Raksts

Sabiedriskais medijs — pašam un draugam?


Datums:
24. marts, 2011


Autori

Anda Rožukalne


Foto: Sean MacEntee

Izskatās, ka NEPLP konkursu par sabiedriskā medija koncepciju paredzējusi šauram pretendentu lokam un ka prasīto dokumentu iesniegs tie paši, kas jau veido valsts uzņēmumu dokumentus.

Beidzot! Kāds pirms dažām dienām publicēts dokuments paredz, ka Latvijā tiks veidots pilnīgi jauns sabiedriskais medijs.

Runa ir par jau nedaudz aizmirsto plānu, kas paredzēja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu. Patiesībā tas nozīmē, ka tiks izveidots sabiedriskais medijs, kas saturu pasniegs radio, TV un interneta formātā, kā jau tas notiek vai drīz notiks daudzās valstīs. Tāpēc Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nolēmusi konkursā izraudzīties pretendentu, kam uzticēt jaunā sabiedriskā medija koncepcijas izstrādi. Lūk, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) interneta lapā publicētais valsts iepirkuma nolikums![1]. Taču, ieskatoties tajā, prieku par svarīgās idejas tālākvirzību nomaina daudz bažīgu jautājumu. Un pirmais no tiem — vai ar nolikumā minētajām prasībām NEPLP neierobežo pretendentu loku, no tā izstumjot profesionāļus, kas ir spējīgi konceptuāli iezīmēt sabiedriskā medija aprises.

Kādi pretendenti tiek gaidīti?

NEPLP pienākums ir veidot elektronisko mediju attīstības stratēģiju. Iespējams, nav slikta ideja rīkot valsts iepirkumu, lai uzrakstītu jaunā sabiedriskā medija koncepciju. Iepirkuma nolikums paredz, ka vispirms jāiesniedz pieteikumi, bet no pretendentiem tiks izvēlēts kāds, kas līdz šā gada 15. jūlijam, sadarbojoties ar NEPLP, veidos jaunā sabiedriskā medija koncepciju. Tomēr iepirkuma nolikumā ir ietverti tādi nosacījumi, kas liek šaubīties par iespējām pieteikties pietiekami kvalificētiem pretendentiem.

Pirms citēšu dažas iepirkuma nolikuma prasības, gribu atgādināt, ka šis ir unikāls notikums, kas paredz veidot unikālu mediju ar unikālām funkcijām. Otra šāda uzņēmuma Latvijā nav un diezin vai vairāk kā viens tiks izveidots. Tātad pretendentiem uz koncepcijas veidošanu nepieciešamas diezgan specifiskas zināšanas. Šādu cilvēku nav daudz ne Latvijā, ne citās valstīs. Tātad jau tāpat šauro pretendentu loku nevajadzētu sašaurināt.

Tomēr, lūk, citāts no nolikuma, kurā minētas prasības:

„5.2. Pieredze pēdējos 3 gados vismaz 1 projektā mediju jomā.
5.3. Pieredze pēdējos 3 gados darbā ar valsts kapitālsabiedrībam un valsts iestādēm projektos, kuros izstrādātas koncepcijas vai ekvivalenti plānošanas dokumenti (3 projekti)”.

Grūti saprast, ko īsti nozīmē pieredze vienā mediju projektā. Šim punktam atbilstu gan kāda skaista meitene, kas uznesusi uz skatuves balvas šova dalībniekiem, gan mājas lapas izstrādātājs. Tātad iespējamo pretendentu varētu būt daudz. Tomēr apvienojumā ar 5.3. punktā minēto pretendentu skaits strauji samazinās. Cik tad mums to kapitālsabiedrību? Tās, kam saistība ar medijiem, — tikai divas. Tātad piedalīties var kāds lidostas, dzelzceļa, mežu, loteriju apsaimniekotāju kapitālsabiedrību darbības koncepcijas izstrādātājs ar pieredzi vienā mediju projektā.

