Raksts

Cilvēks centrā, bet kas tam apkārt?


Datums:
28. marts, 2005


Autori

Jānis Brizga


Foto: E. Rudzītis © AFI

Analizējot NAP var secināt, ka tā galvenie mērķi un rīcības virzieni ir vērsti uz ekonomisko izaugsmi un cilvēkkapitāla attīstību, bet dabas kapitāla attīstībai ir otršķirīga loma. Piemēram, neskaidra ir NAP ietekme uz tradicionālās kultūrainavas saglabāšanu, ūdeņu kvalitāti, pārrobežu piesārņojumu un vides veselību.

Nacionālais attīstības plāns (NAP) 2007. – 2013.gadam ir vidēja termiņa stratēģiskās plānošanas dokuments, kurš noteiks Latvijas galvenos attīstības virzienus. Tas ne tikai veicinās ekonomisko izaugsmi un cilvēkkapitāla attīstību, bet var arī veicināt dabas kapitāla attīstību. Lai tā notiktu, ir jāpiepildās virknei priekšnosacījumu, jo pats NAP ir pārāk vispārīgs un deklaratīvs, lai varētu spriest par tā tiešu ietekmi uz vidi.

Lai vērtētu NAP īstenošanas iespējamo būtisko ietekmi uz vidi un laicīgi novērstu vai mazinātu negatīvās ietekmes, RAPLM pieaicinātie vides eksperti J. Brizga un A. Ozola – Matule ir sagatavojuši NAP Stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu (SIVN). SIVN process tika uzsākts 2005.gada oktobrī un bija cieši saistīts ar NAP izstrādes procesu. SIVN ietvaros tika sagatavots Vides pārskats, kas aptver NAP izvirzīto mērķu, rīcības virzienu un uzdevumu īstenošanas ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī priekšlikumus negatīvo ietekmju novēršanai un mazināšanai.

Pašlaik ir sagatavots pirmais Vides pārskata projekts, kas ir nodots sabiedriskajai apspriešanai. Pēc sabiedrības un atbildīgo valsts institūciju komentāru saņemšanas un NAP otrās redakcijas sagatavošanas Vides pārskats tiks atbilstoši pārskatīts, papildināts un tā gala versija tiks iesniegta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai. Tālāk jau ministrija būs atbildīga par to, vai ņemt vērā pārskatā minētos ieteikumus un identificētos draudus, sagatavojot NAP gala versiju.

Būtiskākās ietekmes

Analizējot NAP var secināt, ka tā galvenie mērķi un rīcības virzieni ir vērsti uz ekonomisko izaugsmi un cilvēkkapitāla attīstību, bet dabas kapitāla attīstībai ir otršķirīga loma. Tomēr NAP mērķi un to sasniegšanai noteiktie uzdevumi kopumā nav pretrunā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem, principiem un nacionālo vides politiku, kā arī neapdraud Latvijas starptautisko saistību izpildi vides jomā. NAP arī atbilst Eiropas Savienības un nacionālajiem vides politikas plānošanas dokumentiem un starptautiskajām ANO konvencijām.

NAP vairākos rīcības virzienos par uzdevumu ir izvirzīta dabas un energoresursu efektivitātes veicināšana. Līdz ar to NAP ieviešanas rezultātā palielināsies resursu produktivitāte, kas izteikta kā radītā iekšzemes kopprodukta vērtība pret resursu ieejošās plūsmas daudzumu (IKP/DMI). Latvijā resursu produktivitāte ir ļoti zema – 209 eiro par tonnu, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm – vidēji 1 200 eiro par tonnu. Taču pastāv bažas par tā saucamo atsitiena efektu, kas var piemeklēt Latviju. Tā rezultātā efektivitātes veicināšanas pasākumi var dot pretēju efektu, jo resursu kopējais patēriņš tikai pieaugtu.

