Logo providus
Print

Vienotības nodevība

Patiesi, patiesi, Vienotība, izdari ļaudīm tīkamu darbiņu un kārtējo reizi nomuļļā sabiedrībai svarīgas amatpersonas ievēlēšanas procesu!

Patiesi, patiesi, parādi savas – koalīcijas „vadītājas” – spējas un varu, lai (ne)nodrošinātu atklātu un godīgu tiesībsarga izraudzīšanos un ievēlēšanu. Tāda tiesībsarga, par kuru nav kauns. Tāda, kas saprastu cilvēktiesību un labas pārvaldības būtību un savas institūcijas sūtību, lai nodrošinātu aizstāvību un atbalstu šīs valsts cilvēkiem.

Saeimas spīkeres Solvitas Āboltiņas pēdējā laika publiskās atklāsmes ir nu ļoti atklātas – kā ar nazi apliecina Vienotības spēku, bet – pats galvenais – godīgumu. Cienījamā Saeimas pirmā vijole februāra sākumā atzina, ka Vienotība ir ar mieru pārkāpt (un pārkāpj) savus principus jeb, citiem vārdiem, solījumus vēlētājiem valdības stabilitātes vārdā. Kas gan ir šīs nožēlojamās valdības stabilitāte? Pavisam vienkārši – izdabāšana vienam krimināli apsūdzētam tipam – ZZS maizes tēvam Lembergam. Kas vada šo valsti? Formāli – Valdis Dombrovskis. De facto – cilvēks hūtē. Vienotība savām kuslajām roķelēm ir pati akceptējusi to, pret ko pati kaukusi pret debesīm, - to, ka valsti vada partiju sponsori, kas nožēlojamās oligarhu kabatas partijas rausta atbilstoši savām interesēm. Malacis, Vienotība! Ļoti vienoti esi legalizējusi to, pret ko balsoja Tavi vēlētāji. Ļoti vieglu roku, par partneri izvēloties tikai šmucīgo hameleonu ZZS, esi padarījusi sevi par ākstu un Lemberga raustāmlelli. Malacis!

Raustāmā lelle nu, Vienotība, Tu esi arī tiesībsarga izvēles procesā. Likums saka – pieci deputāti izvirza tiesībsarga kandidātu. Un tad, jādomā, tomēr jābūt diskusijām Saeimā, kurš no pretendentiem ir tas labākais. Nu tak lai formāli vismaz kāds sacensības moments! Lai tak cilvēki varētu nodemonstrēt savu izpratni par tiesībsarga darbu, savu nākotnes vīziju šajā jautājumā. Lai tak vismaz kāda publiska diskusija būtu! Nu – vismaz lai mēs visi varētu cienīt paši sevi. Bet – še tev, Anniņ, Vasarsvētki! Vienotība, kas trīs mēnešus pirms prezidenta vēlēšanām riktējas taisīt baiso prezidenta kandidātu apspriešanu, tagad jautājumā par tiesībsargu solās piekāpties saskaņiešiem un saviem mīļajiem partneriem zemsaviešiem. Jo, kā atkal nebaidās atklāties spīkere Āboltiņa – ja reiz Saskaņas centra virzīto Juri Jansonu atbalsta arī Vienotības uzticamā partnere ZZS, tad neesot jēgas citu kandidatūru nosaukt. Lai atkal aizrullē process, kurā, Ēzelīša I-ā vārdiem, „ne jautājumu, ne atbilžu, pat ne mazākās domu apmaiņas!” Jā, kāpēc gan? Galvenais, ka paši vienojušies. Kā savulaik Kalvīša stabilā komanda par Zatleru. (Un, starp citu, lai kādas mega diskusijas par prezidenta kandidātiem arī nebūtu iecerējusi spīkere Āboltiņa, Lembergs jau ir pateicis - viņš par Zatleru. Tāpat kā Šķēle un Šlesers. Tad nu vien atliek novēlēt - lai Solvitai izdodas tā diskusija! Good luck!)

Bet, ja gribam būt godīgi, tad jāatzīst - patiesi, patiesi, Vienotība pamēģināja iekunkstēties – varbūt par tiesībsargu pieteikt Augstākās tiesas senatori Jautrīti Briedi? Hahaha! Nē! Protams, ka nē! Lemberga balsošanas mašīnai šitā kandidāte cauri neizietu! Pārāk godīga! Pārāk gudra! Pārāk kompetenta un pārāk atbilstoša tiesībsarga vietai! Pati saprata savus trūkumus. Pati atteicās. Varbūt tiesnesi Andri Guļānu? Nē, protams, nē! Uzticamie zaļzemnieku partneri mierīgi ņirgājas, un Vienotība kārtējo reizi paliek muļķa lomā. „Manuprāt, ir svarīgi, ka šis parlaments spēj vienoties par kandidātu,” saka spīkere Āboltiņa. Un man nav pārliecības, ka viņa tāpat kā pārējais viņas vienotais trejpartiju veidojums ar sirdsapziņas pārmetumiem nolaiž rociņas un actiņas. Kāda sirdsapziņa? Galvenais taču – lai miers mājās. Galvenais, lai Aivaram labi.

Nožēlojami? Nē, Vienotība, vēl vairāk. To, ko Tu tagad tik zemiski pieļauj, to sauc par savas valsts un savu vēlētāju nodevību. Nodevību nepiedod. To atceras. Atminos kādu senu ierakstu tviterī – Vienotība beigs tāpat kā Ingrīda Ūdre, bet, domājams, tikai skaidrā.

Print