Foto: ariannemccarthy
Netīrie Rietumi un izvirtušās Ziemeļvalstis uzspiež tīrajiem, tradicionālajiem latviešiem savu pretīgo dzimumu ideoloģiju, kuras pamatā ir .... homoseksuālisma propaganda.
Šis nav gluži jauns diskurss, patiesībā, Latvijā tas ir viens no ejošākajiem – pasaki, ka ideju X atbalsta Mozaīka un es tev garantēju, ka to noraks. Tā ir arī lieliska stratēģija, kā diskreditēt idejas, kurām ir attāls vai nekāds sakars ar sarunu par iecietību pret homoseksuāliem cilvēkiem.
Šo stratēģiju filigrāni izmanto tie 36 Saeimas deputāti, kas ir sašutumā vērsušies pie Izglītības un zinātnes ministra, Labklājības ministres, Veselības ministres un Tiesībsarga. Ja vēstules adresāti visdrīzāk saprot, par ko patiesībā ir runa, tad sabiedrības acīs 11. Saeimas deputāti I.Rībena, J.Kursīte, R.Dzintars, V.Poriņa, G.Igaunis, I.Vanaga, G.Bilsēns, V.Reskājs, Ņ.Ņikiforovs, A.Jakimovs, J.Vucāns, I.Čaklais, G.Bērziņš, I.Laizāne, J.Dombrava, I.Parādnieks, I.Latkovskis, K.Krēsliņš, R.Naudiņš, D.Stalts, Dz.Kudums, E.Siliņa, G.Rusiņš, V.Valainis, Dz.Rasnačs, K.Seržants, I.Jurševska, I.Grigule, A.Buiķis, I.Bišofa, I.Pimenovs, I.Līdaka, J.Lāčplēsis, J.Dūklavs, R.Eigims, J.Ozoliņš kļūst par tradīciju, šķīstības un pareizā dzīvesveida nesējiem. Jo sabiedrībai patīk, ja deputāti iestājas par tradicionālām, morāli augstvērtīgām idejām, kuras paši gan ikdienā ne vienmēr spēj īstenot.
Mana kolēģe Iveta Kažoka jau par šo vēstuli ir rakstījusi, tādēļ neiedziļināšos tās saturā, bet nedaudz parunāšu par to, kādēļ dzimumu līdztiesība ir nozīmīga ne tikai homoseksuāļiem un ‘radikālām feministēm’ (citāts no iepriekšminētās vēstules), bet arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Turklāt, es vēlos uzsvērt, ka dzimumu līdztiesība ir aktuāla problēma Latvijā un tas, ka mums ir bijusi prezidente un ir Saeimas spīkere – sieviete, nenozīmē, ka viss ir kārtībā.
Ir jāuzsāk kvalitatīva diskusija par vīriešu emocionālo veselību. Latvijā vīrieši ir stipri, viņi neraud, tomēr pēc 30 gadu vecuma daudzi izdara pašnāvību[ 1 ]. Pašnāvību lielais risks ir saistīts ar to, ka daudzi vīrieši nav emocionāli sagatavoti stāties pretim problēmām, runāt par tām un risināt tās. Tādēļ daudz esam dzirdējuši par gadījumiem, kad ģimenei par lielu pārsteigumu veiksmīgais uzņēmējs – ģimenes galva izdara pašnāvību, jo ir zaudējis biznesu, bet ģimenes locekļiem nav neko stāstījis par to, kādas viņa dzīvē ir problēmas. Kāpēc vīrieši baidās būt ‘neveiksminieki’ un nespēj ar to tikt galā, izvēloties aiziet no dzīves, izdarot pašnāvību, nodzeroties vai nododoties citām atkarībām? Kāpēc mūsu uzskatā ‘veiksminieks’ nevar būt vīrietis, kurš pēc darba zaudēšanas paliek kopā ar bērniem, kamēr sieva pelna ģimenei iztiku?
Vīrietis var būt tieši tikpat labs tēvs kā sieviete. Man kā mātei ir nedaudz grūti šajā jautājumā piekāpties, jo sabiedrība man ir iemācījusi, ka tēvi nespēj tikpat labi kā mātes reaģēt uz bērna, jo īpaši zīdaiņa vajadzībām. Jā, tieši tā – sabiedrība ir tā, kas mums iemāca, kurš vecāks bērnam zīdaiņa un mazuļa vecumā ir emocionāli tuvāks, nevis bioloģija[ 2 ][ 3 ]. Pēdējā laikā esmu redzējusi vairākus antropoloģiskus pētījumus, kas liecina – ir sabiedrības, kurās pienākumi tiek sadalīti vienlīdzīgi (pat tiktāl, ka tēvi bērniem, kad mammas nav klāt, dod zīst savu krūti, kas patiesībā ne ar ko neatšķiras no knupīša) un tēvs spēj parūpēties un saprast zīdaiņa vajadzības tieši tādā pat mērā, kā māte[ 4 ]. Tieši tādēļ ir jādomā par to, kā paplašināt tēva bērna kopšanas atvaļinājumu no 10 dienām uz maksimāli ilgāku laiku. Tēviem ir jādod plašākas iespējas iesaistīties bērna emocionālajā attīstībā.
