Image011
Dace Akule

Comments
  • Par AirBaltic 17 Author:Providus

    Comment:Dace Akule

    Inese Priedīte, šis ir blogs, nevis PROVIDUS analīze. Blogs no analīzes atšķiras ar to, ka tas ir personisks, brīvprātīgais darbs - manas iekšējās balss izpausme, kuru aicinu cienīt, tāpat kā es cienu Jūsu viedokļus, lai arī mūsu uzskati atšķiras.

  • Par AirBaltic 17 Author:Providus

    Comment:Dace Akule

    Paldies Inese Priedīte par komentāriem - acīmredzami neesmu kādu gadu ar Ryanair lidojusi! Par lidojumu atcelšanu un biežo lidojumu laiku maiņu AirBaltic - tas tiešām ir viens no būtiskiem kritiskajiem punktiem, par ko es arī neesmu sajūsmā un nesaprotu, kas pamato šādu haosu. Ja jau AirBaltic ir atzīta kā viena no labākajām lidsabiedrībām precizitātes ziņā, tad kā tas iet kopā ar biežo lidojumu laiku maiņu un atcelšanu? Varbūt tā arī AirBaltic tika pie šī statusa, jo par katru (dažkārt par 5 minūšu izmaiņām) pasažieris saņem informāciju, kas - ņemot vērā laiku, kas jāiegulda ceļojumos (no/ uz lidostas, laiks lidostā, u.c.) - ir tiešām nedaudz smieklīga perfekcijas izpausme. Kad runa ir par lielākām laika nobīdēm, jo mainīts lidaparāts (tāpēc lidojums ir īsāks vai ilgāks), vai arī lidojuma atcelšanu, protams, ka informācija nepieciešama, bet arī tajos gadījumos man trūkst AirBaltic komunikācija - kāpēc? Piemēram, Ziemassvētkos man nākas braukt uz citām ES valstīm, lai varētu būt kopā ar savu ģimeni, un, ja šajā aktīvajā ceļojumu laikā AirBaltic atceļ lidojumu, es nesaprotu, kāpēc. Protams, man par to pašu cenu tiek piedāvāts cits lidojums (tajā pat dienā un dažkārt ar nelielu laika atšķirību no oriģināli ieplānotā ceļojuma), tomēr jautājumi paliek. Ja man būtu pilnīgāka informācija, būtu vieglāk "norīt" neērtības, kas dažkārt šādā veidā rodas. Palieku pie tā, ka atbalstu AirBaltic, lai arī uzlabojamas lietas ir, un, protams, es cienu citu pasažieru viedokļus, t.sk. ieteikumu "turēties pa gabalu" no AirBaltic.

  • Par AirBaltic 17 Author:Providus

    Comment:Dace Akule

    Paldies par komentāriem, īpaši tiem, kuri neslēpjas aiz anonimitātes un runā par lietu, nevis uzbrūk ar personiskiem apvainojumiem. Lai veicinātu kvalitatīvu diskusiju, tomēr atbildēšu uz argumentiem no personas "ZZZZZZ". 1) Jā, kā jau es rakstīju - AirBaltic ierāda vietu (neļaujot to izvēlēties), bet, ja cilvēkam ir svarīgi tiešām sēdēt noteiktā vietā (pie loga, pie ejas, pa vidu, kopā ar ģimeni, u.c.), tad ir iespēja to noorganizēt, par to arī samaksājot. Man ne darba komandējumos, ne privātajos lidojumos ekonomiskajā klasē tas nav svarīgi. Lidoju tur, kur kompānija mani nosēdina. Atšķirībā no Ryanair, AirBaltic katram ir sava ierādītā vieta, nevis jāmeklē brīva vieta, kā autobusā. Tas ir mans arguments par to, ka AirBaltic rūpējas par svarīgajām lietām (ierāda vietu) un ļauj īpašas vajadzības (specifiskas vietas vēlme) risināt, par to papildus samaksājot. Ja tas nav svarīgi, sēdēšana ierādītajā vietā ir bezmaksas. 2) Jā, 2 bagāžu pieeja ir jauna, bet arī ar 1 rokas bagāžas pieeju man ar AirBaltic nekad nav bijusi saruna par to, ka mana rokas soma papildus nelielajam komandējuma koferim ir nepieļaujama. Tagad, ar jauno pieeju, tas ir vēl viens pozitīvs signāls. Ja agrāk bija oficiālā politika, kas patiesībā tika ignorēta (jo AirBaltic nelika spiest rokassomu koferī, lai tikai būtu 1 bagāžas vienība salonā), tad tagad šī pieeja daudz mazāk konfliktē ar realitāti. Nav noslēpums, ka viena no problēmām pārvaldībā (institūcijās un privātajā sektorā) ir politikas, kas ir tikai uz papīra, bet netiek ieviestas - šis AirBaltic piemērs labo agrāko praksi, ka pieeja bija uz papīra, ne realitātē.

