varētu risināt ar saderināšanās procedūras iestrādāšanu, ļaujot par civillaulības noslēgšanas datumu uzskatīt faktu, kad puses noteiktā kārtībā paziņo par saderināšanos.

19.11.2015

Resursu centrs sievietēm MARTA

Traģēdija parādīja, ka valsts neiestājas par savu iedzīvotāju un ģimeņu tiesisko aizsardzību de facto. Ir pagājis gads kopš solījumiem šo jomu sakārtot, un nekas nav darīts lietas labā no lēmumu pieņēmēju puses.

Vairākkārtīgi nevalstiskās organizācijas ir pieprasījušas – jau pirms un pēc Zolitūdes traģēdijas - noteikt tiesisko aizsardzību de facto kopdzīvē dzīvojošiem pieaugušajiem, kur pastāv reālas savstarpējās rūpes un emocionālā piesaiste. Saskaņā ar 2014.gada SKDS aptauju 70% Latvijas iedzīvotāju atbalsta reālu kopdzīvi, un teju puse bērnu dzimst nereģistrētās attiecības.

 

MARTA jau pirms pāris gadiem uzsāka vākt parakstus vietnē www.manabalss.lv par juridisko aizsardzību nereģistrētās attiecībās. 2015.gada martā Juris Pūce ierosināja jaunu parakstu vākšanas iniciatīvu par kopdzīves likumu, ko jau parakstījuši vairāk nekā 6000 Latvijas iedzīvotāju. Daži Saeimas deputāti ir izrādījuši iniciatīvu jautājuma sakārtošanai. Vienotības deputāti Ilze Viņķele un Veiko Spolītis rosināja risināt problēmu, tomēr dzirdīgas ausis Saeimā un Tieslietu ministrijā nesasniedza. Gluži pretēji – šobrīd vērojama lēmumu pieņēmēju vēlme par katru cenu salaulāt pretējā dzimuma pārstāvjus un nerēķināties ar de facto situāciju valstī. Politiskajā darba kārtībā nav pat diskusiju.

 

MARTA ir izstrādājusi savu priekšlikumu situācijas risinājumam, kas atrodams kā papildinājums iniciatīvai par kopdzīves likumu vietnē www.manabalss.lv.

 

Svarīgi, lai beigtos lēmumu pieņēmēju moralizēšana un bezjūtība, bet parādītos interese strādāt, lai rastu risinājumus reālām iedzīvotāju problēmām.

30.09.2014

PROVIDUS

 

Šobrīd likumdošana ļauj nereģistrētās partnerībās (ārpuslaulības savienībā jeb civillaulībā) esošajiem cietušajiem iegūt tiesības uz mantas sadali dzīvesbiedra nāves gadījumā, ja tiesas procesā tiek pierādīta kopīgas saimniecības fakts. Taču šie cilvēki nevar saņemt normatīvajos aktos noteiktos cietušo pabalstus un atbalstu, piemēram, brīvdienas saistībā ar dzīvesbiedra nāvi vai bēru pabalstu, rehabilitācijas atbalstu. Tāpat, tā kā valstij nav informācijas par nereģistrētajās partnerībās dzīvojošajiem, viņus nevar informēt par nelaimes gadījumos cietušajiem tuviniekiem.

Šīs problēmas varētu risināt regulējums par nereģistrētajām partnerībām, par ko jau vairākus gadus tiek diskutēts, bet konkrētu lēmumu nav.

14.11.2016

Tieslietu ministrija

 

Attiecībā uz jau paveikto un plānoto saistībā ar tiesisko regulējumu par civillaulībā jeb nereģistrētās partnerībās dzīvojošo cilvēku un viņu bērnu aizsardzību, norādām, ka saskaņā ar Direktīvas 2.panta 1.punkta a) apakšpunktu, cita starpā, cietušais ir tās personas, kuras nāvi ir tieši izraisījis noziedzīgs nodarījums, ģimenes locekļi, kuriem minētās personas nāves rezultātā ir nodarīts kaitējums. Savukārt ģimenes locekļi Direktīvas izpratnē ir laulātais, persona, kura ar cietušo pastāvīgi un ilgstoši dzīvo tuvās attiecībās un kurai ar cietušo ir kopīga mājsaimniecība, radinieki tiešā līnijā, brāļi un māsas un cietušā apgādājamie.

 

Lai nodrošinātu Direktīvas prasību pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos, 2016.gada 23.martā stājās spēkā grozījumi KPL. Attiecīgi kopš 2016.gada 23.marta saskaņā ar KPL 95.panta trešo daļu, ja persona mirusi, cietušais kriminālprocesā var būt kāds no mirušā tuviniekiem. Savukārt atbilstoši KPL 12.panta trešajai daļai par tuvinieku KPL izpratnē uzskatāms personas saderinātais, laulātais, vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, brāļi, māsas, kā arī tās personas, ar kuru attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība (turpmāk – tuvinieki).

 

No minētā izriet, ka kopš 2016.gada 23.marta spēkā ir KPL norma, kurā ir ietverts nosacījums, ka par cietušo var atzīt mirušā tuviniekus, tajā skaitā mirušās personas saderināto un personu, ar ko tā dzīvojusi kopā un ar kuru tai bijusi kopīga (nedalīta) saimniecība. Tādējādi ir paplašināts to personu loks, kuras var atzīt par cietušo kriminālprocesā un kuras secīgi var izmantot arī visas cietušā tiesības kriminālprocesā, ja persona, kura cietusi no noziedzīga nodarījuma, ir mirusi. Vēršam uzmanību uz to, ka ar vārdiem "persona, ar ko mirusī persona dzīvojusi kopā un ar kuru tai bijusi kopīga (nedalīta) saimniecība" tiek aptvertas arī tās personas, ar ko mirusī persona ir dzīvojusi kopā un ar ko tā ir uzturējusi ģimenes attiecības, bet nav bijusi laulībā. Tāpat tas attiecas uz bērniem, par kuriem mirusī persona rūpējusies un dzīvojusi kopā, neatkarīgi no tā, vai bērns dzimis laulībā vai nē.

 

Tādējādi ir paveikts nepieciešamais, lai kriminālprocesā par cietušo var atzīt un secīgi izmantot visas cietušā tiesības arī tās personas, kuras nav mirušās personas pārdzīvojušais laulātais, adoptētājs vai radinieks (augšupejošais, lejupejošais, pirmās pakāpes sānu līnijas).

 

Ņemot vērā iepriekš minēto, norādām, ka šobrīd nav plānots veikt grozījumus normatīvajos aktos, kas saistīti ar partnerattiecību reģistrāciju. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 110. pantu valstij ir pienākums aizsargāt un atbalstīt laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Laulībai konstitucionālā līmenī tiek piešķirts īpašs statuss un aizsardzība, tādējādi nostiprinot principu, ka ir pieļaujama atšķirīga attieksme pret dažādiem personu savienības veidiem, raugoties no tā, vai personu savienība atbilst vai neatbilst Satversmē minētajai laulības izpratnei.

 

Tomēr tas neliedz nevienai personai brīvi veidot privātu savienību ar citu personu, neatkarīgi no tā, vai tā ir laulība vai cita veida savienība – nereģistrēta partnerība. Vienlaikus valstij ir pienākums nodrošināt ikviena tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Tas nozīmē, ka jebkuram ir tiesības veidot savu privāto dzīvi pēc saviem ieskatiem un valsts nav tiesīga iejaukties personas privātajā dzīvē. Tādējādi ikvienai personai ir brīvas tiesības izvēlēties tādu attiecību modeli, kā arī sekas, ko rada konkrētais attiecību modelis.

 

Jānorāda, ka saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu nepastāv šķēršļi, lai kopā dzīvojošas personas neatkarīgi no tā, vai tās ir noslēgušas laulību vai nodibinājušas cita veida savienību, spētu piedalīties civiltiesiskajās attiecībās, slēgt dažādus darījumus, iegūt attiecīgas tiesības un uzņemties pienākumus. Tāpat ikvienam ir līdzvērtīgas tiesības aizsargāt savas tiesības civiltiesiskā kārtībā, neskatoties uz to, vai persona atrodas laulībā vai nereģistrētā partnerībā.

 

No minētā var secināt, ka saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu ikviens jebkurā laikā var noregulēt savas civiltiesiskās attiecības, slēdzot dažādus civiltiesiskus darījumus ar citām personām, tajā skaitā, pilnvarojuma līgumus, dāvinājuma līgumus, uztura līgumus, tāpat, iegādājoties kopīgu nekustamo īpašumu, reģistrēt to kā kopīpašumu, lai aizsargātu savas tiesības uz savu kopīpašuma daļu. Turklāt nevienai personai nav šķēršļu sakārtot savas mantiskās attiecības personas nāves gadījumā. Personas var slēgt mantojuma līgumus, proti, viena persona otrai vai abas viena otrai piešķir tiesību uz savu nākamo mantojumu vai tā daļu. Mantojuma līgums attiecas gan uz kustamu mantu, gan nekustamu īpašumu. Personas var taisīt arī publiskus vai privātus testamentus, proti, persona var dot rīkojumu savas nāves gadījumā attiecībā uz visu savu mantu, kādu mantas daļu, vai par atsevišķām lietām un tiesībām.

 

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka pastāv tiesiskais regulējums negaidītiem dzīves gadījumiem. Piemēram, personai ir tiesības dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumos norādīt vienu vai vairākas personas — labuma guvējus, kas saņems apdrošināšanas atlīdzību personas nāves gadījumā, kā arī aizstāt šīs personas ar citām personām apdrošināšanas līguma darbības laikā, rakstveidā par to paziņojot apdrošinātājam. Tāpat ikviens neparedzētiem dzīves gadījumiem var izdot nākotnes pilnvarojumu, ar kuru uzdod otrai personai pārzināt viņa lietas gadījumā, ja pilnvarotājs veselības traucējumu vai arī citu iemeslu vai apstākļu dēļ nespēs saprast savas darbības nozīmi un nespēs vadīt savu darbību (piemēram, ja persona atradīsies komā).

 

Attiecībā uz ārstniecības jautājumiem ikvienam ir tiesības pilnvarot citu personu viņa vietā piekrist ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei, vai atteikties no tās kopumā, vai ārstniecībā izmantojamās metodes, kā arī saņemt informāciju par viņa ārstniecību. Par šādu pilnvaroto personu personai ir savlaicīgi jāinformē ārsts vai ārstniecības iestāde. Savukārt kritiskos gadījumos, kad ir nepieciešams aizsargāt personas intereses un persona nav devusi nākotnes pilnvarojumu, kā arī nav devusi citu pilnvarojumu, atkarībā no apstākļiem, personai, kurai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi un kura nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt, tiesa var nodibināt pagaidu aizgādnību bez rīcībspējas ierobežojuma vai aizgādnību ar rīcībspējas ierobežojumu. Līdz ar to šādos gadījumos bāriņtiesa par aizgādni var iecelt konkrētās personas izraudzītu personu.

 

Vēršam uzmanību arī uz to, ka Satversmes 92.pantā, cita starpā, ir noteikts, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz taisnīgu atlīdzinājumu. Savukārt Civillikuma (turpmāk – CL) 1635.pantā ir noteikts, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Turklāt, ja neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums, bet citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.

 

Līdz ar to personai, kurai radīts nepamatots tiesību aizskārums un kaitējums ar neatļautām darbībām vai bezdarbību, pamatojoties uz Satversmes 92.pantu un CL 1635.pantu, kas ietver vispārīgu pamatu kaitējuma atlīdzībai, ir tiesības prasīt atlīdzību par radīto kaitējumu gan no valsts, atbilstoši valsts atbildības principam, gan no jebkuras fiziskās vai juridiskās personas, kuras ar savu neatļautu rīcību radījušas kaitējumu.

 

Tas nozīmē, ka, ja personai ir nodarīti zaudējumi vai morālais kaitējums, ikvienam, neskatoties uz izvēlēto attiecību modeli, ir tiesības saņemt zaudējumu atlīdzību un kompensāciju par morālo kaitējumu. Turklāt šādas tiesības ir ne vien cietušajam, bet arī viņa mantiniekiem. Ja cietušajam vai personai, kura mirusi, bija pienākums par kādu gādāt, tad minētais pienākums pāriet uz vainīgo personu.

 

Attiecībā uz bērnu civiltiesiskajām tiesībām, būtiski norādīt, ka tās nekādā veidā netiek ierobežotas, ņemot vērā to, kādu attiecību modeli ir izvēlējušies bērna vecāki. Bērna vecākiem gan tiem, kuri atrodas laulībā, gan – nereģistrētajā partnerībā, ir vienādi pienākumi un tiesības attiecībā uz bērnu.

14.11.2014

Tieslietu ministrija

 

Kā to noteic Latvijas Republikas Satversmes 110.pants, valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības, un Civillikums regulē jautājums par šādas laulības noslēgšanas noteikumiem. Citus personu partnerattiecību veidus normatīvie akti neregulē. Tas arī viss, kas TM saistībā ar partnerattiecību reģistrāciju būtu sakāms šobrīd.

3. Nodrošināt psihologu pakalpojumu kvalitāti

  • Mediji 4
  • Eksperti 5
  • Atbildīgie 0
  • Komentāri 0
Uzsākts
24.05.2016

Nozares organizācijas neesot bijušas informētas par ieceri veidot Psihiskās veselības likumu, tas otrdien atklājās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē, kur bija plānots diskutēt par minēto likumu.

27.05.2015

Reaģējot uz publiskajā telpā izskanējušo informāciju par likumprojektu "Psihologu likums", vēlos sniegt savu skatījumu par ar to saistītajiem jautājumiem.

26.09.2014

Arī psihologu pakalpojumi mēdz būt nekvalitatīvi, un iespējas par tiem sūdzēties ir mazas - tās ir pāris no identificētajām problēmām šajā jomā. Kopš desmit gadus apspriestais un tā arī nekad nepieņemtais Psihologu likums atkal ir Saeimā, ar jaunu spēku uzjundījušas diskusijas šīs jomas profesionāļu vidū. Daļa asociāciju grib dzīvot kā līdz šim, taču daudzas iestājas, ka pārmaiņām jābūt.

21.04.2014

Spēcīga ūdens šalts ārstnieciskajā dušā vai asaras individuālajā sarunā ar psihologu. Viss, kas ļauj emocijām atraisīties, šeit ir zāles. Pirmie Zolitūdes traģēdijā cietušie – bojāgājušo tuvinieki – Jaundubultos nonāca jau devītajā dienā pēc traģēdijas. Tas bija aktīvs sēru periods, daudzi vēl bija šokā. Tagad, pamazām līdz ar cietušajiem ārstēšanu un rehabilitāciju saņem paši glābēji: ugunsdzēsēji, policisti, psihologi.

14.11.2016

PROVIDUS

 

Lai gan ir sperti vairāki soļi psihologu pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai, nevarētu teikt, ka tie līdz šim būtu rezultējušies konkrētos rezultātos. Piemēram, likumprojekts “Psihologu likums” tika izskatīts Saeimā otrajā lasījumā jau 2016.gada sākumā, nosakot termiņu priekšlikumu iesniegšanai līdz 2016.gada 4.martam – šobrīd likumprojekta tālāka virzība nav notikusi.

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā (turpmāk - Galaziņojums) kā viens no pozitīviem aspektiem minēts nolūks izstrādāt Psihiskās veselības likumu, tomēr arī šajā jautājumā nav publiski pieejamas informācijas par likumprojekta izstrādes stadiju.

Papildus norādāms, ka Galaziņojuma izvērtējuma ietvaros 2016.gada maijā Ministru kabinets ir paredzējis Labklājības ministrijai līdz 2016.gada 31.decembrim izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, paredzot iespēju nodrošināt valsts finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un tehniskos palīglīdzekļus saņemšanu ārkārtas situācijās cietušajiem un seku likvidētājiem. Tā kā konkrētā likumprojekta iesniegšanas termiņš vēl nav iestājies, šis būs viens no aspektiem, kam pievērst uzmanību nākamā gada monitoringa ietvaros.

 

19.11.2015

PROVIDUS

 

Pēc likumprojekta “Psihologu likums” izskatīšanās Saeimā pirmajā lasījumā 2014.gada 11.septembrī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā turpinās darbs pie šī likumprojekta izstrādes, cita starpā diskutējot par obligātas sertifikācijas un izglītības prasībām, kā arī psihologu atbildības jautājumiem.

 

Konkrētais cietušo atbalsta aspekts izcelts arī Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā, norādot, ka jāizveido regulējums attiecībā uz psihologu darbību un atbalsta sniegšanu cietušajiem, nosakot ne tikai atbalsta sniegšanas pienākumu, bet arī termiņus, kādos un cik ilgi palīdzība sniedzama.

 

Papildus tam ziņojumā norādīts, ka Latvijas ārstu biedrība ir iniciējusi un šobrīd tiek izstrādāts “Psihiskās veselības likums”, kura viens no mērķiem ir tādas kārtības noteikšana, kādā iedzīvotājs var saņemt pieejamu un kvalitatīvu psihiskās veselības aprūpi, savukārt Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs ir izteicis priekšlikumu izveidot ārkārtējās situācijās piesaistāmo kompetento speciālistu sarakstus un organizēt speciālistu apmācību, iespējams, uz sadarbības līgumu pamata, līgumos atrunājot sadarbības noteikumus un speciālistu piesaistīšanas iespējas, ja tas ir nepieciešams.

19.11.2015

Biedrība „Zolitūde 21.11.”

Nepieciešamie grozījumi likumdošanā nav pieņemti, jo profesionāļu kopiena ir sadalījusies divās daļās – viena grozījumus atbalsta, otra – nē. Galvenie iebildumi ir par paredzēto stingro sertifikācijas procedūru, kas paredz ne tikai iegūt attiecīgu izglītības diplomu, bet arī obligāti pabeigt speciālus dārgus kursus, kuru rezultātā var iegūt speciālista sertifikātu. Līdz ar to likumprojekts „Psihologu likums” ir „iestrēdzis” Saeimā.

10.11.2014

Biedrība „Zolitūde 21.11.”

 

Būtu nepieciešams apzināt kvalificētu psihologu grupu, kas varētu nepieciešamības gadījumā izbraukt uz krīzes vietām un sniegt kvalitatīvu palīdzību. 

30.09.2014

PROVIDUS 

 

Traģēdija aktualizē problēmas ar psiholoģiskās palīdzības kvalitāti, jo cietušie sūdzas par „apšaubāmiem” psihologiem, kas nevis mazina, bet palielina radīto traumu. Šobrīd cilvēkiem, kuri vēršas pie psihologa, nav iespēju aizsargāt savas tiesības un intereses, ja psihologa pakalpojums sniegts nekvalitatīvi, nav ievērota personas datu konfidencialitāte vai arī psihologa darbības rezultātā personai nodarīts kaitējums.

 

Jau pirms Zolitūdes traģēdijas sākts darbs pie likumdošanas grozījumiem un Psihologu likuma izstrādes, nosakot, ka psihologu pakalpojumus – līdzīgi kā ārsta vai tiesu izpildītāja pakalpojumus - varēs sniegt tikai atbilstošu izglītību un profesionālo kvalifikāciju ieguvušie, kuri saņēmuši attiecīgu sertifikātu. Tāpat iecerēts ieviest psihologu darba un vispārējo ētikas normu ievērošanas uzraudzību, kā arī aizliegt veikt psihologa profesionālo darbību personām, kuras sniedz nekvalitatīvus pakalpojumus vai pārkāpj ētikas normas.

 

Šādi grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” un likumprojekts „Psihologu likums” pirmajā lasījumā Saeimā izskatīti 2014.gada 11.septembrī. 

4. Veidot atbildīgu cietušo atbalsta sistēmu

  • Mediji 3
  • Eksperti 5
  • Atbildīgie 1
  • Komentāri 0
Uzsākts
18.01.2016

No 1.janvāra Latvijas iedzīvotājiem jauna iespēja – dzīves sarežģījumu brīžos viņi var zvanīt uz palīdzības dienestu noziegumu upuriem, izmantojot bezmaksas informatīvo tālruni 116006. Šis pakalpojums paredzēts ne tikai cilvēkiem, kuri cietuši kādā noziegumā, bet arī negadījuma aculieciniekiem, cietušā tuviniekiem un pat tiem, kuri kaut kādā veidā bijuši iesaistīti noziedzīgā nodarījumā, bet, piemēram, baidās par to uzreiz ziņot policijai un vēlas padomu par turpmāko rīcību.

