Pētījums

Valoda. Latvijas iedzīvotāju aptauja. 2001. gada novembris; 2002. gada janvāris


Gads:
2001-2002
Organizācija:
Baltijas Sociālo Zinātņu institūts


Autori

Providus


Pētījuma ietvaros tika intervēti 2043 Latvijas iedzīvotāji 208 aptaujas punktos visā Latvijā. No visiem aptaujātajiem 1159 respondentam dzimtā valoda ir latviešu, 784 respondentiem - krievu valoda un 100 respondentiem - cita valoda.

Metodika

Pētījuma ietvaros tika intervēti 2043 Latvijas iedzīvotāji 208 aptaujas punktos visā Latvijā. No visiem aptaujātajiem 1159 respondentam dzimtā valoda ir latviešu, 784 respondentiem – krievu valoda un 100 respondentiem – cita valoda.

Pētījuma rezultāti ir salīdzināti ar iepriekšējos gados veikto aptauju datiem, kas iegūti kopš 1996.gada jūnija un kuru izlase ir bijusi aptuveni 2000 respondentu. Visos pētījumos apmēram pusei aptaujāto dzimtā valoda ir latviešu valoda un pusei – krievu un cita valoda.

Galvenie secinājumi

Spiežot pēc tikko veiktā pētījuma datiem, latviešu valodas lietošana krievvalodīgo vidū kopš iepriekšējā pētījuma (2000.g. pavasaris) ir maz mainījusies, varam teikt, ka valsts valodas lietošana cittautiešu vidū izplatās visai lēni. Kopš 1996. gada pieaugusi valsts valodas lietošana vienīgi darbā, tajā pašā laikā ir samazinājies latviešu valodas lietošanas biežums neformālās situācijās, un pašlaik tikai 8% cittautiešu runā ar draugiem latviski biežāk kā krieviski. Katrs piektais (21%) no cittautiešiem biežāk latviešu nekā krievu valodu lieto darbā un sabiedriskajās vietās. Lielākā daļa cilvēku, kuru dzimtā valoda nav latviešu, runā latviski tad, kad tos uzrunā latviski vai kad sarunu biedrs nesaprot krieviski.

Latviešu valodas zināšanu līmenis pieaug ļoti lēni, taču valodas nepratēju skaits kopš 1996. gada ir samazinājies par 10%. Lasītprasme uzlabojas nedaudz straujāk nekā citas valodas prasmes, un tagad katrs trešais brīvi lasa latviski. Aktīvo valodas prasmju (it sevišķi runātprasmes) attīstība ir mazāk izteikta.

Cittautiešu attieksme pret latviešu masu saziņas līdzekļiem pēdējo gadu laikā ir mainījusies, un pētījuma dati liecina par tendences noturīgumu. Tā, turpina samazināties latviešu radiostaciju un laikrakstu popularitāte krievu auditorijā, taču pieaug žurnālu lasītāju skaits. Minētos masu saziņas līdzekļus izmanto aptuveni viena trešdaļa nelatviešu. Televīzijas programmas latviešu valodā ir daudz populārākas (tās skatās 70% cittautiešu), taču arī tās pēdējo 2 – 3 gadu laikā ir zaudējušas nelielu daļu no krievvalodīgo auditorijas.

Līdz ar to varam secināt, ka samazinās masu saziņas līdzekļu loma latviskās valodas vides nodrošināšanā cittautiešiem. Atcerēsimies, ka 1996. gadā nelatvieši dzirdēja latviešu valodu televīzijā un radio biežāk kā sadzīvē un darbā. Pēdējo gadu laikā ir ievērojami samazinājies to cittautiešu skaits, kuri daudz dzird latviešu valodu minētajos masu medijos, taču valodas vides rādītāji ikdienas dzīvē palikuši nemainīgi.

Latvijas sabiedrības pārliecība par latviešu valodas zināšanu nepieciešamību ir kļuvusi mazāk izteikta, t.i., nedaudz samazinājies to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka visiem iedzīvotājiem būtu ļoti svarīgi zināt valsts valodu. Līdzīga tendence ir vērojama arī krievu valodas zināšanu svarīguma vērtējumā. Tas ļauj izvirzīt hipotēzi, ka valodu zināšanām tagad tiek piešķirta mazāka vērtība nekā 90. gadu vidū.

(Pievienotais failspdf)


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!