Logo providus
Print

Paranoja un valdība

Savulaik franču poststrukturālais filozofs Mišels Fuko izteicās, ka valdības mentalitāte bieži vien pēc definīcijas esot paranoīda. Ikvienā politiskajā sistēmā esot elementi, kuri grib taisīt dumpi, kuri apdraud pie varas esošo pozīcijas vai vienkārši grib demonstrēt nepakļaušanos valsts varai. Ja valstvīri par to neuztraucas, tad kaut kas nav ar viņiem kārtībā. Lai arī Fuko idejas bieži vien ir fantastiski brīvdomīgas, tomēr ar varu saistītos jautājumus viņš apskatīja ar pienācīgu intelektuālo ziņkārību un teju vai ģenialitāti.

Tomēr, manuprāt, paranoja var piemeklēt ne tikai valstsvīrus, drošības iestāžu birokrātus un ierēdņus. Mēģinot izprast noteiktu politisko gadījumu virkni var izsaukt paranoju vai vismaz paranoīdas reakcijas no politiskajiem analītiķiem.

Piemēri nav jāmeklē tālu. Vai man tikai liekas, ka padzītā premjera Kalvīša izvirdums par KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova nepiemērotību amatam sakrīt ar KNAB pieprasījumu Tautas partijai atmaksāt vairāk kā miljonu latu nelikumīgi pārsniegto vēlēšanu kampaņu budžeta līdzekļu? Vai tā tiešām ir tikai sakritība, ka Kalvītis sniedz tik agresīvu interviju tieši tagad, kad viņam un viņa partijai nudien nebūtu laiks uzstāties kā morālajam flagmanim, bet censties pamatot, kā viņa vadībā varēja notikt tik Latvijas mērogiem milzīgs vēlēšanu kampaņas regulējuma pārkāpums?

Print