27.10.2015

Gandrīz pirms diviem gadiem, tūlīt pēc Zolitūdes traģēdijas, par palīdzību tajā cietušajiem bērniem plaši izziņoja labdarības fonds «ABLV Charitable Foundation». Īsā laikā fonds ziedojumos savāca vairāk nekā 200 000 eiro. Taču izrādās, ka šo divu gadu laikā savāktie līdzekļi gandrīz nemaz nav aiztikti. Kaut arī fondā skaidro – naudu plānots piešķirt, bērniem sasniedzot studiju vecumu, biedrībā «Zolitūde 21.11.» uzsver – par iespēju saņemt palīdzību no fonda neviens cietušais nav zinājis.

20.11.2014

Pēdējos piecos gados 5% Latvijas iedzīvotāju ir uzbrucis vai izteicis draudus svešs cilvēks, un 81% no viņiem tiesību aizsardzības iestādēm par to nav ziņojuši, liecina viens no Sabiedriskās politikas centra „Providus” pētījumiem. Daudziem cilvēkiem ir apzagti mājokļi, par to gan tiesībsargājošām iestādēm pavēstām vairāk. Savukārt, ja cilvēks ir cietis uzbrukumā no pazīstama cilvēka, lielākā daļa upuru par šo faktu policijai nav ziņojuši.

14.11.2016

PROVIDUS

 

Cietušo direktīvas* ieviešanas rezultātā kopš 2016.gada 1.janvāra Latvijā darbojas Cietušo atbalsta tālrunis 116006, tādā veidā virzoties uz atbildīgas cietušo atbalsta sistēmas veidošanu. Tālruņa darbību nodrošina Juridiskās palīdzības administrācija sadarbībā ar biedrību Skalbes. Cietušās personas var izmantot tālruni gan informācija iegūšanai, gan psiholoģiska un emocionāla atbalsta saņemšanai. Pozitīvi vērtējams tas, ka tālruņa pieejamība nav ierobežota ar kādu īpašu kriminālprocesuālu statusu vai noziedzīga nodarījuma veidu.

 

Nenoliedzami, atbalsta tālruņa izveide ir tikai viens no cietušo atbalsta sistēmas elementiem. Piemēram, joprojām paliek aktuāls jautājums par vienas atbildīgās institūcijas noteikšanu, kas līdzīgās krīzes situācijās cietušo atbalsta sniegšanā iesaistītu pārējās institūcijas.

 

*Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra direktīva 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI

19.11.2015

Biedrība „Zolitūde 21.11.”

 

Nav veikts nepieciešamais darbs, lai ieviestu vienas pieturas aģentūru cietušo atbalsta nodrošināšanai, turklāt gadījums ar „ABLV Charitable Foundation” parāda, ka valstī izplatīta ir nostāja, ka pašiem cietušajiem ir jāmeklē palīdzība, nevis otrādi – tiem, kuri var palīdzēt, ir jāmeklē kontakts ar cietušajiem, lai palīdzību piedāvātu. Kopš Zolitūdes traģēdijas 4 cietušie jaunieši ir sasnieguši pilngadību, un 3 no viņiem jau uzsākuši mācības augstskolās, nezinot, ka „ABLV Charitable Foundation” gaida viņu pieteikumus palīdzēt viņiem iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību.

 

Tāpat nepieciešams valsts darbs, lai nodrošinātu, ka sniegtā palīdzība ir kvalitatīva (trūkst atbalsta sniegšanas kritēriji), kā arī tā ir pieejama visiem cietušajiem, ievērojot vienlīdzības principus.

19.11.2015

PROVIDUS

 

Nevarētu teikt, ka šī gada laikā Latvijā būtu izveidota atbildīga cietušo atbalsta sistēma, kas izvērtē cietušās personas ilgtermiņa vajadzības un palīdz tās īstenot soli pa solim. Vienlaikus jāatzīmē, ka ir vērojamas vairākas pozitīvas iezīmes iespējai šādu sistēmu izveidot nākotnē, šobrīd vairāk koncentrējoties uz konkrētu cietušo personu grupu – noziedzīgos nodarījumos cietušajiem.

 

Līdz ar grozījumiem Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumos Nr.869 „Juridiskās palīdzības administrācijas nolikums”, no 2016.gada 1.janvāra Juridiskās palīdzības administrācijas funkciju un uzdevumu loks tiek paplašināts ar pienākumu nodrošināt noziedzīgos nodarījumos cietušos ar informatīvu atbalstu, kā arī nodrošināt tālruņa 116006 "Palīdzības dienests noziegumu upuriem" darbību. Tālruņa darbība tiks nodrošināta, sadarbojoties ar biedrību “Skalbes”, tādā veidā sniedzot cietušajiem gan sākotnēju psiholoģisku un emocionālu atbalstu, gan informatīvu palīdzību par pieejamajiem atbalsta dienestiem un pakalpojumiem, ko sniedz valsts, pašvaldības iestādes un nevalstiskās organizācijas. Tāpat jāatzīmē, ka biedrība “Skalbes” nodrošinās arī mājas lapas www.cietusajiem.lv aktualizēšanu un regulāru papildināšanu, tādā veidā radot iespēju visām cietušajām personām jebkurā laikā piekļūt būtiskai informācijai.

19.11.2014

PROVIDUS

 

Tagad, kad valsts jau ir sniegusi Zolitūdes traģēdijā cietušajiem pirmo palīdzību, nepieciešams vērtēt, cik kvalitatīvs un pārdomāts šis ārkārtas situācijas steigā sniegtais atbalsts ir bijis, lai gūtās mācības izmantotu, veidojot cietušo vajadzībām atbilstošu atbalsta sistēmu. Tai būtu jānodrošina atbalsts visiem cietušajiem pēc pārinodarījuma, tai skaitā pirms cilvēks tiek atzīts par cietušo kriminālprocesā (kad ieslēdzas citi atbalsta mehānismi). Proti, runa ir par dabas katastrofās, auto avārijās un ugunsgrēkos, masu nekārtībās un vardarbībā cietušajiem, analizējot arī cietušajām amatpersonām (piemēram, glābējiem) sniedzamā atbalsta apjomu un kārtību.

 

Jānosaka viena atbildīgā institūcija, kas līdzīgās krīzes situācijās cietušo atbalsta sniegšanā iesaistītu pārējās institūcijas. Jāizveido sistēma, kas izvērtē cietušā ilgtermiņa vajadzības un palīdz tās īstenot soli pa solim. Piemēram, ja cietušais ir zaudējis dzīvību, kā rezultātā bērni ir kļuvuši par bāreņiem, būtu jākompensē tie zaudēto vecāku ienākumi, kurus šie vecāki būtu guvuši savas dzīves laikā un devuši bērna attīstībai un izglītībai, līdz bērns (bārenis) sasniedzis reālu patstāvību.

 

Jādomā par veidu, kādā sniedzama finansiāla palīdzība: nevis pārskaitīt noteiktu naudas summu bankas kontā, bet segt radušos izdevumu rēķinus, tādējādi palīdzot nodrošināt to, ka palīdzība tiek ieguldīta cietušā vai viņa bērnu ilgtermiņa attīstības interesēs. Tas vienlaikus varētu mazināt risku, ka kompensācijas tiek izmantotas nepārdomāti paša cietušā vai aizbildņu rīcības dēļ, kuriem var būt dažādas prasmes rīkoties ar pēkšņi iegūtiem un salīdzinoši lieliem finanšu līdzekļiem. Nepieciešama preventīva rīcība, lai vairotu valsts spēju tikt galā krīzes situācijā.

10.11.2014

Biedrība „Zolitūde 21.11.”

 

Nepieciešams izvērtēt pabalstu sistēmu cilvēkiem, kuriem traumas rezultātā uz laiku ir samazinātas vai zudušas darba spējas. Pašreizējā kārtībā sanāk, ka, lai saņemtu invaliditātes pabalstu, jāatsakās no rehabilitācijas, jo pabalsti piesaistīti invaliditātei, nevis traumas smagumam. Tāpat jāizvērtē nepieciešamie uzlabojumi ātrās palīdzības darbinieku instrukcijā, lai nodrošinātu, ka cilvēki var saņemt cietušā atbalstu pat tad, ja šoka stāvoklī atteikušies no medicīniskās aprūpes slimnīcā.

14.11.2016

Tieslietu ministrija

 

2016.gada 23.martā spēkā stājās grozījumi Kriminālprocesa likumā (turpmāk – KPL), ar kuriem tika pārņemta       Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra direktīva 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI (turpmāk – Direktīva).

 

Ieviešot Direktīvas prasības, KPL paredzētas būtiskas izmaiņas cietušo tiesību apjomā un to īstenošanā, tādējādi stiprinot cietušo atbalsta sistēmu. Kriminālprocesa ietvaros cietušo atbalsta sistēma ir stiprināta vairākos virzienos, un būtiskākās izmaiņas cietušo tiesību apjomā ir šādas:

 

  • ja persona sakarā ar fiziskiem vai psihiskiem trūkumiem nespēj izteikt gribu būt par cietušo, to atzīst par cietušo bez tās piekrišanas;
  • ja kaitējums radīts personai, kura sakarā ar fiziskiem vai psihiskiem trūkumiem atzīta par cietušo bez tās piekrišanas, cietušo pārstāv kāds no viņa tuviniekiem; savukārt, ja cietušo nevar pārstāvēt neviens no tuviniekiem, procesa virzītājs pieaicina advokātu;
  • ja kaitējums radīts nepilngadīgai personai, kura uzturas Latvijā bez KPL 104.panta otrajā daļā minēto personu (māte, tēvs, aizbildnis, vecvecāki, pilngadīga māsa vai brālis u.c.) klātbūtnes, cietušo var pārstāvēt tā pilngadīgā persona, kura uzturēšanās laikā Latvijā ir atbildīga par nepilngadīgo;
  • tiesības saņemt kontaktinformāciju saziņai par konkrēto kriminālprocesu;
  • tiesības saņemt informāciju par pieejamo atbalstu un medicīnisko palīdzību;
  • tiesības saņemt informāciju par kompensācijas, tai skaitā valsts kompensācijas, pieteikšanas un saņemšanas nosacījumiem;
  • tiesības iesniegt pieteikumu par pasākumu veikšanu pašas personas, tās tuvinieku vai mantas apdraudējuma gadījumā;
  • tiklīdz persona atzīta par cietušo, tai nekavējoties izsniedz un, ja nepieciešams, izskaidro informāciju par cietušā pamattiesībām (pieejams: https://tm.gov.lv/lv/ministrija/skaidrojumi);
  • procesuālo darbību veikšanā pēc iespējas izvairās no cietušā un viņa tuvinieku saskarsmes ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ja vien šāda saskarsme nav nepieciešama kriminālprocesa mērķu sasniegšanai;
  • cietušā pratināšana tiek veikta, cik drīz vien iespējams, pratināšanu skaits ir pēc iespējas mazāks un pratināšanu pēc iespējas veic viena un tā pati persona;
  • krimināllietā, kas iztiesāta slēgtā tiesas sēdē, publiski pasludina tiesas nolēmuma ievaddaļu un rezolutīvo daļu, neatklājot cietušo personu identificējošu informāciju, bet pēc tam slēgtā sēdē — motīvu un aprakstošo daļu.

 

Īpaši jāuzsver, ka, pārņemot Direktīvu, KPL ir ieviests jauns jēdziens – īpaši aizsargājams cietušais. Par īpaši aizsargājamu ir uzskatāms šāds cietušais:

 

  • nepilngadīgais;
  • persona, kura garīga rakstura vai cita veselības traucējuma dēļ pati nespēj izmantot savas procesuālās tiesības;
  • persona, kura cietusi no noziedzīga nodarījuma, kas vērsts pret personas tikumību vai dzimumneaizskaramību, vai no cilvēku tirdzniecības;
  • persona, kura cietusi no noziedzīga nodarījuma, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu un ko izdarījis cietušā tuvinieks, bijušais laulātais vai persona, ar kuru cietušais ir bijis nereģistrētās laulāto attiecībās;
  • persona, kurai noziedzīga nodarījuma rezultātā, iespējams, radīti smagi miesas bojājumi vai psihiski traucējumi;
  • persona, kura cietusi no noziedzīga nodarījuma, kas, iespējams, veikts rasistisku, nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu dēļ.

 

Vienlaikus par īpaši aizsargājamu cietušo var atzīt arī personu, kura noziedzīga nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma dēļ ir īpaši ievainojama un nav pasargāta no atkārtota apdraudējuma, iebiedēšanas vai atriebības. Tādējādi KPL ir norādītas tās personu grupas, kurām kriminālprocesa ietvaros nepieciešama īpaša aizsardzība un tiesības, lai padarītu iespējamu šo personu dalību kriminālprocesā un pasargātu no atkārtotas traumatiskas pieredzes.

 

Attiecīgi īpaši aizsargājamiem cietušajiem kriminālprocesa laikā papildus tiek nodrošinātas šādas tiesības:

 

  • tiesības ar procesa virzītāja atļauju piedalīties procesuālajās darbībās kopā ar uzticības personu;
  • tiesības saņemt informāciju par tās apcietinātās vai notiesātās personas atbrīvošanu vai izbēgšanu no ieslodzījuma vietas vai īslaicīgās aizturēšanas vietas, kura radījusi viņam kaitējumu, ja pastāv apdraudējums cietušajam un nepastāv kaitējuma risks apcietinātajai vai notiesātajai personai;
  • tiesības lūgt, lai viņa dalība vai uzklausīšana tiesas sēdē notiktu, izmantojot tehniskos līdzekļus;
  • pratināšana notiek atsevišķā tam piemērotā telpā vai bez citu ar konkrēto procesuālo darbību nesaistītu personu klātbūtnes;
  • līdz vecuma noskaidrošanai cietušajam ir nepilngadīgā cietušā tiesības;
  • nepilngadīgā cietušā un liecinieka pratināšanas norises gaitu fiksē skaņu un attēlu ierakstā, ja tas ir nepilngadīgā labākajās interesēs un ja tas ir vajadzīgs kriminālprocesa mērķa sasniegšanai;
  • nepilngadīga cietušā liecību var nolasīt vai atskaņot tiesā, ja tiesa piekrīt psihologa norādījumam, ka nepilngadīgais nevar tikt nopratināts tiesas sēdē vai ar psihologa starpniecību.

 

Tāpat norādāms, ka saskaņā ar likuma "Par valsts kompensāciju cietušajiem" (turpmāk – Kompensācijas likums) 1.pantu fiziskai personai, kura KPL noteiktajā kārtībā ir atzīta par cietušo, ir tiesības saņemt valsts kompensāciju par tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām vai mantisko zaudējumu. Pamatojoties uz Kompensācijas likuma 3.panta ceturto daļu, tiesības uz valsts kompensāciju ir, ja tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve vai cietušajam nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi, aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība, vai cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu, vai cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris. Atbilstoši Kompensācijas likuma 3.panta otrajai daļai cietušajam ir tiesības uz valsts kompensāciju arī tad, ja noziedzīga nodarījuma izdarītājs vai viņa līdzdalībnieks nav noskaidrots vai viņš saskaņā ar Krimināllikumu nav saucams pie kriminālatbildības. Tādējādi fiziskajām personām ir tiesības saņemt valsts kompensāciju Kompensācijas likumā noteiktajā apmērā un kārtībā.

 

Lai turpinātu uzlabot un stiprināt cietušo atbalsta sistēmu arī kompensācijas jomā, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Juridiskās palīdzības administrāciju strādā pie likumprojekta ''Grozījumi likumā ''Par valsts kompensāciju cietušajiem"" (turpmāk – likumprojekts), kas paredzēs gan valsts kompensācijas apmēra palielināšanu, gan paplašinās to personu loku, kurām ir tiesības uz valsts kompensāciju. Šobrīd ir uzsāktas diskusijas, lai izvērtētu iespējami labākos risinājumus attiecībā uz praksē konstatētajiem problēmjautājumiem. Pēc visu neskaidro jautājumu izvērtēšanas likumprojektu plānots virzīt izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē ne vēlāk kā līdz 2017.gada 1.jūnijam.

 

Attiecībā uz "vienas pieturas aģentūra" izveidi norādām, ka atbilstoši Direktīvas 8.panta 1.punkta prasībām dalībvalstīm jānodrošina, ka cietušajiem saskaņā ar viņu vajadzībām pirms kriminālprocesa, tā laikā un atbilstīgu laika posmu pēc tā būtu pieejami bezmaksas konfidenciāli cietušo atbalsta dienesti, kas rīkojas viņu interesēs. Pārņemot minēto Direktīvas punktu, eksperti, kuri vērtēja nacionālā tiesiskā regulējuma atbilstību Direktīvas prasībām, secināja, ka cietušo atbalsta dienests Latvijā ir veidojams, nevis kā atsevišķa iestāde, bet gan kā tālrunis, pa kuru zvanot, var saņemt nepieciešamo atbalstu un informāciju, tajā skaitā informāciju, kādos gadījumos un kur meklēt nepieciešamo palīdzību.

 

Līdz ar to ir paplašinātas Juridiskās palīdzības administrācijas funkcijas un kopš 2016.gada 1.janvāra Juridiskās palīdzības administrācija nodrošina tālruņa 116006 "Palīdzības dienests noziegumu upuriem'' darbību, noslēdzot deleģēšanas līgumu ar biedrību ''Skalbes''. Minētais tālruņa numurs ir pieejams ne tikai tām personām, kuras kriminālprocesā ir ieguvušas cietušā statusu, bet jebkurai personai, kura pati vai tās tuvinieks ir cietis no noziedzīga nodarījuma. Zvanot pa minēto tālruni, noziedzīga nodarījuma upuriem ir iespēja vienuviet saņemt emocionālu un psiholoģisku atbalstu, informāciju par iespējamiem pakalpojumiem noziedzīgos nodarījumos cietušajiem, kā arī informāciju par viņu procesuālajām tiesībām (piemēram, par tiesībām kriminālprocesā, tiesībām uz kaitējuma atlīdzinājumu, valsts kompensāciju) un iespējām tās izmantot, tādējādi atvieglojot viņu dalību kriminālprocesā vai palīdzot pieņemt atbilstošāko lēmumu, kā rīkoties konkrētās situācijās. Vienlaikus ir nodrošināta informācijas par cietušo tiesībām izvietošana sociālajos tīklos un interneta vietnēs, tajā skaitā www.cietusajiem.lv.

 

Vienlaikus attiecībā uz personas, kura cietusi, tiesībām saņemt dažāda veida sociālo atbalstu, aicinām vērsties Labklājības ministrijā, jo atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 27.janvāra noteikumiem Nr.49 ''Labklājības ministrijas nolikums'' Labklājības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde sociālās aizsardzības jomā.

Būvniecības kvalitāte

Pēdējās izmaiņas: 14.11.2016

12

Uzdevumi

Statuss
5 no 12

1. Uzlabot būvniecības kvalitāti, ieviešot kontroles sistēmu

  • Mediji 6
  • Eksperti 8
  • Atbildīgie 2
  • Komentāri 0
Uzsākts
03.10.2016

Ar ēku drošību saistītās nepilnības, kuras Būvniecības valsts kontroles birojs konstatē 40% gadījumu, vislēnāk novērš pašvaldības. Par to intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pastāstīja biroja direktors Pēteris Druķis.

23.07.2016

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) šā gada pirmajā pusē pārbaudījis 400 ēku visā Latvijā. 57% gadījumu objekti bijuši teicamā vai labā stāvoklī, bet 43% gadījumu noskaidrots – ēkas ekspluatācija nav droša. Sešos gadījumos birojs aizliedzis ēku ekspluatāciju pilnībā vai daļēji. 

