Mūsdienu cilvēks šķiet lielāku daļu apzinīgās dzīves pavada ne vairs guļot vai strādājot, un pat ne braucot sastrēgumsstundās pa galvaspilsētas ielām. Lielākā dzīves daļa paiet, izmantojot tās virtuālās iespējas, kuras piedāvā internets.

Šajā rītā, pārdomājot interneta piedāvātās priekšrocības un kārtējo reizi pārskaitot naudiņas i-bankā, tīri juridiski aizdomājos par interneta iespējām tiešās demokrātijas institūtu atdzīvināšanā. Kā zinām, Satversme paredz 1/10 daļas vēlētāju tiesības iesniegt pilnīgi izstrādātus likumprojektus un pēc tam arī tautas nobalsošanā tos pieņemt. Taču līdz šim gan starpkaru periodā, gan mūsdienās šis institūts funkcionē ļoti retos gadījumos.

Izstrādāt savu likumprojektu jau nav grūti. Patiesībā to var paveikt salīdzinoši īsā laikā. Taču aktuālais jautājums – kā par šāda likumprojekta izstrādāšanu paziņot sabiedrībai un savākt 1/10 daļas vēlētāju parakstu. Parasti tas izdodas tikai atsevišķiem spēkiem, izmantojot aktīvi plašsaziņas līdzekļus aģitācijai un sabiedrības informēšanai. Savukārt tas jau prasa arī zināmas finanšu investīcijas. Arī notāru un vēlēšanu komisijas līdzdalība projekta virzītājiem un valstij nav bezmaksas.

Tāpēc nav jābrīnās, ka pilsoņu kopums savas tiesības iesaistīties likumdošanas darbos izmanto ārkārtīgi reti.

Vai šajā jomā demokrātijai palīgā nevarētu nākt internets? Jo bez šaubām – palielinoties katra aktīva pilsoņa iespējām reāli piedalīties valsts dzīves jautājumu risināšanā un ar savu balsi ietekmēt valsts politiku, demokrātija tikai nostiprinās. To pierāda kopš aizvēstures jau Atēnu polisas prakse.

Tādēļ pamatots būtu jautājums, vai valstij, ieviešot jau elektronisko parakstu un ņemot paraugu no bankām, kas jau to efektīvi dara, nevajadzētu padomāt par “pilsoņa bankas” izveidošanu. Šāda sistēma varētu nodrošināt to, ka pilsonis sev ērtā laikā var tajā ieiet, apskatīt, kādi likumprojekti tiek piedāvāti iesniegšanai Saeimā, parakstīt turpat uz vietas sev pieņemamos vai arī pievienot savus likumprojektus, lai citi pilsoņi izvērtē un paraksta. Internets nodrošina to, ka katrs pilsonis var būt aktīvs likumdevējs, neejot un nemeklējot vietu, kur var parakstīties vai nobalsot. Tāpat šajā tīmeklī, redzot draugiem.lv vienlaicīgi esošo cilvēku skaitu, 1/10 daļas vēlētāju parakstu savākšana tāds nieks vien būtu.

Man šķiet, ka internetam nākotnē ir liela nozīme tiešās demokrātijas institūtu attīstīšanā, un, iespējams, pat ar laiku demokrātiskā valsts iekārta atkal var attālināties no netiešās demokrātijas institūtiem pretī tiešajai demokrātijai, kad tauta pati lemj svarīgākos jautājumos. Tikai vairs ne tirgus laukumā visiem vienlaikus sanākot, bet katram savās mājās, pie datora.

Man šķiet, ka nav nejauši, ka viens no jaunajiem Satversmes tiesas tiesnešiem zinātniski pēta tieši kibertelpas tiesiskā regulējuma problēmas. Kibertelpas piedāvātais potenciāls ir spējīgs fundamentāli grozīt un attīstīt ne vien krimināltiesību izpratni, bet arī konstitucionālās tiesības un moderno demokrātisko valsti.

Tās ir iespējas, kuras ir iespējams izmantot valsts leģitimitātes paaugstināšanā, un ir vērts, manuprāt, sākt par to domāt.

Lai Jums jauka diena,

J.P.