PROVIDUS direktore un vadošā pētniece, kas specializējas labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos kā Latvijas, tā Eiropas Savienības līmenī. Viņas zināšanas regulāri izmanto Saeimas komisijas un Ministru kabineta sistēmas darba grupas, strādājot ar jautājumiem, kas skar, piemēram, politisko partiju regulēšanu vai jēgpilnu sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā.
Papildus pētījumiem un analītiskiem rakstiem, Iveta ir organizējusi un vadījusi diskusijas (tai skaitā ar netradicionāliem formātiem un par sabiedrībā jūtīgiem jautājumiem), kā arī palīdzējusi veidot interaktīvus vēlētāju izglītošanas rīkus (piemēram, gudrasgalvas.lv un Partiju šķirotavas anketas). Viņa arī ir Latvijā plaši atpazīta sabiedrisko notikumu komentētāja.
Ivetai ir Latvijas Universitātes maģistra grāds tiesību zinātnēs, kā arī papildus starpuniversitāšu diploms Eiropas Savienības tiesībās. Viņa pati ir bijusi vieslektore augstskolās, lasot kursus par publiskajām tiesībām, publiskās pārvaldes tiesībām un tiesību filozofiju. Pirms darba uzsākšanas PROVIDUS 2005.gadā, Iveta strādāja Tieslietu ministrijā.
Svarīgākās atziņas no pētījuma par korupcijas atspoguļošanu Itālijas, Lielbritānijas, Francijas, Ungārijas, Slovākijas, Rumānijas un Latvijas laikrakstos. Lasi
Satversmes tiesas tiesneša Gunāra Kusiņa pieaicinātās personas viedoklis par Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikto „pārdomu periodu” vēlēšanu dienā un dienā pirms vēlēšanām. Lasi
No lekcijas Dirty Deal Teatro un fonda DOTS organizētajā pasākumā “Vairākuma vara” Lasi
Ziņojums tapis kā daļa no plaša mēroga pētniecības projekta “ANTICORRP”. Lasi
Šis ziņojums (Latvian Human Assisted Content Analysis (HACA)) papildina galvenos rezultātus no salīdzinošā pētījuma par korupcijas atspoguļojumu medijos septiņās Eiropas Savienības valstīs - Francijā, Ungārijā, Itālijā, Latvijā, Rumānijā, Slovākijā un Lielbritānijā. Lasi
Kādēļ Latvijas iedzīvotāji augsti vērtē valsts pakalpojumu kvalitāti, bet neuzticas valsts pārvaldei? Par ko liecina šī pretruna? Lasi
Pārdomas, kuras daļēji iedvesmoja 31.marta diskusija “Kas apdraud Eiropu? Drošības izaicinājumi Latvijai un Eiropai" Lasi
Izrādās - ja vēlamies, lai cilvēki rīkojas savās un sabiedrības interesēs, ne vienmēr ir jāievieš jauni likumi, sodi vai finansiāli pamudinājumi. Var pietikt ar bikstīšanu! Lasi
Iedomājieties valsti, kur tikai katrs simtais iedzīvotājs nav apmierināts ar savu dzīvi, savukārt trīs ceturtdaļas šīs valsts iedzīvotāju socioloģiskajās aptaujās apgalvo, ka ar dzīvi ir ĻOTI apmierināti! Lasi
Ja rūpīgi pārdomā konstitūcijas izveides procesu un savlaicīgi nodrošina tam pietiekamu politisko atbalstu, arī rezultāts var būt iedvesmojošāks par to, kas (ne)izdevās Islandē. Lasi
Pētījums par deputātu izpratni par līdzdalību, kā arī izmantotajiem iekļaujošajiem un izslēdzošajiem izteikumiem attiecībā uz iedzīvotāju grupām, kurām ir priviliģētas tiesības lemt par Latvijas nākotni. Lasi
Šo rokasgrāmatu ir izveidojusi Sabiedrība par atklātību - Delna, lai palīdzētu nevalstiskajām organizācijām uzlabot lobēšanas vidi savās valstīs, starptautiskās institūcijās vai pat globāli. Lasi
Reformas, ko deviņdesmitajos gados īstenoja Zviedrijas skolās, pierādīja, ka izglītības sistēmas reformēšanas jomā brīnumnūjiņu nav — lielāka konkurence ne vienmēr nodrošina augstāku izglītības kvalitāti. Lasi
Izvērsts pārdomu raksts Kultūras Akadēmijas konferencei. Lasi
Singapūra pierāda, ka gudra politiskā elite spēj izveidot spēcīgu un saliedētu nāciju pat tad, ja valstij tās rašanās brīdī “iedalītās kārtis” ir īpaši nelāgas. Lasi
Pilsoņu kolektīvo petīciju regulējums un prakse ir viena no jomām, kur Latvijas iedzīvotājiem - salīdzinot ar ES līmeņa instrumentu - ir pamats būt lepniem. Lasi
Bloga ieraksts par stratēģiskā redzējuma trūkumu un iespējām Latvijas politikā Lasi
3) Pirms 2014.gada oktobra Saeimas vēlēšanām Sabiedrība par atklātību DELNA un domnīca PROVIDUS izveidoja jaunu 10 punktu programmu labākai un godīgākai Latvijai. Kā pirmais plāna punkts tika piedāvāts „plašāka informācijas pieejamība un lēmumu atklātība ”. Lasi
Šīs pārdomas iedvesmoja šobrīd Saeimā uz otro lasījumu gaidošais likumprojekts, kur piedāvāts paaugstināt partijām obligāto biedru skaitu līdz 500 un aizliegt dalību vēlēšanās tām partijām, kas reģistrētas pēdējā gadā līdz vēlēšanām. Lasi
Latvijas prezidentam svarīgās īpašības un atklātā balsojuma nozīme. Lasi
Pētījums par to, cik veiksmīgi valsts amatpersonas un pilsoņi iesaistījušies un vērtē savu līdzdalību ES līmeņa lēmumu pieņemšanā. Lasi
Vai jebkurš var būt trauksmes cēlējs, kur meklēt palīdzību ziņošanas gadījumā un kā pasargāt sevi no atriebības? Lasi
Kur, kur Latvija nākamgad prezidēs?! Pareizā atbilde: Eiropas Savienības Padomē. Un, nē, tas nav tas pats, kas vadīt Eiropas Savienību! Lasi
Prezidentūra var būt fantastiska iespēja Latvijai pārvarēt nepamatotu nevarības refleksu: noticēt, ka mūsu vajadzības Eiropas Savienībā tiek ņemtas vērā un mūsu balss - dzirdama. Lasi
190 000 apmeklētāju, 20 000 uzdotu jautājumu, liela to daļa – atbildēta. Tāda ir vēlētāju un politiķu komunikācijas platformas GudrasGalvas.lv bilance. Lasi