21.04.2016

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) definējis vidēji bīstamas ēkas profilu - visvairāk šādu namu pieder valstij. Ja pērn no biroja apsekotajiem objektiem problemātisko būvju bija ap 11%, tad šogad, kā prognozē iestādes direktors PĒTERIS DRUĶIS, to skaits varētu būt divreiz lielāks - virs 20%. Savukārt no pašvaldībām viskūtrākā sadarbība BVKB ir ar galvaspilsētu, kura “publisko ēku ekspluatācijas problēmas nevis risina, bet krāmē čupā”. Birojs apsver piespiedu izpildes jeb naudas sodu uzlikšanu Rīgas domei.

14.11.2014

Zolitūdes traģēdijas iespaidā atbildīgās institūcijas par vienu no neatliekamākajiem uzdevumiem sev izvirzīja būvniecības nozares likumdošanas sakārtošanu. Traģēdijas iespaidā gada laikā, par spīti termiņu pārcelšanai, šī iecere ir izdevusies, un jau mēnesi ir spēkā jauns būvniecības regulējums.

21.10.2014

Vai, ieejot veikalā vai skolā, cilvēks var būt drošs, ka ēkas nesošajās konstrukcijās izmantotas atbilstošas skrūves, nevis dārza mājiņai paredzētās? Un vai kāds ir pārbaudījis būvizstrādājumu kvalitāti? Šie jautājumi joprojām ir aktuāli arī šodien, 11 mēnešus pēc Zolitūdes traģēdijas, kurā, sabrūkot Priedaines ielas veikalam "Maxima", bojā gāja 54 cilvēki.

19.09.2014

Vai politiķi ir pildījuši sabiedrībai dotos solījumus pēc Zolitūdes traģēdijas? Valdības deklarācijas solītie divi uzdevumi tiek pildīti, tomēr cilvēki, kurus Zolitūdes traģēdija skārusi pavisam tieši vai ne tik tieši, uzskata, ka tie nav vienīgie uzdevumi. Viņi arī nejūt, ka sistēma patiešām mainītos un ka politiķi būtu uzņēmušies jebkādu atbildību, atzīstot savas kļūdas.

 

14.11.2016

Latvijas Pašvaldību savienība

 

Par Ekonomikas ministrijas paveikto, sekmējot kvalitatīvu būvdarbu uzraudzību un kontroli, it īpaši vērtējot Būvniecības valsts kontroles biroja lomu un līdzšinējos darbus:

LPS ieskatā minētais uzdevums nav paveikts nepieciešamajā apjomā. Ir nepieciešams veikt būtiskus grozījumus normatīvajos aktos, gan Būvniecības likumā, gan būvnoteikumos. Joprojām ir aktuāls jautājums par atbildību sadali starp būvspeciālistiem. LPS šī gada sarunās ar EM kārtējo reizi ir aktualizējusi jautājumu par būvinspektoru trūkumu pašvaldībās un nepieciešamību kompleksi risināt šo jautājumu.

 

Par pašvaldību spēju īstenot būvniecības tiesiskajā regulējumā uzliktos pienākumus, it īpaši, veidojot vienotu praksi un izpratni par neviennozīmīgiem jautājumiem (piemēram, jēdziena - publiska ēka, kurā paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem, tvērums):

Kā jau minēts iepriekš pašvaldību būvvaldēs trūkst būvinspektoru, līdz ar to, nav iespējams efektīvi veikt būvniecības tiesiskajā regulējumā paredzētos pienākumus. Tāpat arī BIS sistēmas ieviešana prasa no pašvaldībām jaunus gan cilvēku, gan finanšu resursus. BVKB vairāk nekā gadu atpakaļ solīja izstrādāt metodiku 100 cilvēku aprēķināšanai. Uz doto brīdi būvvalžu speciālisti ir nonākuši pie secinājuma, ka 100 cilvēku kritērijs ir neveiksmīgs, jo nav metodikas, kā to noteikt, līdz ar to, ir iespējamas manipulācijas ar ēkas grupas noteikšanu. LPS ierosināja EM, veicot grozījumus Būvniecības likumā, paredzēt citu kritēriju, piemēram, platību.

 

Ekonomikas ministrijas rīcību un paveikto, pilnveidojot būvniecības tiesisko regulējumu, ar mērķi novērts līdzīgu traģēdiju atkārtošanās iespējas, it īpaši, apzinot vājākas vietas un meklējot labākos risinājumus būvniecības procesa uzlabošanā:

Šobrīd EM ir izstrādāti vairāki būvnormatīvu grozījumi, tomēr darbs līdz šīm ir noticis lēni un neefektīvi. Uzskatām, ka objektīvas problēmas  sadarbībā  EM Būvniecības un mājokļu politikas departamentu radās tādēļ ,ka ilglaicīgi netika izraudzīts departamenta vadītājs.

14.11.2016

PROVIDUS

 

Lai nodrošinātu būvniecības procesa kvalitāti un veicinātu efektīvu kontroli, Ekonomikas ministrija izveidoja Būvniecības valsts kontroles biroju (turpmāk BVKB), kurš sāka darboties 2014.gada 1.oktobrī. BVKB viens no uzdevumiem ir nodrošināt būvniecības procesa uzraudzību noteiktos  būvju veidos. Kā ziņot medijos, BVKB 2016.gadā pārbaudījis 400 ēkas, secinot, ka 40% gadījumu pārbaudēs konstatē ēku drošības noteikumu pārkāpumus, tostarp skolās. 2016.gada jūnijā tika aizliegta lielveikala “Prizma” ekspluatācija, konstatējot lokālas konstruktīvo elementu izmaiņas, kas, teorētiski varēja novest līdz līdzīgai katastrofai vai nelaimei kāda 2013.gadā notika Zolitūdē.

 

Lai gan birojs pilda savus pienākumus un uzrauga būvniecības drošumu savas kompetences ietvaros, PROVIDUS uzskata, ka šo trīs gadu laikā šis ir bijis vienīgais uzdevums, ko Ekonomikas ministrija ir paveikusi, rūpējoties par ikviena indivīda drošību.

 

PROVIDUS norāda, ka bez politiskas vēlmes un sistēmiska redzējuma par būvniecības nozares attīstību un prioritātēm, drošību un kvalitāti būvniecības jomā nav iespējams ieviest. Gadījums ar lielveikala “Prizma” slēgšanu, konstatējot izmaiņas konstruktīvos elementos, norāda uz iespējamo risku, ka līdzīgas ēkas kā sagruvušais lielveikals, darbojas vēl joprojām un to identificēšana un slēgšana ir atkarīga no apstākļu sakritības vai ēku īpašnieku godaprāta.

 

Masu medijos publicētā informācija ļauj izdarīt secinājumus, ka pašvaldības vēl joprojām neprot un nezina kā piemērot Būvniecības likumu un to pavadošos normatīvos aktus. Vēl joprojām ir konstatējama situācija, ka dažādās pašvaldībās Būvniecības likuma piemērošanas prakse veidojas dažādi, vēl joprojām pašvaldībām nav skaidrības par to, kad beidzas to kompetences tvērums (attiecībā uz publisko ēku) un kad par ēkas būvniecības procesa kontroli atbild BVKB. Daudzās pašvaldībās trūkst būvinspektoru, kas īstenotu Būvniecības likumā noteiktos pienākumus,tādejādi radot risku, ka esošie būvinspektori pārslodzes dēļ nevar īstenot visas Būvniecības likumā un to pavadošajos normatīvos aktos noteiktos pienākumus. Šāda situācija rada drošības apdraudējumu un nedrošas būvniecības iestāšanās risku. 

 

Ekonomikas ministrija nav izstrādājusi politikas dokumentu, nosakot prioritātes un analizējot esošo praksi, nav izstrādāts metodiskais materiāls, kas atvieglotu normatīvā regulējuma piemērošanu un vienveidīgas prakses veidošanos. 

 

PROVIDUS uzskata, ka šie visi iemesli veicina haosu, dažādas prakses nostiprināšanos pašvaldībās, pastiprina korupcijas riskus, vājina būvniecības procesa drošuma uzraudzību un paaugstina iespējamību, ka līdzīga traģēdija var atkārtoties.

14.11.2016

Latvijas Būvinženieru savienība

Nav pamata uzskatīt, ka ir radīti priekšnoteikumi būvprojektu un būvobjektu kvalitātes uzlabošanai, kvalitāti regulējošo normatīvu sistēma praktiski nav pilnveidota, kā arī vēl nav realizēta kvalitātes kontroles sistēma, kura balstīta uz visu būvniecības dalībnieku atbildību precizēšanu.

14.11.2016

Latvijas Pašvaldību Savienība

 

LPS ieskatā minētais uzdevums nav paveikts nepieciešamajā apjomā. Ir nepieciešams veikt būtiskus grozījumus normatīvajos aktos, gan Būvniecības likumā, gan būvnoteikumos. Joprojām ir aktuāls jautājums par atbildību sadali starp būvspeciālistiem. LPS šī gada sarunās ar EM kārtējo reizi ir aktualizējusi jautājumu par būvinspektoru trūkumu pašvaldībās un nepieciešamību kompleksi risināt šo jautājumu.

19.11.2015

PROVIDUS

 

2014.gada 1.oktobrī, stājoties spēkā Būvniecības likumam, tika uzsākts darbs pie Būvniecības valsts kontroles biroja (turpmāk – Birojs) darbības uzsākšanas. 2014.gada un 2015.gada laikā Birojs tika izveidots un pakāpeniski uzsāka savu darbu. Birojā ir 50 darbinieki, no tiem aptuveni puse jeb 22 ir sertificēti būvspeciālisti.

2015.gada laikā ir notikušas vairākas diskusijas starp pašvaldību būvinspektoriem un Biroju par kompetenču un atbildības sadali, tādejādi iezīmējot trūkumus normatīvā regulējumā un dažādo izpratni par noteiktiem pienākumiem. Piemēram, vēl joprojām ir aktuāla diskusija par to, kā noteikt, vai ēka atrodas Biroja kompetencē, kā tieši Birojs nodrošina sava pienākuma - organizēt būvprojektu ekspertīzi - izpildi, u.c.

 

PROVIDUS uzskata, ka Biroja izveide sekmē kvalitātes uzlabošanos būvdarbu veikšanas laikā, taču Biroja materiāltehniskais nodrošinājums ļauj izdarīt secinājumu, ka ne vienmēr Birojs spēs ātri un efektīvi reaģēt, ņemot vērā faktu, ka tā rīcībā ir tikai neliels skaits automašīnu, bet pārbaudāmās ēkas atrodas visā Latvijas teritorijā.

 

Tāpat nav veikti būtiski uzlabojumi pašvaldību būvinspektoru darba uzlabošanā. Ekonomikas ministrija nav izstrādājusi metodiskos materiālus būvniecību regulējošos normatīvo aktu piemērošanā. Lai gan Ekonomikas ministrija nodrošināja bezmaksas apmācības pašvaldību būvvaldēm, tas nav bijis pietiekoši, jo nereti pašvaldības nezina, kā piemērot jauno tiesisko un tā ieviešanas prakse nav sistemātiski analizēta un apkopota.

19.11.2015

Biedrība „Zolitūde 21.11.”

 

Būvniecības regulējumā nav atrunāta procedūra, kā ir jāpieņem nozīmīgu ēku konstrukcijas, slēptos darbus un ēka kopumā ekspluatācijā, līdz ar to turpina pastāvēt risks par formālām procedūrām, nepārliecinoties par ēku kvalitāti un drošību. Kā skaudri parādīja Zolitūdes traģēdija, uz vajadzīgajiem dokumentiem ir paraksti, un arī izmeklēšanā iesaistītās puses nereti apgalvo, ka visu ir rūpīgi pārbaudījušas, taču fakts ir tāds, ka 2-3mm šķirbas ēkas konstrukcijā netika pamanītas, jo tās tika aizkrāsotas ar ugunsdrošo krāsu. Turklāt nereti ēku jumta konstrukciju kvalitāti un drošību var nebūt iespējams pārbaudīt, ja to aizsedz „piekārtie griezti”. Ierosinām būvniecības regulējumā noteikt prasību nozīmīgo ēku konstrukciju, slēpto darbu un ēka kopumā ekspluatācijā pieņemšanas procesā veikt foto fiksāciju.

 

Tāpat regulējums nenosaka dzīvē pārbaudīt konstrukciju noslogojumu plānotajam noslogojumam vai tad, ja paredzēts to palielināt, kā tas bija Zolitūdes traģēdijas gadījumā, kad tika uzsākta ēkas otrās fāzes būvniecība. Tas nozīmē, ka ēku konstrukciju kvalitātes pārbaude notiek bez kvalitatīvas risku analīzes – noslogojuma testa. Aicinām apsvērt atgriezties pie padomju laikos izmantotās prakses, kad tika veikta tiltu noslogojumu pārbaude, bez cilvēku atrašanās uz vai zem tiltiem.

05.11.2014

Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume

 

Ir būtiski jāpaātrina Latvijas būvnoteikumu LBN izstrāde. Uz 01.11.14. no 32 izsludināti ir tikai četri. Šāda situācija rada priekšnoteikumus nekvalitatīvam būvprojektam un nekvalitatīvam, avārijas bīstamam būvobjektam.

01.10.2014

PROVIDUS 

 

2014.gada 24.aprīlī Saeima pieņēma grozījumus Būvniecības likumā, kas stāsies spēkā 2014.gada 1.oktobrī, paredzot sadalīt kontroles funkcijas starp pašvaldību būvinspektoriem un izveidot Būvniecības valsts kontroles biroju (turpmāk - Birojs).

 

Birojs savu darbību uzsāks pakāpeniski:

  • no 2014.gada 1.oktobra birojs organizēs būvprojektu un būvju ekspertīzi, nodrošinās metodisku palīdzību savas kompetences jautājumos un veiks citas funkcijas;
  • no 2015.gada 1.janvāra Birojs veiks publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību;
  • no 2015.gada 1.jūlija Birojs pilnībā veiks visas likumā noteiktās funkcijas, tai skaitā - nodrošinās būvdarbu valsts kontroli, veicot likumā noteikto būvju būvdarbu kontroli un pieņemšanu ekspluatācijā.

 

2014.gada 3.jūlijā Saeima pieņēma grozījumus Būvniecības likumā, paredzot pienākumu būvvaldēm norīkot būvinspektoru būvniecības kontrolei katrā objektā un noteikt obligāto būvlaukuma apmeklējuma grafiku.

 

Likuma grozījums būtiski mainīs pašreizējo situāciju, kad būvinspektori dažādu iemeslu dēļ nereti neapmeklē būvobjektus to būvniecības stadijā vispār un pirmo reizi ierauga paveikto tikai tad, kad būve tiek nodota ekspluatācijā.

 

Tāpat grozījumos likumā noteikti ierobežojumi, kad un kādā veidā var tikt izdarītas izmaiņas būvprojektā. Likums nosaka, ka būvprojekta izstrādes gaitā aizliegts veikt izmaiņas būves lietošanas veidā. Bet izmaiņas ēkas fasādes risinājumā, būves novietojumā un būvapjomā pieļaujamas, ja tam ir pamatots iemesls un risinājumi neskar trešo personu tiesības (piemēram, ja izdota būvatļauja biroja ēkas celtniecībai, nebūs iespējams būvniecības gaitā mainīt ēkas lietošanas veidu – uz ražošanas ēku vai dzīvojamo ēku utt. Tāpat nebūs iespējams mainīt būves apjomu, ja reiz nolemts, ka būs trīs stāvu ēka, nedrīkstēs izmainīt projektu, paredzot, ka ēkai tomēr būs četri vai vairāk stāvi. Ja šādas izmaiņas pasūtītājs vēlēsies izdarīt, būs jāsaņem jauna būvatļauja).

 

Minētajos Būvniecības likuma grozījumos tika arī precizētas būvinspektora tiesības un pienākumi:

  • Būvinspektoram būs tiesības apskatīt un pārbaudīt būvi un būvlaukumu būvdarbu laikā.
  • Ja fiziskās un juridiskās personas nenodrošina būvinspektoram tiesības apskatīt un pārbaudīt būvi un būvlaukumu būvdarbu laikā, šādās būvēs un būvlaukumā var iekļūt, pat pielietojot fizisku spēku, bet pirms tam saņemot rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu.
  • Fiziskās un juridiskās personas, kuras kavē šo būvinspektora tiesību īstenošanu, saucamas pie atbildības.
  • Būvinspektoram, ierodoties objektā, ir pienākums pārbaudīt, vai būvdarbi uzsākti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un vai tie notiek atbilstoši būvprojektam un normatīvo aktu prasībām.
  • Tāpat būvinspektoram ir jāpārliecinās par izmantoto būvizstrādājumu atbilstību apliecinošas dokumentācijas esamību būvlaukumā, kā arī jāinformē par būvizstrādājumu tirgu uzraugošo iestāde, ja tiek konstatēti trūkumi vai atkāpes.
  • Konstatējot jebkādas atkāpes no apstiprinātā būvprojekta, būvinspektoram ir tiesības apturēt būvdarbus līdz būvvalde pieņem lēmumu par atļauju turpināt būvdarbus un iespēju mainīt būvatļaujas nosacījumus.

 

2014.gada 19.augustā arī pieņemti MK noteikumi Nr.499 „Noteikumi par būvinspektoriem”, paredzot būvinspektoriem izvirzāmās prasības un reģistrācijas kārtību.

 

2014.gada 29.jūlijā valdība apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto plānu par Būvniecības valsts kontroles biroja izveidei un uzdevumu izpildei nepieciešamajiem pasākumiem un finansējumu. Ministrija paredzējusi, ka birojā strādās 63 darbinieki, no kuriem 24 būs būvdarbu/ ekspluatācijas nodaļas eksperti.

07.11.2016

Ekonomijas ministrija

 

Attiecībā uz jautājumu par līdz šim paveikto, lai sekmētu kvalitatīvu būvdarbu uzraudzību no valsts vai pašvaldību puses, veidojot vienotu izpratni par būvniecības jomas regulējumu, informējam, ka Ekonomikas ministrija 2016.gada pavasarī organizēja piecu semināru ciklu būvvaldēm, kurā  detalizēti tika aplūkoti konkrēti spēkā stājušos normatīvo aktu piemērošanas jautājumi par kuriem tika saņemti pieprasījumi skaidrojumu sniegšanai. Informācija un skaidrojumi par būvniecības jauno regulējumu ir pieejams Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē  www.em.gov.lv sadaļā Nozaru politika – Būvniecība – Informācija un skaidrojumi. Jaunākās izmaiņas normatīvajos aktos un to skaidrojumi, kā arī citas aktualitātes ir pieejamas tīmekļvietnē www.bis.gov.lv

Papildus Būvniecības valsts kontroles birojā 2016.gadā ir notikušas trīs sanāksmes ar būvvalžu darbiniekiem, lai apspriestu būvniecības regulējuma aktualitātes un sniegtu metodisku atbalstu būvvaldēm normatīvo aktu piemērošanas jautājumos. Sanāksmēs tiek aicinātas sniegt skaidrojumus arī citas valsts institūcijas, kuras tieši ir iesaistītas būvniecības procesā, piemēram, Valsts zemes dienests, Valsts vides dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kā arī tiek aicinātas citas institūcijas un iestādes sniegt atbildes uz būvvaldēm interesējošiem jautājumiem. Notikušo sanāksmju materiāli, kā arī protokoli ir pieejami Būvniecības valsts kontroles biroja mājaslapā sadaļā Būvvaldēm. Šajās sanāksmēs viens no jautājumiem, kas tika apspriests ir, ka publiskajās ēkās 100 cilvēku kritēriju  aizstāt ar ēkas kopējo platību. Pašvaldību būvvaldes ierosināja normatīvajos aktos iestrādāt gan simts cilvēku, gan ēkas kopējās platības kritēriju,  piemēram, kopējā platība ir lielākā par 1000 m2 un noteikt, kā aprēķināt cilvēku skaitu ekspluatācijā nodotajā ēkā, kuras būvniecības dokumentācijā nav norādīts kādam cilvēku skaitam paredzēts vienlaikus uzturēties tajā, lai noteiktu ēkas piederību būvju grupai un ekspluatācijas uzraugošo iestādi. Ekonomikas ministrija šobrīd gatavo atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos.

Lai precīzāk noteiktu būvniecības dalībnieku pienākumus un tiesības, kā arī izvērtētu būvniecības procesu katrai būvju grupai un būvvaldē iesniedzamo dokumentu apjomu, lai uzsāktu būvniecību, Ekonomikas ministrija šobrīd strādā pie grozījumiem Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” un Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumos Nr.529 “Ēku būvnoteikumi”. 

