Pētījumā ir aplūkota sabiedrības atbalsta veidošanās dalībai Eiropas Savienībā Austrijā, Somijā un Zviedrijā, kas noteica pozitīvu 1994. gada referendumu iznākumu. Galvenā vērība tika pievērsta jautājumam par to, kādi faktori bija noteicošie, veidojot sabiedrības attieksmi pret ES katrā no šīm valstīm. Pētījuma secinājumos ir novērtēta šo faktoru varbūtējā ietekme uz Latvijas sabiedrību.

No Austrijas, Somijas un Zviedrijas pieredzes izriet, ka būtiska loma ir atšķirībām politiskās elites un plašākas sabiedrības motivācijā. Politiskā elite, izdarot izvēli par labu ES, būtisku lomu iedalīja drošības apsvērumiem. Savukārt plašākas sabiedrības uztverē šim momentam nebija tik lielas nozīmes, izņemot Somiju. Plašākai sabiedrībai svarīgāk bija kādi būs konkrētie ieguvumi – bezdarba samazināšanās, dzīves līmeņa pieaugums, ekonomiskās aktivitātes palielināšanās. Tieši ekonomiskiem apsvērumiem un ekspektācijām 1994. gada referendumos bija svarīga loma. Par dalību ES viskonsekventāk iestājās uz eksportu un pasaules tirgu orientētais ekonomikas sektors. Noteicošā loma sabiedrības attieksmes veidošanā bija ietekmīgāko politisko un ekonomisko organizāciju un grupējumu – politisko partiju, arodbiedrību un profesionālo organizāciju, uzņēmēju savienību nostājai.

Ļoti svarīgi faktori sabiedrības attieksmes veidošanā ir mentalitāte, tradīcijas, vēsturiskā pieredze. Lai gan tie mainās, taču daudz lēnāk nekā ekonomiskā vai drošības situācija. Katram no šiem faktoriem bija atšķirīga loma aplūkotajās valstīs. Tā somu bažas par tradicionālā dzīvesveida sagraušanu internacionalizācijas rezultātā mazināja vēlme nokļūt tuvāk Eiropas centram. Tajā pat laikā norvēģi bija apmierināti ar savu perifēro situāciju un viņu attieksmi pret ES daudz vairāk ietekmēja bailes no migrācijas un svešu kultūru dominances, kas varētu sagraut tradicionālo norvēģu dzīves veidu.

Sabiedrības atbalsta nodrošināšana sarunu procesā ar Eiropas Savienību: Austrijas, Somijas un Zviedrijas pieredze (Pievienotais failspdf)