Ar atsitiena efektu (rebound effect – angļu val.) apzīmē patēriņa absolūto pieaugumu, kas rodas efektivitātes pieauguma un patēriņa izmaksu samazināšanās rezultātā[1]. Piemēram, energoefektivitātes pasākumi uzņēmumā enerģijas zudumus samazina par 50 procentiem, taču patiesais enerģijas patēriņš tik strauji nesamazinās, jo uzņēmums sāk ražot vairāk. Atšķirību starp 50 procentu potenciālo enerģijas ietaupījumu un patieso samazinājumu enerģijas patēriņā sauc par atsitiena efektu. Šis efekts ir cieši saistīs ar ekonomikas pieprasījuma likumu, kas nosaka, ka, cenām samazinoties, pieprasījums un attiecīgi ražošanas apjomi pieaug. Tas nozīmē, ka NAP, samazinot patēriņa izmaksas, veicina pieprasījumu. Taču atsitiena efektu var ietekmēt ne tikai finanšu izmaksas. Tas var arī būt saistīts ar laika patēriņa vai risku samazināšanos vai komforta pieaugumu. Piemēram, pasākumi, kas palielina degvielas patēriņa efektivitāti vai samazina sastrēgumus un tādējādi samazina nobrauktā kilometra izmaksas, parasti palielina nobraukto kilometru skaitu, t.i., jaunu autoceļu būvniecība, lai atrisinātu sastrēgumu problēmu, tikai šo problēmu vēl vairāk pastiprina, jo cilvēki vēl intensīvāk sāk izmantot privātās automašīnas.

NAP ieviešanas rezultātā ir prognozējama gaisa kvalitātes pasliktināšanās, it īpaši pieaugošās transporta intensitātes un attiecīgi transporta radīto emisiju rezultātā. Tāpat pastiprināsies draudi bioloģiskajai daudzveidībai, īpaši ārpus aizsargājamām dabas teritorijām. Tas pamatā ir saistīts ar paredzamo tradicionālo tautsaimniecības nozaru intensitātes palielināšanos. Taču šo nozaru detalizētāku ietekmi uz vidi ir grūti vērtēt, jo tās NAP ir maz atspoguļotas, piemēram, lauksaimniecība NAP gandrīz pilnībā netiek apskatīta. Vēl ekonomikas konkurences palielināšanās rezultātā ir prognozējama uzņēmumu cīņa par pašizmaksas samazināšanu. Tas var palielināt vides likumdošanas pārkāpumu skaitu.

NAP ieviešanas un uzraudzības sadaļa nerada skaidrību par to, kā tiks identificētas un novērstas ar NAP īstenošanu saistītās nevēlamās ietekmes uz vidi. Savukārt pozitīvi vērtējama nozaru politikas plānošanas dokumentu saskaņošana ar NAP.

Analizējot NAP izvirzītos rīcības virzienus, SIVN izstrādes eksperti prognozē, ka pieaugs sabiedriskā izpratne par vidi, kā arī sabiedriskās aktivitātes vides jomā. Tiks veicināta vides pētniecība un vides infrastruktūras attīstība, kā arī tiks veikta piesārņoto vietu sanācija. Vairākās jomās NAP īstenošanas ietekme uz dabas kapitālu ir neskaidra. Piemēram, neskaidra ir NAP ietekme uz tradicionālās kultūrainavas saglabāšanu, ūdeņu kvalitāti, pārrobežu piesārņojumu un vides veselību. Taču NAP reālā ietekme uz vidi lielā mērā būs atkarīga tieši no plāna praktiskās ieviešanas un detalizētas rīcības programmas.

Ieteikumi

Kā būtiskākie ieteikumi NAP izstrādātājiem minēto problēmu novēršanai būtu jāmin:

  • nodrošināt vides likumdošanas efektīvu ieviešanu un kontroli;
  • paredzēt pasākumus atsitiena efekta prognozēšanai un novēršanai, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un transporta negatīvo ietekmju uz vidi novēršanai un mazināšanai;
  • ieviest piesardzības principu, kas paredz to, ka lēmumu vai tehnoloģiju var apturēt arī tad, ja ir aizdomas par to negatīvo ietekmi uz vidi, bet trūkst zinātnisku pierādījumu;
  • īstenot principu “piesārņotājs maksā”, kas nozīmē, ka tiem, kuri rada slodzi uz dabas kapitālu (rada piesārņojumu), ir jāsedz ar slodzes (piesārņojuma) izvērtēšanu, samazināšanu vai novēršanu saistītās izmaksas;
  • papildināt NAP ieviešanas un uzraudzības plānu, nodrošinot pastāvīgu ietekmju uz vidi novērtēšanu un atgriezenisko saiti ar lēmumu pieņēmējiem.
  • ________________________
    [1] Musters, 1995; Alexander, 1997; Herring, 1998


    Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

    Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!