Raksts

Enerģētika partiju priekšvēlēšanu programmās


Datums:
13. septembris, 2011


Partiju programmas pirms 11.Saeimas vēlēšanām vērtē enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Vienotība

Pirms gada Vienotība programmā bija iekļāvusi un iztirzājusi enerģētikas jautājumus par visiem pieciem prioritārajiem jeb vērtēšanas virzieniem. Šogad īso programmu rotā vien teikums “rūpēties par Latvijas enerģētiskās neatkarības nostiprināšanu, veicinot vietējo resursu izmantošanu”. Ar to, iespējams, pietiek, lai zinātājs saprastu, kādu lērumu nozīmīgu jautājumu (un, cerams, arī atbilžu) slēpj šī īsā frāze. Vienotības izvērstā programma Latvijas cilvēkiem un valstij enerģijas un enerģētikas tematam velta jau četrus teikumus, kas daļēji atšifrē partijas redzējumu un sakrīt ar vairākiem prioritārajiem jautājumiem, atzīmējot zaļās (jeb atjaunojamās) enerģijas lomu un potenciāli pozitīvo sociāli ekonomisko ietekmi, nacionālās drošības kontekstu, kur galvenais riska faktors ir atkarība no viena enerģijas piegādātāja un no fosilo energoresursu importa.

Atšķirībā no 2010. gada programmas, tās jaunākā versija nepiemin energoefektivitāti un enerģijas tirgu, iespējams, uzskatot, ka šie jautājumi nav līdzvērtīgi aktuāli programmā iekļautajiem. Arī atjaunojamo energoresursu (AER) tematika netiek izvērsta un nesasniedz tādu iztirzājuma detalizētību kā pirms gada. Interesanti, ka jaunajā programmā vairs neparādās atomelektrostacijas būvniecība Baltijas valstīs un starpsavienojumu loma valsts drošības uzlabošanā.

Zatlera reformu partija

ZRP, ieturot līniju un publiskojot nodomus, kas nav formulēti konkrēti, enerģētikas tematiku piemin vien īsā frāzē, solot, ka, nonākot pie varas, ZRP īpašu uzmanību veltīs ES enerģētikas un transporta politikai. Salīdzinot ar vairākām citām partijām, kuru programmās enerģētika nav pieminēta vispār, šis izskatās daudz, lai arī nodomu nekonkrētais saturs atstāj daudz vietas spekulācijām.

Šlesera reformu partija LPP/LC

Mūžīgi mainīgā politiskā domubiedru grupa, kuru dažādos laikos un ar dažādiem nosaukumiem vadījis Ainārs Šlesers, šoruden acīmredzami koncentrējas uz citām prioritātēm, jo enerģētiku īsajā programmā neuzskata par pieminēšanas vērtu. Enerģētikas tematika nav attīstīta arī kādā citā publiski pieejamā programmatiskā dokumentā, kas mazliet atšķiras no pērnā gada pieredzes, kad ap Šleseru pulcējušies domubiedri publiskajā telpā pauda domas par energoefektivitāti, atjaunojamajiem energoresursiem un enerģijas tirgu, īpaši asi formulējot savu nostāju pret tirgus liberalizāciju un par atbalstu dabasgāzei.

Saskaņas centrs

Saskaņas centrs, kurš pirms gada uzstājās ar izvērstu ekonomiskās attīstības programmu, šogad aktuālajiem jautājumiem pieticīgi atvēl vien 4000 zīmes, kurās enerģētiku nepiemin vispār. Ja pieņemam, ka ir spēkā tie paši uzstādījumi, kas pirms gada, tad Saskaņas centrs joprojām nebilst ne vārda par enerģijas tirgus liberalizāciju un nesaista enerģētiku ar nacionālo drošību.

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK

4000 zīmju programmā VL!-TB/LNNK enerģētiku nepiemin, toties šo iztrūkumu ar uzviju kompensē izvērstajā programmā. Apvienība nav mainījusi pirms gada formulētos uzstādījumus par enerģētiku un vienīgā no partijām un politiskajām apvienībām izvērsti formulējusi mērķus un skaidrojusi ceļus, kā tos sasniegt, kā arī rūpīgi integrējusi enerģētiku citos tematiskajos virzienos, saistot to ar vidi, izglītību, nodokļu sistēmu, kultūru un ārpolitiku. Nacionālā apvienība sašķidrinātās gāzes terminālim kā energoresursu piegādes dažādošanas risinājuma jēgu redz tikai tad, ja notiek gāzes tīklu nodalīšana un nacionalizācija. Šis politiskais spēks enerģētiku nepārprotami saista ar nacionālo drošību: ilgtspējīgas un videi draudzīgas energoresursu piegādes, kā arī starpsavienojumu attīstīšana ar citām ES valstīm spēs uzlabot Latvijas enerģētisko drošību un mazināt enerģētisko atkarību no Krievijas.

VL!-TB/LNNK ir vienīgā partija, kas lieto jēdzienu „zaļā ekonomika”, kas ir īpaši populārs Skandināvijas valstīs. Aicinājums koksnes atlikumus izmantot enerģētikā sakrīt ar drošību uzlabojošu stratēģiju veicināt pašnodrošinājumu un attīstīt izkliedēto enerģijas ražošanu. Tāpat partija izvērstajā programmā definē, ka izglītībai ir īpaša loma ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu, energoefektivitāti būvniecībā, kā arī enerģētikas pakalpojumu sniegšanu saistītajās nozarēs. Energoefektivitātes pasākumi neiet secen arī valodas un kultūras sadaļai izvērstajā programmā — tieši kultūras un muzeju ēku energoefektivitātes uzlabošana palīdzēs šīm tradicionāli vāji finansētajām iestādēm izdzīvot un attīstīties. Kopš 2010. gada septembra nemainīga palikusi partijas apņemšanās turpmāko desmit gadu laikā ietaupīt 50TWh elektroenerģijas, kas gan var izrādīties nesasniedzams mērķis, ņemot vērā, ka šobrīd Latvija gadā patērē aptuveni 7TWh, bet VL!-TB/LNNK mērķa sasniegšanai turpmākos 10 gadus ik gadu jāietaupa vidēji 5TWh.

Zaļo un zemnieku savienība

4000 zīmju programmā ZZS īpaši neizceļ enerģētiku, tomēr šī joma tiek skarta, iekļaujot to vides jautājumu tematikā. Galvenais un nepārprotamais uzstādījums ir kodolenerģijas noliegums, kas saglabājies kopš iepriekšējām vēlēšanām. Īsi formulētais atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem, samazinot šī resursu veidam nodokļus, skan labi un optimistiski, tomēr praksē, visticamāk, tiks celtas samazinātās likmes, kas tiks pielīdzinātas citiem resursu veidiem, nepieļaujot labākus nosacījumus fosilajiem energoresursiem. Īpaši labvēlīgu nosacījumu atcelšana fosilajiem energoresursiem noteikti ir viens no veidiem, kā spēles noteikumus enerģētikā padarīt vienādus visiem dalībniekiem. Salīdzinot ar programmu pirms gada, šoreiz ZZS vispār nerunā par enerģijas tirgu un vairs nepiemin regulatora lomu tirgū. Līdzīgi kā citas partijas, arī ZZS ir skopi un nemin konkrētus mērķus un orientējošus skaitļus.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!