14.11.2014

Ekonomikas ministrija

 

Uzdevums izpildīts, jo ar 2014.gada 3.jūlija grozījumiem Būvniecības likumā ir precizēta Būvniecības valsts kontroles biroja kompetence, nodrošinot būvdarbu valsts kontroli un pieņemot šādas būves ekspluatācijā. Lai Būvniecības valsts kontroles birojs varētu uzsākt darbību, ir pieņemts biroja nolikums.

 

Attiecībā uz būvinspektora pienākumiem būvdarbu laikā, Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumos Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" ir noteikts būvinspektora pienākums apmeklēt paredzēto būvvietu pirms būvatļaujas izsniegšanas, lai pārliecinātos, ka tur nav veikta patvaļīga būvniecība. Šajos noteikumos ir noteikta arī kārtība, kādā notiek sadarbība starp biroja būvinspektoru un pašvaldību būvinspektoru. Noteikumi arī nosaka, ka būvinspektoram būvlaukums ir jāapmeklē atbilstoši grafikam, kurš sagatavots, ņemot vērā būvuzraudzības plānā noteiktos galvenos būvdarbu posmus. Vispārīgie būvnoteikumi nosaka būvinspektora pienākumus un tiesības.

2. Valsts laboratorijā pārbaudīt būvizstrādājumu kvalitāti

  • Mediji 2
  • Eksperti 4
  • Atbildīgie 1
  • Komentāri 0
Nav izpildīts
15.11.2014

Lai gan pēc Zolitūdes traģēdijas būvniecības jomas sakārtošanā ir darīts daudz, joprojām vēl palicis daudz nepadarītā - to atklāj būvlaukumu un būvniecības materiālu pārbaudēs konstatētie fakti. Pagaidām nobremzēta arī Ekonomikas ministrijas iecere Latvijā izveidot laboratoriju, kur būtu iespējams objektīvi notestēt dažādus celtniecībā lietojamus izstrādājumus.

21.10.2014

Vai, ieejot veikalā vai skolā, cilvēks var būt drošs, ka ēkas nesošajās konstrukcijās izmantotas atbilstošas skrūves, nevis dārza mājiņai paredzētās? Un vai kāds ir pārbaudījis būvizstrādājumu kvalitāti? Šie jautājumi joprojām ir aktuāli arī šodien, 11 mēnešus pēc Zolitūdes traģēdijas, kurā, sabrūkot Priedaines ielas veikalam "Maxima", bojā gāja 54 cilvēki.

14.11.2016

Latvijas Būinženieru savienība 

 

Ikdienā atbildīgo konstrukciju materiālu pārbaudes veic akreditētās privātās laboratorijas. Vienota būvmateriālu valsts pārvaldības laboratorija nav radīta un dažkārt pārbaudes ir jāveic laboratorijās Lietuvā.

19.11.2015

PROVIDUS

 

Pēc Ekonomikas ministrijas sniegtās informācijas, valsts laboratorija netiks veidota, jo tas atzīts par pārāk dārgu un neefektīvu risinājumu.

19.11.2015

Biedrība „Zolitūde 21.11.”

 

Būvniecības materiālu kvalitātes kontrole nav uzlabojusies – joprojām ar to nodarbojas vienīgi Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kurā par būvizstrādājumu kvalitātes pārbaudi visā Latvijā atbild 3 eksperti un 1 inspektors. Kopš Zolitūdes traģēdijas nav pietiekami palielināts valsts budžets, lai centrs varētu pastiprināti un plašākā mērogā pievērsties šī uzdevuma izpildei. Turklāt nekas nav mainījies praksē, ka tiek pieņemti būvizstrādājumu pavadošie dokumenti no jebkuras valsts, lai gan noteiktās jomās (piemēram, bērnu rotaļlietas vai apģērbs) tiek izrādītas lielākas rūpes par kvalitātes standartiem precēm, piemēram, no Ķīnas.

01.10.2014

PROVIDUS 

 

2014.gada 25.martā Ministru kabinets apstiprināja noteikumus Nr.156 „Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība”, bet tie neparedz izveidot valsts līmeņa būvizstrādājumu laboratoriju. Tie neparedz arī jebkādas izmaiņas attiecībā uz valsts vai būvnieka pienākumiem veikt būvizstrādājumu kvalitātes kontroli. Minētie noteikumi stāsies spēkā 2014.gada 1.oktobrī.

14.11.2014

Ekonomikas ministrija

 

Uzdevums netiks pildīts, jo Ekonomikas ministrija neplāno izveidot valsts līmeņa laboratoriju būvizstrādājumu kontrolei. Šādas valsts laboratorijas izveidošana prasa lielus finanšu līdzekļus, kā arī nebūtu lietderīgi, ka valsts iejaucas pakalpojumu tirgū, kas piedāvā šādus pakalpojumus, jo Eiropā tās ir akreditētās laboratorijas, kuras ir tiesīgas veikt šādas pārbaudes.

 

Ar 2014.gada 3.jūlija grozījumiem Būvniecības likumā ir precizēts deleģējums Ministru kabinetam attiecībā uz kārtību, kādā veic būvizstrādājumu tirgus uzraudzība gadījumos, kad uz būvizstrādājumu nav attiecināmas Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr.305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus, prasības. Atbilstoši deleģējumam, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi attiecīgus grozījumus noteikumos Nr.156 , kuros attiecībā uz būvizstrādājumiem, uz kuriem neattiecas saskaņotās tehniskās specifikācijas un noteikumu 1.pielikuma tehniskās specifikācijas, noteikumu projektā iekļautas minimālās prasības dokumentācijai, kuru nepieciešams pievienot katrai saražotai būvizstrādājumu partijai, piedāvājot būvizstrādājumu Latvijas tirgū.

3. Regulāri kontrolēt ēku būvniecību un ekspluatāciju

  • Mediji 2
  • Eksperti 5
  • Atbildīgie 1
  • Komentāri 0
Uzsākts
09.08.2016

Aptuveni 40% Rīgas skolu tehniskais stāvoklis ir „nedaudz satraucošs”, intervijā Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena” atzina Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadītājs Pēteris Druķis.

15.11.2014

Lai gan pēc Zolitūdes traģēdijas būvniecības jomas sakārtošanā ir darīts daudz, joprojām vēl palicis daudz nepadarītā - to atklāj būvlaukumu un būvniecības materiālu pārbaudēs konstatētie fakti. Pagaidām nobremzēta arī Ekonomikas ministrijas iecere Latvijā izveidot laboratoriju, kur būtu iespējams objektīvi notestēt dažādus celtniecībā lietojamus izstrādājumus.

14.11.2016

PROVIDUS

 

BVKB pienākums ir veikt nozīmīgu būvju ekspluatācijas drošumu, proti, regulāri veikt šādu būvju apsekošanu. Kā to norāda BVKB direktors, aptuveni 40% Rīgas skolu tehniskais stāvoklis ir „nedaudz satraucošs”, skaidrojot, ka ar vārdiem „nedaudz satraucošs” tiek raksturota ēku nestspēja un mehāniskā stiprība. Kopumā galvaspilsētas skolu tehniskais stāvoklis ir diezgan bēdīgs, atzina Druķis. Arī citos publiskajos izteikumos ir konstatējams, ka BVKB direktors norāda uz valsts un pašvaldību īpašumā esošo ēku bīstamo stāvokli (piemēram, septiņas ēkas Rīgā, kurās atrodas prokuratūra).

 

No esošiem faktiem un BVKB direktora izteicieniem secināms, ka būtiski uzlabojumi un ieguldījumi ir jāveic tieši valsts un pašvaldību īpašumā esošajās ēkās, taču ne vienmēr tas tiek darīts. 

 

PROVIDUS uzskata, ka jautājums par to kā nodrošināt ēku mehānisko drošību, kā arī meklēt risinājumus situācijai, kad liela daļa Rīgas (un ne tikai) mikrorajonos esošo daudzdzīvokļu māju ekspluatācijas termiņš ir beidzies, ir Ekonomikas ministrijas atbildība. Ministrijai ir jāmeklē un jāpiedāvā risinājumi dažādām situācijām, kas saistītas ar ēku ekspluatācijas drošumu, tai skaitā, par to kāds ir valsts plāns vai redzējums attiecībā uz tādu ēku lietošanu, kurām beidzies ekspluatācijas termiņš (neatkarīga no īpašuma formas). Diemžēl tas netiek darīts. 

14.11.2016

Latvijas Būvinženieru savienība

 

Kvalitātes un drošības jautājumus būvniecībā nevarēs atrisināt tikai ar kontroles sistēmas pilnveidošanu. Ir jāsakārto atbildību sistēma katrā iespējamā pārrāvuma vai saskares punktā, definējot atbildību būtību – par ko atbild, ar ko atbild, kā atbild, cik ilgi atbild.

Piemēram, nav lietderīgi, ka BVKB savu kapacitāti iztērē veicot ekspluatācijā esošo publisko ēku vizuālo apsekošanu. Daudz būtiskāk būtu, ka tehniskās apsekošanas prasības likumdošanā būtu precizētas izpildei ēku pārvaldītājiem, bet BVKB pamatā veiktu šo uzturēšanas apsekojumu esamības pārbaudes vai kontroles pārbaudes dabā.

19.11.2015

PROVIDUS

 

Stājoties spēkā Būvniecības likumam, tika paredzēts, ka Būvniecības valsts kontroles birojam ir pienākums kontrolēt nozīmīgu būvju ekspluatācijas drošumu, pārliecinoties, ka tās drīkst izmantot un ekspluatēt. Kā norāda pats birojs, 2015.gadā tā speciālisti ir pārbaudījuši 1252 ēkas, no kurām 79% jeb 987 ir Birojam piekritīgi objekti. Birojs apliecina, ka 92% no apsekotiem objektiem ir teicamā vai labā stāvoklī, savukārt tikai 1% – bīstamā stāvoklī.

 

Pamatojoties uz Būvniecības likumu, būvvalde var lemt par aizliegumu ēku ekspluatēt, ja konstatēta būves bīstamība vai būve vai tās atsevišķa telpa tiek izmantota neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam. Ņemot vērā apsekošanas rezultātus, Birojs 2015.gadā nolēma daļēji slēgt 3 iestādes – Latvijas Biznesa koledžu Rīgā (aizliegts ekspluatēt caurbrauktuvi), Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolu (aizliegts izmantot 2 telpas) un Rīgas pilsētas Pļavnieku ģimnāziju (aizliegta 4 kāpņu telpu ekspluatācija).

 

Līdz galam neatrisināts jautājums ir par to, kā piespiest bīstamā tehniskā stāvoklī esošo būvju īpašniekus tās savest kārtībā, jo saskaņā ar Būvniecības likumu būves īpašniekam jānodrošina būves un tās elementu uzturēšana ekspluatācijas laikā tā, lai būve atbilst likumā noteiktajām prasībām, tai skaitā mehāniskā stiprība un stabilitāte, ugunsdrošība, lietošanas drošība un vides pieejamība.

19.11.2015

Biedrība „Zolitūde 21.11.”

Ministru kabineta noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 133.pants šobrīd nosaka: „Ja publiskā ēkā, kura vienlaikus tiek arī ekspluatēta, ir paredzēti tādi būvdarbi, kas palielina vai var palielināt aprēķina slodzi uz pārsegumiem vai jumta konstrukcijām, kuras dēļ tās var zaudēt noturību, kā arī darba organizēšanas projektā un darbu veikšanas projektā ir noteikts, ka attiecīgie darbi veicami tikai tad, ja zem šiem pārsegumiem vai jumta konstrukcijām nenotiek telpu ekspluatācija, šādi būvdarbi nav atļauti, kamēr notiek attiecīgo telpu ekspluatācija. Minētie būvdarbi veicami tikai pēc tam, kad panākta vienošanās par šo telpu ekspluatācijas pārtraukšanu un attiecīgo telpu īpašniekiem saskaņots būvdarbu veikšanas laiks.”

Mūsuprāt, šī redakcija atstāj iespēju veikt būvniecību publiskajās ēkās, kad tajās atrodas cilvēki, ja būvvalde vai inspektors, kas dod atļauju būvniecībai, uzskata, ka ēkas konstrukciju noturība nevar tikt zaudēta. Uzskatām, ka šāda būvniecība ir jāaizliedz, ņemot vērā Zolitūdes traģēdiju, kur minētās ēkas būvinspektors atļāva turpināt būvniecību uz ēkas jumta, kamēr zem tā cilvēki turpināja strādāt un iepirkties, jo inspektors uzskatīja, ka būvprojektā un tā izpildē viss notiek kvalitatīvi. Kā izrādījās, jau būvniecības procesā bija pieļautas nozīmīgas kļūdas. Aicinām veikt grozījumus šajos noteikumos, no attiecīgā punkta izslēdzot tekstu „kuras dēļ tās var zaudēt noturību”, tādējādi aizliedzot turpināt būvniecību virs ēkas, kad tā jau nodota ekspluatācijai. Lai gan pret šiem priekšlikumiem iebilst Latvijas Arhitektu savienība, uzskatot, ka būtu jāļauj profesionāļiem pieņemt profesionālus lēmumus, Zolitūdes traģēdija liek pēc iespējas samazināt „cilvēcisko faktoru”, kas var veicināt līdzīgu traģēdiju atkārtošanos.

 

Tāpat uzskatām, ka nepieciešams mainīt regulējumu, kas šobrīd ļauj pēc saskaņošanas būvvaldē veikt izmaiņas tehniskajā projektā, ja par tām vienojas konkrētajā būvprojektā iesaistīto sapulce (pasūtītājs, būvnieks, u.c.). Ministru kabineta noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 98.pants šobrīd nosaka, ka tehniskā projekta izmaiņas nepieciešams saskaņot būvvaldē tikai tad, ja tās skar ēkas ārējos/arhitektonisko risinājumus. Tātad, šobrīd regulējums saka, ka ēkas izskats ir svarīgāks par tās saturu – ēkas kvalitāti un drošību, jo ēkas izskata izmaiņas ir jāsaskaņo ar būvvaldi, bet citi tehniskā projekta grozījumi – nē. Rosinām izsvērt neļaut veikt izmaiņas tehniskajā projektā bez būveksperta atzinuma (ekspertīzes) un saskaņošanas būvvaldē jautājumos, kas neattiecas tikai uz ēku ārējo izskatu, bet arī uz ēku konstrukciju drošību.

01.10.2014

PROVIDUS 

 

Būvniecības likuma grozījumos, kas pieņemti Saeimā 2014.gada 3.jūlijā un stāsies spēkā 2014.gada 1.oktobrī, tika noteiktas prasības attiecībā uz būves apsekošanu, būves ekspluatāciju un pārbūvi pēc tam, kad būve jau ir uzcelta un nodota ekspluatācijā:

 

  • Būves īpašniekam jānodrošina būves un tās elementu uzturēšana ekspluatācijas laikā tā, lai būve atbilst likumā noteiktajām prasībām, tai skaitā mehāniskā stiprība un stabilitāte, ugunsdrošība, lietošanas drošība un vides pieejamība.
  • Ja ekspluatācijā pieņemtā ēkā plānota tās pārbūve, atjaunošana vai restaurācija, ēku var izmantot vai ekspluatēt, bet tikai tad, ja būvprojektā iekļauts izvērtējums par būves izmantošanas pieļaujamību būvdarbu laikā, izmantošanas nosacījumi, kā arī iekļauti aprēķini par būvmateriālu pieļaujamo svaru un montāžas slodzi uz nesošajām konstrukcijām.
  • Papildus ēkas īpašnieka pienākumam rūpēties par ēkas ekspluatācijas drošību, likumdevējs ir paredzējis pienākumu būvinspektoram apmeklēt būves un atsevišķas telpas, lai kontrolētu ekspluatācijas atbilstību normatīvajiem aktiem, tai skaitā patvaļīgas būvniecības esamību un būves drošumu.
  • Ja fiziskās vai juridiskās personas nenodrošina būvinspektoram tiesības apskatīt un pārbaudīt būves un atsevišķas telpas, šādās būvēs un atsevišķās telpās var iekļūt, pat izmantojot fizisku spēku, ja par šādām darbībām ir lēmusi tiesa. Fiziskās un juridiskās personas, kuras kavē būvinspektora tiesību īstenošanu, saucamas pie likumā noteiktās atbildības.
  • Iekļūstot ēkā, būvinspektors veic ēkas vispārīgu vizuālo apskati un sagatavo atzinumu. Izvērtējot būvinspektora konstatēto, būvvalde var lemt par aizliegumu ēku ekspluatēt, ja konstatēta būves bīstamība vai būve, vai tās atsevišķa telpa tiek izmantota neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam. Tāpat šādos gadījumos būvvalde pieņem lēmumu par administratīvo sodu.

 

2014.gada 2.septembrī apstiprināti MK noteikumi „Ēku būvnoteikumi”, kas nosaka detalizētu kārtību, kā notiek ekspluatācijā nodotās ēkas pārbūve vai atjaunošana – kādi dokumenti, kad un kur jāiesniedz.

14.11.2014

Ekonomikas ministrija

 

Uzdevums ir izpildīts, jo ar 2014.gada 3.jūlija grozījumiem Būvniecības likumā ir noteikta būvinspektora rīcība, apsekojot ekspluatācijā nodotas būves. Būvniecības process ēkām ir noteikts Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi".

4. Nepieļaut sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecību par zemāko cenu un tādiem uzņēmumiem, kas lielu daļu darbu uztic apakšuzņēmējiem

  • Mediji 5
  • Eksperti 6
  • Atbildīgie 2
  • Komentāri 0
Uzsākts
17.11.2015

Saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, plašākas iespējas pasūtītāju un pretendentu sarunām, mazākas papīru kaudzes – topošais iepirkumu regulējums paredz jauninājumus, tomēr nav skaidrs, vai tie novērsīs problēmas publiskajos iepirkumos un darīs tos raitākus

19.11.2014

Ekonomikas ministrijai (EM) ir iecere izveidot būvkomersantu klasifikatoru, ietverot arī uzņēmuma reputācijas kritēriju, Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” pavēstīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

16.11.2014

Uzņēmums "Re&Re", kas bija galvenais būvuzņēmējs "Maxima Zolitūde" projektā, gada laikā pēc Zolitūdes traģēdijas saņēmis valsts un pašvaldību pasūtījumus vismaz 11 miljonu eiro apmērā, ziņo Latvijas televīzijas raidījums "De facto".

16.11.2014

Uzņēmums "Re&Re", kas bija galvenais būvuzņēmējs "Maxima Zolitūde" projektā, gada laikā pēc Zolitūdes traģēdijas saņēmis valsts un pašvaldību pasūtījumus vismaz 11 miljonu eiro apmērā, ziņo Latvijas televīzijas raidījums "De facto".

03.10.2014

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka, turpinot darbu pie ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanas, vakar, 2014.gada 2.oktobrī, Saeimā tika pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas paredz, ka no 2015.gada 1.augusta visiem pretendentiem uz valsts un pašvaldību iepirkumiem būs jānodrošina, ka viņu darbinieku vidējā stundu tarifa likme nav zemāka par 80% no darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā valstī.

14.11.2016

PROVIDUS

2016. gada 16. aprīlī spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi “Būvkomersantu klasifikācijas noteikumi”, kuri nosaka būvkomersantu klasifikācijas veidus un kritērijus, kā arī kārtību kā iegūst klasifikācijas dokumentu. Kā to norāda Ekonomikas ministrija, klasifikācijas mērķis ir būvniecības nozares profesionālās vides sakārtošana publiskā finansējuma iepirkumos, izveidojot atklātu, skaidru sistēmu būvdarbu veicēju profesionālās pieredzes, finansiāli ekonomisko spēju un ilgtspējas novērtēšanai un piemērošanai būvdarbu iepirkumos.  Būvuzņēmumu klasifikācija tiks uzsākta ar 2017. gada 1. maiju.

