Nav jāpiesienās "par katru cenu".
Nevajag pārjūtīgi uztvert vārdu "slogs". Jūs taču neizslēgtu principu, ka līdz ar bērna ienākšanu ģimenē mainās lietu kārtība, gribot negribot, mainās iespējas regulēt darbu, karjeru, intereses. Un tas nav slikts/labs fāzēs.
Vai sieviete nevar būt tas, kas viņa vēlās būt un nebūt tas, ko viņa nevēlās?
Es esmu "esošs". Es eksistēju un apzinos sevi, un ir cilvēki un ir sabiedrība kā termins. Dieva gan nav,
Pirms sākas hajs, vai tomēr nebūtu korekti atveidot ārzemju personvārdus un oriģinālu likt iekavās (Nine Deuce)?
Jā, to politoloģiju, kur Kārlis Ulmanis ir supermens Latvijā nemāca, to pareizo, emocionālo, patriotisko politoloģiju nemāca.
Kā var apmācīt nedzimušos bērnus? Un Jums dzīvnieki (cilvēki ir dzīvnieki) ir kategoriju zemāk par cilvēku embrijiem? Ok, bet kādēļ tad tā? Un ļaujiet minēt, mirstošu, sāpes cietošu cilvēku eitanāzija, protams, arī ir nepieņemama. Ziniet, ko, nē, daudz jomās mēs dabu esam uzvarējuši, un tajās jomās, kas mums piedāvā nebūt dabas likumu vergiem, tā mums piedāvā izvēlēties kvalitatīvu dzīvi, kas ir daudz būtiskāks fundaments, jo tā ir vienīgā, šis cilvēka laiks ir arī pilnīgi viss, kas mums ir.
Es teiktu, ka garīgās veselības augstākais punkts ir individuāla laime, neatkarīgi no seksuālās dziņas.
"homoseksuāli cilvēki var arī tagad dzīvot kopā un mīlēt viens otru, darīt ko vēlas, bet stāties laulībā nevar, tādējādi iegūstot reālas pāru tiesības utt. Tad sanāk, ka geju tiesības precēties Jūs atbalstāt, bet heteroseksuāliem cilvēkiem laulība ir nevajadzīga institūcija?" Jā, tieši par to ir runa - ja nu viendzimuma pāriem ir svarīgi būt reģistrētiem dieva, vai valsts priekšā, šādai opcijai ir jāpastāv, tāpat kā adopcijai. Bet tas neizslēdz ideju, ka cilvēki, kuri nav praktizējoši kristieši precās baznīcās, jo tā smukāk un tā pieņemts. Izvēles iespēja ir atslēgvārdi - gribu laulāties - daru, negribu bērnus - nav bērnu. Tas ir tieši tik vienkārši.