  • Par vēlētāju aktivitāti 6 Author:Dace Akule

    Comment:Dace Akule

    Piekrītu komentāriem, ka ne jau šis ir vienīgais iemesls, kāpēc kritusies vēlētāju aktivitāte, lai arī samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, ir neliels. Protams, ka ziņas par balsu uzpirkšanu un cilvēkiem, kuri balso alkohola reibumā/ priecīgi par nopelnīto, ko 'iegulda' alkoholā, rosina skumjas pārdomas par to, cik tālu esam izauguši. Cīnījāmies par brīvību un izvēles tiesībām, bet, acīmredzot, vīlušies valstī un savā spējā dzīvot brīvībā, par ko cīnījāmies, labāk savu balsi nodzeram...

  • Mini-recenzijas Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmām 8 Author:Iveta Kažoka

    Comment:Dace Akule

    Saskaņas programmā iekļautais "ES līmenī izveidot cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas principu ievērošanas monitoringa mehānismus visās ES dalībvalstīs" izklausās pēc Eiropas Komisijas jau šī gada martā piedāvātā mehānisma, ko pieprasīja Dānija, Nīderlande, Somija un Vācija, un par ko aprīlī diskusijas notika arī Rīgā. http://politika.lv/article_files/2582/original/Invitation_April_22.pdf?1397497799

  • VIDEO: Kā vērtēt Latvijas dalības Eiropas Savienībā desmitgadi? 3 Author:Providus

    Comment:Dace Akule

    Paldies par vērtējumu un komentāriem! Uzsvēršu, ka apkopojuma mērķis nav skatīties tikai uz pārmaiņām (vai to trūkumu) jomās, kas tieši saistītas ar Latvijas dalību ES, bet gan mudināt vērtēt Latvijā notikušo vai paveikto 10 gadu griezumā.

  • Par būtisko 11 Author:Dace Akule

    Comment:Dace Akule

    Bet šie darbi NETIEK darīti!

  • Par būtisko 11 Author:Dace Akule

    Comment:Dace Akule

    Tāpēc, ka darbiem ir jābūt tad, kad skaidri zināms - nevis uz sajūtu vai politiskās retorikas, bet pētījumu bāzes - kur ir būtiska problēma, kādi varētu būt tās risinājumi, un kāda varētu būt ieviesto risinājumu ietekme ne tikai konkrētās problēmas risināšanā, bet arī uz citiem sektoriem vai jomām. Ja nav pētījumu par risināmajām problēmām vai iezīmētiem mērķiem, lai panāktu sabiedrības attīstību un labklājību, un priekšlikumu ietekmes novērtējums ir formāls, mēs pieņemam lēmumus un investējam darbos, kuri nes tādus rezultātus, kas patiesībā problēmu nerisina vai rada jaunas problēmas citās jomās. Tas, savukārt, nozīmē, ka mēs izšķērdējam ne tikai mūsu resursus darot nepārdomātus darbus, bet arī esam spiesti dzēst vēl lielāku ugunsgrēku vēl plašākās jomās, jo pieņēmām lēmumus nepārdomāti. Piemēri šādām lietām nav tālu jāmeklē - gan nepārdomātās reformas demogrāfijas, izglītības un veselības jomās, kurās trūkst uz kvalitatīviem pētījumiem balstītas zināšanas par virzieniem, kurp iet, un tā rezultātā notiek grābstīšanās dažādos virzienos, atkarībā no politiskā uzstādījuma un “čuju” (sajūtām) par to, ko vajadzētu darīt. Tad gribam atbalstīt dzimstību un dodam milzīgas māmiņu algas, tad secinām, ka bez noteiktiem griestiem (summām un laika, kad tās pieejamas) rodas citas problēmas – vecāku izstumšana no darba tirgus, jo viņi tiek motivēti pārāk ilgi palikt mājās vai rodas ģimenes, kuras izvēlas dzīvot uz bērnu pabalstiem. Tad gribam veidot sociālā atbalsta spilvenu, lai palīdzētu mazturīgajiem, bet tad secinām, ka tā pie pabalstiem tiek arī cilvēki, kuru īpašumā ir ekskluzīvi īpašumi un automašīnas. Tad gribam atbalstīt izglītību un dodam līdzekļus valsts augstskolām, tad secinām, ka tā esam izveidojuši pārāk daudz studiju programmu ar līdzīgu piedāvājumu uz tāda studējošo skaita, ka esam izdzēsuši normālas konkurences apstākļus, un mūsu izglītības sistēmā ražojam tādas zināšanas, kuras nav konkurētspējīgas Latvijā un pasaulē. Tad gribam investēt dārgās iekārtās un slimnīcu būvniecībā reģionos, tad secinām, ka veselības aprūpes pakalpojumus nevarēsim nodrošināt tādā apjomā visā Latvijā, un iekārtas netiek izmantotas, jo slimnīcas stāv pustukšas. Tad gribam samazināt birokrātijas slogu un veicinām e-pakalpojumus, e-parakstu un elektronisko ID karšu izmantošanu, tad secinām, ka cilvēkiem faktiski atņemam parlamenta vēlēšanu tiesības (jo viņiem vairs nav pases, kurā varētu iespiest zīmogu par piedalīšanos vēlēšanās, kas tad ļauj kontrolēt, ka cilvēks nenobalso vairāk kārt), un tāpēc tagad jāprasa vai nu nodokļu maksātāju nauda, lai šo brāķi labotu vai arī jāprasa pašiem 17 tūkstošiem cilvēku samaksāt valsts nodevu un iegūt pasi, lai arī viņi ID karti izvēlējās ekonomisku iemeslu dēļ (piedāvātās iespējas par zemāku cenu nekā pase), nezinot par savas rīcības sekām un tāpēc, ka valsts atļāva izvēlēties vienu no diviem dokumentiem.