 

PROVIDUS atzinīgi vērtē paveikto un cer, ka šī klasifikācija (protams, kopā ar izmaiņām publisko iepirkumu regulējumā, izslēdzot zemāko cenu kā vērtējuma  galveno noteikumu) nodrošinās iespēju, ka tikai labākie un zinošākie būvuzņēmumi iegūst tiesības būvēt sarežģītas būves, savukārt nepieredzējušie vai jaunie uzņēmumi, sāks ar vienkāršu būvju būvniecību.

 

Papildus tam jāpiezīmē, ka ir izstrādāts jauns likums, kas regulēs publisko iepirkumu veikšanas kārtību, un iesniegts izskatīšanai Saeimā. Kā to norāda Finanšu ministrija, būtiskas izmaiņas būs attiecināmas arī uz zemākās cenas piemērošanu, lai noteiktu iepirkuma uzvarētāju. Jaunais regulējums paredz, ka tas būs attiecināms tikai uz preču piegādēm un arī tikai gadījumā, kad citiem faktoriem (piemēram, piegādes veidam, ekspluatācijas izmaksām, uzstādīšanai utt.), kā vienīgi cenai, nav būtiskas nozīmes. Pārējos iepirkumos pasūtītājam būs jāizvērtē, kura pretendenta piedāvājums ir saimnieciski izdevīgākais.

 

Diemžēl nav rasts efektīvs risinājums, lai novērstu situāciju, kad būvdarbus veic būvuzņēmums, kurš lielāko daļu no pienākumiem uztic apakšuzņēmumiem.

 

14.11.2016

PROVIDUS

2016. gada 16. aprīlī spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi “Būvkomersantu klasifikācijas noteikumi”, kuri nosaka būvkomersantu klasifikācijas veidus un kritērijus, kā arī kārtību kā iegūst klasifikācijas dokumentu. Kā to norāda Ekonomikas ministrija, klasifikācijas mērķis ir būvniecības nozares profesionālās vides sakārtošana publiskā finansējuma iepirkumos, izveidojot atklātu, skaidru sistēmu būvdarbu veicēju profesionālās pieredzes, finansiāli ekonomisko spēju un ilgtspējas novērtēšanai un piemērošanai būvdarbu iepirkumos.  Būvuzņēmumu klasifikācija tiks uzsākta ar 2017. gada 1. maiju.

 

PROVIDUS atzinīgi vērtē paveikto un cer, ka šī klasifikācija (protams, kopā ar izmaiņām publisko iepirkumu regulējumā, izslēdzot zemāko cenu kā vērtējuma  galveno noteikumu) nodrošinās iespēju, ka tikai labākie un zinošākie būvuzņēmumi iegūst tiesības būvēt sarežģītas būves, savukārt nepieredzējušie vai jaunie uzņēmumi, sāks ar vienkāršu būvju būvniecību.

 

Papildus tam jāpiezīmē, ka ir izstrādāts jauns likums, kas regulēs publisko iepirkumu veikšanas kārtību, un iesniegts izskatīšanai Saeimā. Kā to norāda Finanšu ministrija, būtiskas izmaiņas būs attiecināmas arī uz zemākās cenas piemērošanu, lai noteiktu iepirkuma uzvarētāju. Jaunais regulējums paredz, ka tas būs attiecināms tikai uz preču piegādēm un arī tikai gadījumā, kad citiem faktoriem (piemēram, piegādes veidam, ekspluatācijas izmaksām, uzstādīšanai utt.), kā vienīgi cenai, nav būtiskas nozīmes. Pārējos iepirkumos pasūtītājam būs jāizvērtē, kura pretendenta piedāvājums ir saimnieciski izdevīgākais.

 

Diemžēl nav rasts efektīvs risinājums, lai novērstu situāciju, kad būvdarbus veic būvuzņēmums, kurš lielāko daļu no pienākumiem uztic apakšuzņēmumiem.

 

14.11.2016

Latvijas Būvinženieru savienība

 

Jautājums par lielu un nozīmīgu darba daļu deleģējumu izpildei apakšuzņēmējiem pēc būtības nebūtu kavēklis kvalitatīvai un ilgtspējīgai būvniecībai, pie nosacījuma, ja valstī būtu definēts vadības un izpildes firmu statuss. Būtu izskausta prakse, kad bieži pēc veiksmīga būvniecības iepirkuma, kvalifikācijai akceptētie profesionālie, nodokļus maksājošie apakšuzņēmumi, lai iegūtu peļņu no nodokļu starpības, netiktu nomainīti ar mikrouzņēmumiem, kas, starp citu, parasti nenes nekādu atbildību par darbu izpildes kvalitāti garantijas periodā. Pēc CSP ziņām dotajā etapā būvniecībā pakalpojumus sniedz ap 5000 mikrouzņēmumi.

19.11.2015

PROVIDUS

 

Jau 2014.gadā Ekonomikas ministrija solīja uzsākt darbu pie Būvkomersantu klasifikatora izstrādes, tādejādi veidojot sistēmu, kad noteiktu objektu būvniecība būs iespējamam tikai noteiktām būvkomersantu grupām. Kā norāda Ekonomikas ministrija - lai pretendētu uz būvdarbu veikšanu, kas pilnībā vai daļēji tiek finansēti no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem, būvkomersantam būs jāsaņem klasifikācijas dokuments. Klasifikācijas dokuments būs nepieciešams, lai pretendētu dalībai publiskos iepirkumos. Būvkomersantus klasificēs, izvērtējot to finansiāli ekonomiskos rādītājus un tehniskos kritērijus, kā arī profesionālo pieredzi. Klasifikācijas sistēma tiks ieviesta no 2016.gada un to veiks Ekonomikas ministrija. Ir izstrādāts noteikumu projekts, paredzams, ka noteikumi stāsies spēkā 2017.gadā.

 

Lai gan 2014.gada nogalē tika veikti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, vēl joprojām nav radīta efektīva sistēma kā izskaust zemākās cenas principu valsts un pašvaldību iepirkumos. Šo problēmu identificēja arī Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisija, savā galaziņojumā uzsverot, ka “izvēloties pretendentu, kurš piedāvā zemāko cenu, jau a priori tiek izslēgta iespēja iegūt kvalitatīvu rezultātu”.

 

Uzlabojumi varētu sekot pēc ES direktīvu ieviešanas, kas Latvijai jāizdara līdz 2016.gada aprīlim. Tie paredz Publisko iepirkumu likumā mainīt prioritātes par labu sociālajiem, vides un darba tiesību jautājumiem, mazinot zemākās cenas kritērija lomu.

19.11.2014

PROVIDUS

 

Jādomā, kā mainīt publisko iepirkumu noteikumus, lai tajos netiktu pieprasīta zemākā cena un tajos nevarētu uzvarēt būvuzņēmumi, par kuru reputāciju un– spēju veikt kvalitatīvu un drošu būvniecības procesu ir šaubas. Runa varētu būt par sistēmu, kas uz noteiktu laiku no valsts un pašvaldību iepirkumiem izslēgtu būvuzņēmumus, kuriem nav nevainojama reputācija. 

 

01.10.2014

PROVIDUS 

 

2014.gada 23.septembrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kuru mērķis ir izskaust situācijas, kad valsts vai pašvaldības pasūtījumi nonāk tādu uzņēmumu rokās, kas nemaksā nodokļus. Par likuma izmaiņām vēl jālemj Saeimai.

 

Saskaņā ar grozījumiem, vērtējot nepamatoti lētu iepirkuma piedāvājumu, pasūtītājs (valsts iestāde vai pašvaldība) turpmāk no Valsts ieņēmumu dienesta varēs pieprasīt arī atzinumu par uzņēmēja un tā norādīto apakšuzņēmēju vidējās stundas tarifa likmes pamatotību atbilstoši pretendentu veiktajai saimnieciskajai darbībai.

07.11.2016

Ekonomikas ministrija

 

Ekonomikas ministrija iesaistījās darba grupā, kas izstrādāja likumprojektu “Publisko iepirkumu likums”, kā arī sniedza atzinumu par likumprojektu.  Publisko iepirkumu likumā minētā saimnieciski izdevīgākā kritērija noteikšanā aktīvi ir iesaistījusies Latvijas Būvniecības padome. Būvniecības nozares viedoklis ir, ka šobrīd neprofesionāli tiek organizētas būvniecības iepirkumu procedūras valsts un pašvaldību iestādēs un tā rezultātā, izvēloties pretendentus publiskajos iepirkumos būvniecībā, dominē zemākās cenas princips. Latvijas Būvniecības padome ir izveidojusi darba grupu saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritēriju izstrādei. Latvijas Būvniecības padomes 2016.gada 10.oktobra sēdē tika prezentēts darba grupā līdz šim paveiktais.  Darba grupa bija apskatījusi kritēriju grupas, kur noteikti kritēriji un apakškritēriji, uzsvaru liekot uz būvdarbu izmaksām, izmaksu atmaksas noteikumiem, izpildes termiņiem, garantijām, nosakot precīzas piemērošanas vadlīnijas. Darba grupa turpina darbu.

     Būvniecības likuma 23.panta pirmā daļa nosaka, ka lai pretendētu uz tādu būvdarbu veikšanu, kas pilnībā vai daļēji tiek finansēti no publisko tiesību juridiskās personas līdzekļiem Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, ja pasūtītājs ir publisko tiesību juridiskā persona vai tās institūcija, būvkomersantam jāsaņem klasifikācijas dokuments. Atbilstoši Būvniecības likuma 5.panta pirmās daļas 12.punktam, lai veicinātu, ka publiskajos iepirkumos būvniecībā piedalās tikai būvkomersanti, kuriem ir atbilstoša pieredze šādu objektu realizācijā ir pieņemti Ministru kabineta 2016.gada 12.aprīļa noteikumi Nr.211 “Būvkomersantu klasifikācijas noteikumi”. Klasifikācijas mērķis ir būvniecības nozares profesionālās vides sakārtošana publiskā finansējuma iepirkumos, izveidojot atklātu, skaidru sistēmu būvdarbu veicēju profesionālās pieredzes, finansiāli ekonomisko spēju un ilgtspējas novērtēšanai un piemērošanai būvdarbu iepirkumos, tādējādi pilnveidojot tiesisko vidi un sekmējot būvniecības kvalitāti. Līdzīgi Eiropas Savienības publiskā iepirkuma direktīvas regulējumam, noteikumos ietvertā būvkomersantu (būvētāju) klasifikācija tiks veikta trīs kritēriju grupās: profesionālās darbības, finansiāli ekonomiskajos, kā arī ilgtspējas kritērijos. Būvuzņēmumiem atkarībā no rezultāta 15 kritēriju vērtējumā tiks piešķirta viena no 5 klasēm, savukārt atkarībā no nodarbināto speciālistu profesionālās darbības sfērām un uzņēmuma realizētajiem projektiem tiks atzīta uzņēmuma kompetence konkrētu būvdarbu veidu veikšanā.  Saskaņā ar šo noteikumu noslēguma jautājumos noteikto būvuzņēmumu klasifikācija vispārējā kārtībā pirmo reizi tiks veikta 2017.gada 1.maijā.

 

14.11.2014

Ekonomikas ministrija

 

Uzdevums uzsākts, jo atbilstoši Būvniecības likumā dotajam deleģējumam, Ekonomikas ministrijai ir pienākums izstrādāt noteikumus par būvkomersantu klasifikāciju, kuriem ir jāstājas spēkā 2016.gada 1.janvārī. Lai sagatavotu noteikumus, ministrija jau šogad ir ieplānojusi vērtēt būvkomersantu klasifikācijas principus.

5. Uzraudzīt būvniecības procesā iesaistīto ekspertu kvalifikāciju

  • Mediji 0
  • Eksperti 4
  • Atbildīgie 1
  • Komentāri 0
Pabeigts
14.11.2016

Latvijas Būvinženieru savienība

 

Pēc mūsu uzskata kļūdaina ir jau pati likumdošanā paredzētā būvspeciālistu uzraudzības koncepcija, jo, konstatējot būvspeciālista nepietiekošo praksi, zināšanas un nepietiekamo pilnveidi, sertificēšanas institūcijām ir aizliegts sašaurināt būvspeciālista patstāvīgās darbības sfēras/jomas. Tātad izvērtēšanas komisijai ir divas alternatīvas – vai uzraudzības kārtībā šādas kompetences būvspeciālistam patstāvīgās prakses tiesības anulēt, apzinoties to, ka būvspeciālists var sekmīgi strādāt pirmās un otrās grupas objektos, vai akceptēt pilnā apmērā, apzinoties, ka ar savām zināšanām un kompetenci viņa darbības vai bezdarbības rezultātā var eskalēties būvobjekta avārijas.

19.11.2015

PROVIDUS

 

Būvniecības likuma grozījumos, kas pieņemti Saeimā 2014.gada 3.jūlijā un stājās spēkā 2014.gada 1.oktobrī, tika būtiski mainīta būvspeciālistu kvalifikācijas atbilstības kontrole. Likumā tika noteikts, ka par būvniecības procesu atbildīgās personas (būvuzraugs, būvdarbu vadītājs, u.c.) regulāri informēs uzraugošās iestādes gan par paveiktiem darbiem, gan apgūtām papildus prasmēm, apzinoties, ka rezultāti tiks pārvērtēti un analizēti. 2015.gadā Ekonomikas ministrija noslēdza deleģējuma līgumus ar kompetences pārbaudes iestādēm, uzliekot tām pienākumu veikt būvspeciālistu kvalifikācijas pārbaudi un uzraudzību.

05.11.2014

Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume

 

Ir būtiski jāpalielina speciālo priekšmetu - būvmehānikas, būvdarbu tehnoloģijas un konstrukciju, apmācības stundu skaits augstskolās. 2014.gadā apmācību stundu skaits specialitātes teorētiskajos priekšmetos ir tikai 15 - 60% no apmācību programmas 1976. gadā (LBKA analīze par studentu apmācību programmām 2014.gadā salīdzinājumā ar 1976.gadu).

01.10.2014

PROVIDUS 

 

Būvniecības likuma grozījumos, kas pieņemti Saeimā 2014.gada 3.jūlijā un stāsies spēkā 2014.gada 1.oktobrī, tika pastiprināta kvalifikācijas atbilstības uzraudzība. Likumdevējs ir noteicis, ka kompetences pārbaudes iestādes ne retāk kā reizi piecos gados pārbauda:

  • gan būvspeciālista patstāvīgo praksi, gan būvspeciālista iesniegto informāciju par izglītību un apgūtajām profesionālās pilnveides programmām vai citiem kompetenci paaugstinošiem pasākumiem,
  • sūdzībās un iesniegumos norādītos faktus par iespējamiem būvspeciālista pārkāpumiem.

 

Grozījumi likumā nodrošinās, ka par būvniecības procesu atbildīgās personas (būvuzraugs, būvdarbu vadītājs u.c) regulāri informēs uzraugošās iestādes gan par paveiktiem darbiem, gan apgūtām papildus prasmēm, apzinoties, ka rezultāti tiks pārvērtēti un analizēti.

 

Lai šos grozījumus ieviestu, nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas nav izdarīts.

14.11.2014

Ekonomikas ministrija

 

Uzdevums izpildīts, jo Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumos Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" ir noteikts, ja būvniecības dalībnieki vai būvniecību kontrolējošās institūcijas konstatē būvprojekta neatbilstību normatīvo aktu prasībām, tiem ir pienākums ziņot Ekonomikas ministrijai un attiecīgajai sertificēšanas institūcijai par būvspeciālista pārkāpumiem. Šāds pienākums ir arī būvprojekta ekspertam, ja tas ir sniedzis negatīvu atzinumu par būvprojektu.

 

Vispārīgie būvnoteikumi arī nosaka, ka, veicot būvniecības kontroli, kriminālprocesa virzītājam, būvniecības dalībniekiem un kontrolējošām iestādēm ir pienākums informēt Ekonomikas ministriju un sertificēšanas institūciju par iespējamiem būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumiem, kas radījis vai var radīt apdraudējumu cilvēku dzīvībai, veselībai un videi. Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 07.10.2014. noteikumiem Nr.610 „Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” sertificēšanas institūcijai ir pienākums profesionālās uzraudzības ietvaros izskatīt šādu saņemto informāciju.

6. Skaidri noteikt būvniecības procesā iesaistīto atbildību

  • Mediji 1
  • Eksperti 4
  • Atbildīgie 1
  • Komentāri 0
Uzsākts
16.11.2014

Zolitūdes traģēdijas lietas izmeklēšanas beigu posmā kriminālpolicijas vadība sākusi norādīt uz baltiem plankumiem likumos. Ar būvniecības jomu saistītie normatīvie akti pietiekami skaidri nenosauc neizdarību par pārkāpumu. Paši iesaistītie vainu likuma priekšā neredz, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

14.11.2016

Latvijas Būvinženieru savienība

 

Nesakārtoto būvniecības dalībnieku atbildību sakārtošana ir viens no Ekonomikas ministrijas visprioritārākajiem uzdevumiem. Ir precīzi jābūt nodefinētām visu procesa dalībnieku – pasūtītāju, attīstītāju, projektētāju, būvvalžu un tehnisko noteikumu izsniedzēju, būvekspertu, būvnieku un būvuzraugu atbildībām.

19.11.2015

PROVIDUS

 

Lai gan likums ir pieņemts, joprojām nav pilnīgas skaidrības par visām procesā iesaistīto pušu atbildībām un pienākumiem, jo nereti būvniecības procesā iesaistīto personu atbildības pārklājas, piemēram, būvdarbu vadītāja un būvuzrauga. To varētu risināt, ja atbildīgā ministrija (Ekonomikas ministrija) sniegtu skaidrojumus, tai skaitā vizuālu shēmu veidā.

19.11.2015

Biedrība „Zolitūde 21.11.”

 

Lai gan jaunajā Būvniecības likumā ir rakstīts, ka visiem būvniecības procesā iesaistītiem jānodrošina kvalitatīva un droša būvniecība, krimināllietas izmeklēšanas materiāli par Zolitūdes traģēdiju parāda, ka šī norma tiek interpretēta dažādi. No vienas puses, pastāv uzskats, ka no šī virsmērķa izriet visu iesaistīto pušu pienākumi un līdz ar to arī atbildība. No otras puses, pastāv uzskats, ka kvalitatīvu un drošu būvniecību var interpretēt plaši, un likumā nav pietiekami skaidri atrunāta iesaistīto individuālie pienākumi un līdz ar to arī individuālā atbildība.

Mūsuprāt, šobrīd spēkā esošais būvniecības regulējums nepietiekami skaidri nosaka visu iesaistīto pušu atbildību, tai skaitā arhitekta tiesības būt par projekta vadītāju bez pienācīgas kvalifikācijas izvērtēt konstruktora darba kvalitāti vai bez pienākuma būvuzraugam saglabāt metālkonstrukciju detalizētos aprēķinus.

 

Turklāt būtu jāiegulda nepieciešamais darbs, lai šīs atbildības skaidrotu plašākai sabiedrībai saprotamā veidā (piemēram, vizuālās shēmās). Tas ir nepieciešams, jo diemžēl Zolitūdes traģēdija pierādīja, ka Latvijā joprojām dzīva ir padomju laiku būvnieku mentalitāte, kas nosaka, ka būvniecības dokumentācija ir mazāk svarīga (vai pat nesvarīga) salīdzinoši ar paša būvnieka spējām būvēt un dzīvē redzēt, kas no tā sanāk. Mūsuprāt, Latvijā nepieciešams mācīties no Vācijas un Skandināvijas pieredzes, kur katra projekta būvniecības procesa katrs solis ir sīki aprakstīts, sniedzot informāciju, kas un ko tieši ir darījis, lai nodrošinātu kvalitatīvu un drošu būvniecību.

 

Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā arī atklājās, ka šobrīd neviens normatīvais akts nenosaka, kā tieši būtu jāveic būvprojekta ekspertīze. Piemēram, Lielbritānijā pastāv obligāts nosacījums, ka nesošo konstrukciju aprēķinus apkopo un nodod ekspertam atsevišķā sējumā, un eksperts pārbauda šos aprēķinus atsevišķi. Uzskatām, ka to nepieciešams noteikt normatīvajā regulējumā, bet obligāti kopā ar prasību par obligātu jebkuru konstruktīvo elementu izmaiņu saskaņošanu Būvvaldē.

