Raksts

Vārda brīvība de facto


Datums:
12. janvāris, 2009


Autori

Dita Arāja


Ja kādam vēl bija šaubas par to, ka Latvijas televīzija (LTV) ir kļuvusi par valdošās koalīcijas kabatas televīziju, tad to ļoti uzskatāmi ir nodemonstrējusi „jaunā” De facto komanda, divas dienas pirms plānotās protesta sapulces Doma laukumā faktiski demonizējot vienu no cilvēktiesību un Satversmes stūrakmeņiem — tautas tiesības pulcēties un brīvi izteikt savu viedokli.

Pat ja valdošajai LŠŠ kliķei tas nav patīkams un izdevīgs. Pat ja sapulces dalībnieki grasās prasīt Saeimas atlaišanu.

Jā, arī man diskomfortu rada fakts, ka konkrēto 13.janvāra pasākumu organizē miljonārs Štokenbergs, kurš nu sevi kvalificējis par sociāldemokrātu. Taču. Taču man kā indivīdam ir tiesības izvēlēties — apmeklēt vai neapmeklēt sapulci. Bet man kā žurnālistam, īpaši — sabiedriskās televīzijas žurnālistam, — nav tiesību demonizēt vienu pasākumu, sējot paniku iedzīvotājos un baidot viņus ar nepārbaudītām ziņām — ka uz sapulci ieradīsies iereibuši cilvēki no laukiem un grūti „vadāmi” un organizējami pusaudži un jaunieši, tāpēc konkrētais masu pasākums varētu būt bīstams tā apmeklētājiem. Ja es esmu žurnālists un gatavoju publikāciju par iespējamām nekārtībām masu pasākuma laikā, tad man ir jāuzklausa visas iesaistītās puses, arī pasākuma rīkotāji, ko De facto nebija izdarījis, un noteikti jāprasa policijai, kā tā ir sagatavojusies nodrošināt kārtību konkrētā pasākuma laikā.

Taču, kā var spriest no redzētā, De facto mērķis bija ļoti konkrēts — iestāstīt, ka tautas pulcēšanās un konkrēta viedokļa izteikšana ir slikta un nevēlama lieta. Un tas gan ir izdevīgi pašreiz vadošajiem partiju sponsoriem un valsts nozadzēju kalpotājiem, kas oponentu un pilsoniskās sabiedrības aktivitātes, loģiski, būtu ar mieru aizliegt pavisam. Protams, tik krasi tomēr Satversmi pārkāpt valdošie vēl pagaidām baidās. Taču tāpēc viņiem ir kabatas mediji, kuros strādā cilvēki, kas, slēpjoties aiz žurnālista vārda, patiesībā pilda valdošo politiķu gribu. Jo, varam minēt, — tā šiem medijos strādājošajiem liek LTV ziņu dienesta vadītājs Mareks Gailītis un tā viņiem liek LTV ģenerāldirektors Edgars Kots, kuriem, savukārt, visticamāk, tā liek tie, kuru dēļ viņi amatā ir ne jau savas profesionalitātes dēļ, bet tikai tāpēc, lai politiķiem vieglāk sabiedriskajā televīzijā šeptēties. Par objektīvu, neatkarīgu un brīvu žurnālistiku aizmirstiet! Kota un Gailīša vadībā tāda, kā rāda piemēri, visticamāk, vairs nav iespējama.

Mēs esam zaudējuši televīziju, kurai būtu jāstrādā sabiedrības interesēs. Nu tā apkalpo valdošās partijas. Vai mēs to vēlamies? Visticamāk — nē. Tāpēc skatītājos ar veselīgu domāšanu konkrētais De facto raidījums varētu radīt reakciju pretēji tai, ko valdošie vēlas. Pēc tik klaja propagandas raidījuma skatītāji, kas vēl nebija izlēmuši piedalīties 13.janvāra sapulcē, tagad, visticamāk, varētu iet uz Domu laukumu kaut vai tāpēc vien, lai valdošajai koalīcijai un politiski vadāmajai LTV parādītu — vārda un pulcēšanās brīvība Latvijā vēl nav iznīcināta pavisam. Vārda un pulcēšanās brīvība Latvijā vēl ir ne tikai de iure, bet arī — de facto.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!