Logo providus
Print

Taisnīgs sods

Šī piektdiena būtu kā jau daždien piektdiena, ja vien mūs priecīgi nepārsteigtu Rīgas apgabaltiesas it kā pat neticams un negaidīts spriedums.

Rīgas domes korupcijā apsūdzētajām amatpersonām tiesa piespriedusi bargus sodus un apsūdzētie apcietināti tiesas zālē. Turpmāk kādreizējam Rīgas galvenajam attīstītājam Vilnim Štramam cietumā būs jāpavada 8 gadi, viņa vietniekam Pēterim Strancim — 6 gadi, bet viņu kolēģim, attīstības departamenta administrācijas vadītājam Raimondam Janitam — 3 gadi. Tiesa, spriedums ir pārsūdzams, tomēr šajā brīdī svarīgi ir tas, ka šis ir viens no pirmajiem spriedumiem, kur korupcijā apsūdzētas amatpersonas saņem nodarījumam atbilstošus sodus. Līdz šim bijām paraduši, ka prokurors prasa gadus cietumā, bet apsūdzētais tiek cauri sausām kājām ar nosacītu sodu.

Apsūdzētie ilgu laiku Rīgā ir bijuši galvenās personas, kas lemj par to, kādai Latvijas galvaspilsētai jāizskatās. Un rīdzinieki tikai brīnījušies — kāpēc visneiedomājamākajās vietās ir uzslietas visneiedomājamākās celtnes. Līdz ar Štrama, Stranča un Janitas krimināllietu sākumu nu parādās arī zināms izskaidrojums tam, par ko iepriekš bijām tikai nojautuši — būvdarbus Rīgā ir noteicis naudas spēks.

Ar šo spriedumu sodītas tikai izpildamatpersonas, tomēr man nav pārliecības, ka Štrams, Strancis un Janita šiverējušies vieni. Vai patiesi viņi būtu varējuši tik veikli darboties, ja viņus neatbalstītu domnieki un domes izpildvaras augstākās amatpersonas? Uz šo jautājumu tiesībsargājošajām institūcijām laikam vēl jāmeklē atbildes. Nu — varbūt kādreiz un citās krimināllietās.

Mēs, protams, varam cerēt un ticēt, ka pēc šiem bargajiem spriedumiem Rīgas domes un citu institūciju amatpersonām rokas un sirdis nodrebēs pirms kukuļu nodošanas un saņemšanas. Mēs varam cerēt, ka zināma mācība būs gūta un Rīgā (vai citviet Latvijā) krietni mazāk kāds pēkšņi absolūti nesaprotami ļaus izzāģēt parkus un izpostīt pilsētas ainavu, lai tur uzceltu debesskrāpjus un tirdzniecības centrus.

Tieši šajās dienās notiek iedzīvotāju un varas cīņa par to, lai tā dēvētajā mazajā Arkādijas parkā Pārdaugavā neuzslietu divas daudzstāvu dzīvojamās mājas, biroja ēku un pazemes autostāvvietu. Būvatļauja jau dota, taču galīgais lēmums pieņemts vēl nav. Un atkal iedzīvotājiem pagaidām vēl neatbildēts paliek jautājums, kāpēc? Kāpēc izzāģēt kokus, kāpēc likvidēt pilsētas zaļo zonu? Kāpēc tieši tagad sliet daudzstāvu mājas, ja mēs redzam, ka krīze ir atstājusi pēdas jau uzceltajos jaunajos projektos, kas stāv tukši un vientuļi ar melnām logu acīm, kurās vakaros neiedegas sildoša uguns.

Atbildes uz šiem jautājumiem, visdrīzāk, var sniegt Juta Strīķe un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, protams, ar norunu, ja vien tam ļauj pilnasinīgi strādāt. Štrams, Strancis un Janita bija viens no treknākajiem KNAB pēdējo gadu ķērieniem. Un tad jau ir saprotams, kāpēc politiķi KNAB nīcina nu jau kuru gadu. Neizdevīgs. Protams. Būtu dīvaini, ja pretkorupcijas iestādi politiķi un amatpersonas mīlētu. Bet tāpēc jau esam mēs — Latvijas iedzīvotāji, kuri KNAB var aizstāvēt, izrādot savu pilsonisko iniciatīvu. Jo, kā redzam, daļa amatpersonu mūs nodod, par savu Jūdas darbu saņemto kukuli iebāžot savā kabatā. Ir pilnīgi lieki tagad, pēc tiesas sprieduma, tēlot cienījamo disidentu Gunāru Astru un vāvuļot, ka taisnība reiz uzvarēs. Taisnība būs uzvarējusi tad, kad KNAB būs izķēris vismaz ievērojamu daļu korumpantu un šī valsts beidzot dosies Ziemeļvalstu atbildīgās demokrātijas, ne mafijas pārvaldītas valsts virzienā.

Print