01.10.2014

PROVIDUS

 

Būvniecības likuma grozījumos, kas pieņemti Saeimā 2014.gada 3.jūlijā un stāsies spēkā 2014.gada 1.oktobrī, tika precizēta visu būvniecības procesā iesaistīto atbildība attiecība uz būvniecības procesa uzsākšanu un piesaistīto personu izvēli:

 

  • Zemes īpašnieks atbild par būvniecības uzsākšanas tiesiskumu, ja tiek būvēta tam piederoša būve. Zemes īpašnieks ir atbildīgs arī par būvprojekta izstrādātāja, būveksperta, būvdarbu veicēja un būvuzrauga izvēli.
  • Ja uz zemes gabala atrodas citam piederoša būve, būves īpašnieks atbild par būvniecības uzsākšanas tiesiskumu. Tāpat būves īpašnieks atbild par būvprojekta izstrādātāja, būveksperta, būvdarbu veicēja un būvuzrauga izvēli.
  • Būvprojekta izstrādātājs ir atbildīgs par būvprojekta apjoma un satura atbilstību pasūtītāja, likuma un citu normatīvo aktu prasībām, kā arī par autoruzraudzību.
  • Būvdarbu veicējs ir atbildīgs par normatīvo aktu prasību ievērošanu būvlaukumā un būvdarbu rezultātā tapušās būves vai tās daļas atbilstību būvprojektam un pasūtītāja, šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām, kā arī par normatīvo aktu prasībām atbilstošu būvizstrādājumu izvēli un to iestrādes tehnoloģiju.
  • Būvuzraugs ir atbildīgs par visa būvdarbu procesa uzraudzību kopumā, kā arī par to, lai būve vai tās daļa, kuras būvniecības laikā viņš pildījis savus pienākumus, atbilstu būvprojektam un pasūtītāja, un normatīvo aktu prasībām.
  • Būveksperts atbild par ekspertīzes atzinuma saturu un tajā ietverto secinājumu pamatotību.

 

Likumdevējs skaidri ir noteicis, kas un par ko atbild būvniecības procesā, lai problēmsituācijās vai strīdos nav šaubu, no kuras personas prasīt atbildību vai konkrētu rīcību. Šāds pants veicinās, ka būvju īpašnieki un būvnieku rīkosies atbildīgāk un skrupulozāk izvēlēsies būvniecības procesā iesaistītās personas – arhitektus, inženierus, apakšuzņēmējus utt.

14.11.2014

Ekonomikas ministrija

Uzdevums izpildīts, jo būvspeciālistu un būvinspektoru pienākumi un tiesības ir noteiktas Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumos Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi".

7. Nodrošināt sabiedrībai pārskatāmu informāciju par būvniecības procesiem (vienota valsts reģistra izveide)

  • Mediji 0
  • Eksperti 4
  • Atbildīgie 2
  • Komentāri 0
Pabeigts
14.11.2016

PROVIDUS

 

Būvniecības informācijas sistēma ir kļuvusi publiski pieejama un apkopo vispārīgu informāciju par būvniecības procesiem pašvaldībās. Tā pieejama šeit - https://bis.gov.lv/bisp/lv/planned_constructions, zem sadaļas “Sabiedrības informēšana par būvniecības procesiem”. Tiek piedāvāts meklēt gan izmantojot kartēšanas jeb topogrāfisko informāciju, gan meklēt un atlasīt pēc būvvaldes vai adreses.

 

PROVIDUS norāda, ka šī sistēma ir labs instruments kā uzraudzīt pašvaldību darbību būvniecības jomā, jo, kā rāda pētījums, pašvaldības nereti neievieto informāciju par izsniegtām būvatļaujām savā mājas lapā internetā, tādejādi radot tiesvedības riskus.

14.11.2016

Latvijas Būvinženieru savienība

 

Būvvaldēs un to Mājas lapās būvniecības process ir jāatspoguļo, to interpretējot soli pa solim ar mērķi, lai katrs interesents varētu bez papildus informācijas izprast procesa atsevišķās aktivitātes un procesu kopumā.

19.11.2015

PROVIDUS

 

Būvniecības informācijas sistēma (BIS) savu darbību nav sākusi – tas paredzēts 2016.gada 1.janvārī (saskaņā ar Būvniecības likuma pārejas noteikumiem).

01.10.2014

PROVIDUS

 

Saskaņā ar Būvniecības likuma Pārejas noteikumu 12.punktu, Būvniecības informācijas sistēma (BIS) kā būvprocesa administrēšanas sistēma sāks darbību 2015.gada 1.oktobrī. Šobrīd BIS satur informāciju par četriem reģistriem – Būvkomersantu reģistru, Būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu reģistru, Būvinspektoru reģistru un Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistru.

 

Būvniecības informācijas sistēma būs reģistrs, kurā vienuviet glabāsies visa informācija par būvniecības procesiem valstī. Būs iespēja pārliecināties, vai būvatļauja konkrētai būvniecībai ir, ka tā ir spēkā un nav atcelta vai grozīta, būs redzama informācija par būvniecības procesā piesaistītām personām, būvobjektā veiktām pārbaudēm utt.

07.11.2016

Ekonomikas ministrija

 

Būvniecības likuma 24.panta pirmā daļa nosaka, ka būvniecības informācijas sistēma (BIS) ir valsts sistēma, kas ietver būvniecības procesam un tā kontrolei nepieciešamo informāciju un dokumentus, nodrošina informācijas apriti starp publiskās pārvaldes, kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem, kā arī sabiedrības iesaisti būvniecības procesā. Saskaņā ar Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktu vietējā pašvaldība nodrošina informācijas pieejamību būvniecības informācijas sistēmā. Līdz ar to no būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem izriet, ka BIS ir vienīgā valsts nozīmes informācijas sistēma būvniecībā ar juridisko spēku.

Šobrīd visas pašvaldības jau lieto BIS, izņemot Rīgu. Rīgas pilsētas pašvaldība, kas, ņemot vērā apkalpojamo teritoriju, ar būvniecības procesu saistīto dokumentu apjomu un noslodzi būvniecības procesa administrēšanai un pārskatāmībai, izmanto Rīgas domes Vienoto informācijas sistēmu (turpmāk – RDVIS). Rīgas pilsētas būvvalde informēja Ekonomikas ministriju, ka BIS lietošanas uzsākšana ir saistīta ar atsevišķām problēmām un ir nepieciešama BIS un RDVIS sasaistes izveide. Lai nodrošinātu, ka arī Rīgas pilsētas Būvvalde lieto BIS, Ekonomikas ministrija noslēdza iepirkuma līgumu (identifikācijas Nr. EM 2016/05), lai izstrādātu datu apmaiņas saskarnes starp BIS un RDVIS atbilstoši informatīvajā ziņojumā “Par Būvniecības informācijas sistēmas un Rīgas domes Vienotās informācijas sistēmas sasaistes izveidei nepieciešamajiem pasākumiem un finansējumu” (Ministru kabineta 2015.gada 6.oktobra protokols Nr. 53 “Ministru kabineta sēdes protokols” 35.§) minētajam, ievērojot principu, ka potenciāli šīs saskarnes varēs izmantot ne tikai datu integrācijai ar RDVIS, bet arī ar citu pašvaldību sistēmām, kuras ir iesaistītas būvniecības sfēras dokumentu un datu apritē. Šobrīd saskarne ir izveidota un tuvākajā laikā tiks noslēgts līgums ar Rīgas pilsētas pašvaldību par BIS lietošanu.

BIS ir valsts informācijas sistēma un tā atbilst Valsts informācijas sistēmu likuma prasībām, t.sk. BIS izmanto valsts informācijas sistēmu savietotāju, kas nodrošina informācijas apriti integrētās valsts informācijas sistēmas ietvaros, kā arī starp valsts informācijas sistēmām un citām informācijas sistēmām, kuras veido un uztur valsts vai pašvaldību institūcijas vai privātpersonas. BIS nodrošina informācijas apmaiņu ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu, Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmu, Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu, Iedzīvotāju reģistru, Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmu, Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu, Meliorācijas kadastra informācijas sistēmu, Nodokļu informācijas sistēmu un Ģeotelpisko pamatdatu informācijas sistēmu. BIS nodrošina arī iespēju veikt sistēmas lietotāja identitātes pārbaudi (autentifikāciju), izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošo Valsts informācijas sistēmu savietotāja koplietošanas autentifikācijas moduli.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumu Nr.438 “Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi” 43.punktu informācijas apmaiņā vai piekļuvē iesaistītie dalībnieki (minēti šo noteikumu 4. punktā), kuri pilda būvvaldes funkcijas, Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) lietošanu uzsāk pēc tam, kad noslēgta vienošanās ar sistēmas pārzini. Vienošanās ar pašvaldībām, izņemot Rīgas pilsētas pašvaldību, tika noslēgtas līdz 2016.gada 1.martam, līdz ar to, 7.uzdevums Nodrošināt sabiedrībai pārskatāmu informāciju par būvniecības procesiem (vienota valsts reģistra izveide) ir izpildīts.

Darbs pie BIS funkcionalitātes uzlabošanas un pilnveidošanas turpinās. Šobrīd Ekonomikas ministrija atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 17.novembra noteikumu Nr.653 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1.specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1.pasākuma “Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” īstenošanas noteikumi” prasībām ir uzsākusi projekta “Būvniecības procesu un IS attīstība (1.kārta)” apraksta izstrādi, lai nodrošinātu BIS pilnveidošanu un attīstību.

14.11.2014

Ekonomikas ministrija

 

Uzdevums uzsākts, jo būvniecības informācijas sistēmas noteikumi ir saskaņošanas procesā. Ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta sēdes protokollēmumu tika noteikts, ka Ekonomikas ministrijai astoņu mēnešu laikā pēc būvniecības informācijas sistēmas izveides sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā grozījumus būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos būvniecības procesa nodrošināšanai, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu un citas valsts informācijas sistēmas. Grozījumus būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos, kas regulē datu apmaiņu starp būvniecības informācijas sistēmu un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu, izstrādāt sadarbībā ar Tieslietu ministriju.

8. Stiprināt sabiedrības līdzdalību būvniecības procesā

  • Mediji 0
  • Eksperti 3
  • Atbildīgie 1
  • Komentāri 0
Pabeigts
14.11.2016

Latvijas Būvinženieru savienība

 

Būvvaldēs un to Mājas lapās būvniecības process ir jāatspoguļo, to interpretējot soli pa solim ar mērķi, lai katrs interesents varētu bez papildus informācijas izprast procesa atsevišķās aktivitātes un procesu kopumā.

19.11.2015

PROVIDUS

 

2014.gada 5.novembrī spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr.671 "Būvniecības ieceres publiskas apspriešanas kārtība", kuri nosaka būvniecības ieceres publiskas apspriešanas kārtību. Būvniecības likumā paredzēts, ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuram nav piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, būvvalde nodrošina būvniecības ieceres publisku apspriešanu un tikai pēc tam pieņem lēmumu par ierosinātā objekta būvniecības ieceri.

01.10.2014

PROVIDUS

 

Būvniecības likuma grozījumos, kas pieņemti Saeimā 2014.gada 3.jūlijā, tika atjaunots pienākums pašvaldībai rīkot būvniecības ieceres publisko apspriešanu, tādejādi iesaistot kaimiņus un vietējos iedzīvotājus būvniecības procesā, pirms tiek izdota būvatļauja.

 

Likumdevējs ir paredzējis, ka publiskā apspriešana ir rīkojama, ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kas var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu). Publisku apspriešanu nav jārīko, ja teritorijai, kurā paredzēta būve, ir spēkā esošs detālplānojums - tas nozīmē, ka jau ir notikusi sabiedriskā apspriešana par minētās teritorijas izmantošanu konkrētām vajadzībām, kam arī tiek būvētas konkrētas ēkas).

 

Ir izstrādāti, bet nav vēl pieņemti MK noteikumi „Būvniecības ieceres publiskas apspriešanas kārtība”.

14.11.2014

Ekonomikas ministrija

 

Uzdevums izpildīts, jo ir stājušies spēkā Ministru kabineta 28.10.2014. noteikumi Nr.671 "Būvniecības ieceres publiskas apspriešanas kārtība".

9. Pārbaudīt iedzīvotāju ziņojumus par pārkāpumiem būvniecībā

  • Mediji 0
  • Eksperti 3
  • Atbildīgie 2
  • Komentāri 0
Uzsākts
14.11.2016

Latvijas Būvinženieru savienība

 

Šis aspekts ir ļoti būtisks, un tā realizēšanā ir jāiesaistās gan būvvaldēm, gan BVKB, gan arī sertificēšanas institūcijām.

19.11.2015

PROVIDUS

 

Valsts kanceleja un Ekonomikas ministrija izveidoja īpašu sadaļu mājas lapā, kur ziņot par pārkāpumiem būvniecībā. Papildus tam arī Būvniecības valsts kontroles birojs savā mājas lapā internetā ir izveidojis sadaļu, kur iedzīvotāji var ziņot par bīstamām būvēm.

01.10.2014

PROVIDUS

 

Valsts kanceleja un Ekonomikas ministrija izveidojusi īpašu sadaļu mājas lapā, kur ziņot par pārkāpumiem būvniecībā.

 

5.jūnija Zolitūdes traģēdijas cietušo tikšanās ar premjerministri PROVIDUS uzdeva jautājumu par to, cik ziņojumi ir iesniegti un kāda ir bijusi institūciju reakcija par iedzīvotāju sūdzībām. Sanāksmē tika dots solījums šo informāciju noskaidrot un ziņot nākamās tikšanās laikā.

07.11.2016

Ekonomikas ministrija

 

Atbildot uz jautājumu par interneta vietnē www.mazaksslogs.gov.lv  saņemtiem iedzīvotāju iesniegumiem par pārkāpumiem būvniecībā, Ekonomikas ministrija 2015.gadā saņēma 28 šādus iesniegumus, bet 2016.gadā - 14 iesniegumus. Izvērtējot iedzīvotāju sniegto informāciju, Ekonomikas ministrija sniedza skaidrojumu par normatīvo aktu piemērošanu vai iesniegumi tika nosūtīti iestādēm, kuras kompetencē bija izvērtēt radušos situāciju. Jānorāda, ka personu aprakstītās situācijas attiecās gan uz pašvaldību būvvaldēm, kuras pienākumos ir nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu, gan uz citu valsts institūciju kompetenci - darba drošības un ugunsdrošības jautājumiem, savukārt jautājumi, kas attiecās uz trešās grupas būvju būvdarbiem, kā arī publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību tika nodoti Būvniecības valsts kontroles birojam izvērtēšanai un lēmumu pieņemšanai. Atbildīgās iestādes, atbilstoši kompetencei, sniedza informāciju Ekonomikas ministrijai  un Valsts kancelejai par pieņemtajiem lēmumiem, lai novērstu personu iesniegumos norādīto pārkāpumu.  

 

14.11.2014

Ekonomikas ministrija

 

Uzdevums ir uzsākts. Valsts kancelejas  izveidotā sadaļa mājas lapā „Mazinām slogu kopā” ir saņemti 47 iesniegumi, kur iedzīvotāji ziņo par pārkāpumiem būvniecībā. Ekonomikas ministrija atbilstoši kompetencei tos nosūta attiecīgās pašvaldības būvvaldei pārbaudes veikšanai. Par pieņemtajiem lēmumiem būvvaldei ir pienākums informēt Ekonomikas ministriju un Valsts kanceleju.

10. Palielināt sodu par būvniecības noteikumu un ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem, ja to rezultātā iet bojā cilvēki

  • Mediji 1
  • Eksperti 2
  • Atbildīgie 2
  • Komentāri 0
Pabeigts
25.09.2014

Saeima šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, nosakot kriminālatbildību personām, kuras turpina veikt būvdarbus pēc to apturēšanas, informēja Saeimas Preses dienestā.

14.11.2016

Latvijas Būvinženieru savienība

 

Ir jāizbeidz fetišēt nesodāmības principi. Sodam ir jābūt un tam ir jābūt konkrētam, pēc būtības un samērīgam.

01.10.2014

PROVIDUS

 

2014.gada 25.septembrī Saeima pieņēma grozījumus Krimināllikumā, kas paaugstina atbildību par būvniecības un ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu, ja to rezultātā bojā gājuši vismaz divi cilvēki. 

 

Līdz grozījumu pieņemšanai smagākā sankcija par būvniecības noteikumu pārkāpšanu paredzēja brīvības atņemšanu līdz 4 gadiem, tagad - līdz 8 gadiem, arī atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu līdz 10 gadiem. Līdz grozījumu pieņemšanai nebija noteikts konkrēts cietumsods par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu, tagad tas ir līdz 3 gadiem. Turklāt, ja šādā gadījumā izraisīta vismaz divu cilvēku nāve, par ugunsdrošības noteikumiem atbildīgā persona sodāma ar brīvības atņemšanu līdz 8 gadiem, atņemot arī tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai ieņemt noteiktu amatu līdz 10 gadiem.

14.11.2014

Ekonomikas ministrija

 

Uzdevums izpildīts. Pieņemti Grozījumi Krimināllikuma 239.pantā „Būvniecības noteikumu pārkāpšana”.

06.11.2014

Iekšlietu ministrija

 

No 2014.gada 29.oktobra ir spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas nosaka (240.pantā), ka smagākā sankcija par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu personai, kas atbildīga par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu, ir brīvības atņemšana - līdz 3 gadiem (ja radīts būtisks kaitējums), līdz 5 gadiem (ja  izraisītas smagas sekas), līdz 8 gadiem (ja izraisīta 2 vai vairāku cilvēku nāve). Bez tam, ja izraisītas smagas sekas vai izraisīta 2 vai vairāku cilvēku nāve, paredzēts arī atņemt tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu (attiecīgi uz laiku līdz 5 vai līdz 10 gadiem).

11. Noteikt sodus par neatļautu būvdarbu veikšanu

  • Mediji 1
  • Eksperti 2
  • Atbildīgie 1
  • Komentāri 0
Pabeigts
25.09.2014

Saeima šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, nosakot kriminālatbildību personām, kuras turpina veikt būvdarbus pēc to apturēšanas, informēja Saeimas Preses dienestā.

14.11.2016

Latvijas Būvinženieru savienība

 

Princips ir pareizs, bet nebūtu pieļaujams, ka turpinātos pašreizējā prakse, kad par nebūtiskām izmaiņām būvprojektā tiek prasīta ekspertīze, bet pat par nelielām izmaiņām objektā, piemēram, ieejas mezglā, būvprojekts.

01.10.2014

PROVIDUS

 

2014.gada 25.septembrī Saeimā tika apstiprināti grozījumi Krimināllikumā, nosakot kriminālatbildību - īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu - par būvdarbu veikšanu laikā, kad tie ir apturēti.

 

Tas attiecas uz gadījumiem, kad būvinspektors konstatējis, ka:

  • notiek būvdarbi bez būvatļaujas, piemēram, bez būvatļaujas tiek būvēts nozīmīgs objekts (lielveikals, bērnudārzs, skola u.tml.) vai būvdarbi bez būvatļaujas notiek daudzdzīvokļu ēkā,
  • būvdarbi minētajos objektos ir uzsākti pirms tam, kad būvvalde ir atļāvusi uzsākt būvdarbus (jeb apliecinājusi būvatļaujas nosacījumu izpildi).

 

Šis solis var preventīvi nodrošināt, ka jomā mazinās nihilisms jeb visatļautība.

14.11.2014

Ekonomikas ministrija

 

Uzdevums izpildīts. Pieņemti Grozījumi Krimināllikuma 239.pantā Būvniecības noteikumu pārkāpšana.

12. Kvalitātes standartu celšana

  • Mediji 0
  • Eksperti 1
  • Atbildīgie 0
  • Komentāri 0
Nav izpildīts
05.11.2014

Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume

 

Ir jāaktualizē darbs pie kvalitātes Standartiem un Eirokodeksiem, lai būvprojekta un būvobjekta kvalitāti noteiktu kvalitātes standarti.