  • Kādēļ Islandes konstitūcijas melnraksta preambula iedvesmo, bet Latvijas - pagaidām nē? 28 Author:Iveta Kažoka

    Comment:Dace Akule

    Paldies par vērtīgo un kolorīto lasāmvielu! Piedāvāju konstitūcijas preambulas diskusijas rīkot arī sabiedriskās diskusijas portālā Mūsu valsts! Tas gan prasītu spēju juridisko tekstu pārformulēt mērķu un vērtību formulējumos (līdzīgi kā Islandes piemērā), lai dotu iespēju Latvijai piederīgajiem (vienalga, kur, ja vien ir pieeja internetam) izteikt savus vērtējumus (balsot par/ pret), diskutēt par konkrētām idejām, kā arī nākt klajā ar citiem priekšlikumiem, kā darīt labāk.

  • Izrādās, Latvijā ir tikai pāris inteliģences pārstāvju-sieviešu 14 Author:Linda Curika

    Comment:Dace Akule

    Dzimumu līdztiesības diskusijās, manuprāt, vienmēr jācenšas atcerēties to, ko tik daudzkārt savas vizītes laikā atkārtoja Dalailama - ka mēs visi esam cilvēki. Protams, ir svarīgi neaizmirst par dzimumu līdztiesības principiem (lasi - lai pasākumu runātājos, auditorijā, darbavietā, utt.), lai nebūtu tendence izvēlēties par labu vienam dzimumam, otru diskriminējot. Taču nevaram arī krist otrā galējībā - izvēlēties par labu kādam cilvēkam primāri dzimuma dēļ. Izvēlē pirmajā vietā jābūt kvalifikācijai, bet komplektējot komandas, jāpieliek pūles, lai kvalificēto pulkā nebūtu nepamatota kāda dzimuma dominance. Dalailamas tikšanās, kurā piedalījos arī es, dod materiālu pārdomām, vai organizatori centās domāt šādās kategorijās, un vai gala rezultāts (2 sievietes 13 cilvēku vidū) ir bijis vadīts vai nejaušs - varbūt organizatoru aicinātās inteliģences pārstāves - sievietes nevarēja piedalīties (saprotu, ka aicināto vidū bija Vaira Vīķe-Freiberga), bet varbūt dalībnieku kopumu ietekmēja arī 'savējo' saaicināšana pēdējā mirklī. Te es domāju esošo/bijušo Rīgas Laika komandas bloku, kuram (pēc LU rektora Auziņa un arhibīskapa Vanaga) katram individuāli tika dots vārds pirms tam, kad pie iespējas varēja tikt 'citi' (es, Tieslietu ministrs, Indiešu kopienas pārstāvis). Radās nelāga nevienlīdzības sajūta (ka daži ir svarīgāki par citiem), un tāpēc dažiem tiek dots vārds individuāli (tātad, viņi acīmredzot būtu spējīgāki uzdot kādu gudru jautājumu vai inteliģentāk izpaust savas pārdomas pēc Dalailamas teiktā), kamēr pārējo smadzeņu kapacitāte (organizatoru vai pasākuma vadītāja acīm) tiek novērtēta zemāk, tātad, viņi nav pelnījuši individuālu iespēju aktīvi piedalīties (lasi - izņemot tos, kas rāvās pie vārda, kad tika dota iespēja 'citiem' ielūgtajiem). Lielisks materiāls pārdomām katram pasākumu rīkotājam, arī mums - par to, kā vērtējam cilvēkus t.sk. dzimumu, vecumu u.c. perspektīvās.