Raksts

Projekts “Noteikumi par plaģiātismu LU Sociālo Zinātņu fakultātes”


Datums:
09. aprīlis, 2002


Autori

Providus


Publicējam sabiedrības par atklātību Delna pētnieka Klāva Sedlenieka izstrādātos Noteikumus par plaģiātismu, kas definē plaģiātismu studiju procesā un nosaka procedūru šādu tā sodīšanai. Šis projekts tiek apspriests un izvērtēts Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē un debašu gaitā var tikt mainīts. Noteikumi ir radīti, lai veicinātu godīgumu akadēmiskajā vidē un sekmētu augstākās izglītības kvalitāti.

Šie noteikumi ir radīti, lai veicinātu godīgumu akadēmiskajā vidē un sekmētu augstākās izglītības kvalitāti. Noteikumi attiecas gan uz Latvijas Universitātes Sociālo Zinātņu fakultātes studentiem, gan pasniedzējiem. Plaģiātisms ir viens no smagākajiem akadēmiskajiem pārkāpumiem. Ikviena fakultātes darbinieka un studenta pienākums ir pielikt visas pūles, lai izskaustu plaģiātismu.

1. Definīcijas

1.1. Plaģiātisms ir cita autora darba (publicēta vai nepublicēta) vai ideju izmantošana bez atbilstošas atsauces uz šo autoru. Par plaģiātismu tiek uzskatīts arī akadēmiskais darbs vai tā fragments, kas pēc struktūras un argumentācijas atbilst cita autora darbam.

1.2. Atsauce ir informācija, kurā norādīts, no kurienes aizgūts cita autora darba fragments.

1.3. Pašplaģiātisms ir sava darba vairākkārtēja izmantošana, uzdodot to par oriģinālu darbu. Pašplaģiātisms ir uzskatāms par plaģiātisma paveidu.

1.4. Citāts ir tiešs cita autora radīta teksta izmantojums. Pārfrazēts citāts ir cita autora darba fragments, kurā atsevišķi vārdi ir pārveidoti.

2. Atsauču izmantošana

2.1. Jebkurā mācību vai zinātniskajā darbā (raksts, eseja, referāts, grāmata, akadēmiskā publikācija utt.) atsauces uz šajā darbā izmantotajām citu autoru oriģinālajām idejām, tiešiem citātiem, pārfrazētiem citātiem ir obligātas.

2.2. Atsauces ir jāievieto tekstā tieši aiz vietas, kur atrodas aizgūtais materiāls.

2.3. Izmantotās literatūras saraksts vai bibliogrāfija darba beigās nevar tikt uzskatīta par adekvātu atsauci.

2.4. Ar atsauci ir jānorāda ne tikai tieši citēti citu autoru teksti, bet arī jebkura unikāla ideja vai doma, kuras autors ir tieši identificējams. Atsauce uz vispārzināmām idejām un izteicieniem, kas var tāpēc tikt uzskatīti par kopīpašumu un nav unikāli identificējami to autoru, nav nepieciešama.

2.5. Gadījumā, ja rodas šaubas par to, vai atsauce ir nepieciešama, vai nav, jāizšķiras par labu atsauces izmantošanai.

3. Atsauču noformēšana

3.1. Atsaucei jāietver darba autora uzvārds, publicēšanas vai uzrakstīšanas gads un pēc iespējas pilnīga publicēšanas informācija. Iespēju robežās atsaucei arī jānorāda lappuse, kurā izteikta izmantotā ideja vai no kuras ņemts citāts.

3.2. Ja atsauce tiek izdarīta uz interneta adresi, tai jābūt pēc iespējas precīzai (interneta portāla kopējā adrese parasti nav pietiekoša), kā arī datums, kad informācija šajā adresē ir nolasīta.