Civilā aizsardzība

Pēdējās izmaiņas: 14.11.2016

3

Uzdevumi

Statuss
1 no 3

1. Stiprināt sabiedrības civilās aizsardzības prasmes

  • Mediji 1
  • Eksperti 3
  • Atbildīgie 3
  • Komentāri 0
Uzsākts
22.10.2014

Nav reģistrētas laulības, nav atbalsta un pabalstu no valsts puses - šādu problēmu plaši izgaismoja Zolitūdes traģēdija. Šodien, kad pagājuši 11 mēneši kopš smagās nelaimes, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa plāno sākt skatīt Zolitūdes traģēdijā bojā gājušā glābēja Edgara Reinfelda dzīvesbiedres iesniegto civilprasību par faktiskās civillaulības fakta konstatēšanu.

14.11.2016

PROVIDUS

 

Lai arī tiek virzīta civilās aizsardzības kursa ieviešana, diemžēl negatīvi vērtējams tas, ka civilās aizsardzības kurss skolās tiks ieviests kopā teju 5 gadus pēc Zolitūdes notikumiem, tikai ar 2018. gadu, bet profesionālās izglītības iestādēs – tikai sākot ar 2020. gadu.

19.11.2015

PROVIDUS

 

Pēc plāna 2015.gadā vajadzētu būt veiktai skolēnu zināšanu un prasmju elektroniskai diagnostikai, mācību kursa un programmas parauga izstrādei, pedagogu pilnveides programmas izstrādei un pilotprojektam 10 mācību iestādēs, taču nav pieejama informācijai, vai šie darbi ir uzsākti, kā arī šis kurss nav izvērtēts Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā.

01.10.2014

PROVIDUS 

 

Viena no Zolitūdes traģēdijas izgaismotajām vajadzībām ir nepieciešamība stiprināt civilās aizsardzības prasmes sabiedrībā, lai cilvēki zinātu, kā pareizi rīkoties krīzes situācijās un katastrofās.

 

Diskusija par civilās aizsardzības kursu vispārējā un profesionālajā izglītībā aizsākās jau 2007.gadā, tomēr ekonomiskās krīzes rezultātā tā izstrādei nepietika līdzekļu. 2012.gadā tika izveidota darba grupa, lai darbs turpinātos un šobrīd darba rezultātā ir pilnveidoti mācību priekšmetu programmu paraugi un klases stundu programmas paraugi 1. – 12.klasei, ir veikti diagnosticējošie darbi skolēniem, veidoti mācību atbalsta materiāli (piemēram, vides, galda un datorspēles), kā arī īstenota pedagogu profesionālās kompetences pilnveide un veicināta mācību līdzekļu iegāde.

 

2014.gada 16.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par civilās aizsardzības kursa izmaksām, ieviešanas grafiku vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs. Plāns paredz līdz 2018.gadam ieviest mācību kursu „Cilvēkdrošība”, veicinot sabiedrības izpratni par rīcību dažādos negadījumos. Kursa ieviešanas pirmais posms sāksies 2015. gada janvārī. Provizoriskais plāna ieviešanai nepieciešamais budžets - 540 550 EUR.

 

Papildus ir izstrādāts likumprojekts „Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums” (izsludināts 2014.gada 10.jūlija Valsts sekretāru sanāksmē), kas norāda, ka izglītības iestādes - ne tikai skolas, bet arī augstskolas - ir atbildīgas par civilās aizsardzības kursa pasniegšanu. Tāpat valsts un pašvaldības institūcijas būs atbildīgas par iedzīvotāju izglītošanu, izmantojot plašsaziņas līdzekļus. Par nodarbināto apmācībām atbildīgs ir darba devējs, un par šī procesa uzraudzību šobrīd ir atbildīga Valsts Darba inspekcija.

14.11.2016

Iekšlietu ministrija

 

2015.gadā Iekšlietu ministrija sagatavoja un iesniedza izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu[1] ”Par informatīviem materiāliem sabiedrībai par rīcību ārkārtas gadījumos” (Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija sēdes prot.Nr.30, 70.§). Atbilstoši informatīvajam ziņojumam Iekšlietu ministrija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, iesaistot arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un AS ”Latvenergo”, sagatavoja informatīvos materiālus iedzīvotājiem par rīcību ārkārtas gadījumos[2], kas tiek izplatīti ar valsts un pašvaldību institūciju starpniecību.

2016.gada 8.martā Ministru kabinetā (prot.Nr.12, 58.§) tika skatīts un atbalstīts Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtais informatīvais ziņojums[3] ”Par civilās aizsardzības kursa izmaksām, ieviešanas grafiku vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs”.

Informatīvais ziņojums paredz šādus pasākumus:

  • skolēnu zināšanu un prasmju par cilvēkdrošības jautājumiem diagnosticēšana (izpildes laiks – 2017.gada 31.maijs);
  • mācību satura normatīvās bāzes izstrāde, mācību satura aprobācija un pilnveide (izpildes laiks – 2019.gada 31.decembris);
  • mācību un metodisko līdzekļu, kuros iekļauti aktuāli cilvēkdrošības jautājumi, kuri noteikti Valsts izglītības satura centra organizētās darba grupas ietvaros, izstrāde (izpildes laiks – 2019.gada 31.decembris);
  • pedagogu profesionālās pilnveides programmas par cilvēkdrošības jautājumiem īstenošana un pedagogu labās prakses pieredzes popularizēšana 5 reģionālos semināros (izpildes laiks – 2019.gada 31.decembris);
  • cilvēkdrošības jautājumu aktualizēšana – izglītojoši pasākumi vecākiem (izpildes laiks – 2019.gada 31.decembris).

 

Kursa satura ieviešana vispārējā izglītībā pēctecīgi pa izglītības pakāpēm tiks uzsākta līdz ar kompetenču pieejā balstītā satura ieviešanu, sākot ar 2018.gadu, bet profesionālajā izglītībā ‒ līdz ar modulāro profesionālo izglītības programmu ieviešanu, sākot no 2020.gada.

Kursa satura izstrādes nodrošināšanai noteikts, ka Izglītības un zinātnes ministrija veido darba grupu, iekļaujot tajā Iekšlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un citu nevalstisko organizāciju pārstāvjus (attiecīgā darba grupa izveidota ar Valsts izglītības satura centra 2016.gada 30.septembra rīkojumu Nr.1-03/160).

Jāatzīmē, ka Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma[4] (spēkā no 2016.gada 1.oktobra) 23.pants nosaka, ka izglītības iestādei jānodrošina obligātā civilās aizsardzības kursa pasniegšana izglītojamajiem augstākajā, vispārējā un profesionālajā izglītībā. Iedzīvotāju izglītošanu civilās aizsardzības jautājumos, izmantojot plašsaziņas līdzekļus un elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, kā arī izplatot informatīvos materiālus, atbilstoši savai darbības jomai jāveic valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī juridiskām un fiziskām personām. Savukārt nodarbināto apmācību civilās aizsardzības jautājumos jāorganizē darba devējam.

 

[1] http://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2015-06-30

[2] http://vugd.gov.lv/lat/drosibas_padomi/vai_tu_zini__ka_rikoties_arkartas_gadijumos_

[3] http://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2016-03-08 

[4] http://likumi.lv/ta/id/282333-civilas-aizsardzibas-un-katastrofas-parvaldisanas-likums

02.11.2016

Izglītības un zinātnes ministrija

 

Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) ir iepazinusies ar biedrības Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS elektronisko vēstuli Nr.2016/AL-011 par Zolitūdes traģēdijas izgaismotām sistēmiskām kļūdām un sniedz šādu informāciju.

 

Valdība 2016.gada 8.martā ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par civilās aizsardzības kursa izmaksām, ieviešanas grafiku vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs", kas paredz "Cilvēkdrošības mācību kursa" (turpmāk – kurss) satura izstrādei izveidot darba grupu, pieaicinot atbildīgo nozaru ministriju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus; skolēnu zināšanu un prasmju par cilvēkdrošības jautājumiem diagnosticēšanu; mācību satura normatīvās bāzes izstrādi, mācību satura aprobāciju un pilnveidi, mācību un metodisko līdzekļu, kuros iekļauti aktuāli cilvēkdrošības jautājumi, izstrādi, pedagogu profesionālās pilnveides programmas par cilvēkdrošības jautājumiem īstenošanu un pedagogu labās prakses pieredzes popularizēšanu; kā arī Cilvēkdrošības jautājumu aktualizēšanu – izglītojošus pasākumus vecākiem.

 

Kursa saturā tiks iekļauti aktuālie cilvēkdrošības un civilās aizsardzības jautājumi, kas sistēmiski un pēctecīgi īstenojami kompetenču pieejā balstītā mācību procesā visās izglītības pakāpēs. Ar cilvēkdrošību šā kursa ietvaros tiek saprasta skolēna zināšanu, prasmju un attieksmju veidošanās par fizisko veselību un drošību, veicinot viņa spēju identificēt apdraudējumus un riskus dažādās vidēs un mainīgos apstākļos, kā arī atbilstošu līdzekļu izvēli un rīcību to novēršanai.

 

Kursa saturs tiks integrēts vispārējās izglītības saturā, tā aprobāciju un ieviešanu Valsts izglītības satura centrs (turpmāk – centrs) īstenos pēctecīgi un kompleksi Eiropas Savienības fondu un Kohēzijas politikas 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu" 8.3.1.1.pasākuma "Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana" ietvaros vispārējā izglītībā, sākot ar 2018.gadu, bet profesionālajā izglītībā ‒ līdz ar modulāro profesionālo izglītības programmu ieviešanu, sākot no 2020.gada. Ar informatīvo ziņojumu “Par civilās aizsardzības kursa izmaksām, ieviešanas grafiku vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs" var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40324953&mode=mk&date=2016-03-08

 

Atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 8.marta sēdes protokola (Nr.12) 58.§ par Informatīvo ziņojumu „Par civilās aizsardzības kursa izmaksām, ieviešanas grafiku vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs” (TA – 2302) 3.punktam kursa satura izstrādei ir izveidota darba grupa (centra 2016.gada 20.septembra rīkojums Nr.1-03/160), pieaicinot atbildīgo nozaru ministriju un nevalstisko organizāciju, piemēram, centra "Dardedze", Drošāka interneta centra "Net-Safe Latvia", Biedrības "Asociācija Ģimene", pārstāvjus.

 

Centrs kopš 2013.gada ir organizējis diagnosticējošos darbus, kas ietver cilvēkdrošības tematiku, piemēram, 2013.gadā 5.klašu, 9.klašu un 10.klašu skolēniem vispārējā vidējā un profesionālā izglītībā, 2015.gada rudenī 4. un 8.klasē. Diagnosticējošie darbi kopumā parāda, ka zināšanas dažādos cilvēkdrošības jautājumos ir labas. Ir būtiski, lai skolēni mācētu zināšanas izmantot ikdienā atbildīgā un dzīvībai drošā rīcībā.

01.11.2014

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

 

Uzdevumu plānots sasniegt atbilstoši informatīvajā ziņojumā "Par civilās aizsardzības kursa izmaksām, ieviešanas grafiku vispārējās izglītības iestādēs un profesionālajās izglītības iestādēs" 3.punktā norādītajam grafikam. Papildus tam, 2014.gadā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir uzsācis apmācības programmas "Pašvaldību civilās aizsardzības komisijas locekļu apmācība" īstenošanu, kas paredz visu pašvaldību civilās aizsardzības komisiju (72 komisijas) locekļu apmācību civilās aizsardzības jomā.

 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzskata, ka minētie pasākumi ir pietiekoši, jo vienlaikus, pamatojoties uz Civilās aizsardzības likuma 21.panta pirmo un trešo daļu, ir izdoti Ministru kabineta 11.09.2007. noteikumi Nr.612 "Minimālās prasības civilās aizsardzības kursa saturam un nodarbināto civilās aizsardzības apmācības saturam". Atbilstoši minēto noteikumu prasībām, izglītojamais vispārējās un profesionālās izglītības procesā apgūst civilās aizsardzības kursu. VUGD ir saskaņojis 22 izstrādātās civilās aizsardzības kursa programmas, kuras tiek īstenotas mācību iestādēs un profesionālās tālākizglītības un pilnveides iestādēs. Savukārt attiecībā uz civilās aizsardzības apmācības nodrošināšanu nodarbinātajiem, kursa apjomu un saturu nosaka komersantu un iestāžu vadītāji. Šo komersantu un iestāžu nodarbināto apmācības izpildes kontroli veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm (inspektori).

2. Uzlikt darba devējiem/ ēku īpašniekiem obligātu pienākumu evakuēt cilvēkus, kad sāk skanēt trauksmes signāls

  • Mediji 2
  • Eksperti 4
  • Atbildīgie 2
  • Komentāri 0
Pabeigts
07.11.2014

Vai nepilnu gadu pēc Zolitūdes traģēdijas, atskanot trauksmes signalizācijai, lielveikalos uzreiz evakuē cilvēkus? Un vai arī klienti ir gatavi pamest pirkumus ratiņos? To centās noskaidrot Latvijas Radio, aicinot uzņēmumu "Maxima Latvia", kas pēc traģēdijas izpelnījās daudz pārmetumu par iespējamu paviršību, parādīt solītās pārmaiņas.

07.11.2014

Kopš Zolitūdes traģēdijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apmeklējis neskaitāmus veikalus, skaidrojot ugunsdrošības noteikumus un pareizu rīcību trauksmes situācijās. Veikalos “Maxima” uzsver – ir mainītas darbinieku ugunsdrošības instrukcijas, un tagad primārā esot cilvēku evakuācija.

14.11.2016

PROVIDUS

Providus pozitīvi vērtē, ka šī gada 1. septembrī ir stājies spēkā likums, kas uzliek darba devējiem un ēku īpašniekiem obligātu pienākumu evakuēt cilvēkus, kad sāk skanēt trauksmes signāls.

19.11.2015

PROVIDUS

 

Likumprojekts „Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums" tika iesniegts izskatīšanai Saeimā 2015.gada 3.augustā, un 9.septembrī tas nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noteikta kā atbildīgā komisija). Iesniegtajā likumprojektā gan ir veiktas izmaiņas, izņemot tekstu, ka īpašnieks vai tiesiskais vadītājs ir “atbildīgs”, atstājot tikai uzskaitījumu ar uzdevumiem, kas īpašniekam vai tiesiskajam vadītājam ir jānodrošina, lai veiktu cilvēku evakuāciju. Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā īpaši izcelts, ka, salīdzinot ar iepriekšējo normatīvo regulējumu, pozitīvi vērtējama īpašnieka vai tiesiskā vadītāja pienākumu noteikšana.

 

Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts ar nelielām izmaiņām, balstoties Rīgas Stradiņa Universitātes profesores Dr.med. Guntas Ancānes ieteikumos likt uzsvaru ne tikai uz “cilvēku izdzīvošanas” nodrošināšanu, bet arī uz “cilvēku veselības” apdraudējuma apturēšanu. Līdz 2016.gada 15.janvārim ir iespējams iesniegt papildu priekšlikumus.

19.11.2015

Biedrība „Zolitūde 21.11.”

 

Uzreiz pēc traģēdijas tika uzsākts nopietns darbs, lai ieviestu likumdošanā pienākumu ikvienam cilvēkam evakuēties no ēkas, kad viņi izdzird ugunsgrēka izziņošanas sistēmas trauksmes signālu. Tomēr minētie normatīvo aktu grozījumi (Ministru kabineta noteikumu projekts „Ugunsdrošības noteikumi”) joprojām „staigā pa koridoriem”, un nav pieņemti.

 

Tāpat „iestrēdzis” ir likumprojekts „Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums", ko sākotnēji atbildīgās iestādes solīja pieņemt, lai tas varētu sākt darbu 2016.gada 1.janvārī. Iemesls, kāpēc likumu nevarēja plānot pieņemt ātrāk, tika minēts valsts pārvaldes noslogojums Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā 2015.gada pirmajā pusē. Taču, ņemot vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības iebildumus, tagad Saeimas atbildīgajā komisijā ir pieņemts lēmums minētā likumprojekta 2.lasījumam priekšlikumus ļaut iesniegt līdz 2016.gada 15.janvārim, kas nozīmē, ka tā stāšanās spēkā, kā arī likumam pakārtoto normatīvo aktu stāšanās spēkā notiks vēl vēlāk.

01.10.2014

PROVIDUS 

 

Likumprojektā „Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums” (izsludināts 2014.gada 10.jūlija Valsts sekretāru sanāksmē) noteikti infrastruktūras īpašnieku vai valdītāju pienākumi un tiesības, lai nodrošinātu drošu infrastruktūras ekspluatāciju.

 

Kā teikts likumprojektā - ēkas īpašnieks un vadītājs ir „atbildīgs un apdraudējuma gadījumā nodrošina savlaicīgu cilvēku agrīno brīdināšanu un informēšanu par rīcību, kā arī cilvēku evakuēšanu no infrastruktūras”.

 

Vienlaikus svarīgi stiprināt arī atbildīgo dienestu kapacitāti veikt civilās aizsardzības prasību ievērošanas kontroli.

14.11.2016

Iekšlietu ministrija

 

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 13.pants nosaka, ka objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs apdraudējuma gadījumā nodrošina savlaicīgu agrīno brīdināšanu un cilvēku informēšanu par nepieciešamo rīcību un evakuēšanu no objekta.

2016.gada 1.septembrī spēkā stājās jauni Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.238 ”Ugunsdrošības noteikumi”[1], saskaņā ar kuriem (176.punkts) atbildīgajai personai jānodrošina ugunsdrošības instrukcijas izstrāde saimnieciskās darbības objektam vai publiskam objektam, tās ietvaros nosakot cilvēku evakuācijas kārtību. Turklāt minētie noteikumi (6.punkts) nosaka, ka personu pienākums, atrodoties būvē, ir nekavējoties evakuēties, atskanot ugunsgrēka trauksmes signālam vai pamanot ugunsgrēku.

 

[1] http://likumi.lv/ta/id/281646-ugunsdrosibas-noteikumi

 

14.11.2014

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

 

Likumprojekts "Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums" ir saskaņošanas procesā, atbilstoši likuma pārejas noteikumos noteiktajam nepieciešams izstrādāt pakārtoto tiesību aktu projektu paketi (Ministru kabineta noteikumi, Ministru kabineta rīkojums), līdz ar to pilnīgi tas varētu sākt darboties 2016.gada 1.janvārī. Papildus tam, jāņem vērā arī Krīzes vadības padomes 2014.gada 21.jūlija sēdē (prot. Nr.28, 2.§) nolemtais, ka par likumprojekta pārejas noteikumiem tiks lemts, tos skatot Ministru kabineta sēdē, ņemot vērā Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē 2015.gada pirmajā pusē un iesaistītos valsts pārvaldes resursus.

 

Minētais uzdevums tiek risināts kompleksi, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu "Ugunsdrošības noteikumi", kur iedzīvotājiem noteikts pienākums evakuēties no ēkas, ja tie izdzird ugunsgrēka izziņošanas sistēmas trauksmes signālu. Valstī ir izveidota civilās trauksmes un apziņošanas sistēma - iedzīvotāju brīdināšana tiek īstenota, izmantojot trauksmes sirēnas, bet apziņošana, izmantojot plašsaziņas līdzekļus (TV un radio). Iedzīvotājiem izdzirdot trauksmes sirēnu, jāieslēdz TV vai radio, lai iegūtu informāciju par to, kas noticis, kā arī informāciju par nepieciešamo rīcību.

3. Stiprināt institūciju kapacitāti darbam krīzes situācijās

  • Mediji 0
  • Eksperti 2
  • Atbildīgie 2
  • Komentāri 0
Uzsākts
19.11.2015

PROVIDUS

 

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā tiek atzīmēts, ka jaunais „Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums" uzlabo iepriekšējo normatīvo regulējumu, jo nosaka konkrētas ministriju un pašvaldību atbildības. Taču institucionālās kapacitātes celšanai vēl nepieciešams ievērojami paplašināt pašvaldību uzdevumus katastrofu seku novēršanas procesā, piemēram, ļaujot tām, “ievērojot normatīvi izstrādātos katastrofu bīstamības pakāpju un paredzamo draudu līmeņa” kritērijus, “noteikt īpašu tiesisku režīmu to administratīvajās teritorijās.” Nepieciešams arī precīzāk noteikt atbildību un uzdevumu sadalījumu starp valsts pašvaldību institūcijām, kā arī ieteikt pašvaldībām veidot uzkrājumu fondu ārkārtas situācijām.