Ir jāuzsāk kvalitatīva diskusija par vīriešu fizisko veselību. Vīrieši iet pie ārsta tikai tad, ja problēmas ir lielas un nenovēršamas – viņi nerūpējas par savu veselību. Latvijā daudz tiek runāts par vēža profilaksi, pievēršoties prostatas vēzim vai dzemdes kakla vēzim, kas nogalina daudz, daudz mazāk cilvēku, nekā sirds išēmiskās slimības[ 5 ]. Ir saprotams – pret šiem vēžiem ir daudz vieglāk cīnīties, nekā pret sirds slimībām, kas rodas no neveselīga dzīvesveida – alkohola, smēķēšanas, mazkustīga dzīvesveida, taukainiem ēdieniem, u.t.t. Un tagad padomājiet par to, kas Latvijā skaitās ‘īsts vīriešu ēdiens’ un kā tas varētu būt saistīts ar sirds slimībām. Protams, šeit es nevēlos novērst uzmanību no cita aspekta, kas ietekmē vīriešu veselību Latvijā – medicīnas aprūpe ir tik dārga, ka cilvēki to vienkārši nevar atļauties. Un tas ir jautājums par to, kā valsts katru dienu zaudē nodokļu maksātājus, ietaupot uz veselības aprūpes rēķina.
_(per_100_000_inhabitants_aged_less_than_65).png&filetimestamp=20120112111824){kind=link}
Ir plaši jārunā par pienākumu sadalījumu ģimenē. Vēl joprojām pētījumi liecina, ka sievietes uzņemas lielāko daļu mājas darbu. Tas rezultējas situācijā, ka sievietei ir divas pilnas slodzes darba vietas – tā, par kuru viņa saņem algu un otra, kurā jārūpējas par bērniem un mājas soli. Vīrietis arī pēc bērnu dzimšanas var turpināt koncentrēties karjeras izaugsmei, kamēr sievietēm šis uzdevums kļūst krietni grūtāks – tādēļ, ka pēc darba dienas gaida mājas darbi, kas nogurdina, tādēļ, ka bērni mēdz slimot un tas nozīmē kavēt darbu u.t.t. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ sievietes par vienu un to pašu darbu saņem mazāku samaksu. Ir jāparūpējas, lai mūsu valstī nebūtu tādu ģimeņu, kurās sievietei ir jāuzņemas lielākā daļa mājas soļa vai kurās vīrs tiek apsmiets par to, ka uzņemas ‘sieviešu darbus’. Un tad, ja ģimenē pienākumi netiek sadalīti godīgi, ir skaidrs, kādēļ sievietes nevēlas vairāk kā 1 bērnu – ja viss ir jādara pašai, tad tas ir gan fiziski, gan emocionāli grūts darbs, no kura var izvairīties, vienkārši nedzemdējot.
Dzimumu līdztiesība palīdz cīnīties ar nabadzību. Te es vēlos atgādināt par mācību līdzekli „Pirmsskolas, kurās ir vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm”, kas izraisīja vētru Latvijas sabiedrībā. Tā kā neesmu apsēsta ar homoseksuālu cilvēku attiecībām, man tās nerēgojas visur un nespēju kopā ar 36 deputātiem dalīt sašutumu par šo mācību līdzekli. Tomēr domāju, ka visi man piekritīs – meitenes un zēni var būt tas, kas viņi vēlas būt. Tipiska lieta, kuru dzirdam skolās – meitenēm grūtāk padodas matemātika un eksaktās zinātnes, kamēr puišiem šie priekšmeti padodas labāk. Tam nav nekādu zinātnisku pierādījumu[ 6 ] – vienkārši mēs caur rotaļām, sarunām un ārējo vidi nereti meitenēm iemācām, ka viņām eksaktās zinātnes nepadodas. Tāpat mēs pieņemam, ka zēni ir zēni un viņiem patīk agresīvas spēles un ir pieņemami, ka viņiem ir sliktākas sekmes. Tie ir stereotipi un kuriem mums ir jācīnās, lai katrs bērns spētu realizēt sevi pēc maksimālā potenciāla. Un tad, ja bērni varēs sevi realizēt netraucēti, kas zina, cik pasaulslavenu zinātnieku un zinātnieču Latvija izaudzinās.
Mums ir nopietni jādomā par to, ko nozīmē būt mājsaimniecei vai mājsaimniekam finansiālās drošības ziņā. Tā ir normāla izvēle, ja ģimenē ir bērni, un šajā situācijā parasti mamma ir tā, kura paliek mājās. Tomēr tad, ja ģimene paliek bez apgādnieka vai izjūk, sieviete paliek absolūti neaizsargāta – viņa ir ilgstoši izkritusi no darba tirgus, tāpat viņas pensijas uzkrājums ir pielīdzināms nekādam. Lai cīnītos pret nabadzības risku šajā kontekstā, ir nepieciešama diskusija par labākajiem risinājumiem.
Es saprotu, ka vēlēšanas nāk tuvāk un politiķiem gribas tēlot to, ko sabiedrība no viņiem sagaida. Tomēr man šķiet noziegums pret Latvijas sabiedrību savu politisko mērķu vadībā norakt tādas iniciatīvas kā Dzimumu līdztiesības plāns vai jebkuru diskusiju par dzimumu līdztiesību. 9 no šiem 36 deputātiem ir sievietes, kuras pirms nieka 94 gadiem, ja nebūtu dzimumu līdztiesības un ‘radikālo feministu’, nebūtu ieguvušas iespēju nepiedalīties vēlēšanās, ne sēdēt Parlamentā. Deputāti savukārt uzskata, ka tas ir sieviešu tiesību jautājums, kas viņus neskar. Es ceru, ka vismaz daži no viņiem atradīs laiku, lai izlasītu šo rakstu un saprastu, ka dzimumu līdztiesība skar visu dzimumu cilvēkus.
P.S. Informācijai un argementētas diskusijas veicināšanai bez personiskiem apvainojumiem: raksta autore ir divu meitu mamma, kas dzīvo tradicionālā laulībā, kurā tiek realizēti vienlīdzīgas bērnu audzināšanas principi[ 7 ].