Uzraudzība

DELNA UN PROVIDUS:

2011.gada 16.jūnijā vēl iepriekšējais Saeimas sastāvs nobalsoja par N.Vilnīša atbrīvošanu no amata. Tomēr, ieceļot jaunu priekšnieku, KNAB kā iestādes darbotiesspēja joprojām ir vāja. 

DELNA UN PROVIDUS:

Salīdzinot ar 2011.gadu, šobrīd Latvijas partijām ir atļauts pieņemt divas reizes mazākus ziedojumus, tāpat mēnesi pirms vēlēšanām televīzijās aizliegta politiskā reklāma. Priekšvēlēšanu aģitācijas regulējums paredz papildus arī valsts finansējumu priekšvēlēšanu raidījumiem, t.sk. arī komercmedijos – šāda iespēja līdzsvaro “bagāto” un “trūcīgo” partiju iespējas, padarot tās mazāk atkarīgas no privātiem ziedojumiem. Vienlaikus valsts finansējums vairākām partijām joprojām nav galvenais to finansējuma avots.

DELNA UN PROVIDUS:

2011.gada septembrī vēl iepriekšējais Saeimas sasaukums ieviesa bargākus sodus par nelikumīgu partiju finansēšanu lielā apmērā, tai skaitā arī par šāda finansējuma pieņemšanu, kā arī starpniecību.

DELNA UN PROVIDUS:

Līdz 2014.gadam Saeima bija mainījusi likumus, nosakot atklātu Valsts kontroliera, tiesnešu, Satversmes aizsardzības biroja vadītāja, ģenerālprokurora, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja, Satversmes tiesas tiesnešu un citu amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu, iecelšanu amatā, atbrīvošanu vai atlaišanu no amata.

* Vienīgā amatpersona, par kuru Saeima joprojām balso slēgti: prezidents. Saeimā bija vairāki mēģinājumi atteikties arī no slēgtā balsojuma prezidenta vēlēšanās, taču tie beidzās neveiksmīgi. Neatradās Satversmes grozīšanai nepieciešamais divu trešdaļu balsu vairākums.

DELNA UN PROVIDUS:

11.Saeimā bija vairāki mēģinājumi atteikties no deputātu imunitātes, taču tie beidzās nesekmīgi. Neatradās Satversmes grozīšanai nepieciešamais divu trešdaļu balsu vairākums. 

DELNA UN PROVIDUS:

11.Saeimas sasaukums mainīja regulējumu, ļaujot tiesas priekšsēdētājam pārdalīt lietas starp savas tiesas tienešiem tajos gadījumos, kad tiesnesis bez pamatota iemesla neveic nepieciešamās darbības, lai izskatītu lietu saprātīgo termiņos. 2014.gada jūnijā spēkā stājās arī grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas tiesai nosaka pienākumu termiņu ziņā prioritizēt tos kriminālprocesus, kur iesaistītas  amatpersonas, kas ieņem atbildīgu amatu. Vienlaikus joprojām turpinās darbs pie citām idejām ātrākam un efektīvākam tiesu darbam.

DELNA UN PROVIDUS:

Šī prasība nav izpildīta.

* Vienlaikus 11.Saeima amatā iecēla divus tienešus, par kuru reputāciju un profesionālo kvalifikāciju nav šaubu.

DELNA UN PROVIDUS:

Vēl 2011.gadā Saeima mainīja mediju darbu regulējošo likumu, kā arī Komerclikumu paredzot publiskot informāciju par mediju īpašniekiem, kā arī Uzņēmumu reģistram darīt zināmu informāciju par uzņēmumu (t.sk.mediju) patiesā labuma guvējiem. Diemžēl šī informācija par patiesā labuma guvējiem ir pieejama tikai tiesībsargājošajām iestādēm, bet ne sabiedrībai.  

DELNA UN PROVIDUS:

2012.gada sākumā spēkā stājās grozījumi Satversmes Kārtības rullī, kas 10 000 Latvijas pilsoņiem deva iespēju iesniegt kolektīvu petīciju Saeimai, saņemot uz to arī argumentētu atbildi. Līdz 2014.gadam Saeimā tika izskatītas vairākas šādas petīcijas. Paralēli valsts pārvaldē un Saeimā bija arī citi mēģinājumi paplašināt sabiedrības līdzdalības iespējas lēmumu pieņemšanā.

Vienlaikus 11.Saeimas sasaukums samazināja pilsoņu iespējas pieteikt par kādu jautājumu referendumu (šādai iniciatīvai uzliekot būtiski augstāku sākotnēji savācamo parakstu skaitu). 11. Saeima strādāja arī pie pašvaldību referendumu jautājumiem, tačušo darbu nepabeidza.

PROVIDUS vērtējums:

2014.gada 16.oktobrī Saeima pieņēma un prezidents izsludināja Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, kas stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī.

Likums būtiski uzlabos labas pārvaldības standartu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, tai skaitā, ieviešot daļēji centralizētu valsts kapitāla daļu pārvaldības modeli – tiks veidota iestāde, kas koordinēs valsts uzņēmumu pārraudzību un izstrādās vadlīnijas kapitālsabiedrību un kapitāla daļu efektīvai pārvaldībai, kā arī sniegs atzinumus attiecībā uz šo kapitālsabiedrību darbību.

Likums nosaka arī skaidrākus kritērijus valžu un padomju locekļu atlasei. Jaunā kārtība varētu atrisināt pašreizējo problēmu, ka valsts kapitālsabiedrību amatpersonu iecelšanā izšķiroša nozīme ir personas saiknei ar kādu politisko partiju. 

Likumā noteikta jauna valdes locekļu darba samaksas un prēmēšanas kārtība, ņemot vērā uzņēmuma darbības rezultātus un nosakot arī šo izmaksu griestus. Piemēram, mēneša atlīdzības maksimālais apmērs nedrīkstēs pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, piemērojot tam koeficientu 10 (šobrīd tie būtu 7160 EUR mēnesī, jo pērn vidējā bruto darba samaksa bija 716 EUR).

Tāpat likums paredz arī jaunas prasības par informācijas atklātību - pašai kapitālsabiedrībai vai valsts kapitālu daļu turētājam savā mājas lapā būs jāpublicē aktuālā informācija par izmaksātajām dividendēm un veiktajiem maksājumiem valsts budžetā.

DELNA UN PROVIDUS:

Saeimā izstrādes un saskaņošanas stadijā (pēc otrā lasījuma) atrodas Valsts kapitālsabiedrību pārraudzības likumprojekts, kur iecerēts valsts uzņēmumu pārvaldību daļēji centralizēt, izveidojot šim nolūkam īpašu biroju. Šis birojs palīdzētu arī atlasīt kompetentākus lielo valsts uzņēmumu padomju locekļus. Taču 11.Saeima šo darbu, visticamāk, nepabeigs. Vienlaikus valdība 2014.gada 23.septembrī pieņēma instrukciju par to, kur noteikti stingrāki kritēriji valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu kandidātiem. Šī instrukcija gan attiecas tikai uz Ministru Kabineta sistēmas iestādēm, bet ne uz pašvaldībām.