 

Izmeklēšanas komisijas galaziņojumā atzinīgi arī vērtēts tas, ka pēdējā Valsts civilās aizsardzības plānā un pašvaldību aizsardzības civilajos plānos institūciju sadarbības un koordinācijas jautājumi ārkārtējās situācijās ir atrunāti trīs atbilstošajos līmeņos:

  • notikuma vieta,
  • pašvaldības līmenis,
  • valsts līmenis.

 

Jāatzīmē, ka, lai gan tika paredzēts katru gadu atskatīties uz valsts civilās aizsardzības plāna izpildi, pēdējie grozījumi plānā veikti 2014.gada 14.oktobrī.

01.10.2014

PROVIDUS 

 

Lai stiprinātu institūciju kapacitāti darbam un komunikācijai ar sabiedrību krīzes situācijās, izstrādāts likumprojekts „Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums” (izsludināts 2014.gada 10.jūlija Valsts sekretāru sanāksmē). 

 

Tajā noteiktas valsts un pašvaldību institūciju pienākumi un tiesības. Paredzēts sagatavot valsts civilās aizsardzības plānu un katru gadu atskaitīties par plāna izpildi, kā arī uzlikt pašvaldībām par pienākumu ne retāk kā reizi četros gados izstrādāt civilās aizsardzības plānu savā pašvaldībā un kontrolēt tā ieviešanu, t.sk. civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas mācību nodrošināšanu valsts un pašvaldību līmenī.

14.11.2016

Iekšlietu ministrija

 

2016.gada 1.oktobrī spēkā stājies Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums, kura mērķis ir noteikt civilās aizsardzības sistēmas un katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetenci, lai pēc iespējas pilnīgāk nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību un aizsardzību katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā.

Likums nosaka tiesiskos un organizatoriskos civilās aizsardzības sistēmas darbības un katastrofas pārvaldīšanas principus, lai iespējami maksimāli nodrošinātu cilvēku, vides, infrastruktūras un īpašuma drošību un aizsardzību, kā arī noteikt civilās aizsardzības sistēmas un katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetences.

Saskaņā ar likumā iekļauto deleģējumu līdz 2017.gada 1.februārim Ministru kabinetam ir jāizdod Ministru kabineta noteikumi:

  • par civilās aizsardzības komisijas izveidošanas kārtību, uzdevumiem, tiesībām, darba organizāciju un civilās aizsardzības komisijā esošo pašvaldību sadarbības teritoriju;
  • par paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanas, noteikšanas, civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanas un īstenošanas kārtību;
  • par kārtību, kādā valsts vai pašvaldības institūcija iesaista reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos juridiskās vai fiziskās personas rīcībā esošos resursus;
  • par kārtību, kādā juridiskajai vai fiziskajai personai kompensējami izdevumi un zaudējumi, kas radušies, tās resursus iesaistot reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos, kā arī kompensācijas apmēra aprēķināšanas kārtību;
  • par valsts civilās aizsardzības kontaktpunkta izveidošanas kārtību, uzdevumus un tiesības, kā arī kārtību, kādā tas sadarbojas ar Ārkārtējo situāciju reaģēšanas un koordinēšanas centru, Eiroatlantijas katastrofu reaģēšanas un koordinēšanas centru un citām starptautiskajām organizācijām un ārvalstīm;
  • par valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtību;
  • par valsts civilās aizsardzības plāna, sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna, paaugstinātas bīstamības objekta civilās aizsardzības plāna un objekta civilās aizsardzības plāna struktūru un tajā iekļaujamo informāciju;
  • par civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību veidiem un organizēšanas kārtību;
  • par minimālajām prasībām attiecībā uz obligātā civilās aizsardzības kursa saturu;
  • par minimālajām prasībām attiecībā uz nodarbināto apmācību civilās aizsardzības jautājumos;
  • par humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtību;
  • par kārtību, kādā valsts un pašvaldību institūcijas ierosina, lai Ministru kabinets pieņem lēmumu par starptautiskās palīdzības pieprasīšanu katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā, lai nodrošinātu katastrofas pārvaldīšanu.

 

Bez tam noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2017.gada 2.augustam apstiprina valsts civilās aizsardzības plānu.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā (10.panta pirmās daļas 5.punkts) noteikts uzdevums Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam – plānot un organizēt sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju (tiks veidotas atbilstoši civilās aizsardzības komisijās esošo pašvaldību sadarbības teritorijām) apmācību, ko Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests plāno uzsākt 2018.gadā.

Lai veicinātu institūciju gatavību darbam krīzes situācijās un stiprinātu to kapacitāti, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā (19.panta otrā daļa) noteikts, ka civilās aizsardzības sistēmas gatavības pārbaudes nodrošināšanai valsts un pašvaldību institūcijas organizē civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācības.

Jāpiebilst, ka 2016.gada 21.-26.oktobrī notiek Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta organizētās valsts līmeņa civilās aizsardzības mācības ”STORMEX 2016”, kuru scenārijs ir saistīts ar postošas vētras (orkāna) apdraudējumu un tā radītām sekām Latvijas teritorijā. Mācību laikā paredzētas dažādas praktiskās un teorētiskās apdraudējuma imitācijas izspēles – meklēšana un glābšana mežā, meklēšana un glābšana iekšējos ūdeņos un jūrā, meklēšana un glābšanas pilsētvidē, bīstamo ķīmisko vielu apdraudējums, Valsts enerģētiskās krīzes centra sasaukšana, vairāku pašvaldību civilās aizsardzības komisiju sasaukšana, ārstniecības iestādes katastrofu medicīnas plāna aktivizēšana u.c.

01.11.2014

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

 

Likumprojekts "Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums" pašreiz ir saskaņošanas procesā, atbilstoši likuma pārejas noteikumos noteiktajam nepieciešams izstrādāt pakārtoto tiesību aktu projektu paketi (Ministru kabineta noteikumi, Ministru kabineta rīkojums), līdz ar to pilnīgi tas varētu sākt darboties 2016.gada 1.janvārī.

 

2014.gadā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir uzsācis apmācības programmas "Pašvaldību civilās aizsardzības komisijas locekļu apmācība" īstenošanu, kas paredz visu pašvaldību civilās aizsardzības komisiju (72 komisijas) locekļu apmācību civilās aizsardzības jomā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas diensts uzskata, ka minētie pasākumi ir pietiekoši, ņemot vērā rīcībpolitikas un likumdošanas izmaiņu kompleksu ieviešanu.

Institūciju atbildība labot sistēmiskās kļūdas

Pēdējās izmaiņas: 14.11.2016

2

Uzdevumi

Statuss
1 no 2

1. Izveidot koordinētu mehānismu sistēmisko kļūdu labošanai

  • Mediji 1
  • Eksperti 5
  • Atbildīgie 0
  • Komentāri 0
Pabeigts
06.03.2015

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas pirmajos secinājumos par traģēdijas iemesliem un situāciju būvniecībā norādīts, ka būvniecības jomā valda visatļautība un bezatbildība, un pašreizējā kontroles sistēma nevis novērš riskus, bet rada pārliecību, ka Zolitūdei līdzīgas traģēdijas var atkārtoties.

19.11.2015

Biedrība „Zolitūde 21.11.”

 

Kopumā mēs pozitīvi vērtējam Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, jo pateicoties vienai sēdei ar būvniekiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) varēja izveidot smagās tehnikas reģistru, ko varēs izmantot, ja notiks līdzīga traģēdija, un būs nepieciešams glābšanas darbos iesaistīt smago tehniku, kas nav VUGD rīcībā. Šis darbs ir ļoti nozīmīgs komisijas darba rezultāts, papildus plašākajām diskusijām ar visām iesaistītajām pusēm pie viena galda. Te gan jāpiebilst, ka būvniecības kompānijas RE&RE pārstāvji nepiedalījās nevienā no sēdēm, vienā no tām tika aicināti un piedalījās MAXIMA pārstāvji.

Tajā pat laikā kritiski vērtējam komisijas galaziņojumā iekļauto atbildīgo amatpersonu vārdus, jo, mūsuprāt, šo amatpersonu saraksts ir daudz garāks. Nav saprotams, kāpēc – ja komisija uzskatīja, ka nepieciešams iekļaut konkrētu amatpersonu vārdus un uzvārdus – šajā sarakstā ir vieni, bet nav citi cilvēki. Mūsuprāt, atbildīgo sarakstā vajadzēja iekļaut visus tos Saeimas deputātus, kuri balsoja par liberālo būvniecības regulējumu, kas veicināja Zolitūdes traģēdijas iespējamību. Neuzskatām, ka deputātiem ir kolektīva, bet gan individuāla atbildība, ko viņš/ viņa uzņemas, pieņemot deputāta mandātu un nododot svinīgo zvērestu balsot saskaņā ar savu sirdsapziņu. Tas, ka deputāti nevar iedziļināties pilnīgi visos jautājumos, ir skaidrs, un tāpēc viņiem ir jāpaļaujas uz atbildīgās Saeimas komisijas atzinumiem. Tomēr, kad Saeimā tika virzīts priekšlikums likvidēt Valsts būvinspekciju, pret to publiski iebilda vairāki spēlētāji (tai skaitā Valsts kontrole un PROVIDUS), taču deputāti neieklausījās un šo kritiku ignorēja.

 

Tāpat uzskatām, ka nekas nav uzlabojies kopīgajā lēmumu pieņemšanas kultūrā, kas pieļauj likumdošanu grozīt steidzamības kārtā, tādējādi ražojot „brāķus”. Saeimas juridiskais dienests primāri vērtē likumprojekta juridiskās nianses, nevis tā būtību un paredzamo pielietošanas efektu, tāpēc nepieciešams būtiski stiprināt Saeimas analītisko kapacitāti, lai neturpinās „trešā lasījuma māksla”, kad apjomīgi grozījumi tiek iesniegti pēdējā likumprojekta lasījumā, kad pietrūkst gan laika, gan vēlmes ar tiem detalizēti iepazīties.

19.11.2015

PROVIDUS

 

2014.gada novembrī Saeima pieņēma lēmumu izveidot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus un turpmākās darbības, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā (turpmāk – Komisija). Komisija sagatavoja galaziņojumu, analizējot problēmas un kļūdas, kas varēja veicināt Zolitūdes traģēdijas rašanos.

Komisijas uzdevums bija apzināt sistēmiskās kļūdas un norādīt uz iespējamiem virzieniem, kā tās labot. Komisijas darba rezultāts kopumā vērtējams pozitīvi, jo šis ir pirmais sistēmiskais skaits uz būvniecības nozari plašākā mērogā, tai skaitā tai veltot lielāko daļu komisijas darba un gala rezultātu ziņojuma. Tomēr nav iespējams piekrist visiem risinājumiem, jo tie nav balstīti pierādījumos un plašā iesaistīto pušu diskusijā. Tas tāpēc, ka komisijas sēdēs mazāk tika runāts par priekšlikumiem, tāpēc tie netika kvalitatīvi pārrunāti plašākā ekspertu lokā – eksperti tika iesaistīti primāri, lai sniegu savu redzējumu, bet netika aicināti atsevišķi piedalīties diskusijā par priekšlikumiem, kā sistēmu uzlabot.

 

Pozitīvi vērtējamas arī norādes uz tādu nepieciešamu regulējumu ieviešanu kā:

  • trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības sistēma, ļaujot par pārkāpumiem dažādās, arī būvniecības, jomās ziņot atbildīgajām iestādēm, iegūstot aizsardzību,
  • lobisma tiesiskais regulējums un publisks lobētāju reģistrs, lai palielinātu atklātību par likumdošanas procesā iesaistītajām pusēm, kas ļautu labāk izprast virzītos likumprojektus. Zolitūdes traģēdijas kontekstā tas ir jautājums par to, kāpēc deputāti piekrita tik liberālam būvniecības regulējumam.

Tajā pat laikā kritizējama ir komisijas darba noslēgumā veltītā uzmanība nevis sistēmas kļūdu labojumiem, bet gan atbildīgo amatpersonu iekļaušanai ziņojumā.

20.11.2014

PROVIDUS un Delna

 

Saeimā izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija par Zolitūdes traģēdiju varētu sistemātiski vērtēt ne tikai valsts, bet arī pašvaldību darbu traģēdijas seku likvidēšanā un kļūdu labošanā. Komisijā varētu ne tikai analizēt jau paveikto un neizdarīto, bet arī sniegt konkrētus priekšlikumus uzlabojumiem. Komisija arī ļautu opozīcijai uzdot kritiskus jautājumus par valdības darbu, ko varbūt neuzdotu koalīcija. Tomēr bažas par parlamentārās izmeklēšanas komisijas objektivitāti rada tas, ka deputātiem nāksies atzīt savas kļūdas vai savu ieinteresētību esošās nesakārtotās sistēmas radīšanā, jo viens no traģēdijas iespējamiem iemesliem – izstrādātie normatīvie akti - neuzliek adekvātu atbildību būvniekiem un iesaistītām institūcijām. Ja traģēdijas kontekstā tiek pārmests likumdevējam, ka tas radījis būvniekiem, nevis sabiedrībai labvēlīgus normatīvos aktus, vai deputāti spēs objektīvi un mērķtiecīgi vērtēt gan koalīcijas, gan opozīcijas atbildību, veidojot būvniecības regulējumu?

13.11.2014

PROVIDUS

 

Pārresoru koordinācijas centra ziņojums par Zolitūdes traģēdiju un tās seku novēršanu tika publicēts 12.novembrī, kad tas arī tika prezentēts valdībā.   

 

01.10.2014

PROVIDUS 

 

2013.gada nogalē lēmumi par sabiedriskās komisijas izveidi Zolitūdes traģēdijas apstākļu izvērtēšanai tikai pieņemti steidzamības kārtā, kas radīja problēmas komisijas izveides procesā un komisijas darba sākumā, kā rezultātā komisija nesāka darbu.

 

2014.gada februārī PROVIDUS rosināja valdības rīcības plānā iekļaut uzdevumu Pārresoru koordinācijas centram vai Valsts kancelejai izveidot koordinētu mehānismu Zolitūdes traģēdijas apstākļu noskaidrošanai, kas ļautu apzināt dažādu valsts institūciju jau paveiktos darbus, uzraudzīt uzsākto darbu izpildi, kā arī apzināt papildus vērtēšanas un sistēmas uzlabojumu piedāvājumu vajadzības. Valdības rīcības plānā šis uzdevums netika iekļauts. Tajā pat laikā premjere Laimdota Straujuma organizē tikšanās ar Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, kā arī Latvijas pilsoniskās alianses, Delnas un PROVIDUS pārstāvjiem, kurās tiek pārrunāti aktuālie jautājumi par traģēdijas izmeklēšanu, atbalstu cietušajiem, kā arī institūciju darīto, lai mazinātu līdzīgu traģēdiju atkārtošanās iespējas.

2. Izstrādāt likumprojektu sabiedriskās izmeklēšanas komisiju darbam

  • Mediji 0
  • Eksperti 5
  • Atbildīgie 0
  • Komentāri 0
Nav izpildīts
14.11.2016

PROVIDUS

 

Nav izmaiņu.

19.11.2015

PROVIDUS

 

Šī jautājuma virzībā nekas nav noticis – Latvijā joprojām nav noteikumu par sabiedrisko komisiju izveidi.

20.11.2014

PROVIDUS un Delna

 

Par spīti premjeres vadītajām tikšanām, valsts nav spējusi sistēmiski vērtēt notikušo un radīt sabiedrībai pārliecību, ka tā ir izdarījusi visu, lai līdzīgas traģēdijas neatkārtotos. Sabiedrisko komisiju regulējums ļautu to ieslēgt (nevis steigā veidot) gadījumos, kad nepieciešams mērķtiecīgs, sistemātisks un neatkarīgs vērtējums institūciju darbam krīzes situācijās. Diemžēl to pēc definīcijas nevarēja nodrošināt ne premjeres piedāvātais un īstenotais mehānisms, un to grūti sagaidīt arī no Saeimas deputātu darba, jo šajos procesos iesaistītie vērtē savu padarīto.

10.11.2014

Biedrība „Zolitūde 21.11.”

 

Nepieciešams izstrādāt regulējumu sabiedriskām komisijām, lai tās varētu sākt darbu nepieciešamības gadījumā, nevis steidzamības kārtā jāveido regulējums un jāpaļaujas uz politisko gribu jau tad, kad notiek kāds negadījums, kas prasa šādas komisijas izveidi.

01.10.2014

PROVIDUS 

 

Latvijā nav noteikumu par sabiedrisko komisiju izveidi, tāpēc 2013.gada nogalē lēmumi par sabiedriskās komisijas izveidi Zolitūdes traģēdijas apstākļu izvērtēšanai tikai pieņemti steidzamības kārtā. Tas radīja problēmas komisijas izveides procesā un komisijas darba sākumā, kā rezultātā komisija nesāka darbu.

 

Turklāt neatbildēti palika jautājumi par komisijas uzdevumu:

- veikt „sabiedriskās tiesas” funkciju un skaidrot traģēdijas apstākļus, nedublējot tiesībsargājošo iestāžu veikto izmeklēšanu, bet sagatavojot pārskatu par visu notikumu gaitu, kas sākās vēl pirms oficiālā būvniecības procesa un beidzās ar krīzes rīcību, palīdzību cietušajiem un politisko atbildību;

- kontrolēt kriminālizmeklēšanu Zolitūdes traģēdijas lietā, jo sabiedrībā, it sevišķi daļā cietušo, pastāv neticība tam, ka tiesībsargājošās institūcijas dažādu apstākļu ietekmē (institucionālā mazspēja, korupcija) spēs atrast patiesos vainīgos, un viņi paliks nesodīti;

- veikt sistēmisku analīzi noteiktās jomās par faktoriem, kas veicināja traģēdijas iespējamību un ierosināt grozījumus rīcībpolitikā vai likumdošanā, lai mazinātu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos.

 

2014.gada februārī PROVIDUS rosināja valdības rīcības plānā iekļaut uzdevumu Tieslietu ministrijai izveidot koncepciju un likumprojektu sabiedriskās izmeklēšanas komisiju darbam, paredzot šādu komisiju izveidošanas nosacījumus, pilnvaras, sastāva veidošanas kritērijus, kā arī citu nepieciešamo regulējumu. Tieslietu ministre B.Broka atbildes vēstulē (2014.gada 24.februārī) argumentē, ka „nav bijusi pietiekama diskusija par šādu sabiedrisko izmeklēšanas komisiju izveides mērķi un lietderību. Turklāt, papildus izmeklēšanas iestādēm pastāv arī iespēja veidot Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Saeimā, kur darbojas sabiedrības tieši vēlēti deputāti, kas ir tieši leģitimēti pārstāvēt sabiedrības intereses. Līdz ar to nav skaidrības par to, kāda būtu sabiedrisko izmeklēšanas komisiju, kurās darbotos sabiedrības pārstāvji bez speciālām zināšanām, kompetence. Turklāt, jāvērtē, vai ir lietderīgi tērēt valsts budžeta līdzekļus, lai vienas darbības veiktu divas institūcijas.” 

Komentāri (2)

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
AĻĢIRDS DANIEĻUS 19.10.2014 19:37

18.punkts ir tas par ko mums tagad ir krīzes un zemākais dzīves līmenis starp Eiropas valstīm .Jāsāk strādāt vispār bez šādām sistēmas kļūdām !

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Dmitry Mokeyev 01.10.2014 14:04

Pabrīnījos par otro jautājumu. Manuprāt valstī ir visas iespējas nokārtot/sakārtot savas partneratteicības. Dažu cilvēku dēļ, kas nevēlas to darīt nevajadzētu tērēt valsts resursus izņēmumiem un likumu grozījumiem.

PDF pārskats

Pārskata gadi

Tēmas

Sadaļas

Instrukcija: kas ir uzraudzība un kā tajā iesaistīties?

Kvalitatīva uzraudzība nav iespējama bez atbildīgo institūciju, nevalstisko ekspertu, mediju un plašākas sabiedrības iesaistes, tāpēc aicinām ikvienu līdzdarboties!

Ko gaidām no institūcijām, ekspertiem, medijiem un ikviena aktīva pilsoņa?

Uzraudzība: kā un kāpēc iesaistīties?