Logo providus
Print

Ķīna dabū viesprofesūru cilvēktiesībās

Šodien Zviedrijas premjerministrs Fredrīks Rainfelds pastāstīja par savu jaunāko plānu. Proti, ka viņš kopā ar ķīniešu valstsvīriem vienojies, ka Zviedrija turpmāk apmaksās vienu pastāvīgu viesprofesūru cilvēktiesībās Pekinas Universitātē. Zviedrija jau apmaksā maģistra programmu cilvēktiesībās topošajiem ķīniešu juristiem.

Kad nolēmu rakstīt par šo tēmu, pie sevis nosmaidīju, ka komentāros būs gaudas un nikna sprauslošana par Rietumu paternālismu: nu, kā tā var – ņemt, sūtīt vienu profesoru un likt viņam mācīt tos ķīniešus cilvēktiesībās! Nu kā tā drīkst?!

Tomēr. Man ārkārtīgi imponē, ka cilvēki ir paškritiski, tomēr nav vajadzības kļūt lielākam ķīnietim nekā ķīniešu paši, aizstāvot ķīniešus pret Rietumu "paternālismu". To es savukārt saucu par paternālismu. Ja ķīnieši saostu kaut vai nelielu dvaku paternālisma šinī zviedru piedāvājumā, tad viņi šādu priekšlikumu pa taisno iemestu papīrgrozā, iepriekš to dzēlīgi nokomentējot nacionālajā ziņu (un propagadas) aģentūrā Xinhua. Nav jau gluži tā, ka jebkura valsts pasaulē varētu sūtīt uz Ķīnu savus viesprofesorus, lai lasītu lekcijas it kā politiski jūtīgā priekšmetā. Mans sestais prāts saka, ka Ķīna redz šo soli kā iespēju pasaulei radīt iespaidu, ka autoritārais režīms ir patiesi ieinteresēts cilvēktiesību jautājuma apspriešanā. Var, protams, minēt, cik lielu lomu gribā uzklausīt Rietumu protestus spēlē Olimpisko spēļu rīkošana. Tomēr, salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem, tas ir milzīgs progress*.

Otrkārt, viesprofesūra ir viens no maniem mīļākajiem attīstības sadarbības instrumentiem, jo tam ir potenciāls radīt pozitīvu attīstību ķīniešu jurisprudencē un veicināt starpkultūru sakarus. Šķiet, ka tieši juristi varētu būt tā topošās elites daļa, kuras izglītošana varētu būt ar vistālredzīgākajām sekām. Profesors ne tikai lasa lekcija un izglīto studentus, bet arī ir dzīvs atgādinājums, ka citās valstīs pastāv radikāli atšķirīga valsts un pilsoņu attiecību kārtība. Profesors noteikti kontaktēsies ar saviem jaunajiem kolēģiem, ķīniešu jurisprudences profesoriem. Intelektuālā apmaiņa un diskusijas var stimulēt zinātniskas refleksijas abās pusēs. Tas nozīmē, ka arī zviedru akadēmiskās aprindas var gūt jaunus un nepastarpinātus iespaidus par Ķīnas attīstību, cilvēktiesību stāvokli un kultūru, tādējādi mazinot aizspriedumus vai nepamatotas ilūzijas.

PIEZĪMES

*Bijušais premjers Jērans Pēršons savos memuāros "Min väg, mina val" rakstīja, kā viņš ciemojoties Ķīnā mēģināja runāt par šo tēmu pieņemšanā ar toreizējo līderi Lī Penu. Tomēr ķīniešu premjers viņam efektīvi „aizbāza muti”, piedraudot pārtraukt valsts vizītes pieņemšanu, kas būtu bijusi grandioza diplomātiskā izgāšanās. Pēršons samierinājās ar likteni un iedeva Lī sarakstu ar cilvēkiem, kurus Ķīna bija ieslodzījusi par politiskām aktivitātēm, lūdzot viņam izskatīt šo cietumnieku lietas.

Print