Man nav nekas pret valsts kapitālsabiedrību darbiniekiem, bet nevaru iedomāties, kāpēc jebkurš cilvēks ar pieredzi valsts uzņēmumu koncepciju veidošanā ir piemērotāks par tādu cilvēku, kas nav veidojis koncepcijas jebkurā valsts uzņēmumā, bet varētu izveidot vienu unikālu koncepciju tādam uzņēmumam, kāds Latvijā vēl nav bijis. Šis punkts neadekvāti samazina pretendentu loku.

Vēl vairāk to samazina dažas tehniskās prasības. Lūk, vēl viens citāts no nolikuma:

„Darba uzdevuma realizācijas komandas minimālās prasības:

1. Projekta vadītājs:

• Pieredze vismaz 3 projektu vadībā pēdējos trīs gados valsts iestādē un valsts kpitālsabiedrībā;
• Pieredze mediju jomā vismaz 1 projektā;
• Starptautiski atzīts projektu vadības sertifikāts.”

Nav saprotams, kā koncepcijas veidošanā, kur nepieciešamas specifiskas mediju satura, mediju ekonomikas un menedžmenta un mediju tehnnololoģiju zināšanas, varētu noderēt starptautiski atzīts projektu vadības sertifikāts.

Bet tas vēl nav viss. Pretendentnu loku samazina vēl viena prasība — nepieciešamība būt uzņēmējam, kas spējis nodrošināt konkrētu apgrozījumu. Nolikuma 5.5. punkts paredz, ka pretendenta neto apgrozījumam par iepriekšējo pārskata periodu jābūt vismaz 5 reizes lielākam, nekā piedāvātajai līguma summai. Nolikumā teikts, ka paredzamā līguma summa ir 8000 latu, tomēr izvēles kritērijs ir zemākā cena. Nav saprotams, kā apgrozījums saistīts ar iesniedzamās koncepcijas saturu un paredzamo kvalitāti?

Tātad ideālais pretendents šī nolikuma ieskatos ir veidojis padārgas koncepcijas valsts kapitālsabiedrībās, jo panācis cienījamu apgrozījumu; otrkārt — piedalījies kādā vienā mediju projektā un savu kvalifikāciju var pierādīt ar projektu vadītāja sertifikāta palīdzību. Hmm, bet kāds tam visam sakars ar jauna Sabiedriskā medija darbības koncepciju?

Kam palīdzēs steiga?

Būtisks šī unikālā iepirkuma aspekts ir lielā steiga, kādā notiek iepirkumu procedūra. Atļaušos minēt dažus faktus no hronoloģijas. 15. martā tika publicēta NEPLP preses relīze, kas informēja, ka jauna sabiedriskā medija koncepcijas iepirkuma nolikums tiks publicēts 16.martā[2]. Tekstā rakstīts, ka: „Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) 2011. gada 15. marta sēdē izdiskutēja Darba uzdevumu iepirkumam konsultantiem, kas paredz līdz 2011. gada 15. jūlijam, konsultējoties ar Padomi un citiem ekspertiem, izstrādāt un sagatavot koncepciju par jauna Latvijas Sabiedriskā Elektroniskā medija izveidi”.

Iespējams, ka nolikums tika publicēts, bet es to neatradu NEPLP mājas lapā 17.martā. Tomēr pāris dienu vēlāk tas tika publicēts ar 17.marta datumu titullapā. Atvainojos par šo mīņāšanos trīs dienu amplitūdā, bet minētais nolikums paredz, ka pretendentam visi dokumenti jāiesniedz līdz 28. martam. Šis termiņš gan atbilst Publisko iepirkumu likuma prasībai, ka pieteikumu iesniegšanai jādod vismaz 10 dienas, tomēr tas ir pārāk īss, lai kvalitatīvi sagatavotu visu dokumentu paketi, ko pieprasa iepirkuma rīkotājs NEPLP.

Tātad labi sagatavoties var tie pretendenti, kas jau iepriekš ir zinājuši, ka NEPLP nolikumu publicēs un, galvenais, zināja, kādas ir nolikuma prasības. Protams, iesniegt pieteikumu var arī tāds pretendents, kas pametīs pilnīgi visu un dažas dienas veltīs tikai šim konkursam. Taču šim pretendentam būs daudz grūtāk izpildīt visas formālās prasības un viņš gluži neviļus (piemēram, laikus nepieprasot un/vai nesaņemot kādu izziņu no citas valsts iestādes) var izrādīties nolikuma prasībām neatbilstošs. Turklāt dokumenti nav jau esošu kopiju kaudzīte! Pretendentiem jāiesniedz arī pamatīgi izstrādāts finanšu un tehniskais piedāvājums. Tas nozīmē arī koncepcijas autoru komandas veidošanu.

Vispār pretendentiem NEPLP ir paredzējusi pamatīgu stresu, jo saņemt papildu informāciju par noteikumiem viņi varēja tikai dažas dienas, kam pa vidu bija brīvdienas. Rau, kas rakstīts nolikumā:

„11. Informācijas sniegšana. 11.1. Visi jautājumi par iepirkuma priekšmetu, piedāvājumu iesniegšanas kārtību, valsts iepirkuma līguma projektu iesniedzami rakstiski un adresējami iepirkuma procedūras iepirkuma komisijai, bet ne vēlāk kā 6 (sešas) dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Pēc minētā termiņa iebildumi netiks ņemti vērā”.

Kāpēc tas viss ir svarīgi?

Mazliet apnicis to atkal sacīt, bet jaunas informācijas nav, — Latvijā pēdējos gados ir ļoti lielas problēmas saņemt kvalitatīvu, neatkarīgu un neietekmētu informāciju. Lielākā daļa mediju, kad tiem ir izdevīgi, izliekas brīvi un neatkarīgi, bet patiesībā kalpo saviem sponsoriem, kas meklējami galvenokārt politiskajās aprindās vai lielo reklāmdevēju vidū. Preses brīvības un kvalitatīvas žurnālistikas īpatsvars ir krasi samazinājies, bet no tā ir ļoti atkarīga sabiedrības informētības pakāpe un spēja pieņemt lēmumus visos līmeņos.

Tieši tāpēc ir neizsakāmi svarīgi nepalaist garām iespēju izveidot mediju, kas tiks finansēts no sabiedrības naudas un kas varētu kļūt par vienu no tiem medijiem, kas pozitīvi izceltos kroplīgajā Latvijas mediju sistēmā un uzlabotu papluinīto žurnālistikas kvalitāti, kā arī mainītu mediju atbildības līmeni.

Nav pieļaujams, ka tik svarīga medija koncepciju var pieteikties veidot tik ierobežots pretendentu loks. Grūti iedomāties, ka tik ierobežojošām prasībām un īsam termiņam varētu atbilst starptautiski pretendenti, piemēram, Igaunijas, Somijas vai Lielbritānijas mediju profesionāļi, kas jau strādājuši un pašlaik strādā pie līdzīgiem projektiem.

Palikušas vien dažas dienas pieteikumiem. Būtībā process pašlaik izskatās pēc šauram lokam paredzētas procedūras un pēc tā, ka koncepciju iesniegs tie paši, kas jau veido valsts uzņēmumu dokumentus un paralēli ieguvuši projektu vadītāja sertifikātu. Vai tādā gadījumā iespējams jauns Sabiedriskais medijs?

______________________

[1] Nolikums „Par koncepcijas izstrādi par jauna Latvijas Sabiedriska elektroniska medija izveidi” http://neplpadome.lv/lv/padome/aktualitates/valsts-iepirkumi/

[2] http://neplpadome.lv/lv/padome/medijiem/preses-relizes/1251-informacija-presei-par-sedi


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!