3.3. Ja tekstā atsauce tiek izdarīta saīsinātā veidā, tai jābūt atšifrētai īpašā piezīmē vai izmantotās literatūras sarakstā

3.4. Atsaucei jābūt veidotai tā, lai lasītājam būtu nepārprotami skaidrs, cik lielā mērā autors ir izmantojis citu autoru darbus: citātam jābūt atdalītam ar pēdiņām no pārējā teksta, ja citātā ir izdarītas kādas izmaiņas, tām ir jābūt nepārprotami norādītām.

3.5. Atsevišķu vārdu izmanīšana sveša autora tekstā nedod studentam tiesības pretendēt uz to, ka šis teksts ir studenta paša rakstīts.

3.6. Izņemot gadījumus, kad to regulē īpaši noteikumi, atsauces formu var izvēlēties darba autors pēc saviem ieskatiem, bet tai jābūt noformētai tā, lai tā lasītājam dotu pēc iespējas pilnīgu izpratni par atsauces avotu.

4. Autorības apliecinājums studentu darbos

4.1. Katra studenta raktu darba titullapā jābūt ietvertam šādam paziņojumam: “Ar savu parakstu apliecinu, ka, izņemot vietas, kur tas skaidri un nepārprotami norādīts, šis ir pilnībā mans darbs”. Zem paziņojuma jābūt studenta parakstam.

5. Procedūra studenta plaģiātisma gadījumā

5.1. Ja tiek atklāts, ka studenta darbs var tikt klasificēts kā plaģiātisms, pasniedzēja pienākums ir šo darbu neieskaitīt un paziņot par šo pārkāpumu nodaļas vadībai, ierosinot arī ieteicamās sankcijas, kādas būtu jāpiemēro pret studentu.

5.2. Darbs tiek uzskatīts par plaģiātisku, ja pasniedzējs ir atklājis kaut vienu skaidru plaģiātisma piemēru konkrētajā darbā.

5.3. Ja pasniedzējam radušās aizdomas, ka studenta darbs varētu būt plaģiātisks, pasniedzējs var rīkot mutisku studenta zināšanu pārbaudi par rakstu darba tēmu. Mutiskajā pārbaudē jāpiedalās vēl vienam nodaļas pasniedzējam. Mutiskās pārbaudes gaita tiek ierakstīta magnetofona lentē. Studentam pirms mutiskā pārbaudījuma ir jābūt informētam par šī pārbaudījuma mērķi.

5.4. Nodaļas sēde izskata studentu plaģiātisma gadījumus un pieņem lēmumus par piemērojamajām sankcijām.

6. Vērtēšanas kritēriji, izvēloties piemērojamās sankcijas

6.1. Par īpaši būtiskiem pārkāpumiem tiek uzskatīti:

6.1.1. Gadījums, kas students kā savu ir iesniedzis darbu, ko pilnībā uzrakstījusi kāda cita persona;

6.1.2. Gadījums, kad students atkārtoti pieķerts plaģiātismā;

6.2. Pārkāpuma nozīmīgums ir atkarīgs no tā, cik būtisks mācību procesā ir plaģiātiskais darbs. Visbūtiskākie ir (secībā no visbūtiskākajiem uz vismazbūtiskākajiem)

6.2.1. plaģiātisma gadījumi, kas tieši saistīti ar akadēmiskā grāda saņemšanu – bakalaura, maģistra, doktora darbi (disertācijas);

6.2.2. kursadarbi;

6.2.3. darbi, kas tiek iesniegti kāda atsevišķa priekšmeta kursa mācību procesā

7. Piemērojamās sankcijas

8.1. Atkarībā no pārkāpuma smaguma, pret studentu, kas pieķerts plaģiātismā var piemērot šādas sankcijas:

8.1.1. Iesniegtā darba novērtēšana ar atzīmi 0 (nulle), bez tiesībām šo darbu pārrakstīt. Ja šis darbs iesniegts kā viena no kursa vērtējuma sastāvdaļām, students var kārtot citus pārbaudījumus un saņemt tādu atzīmi, kāda tam pienākas, saņemot atzīmi 0 par šo darbu. Ja pēc gala atzīmes aprēķināšanas izrādās, ka studenta atzīme ir nesekmīga, tam viss kurss ir jāatkārto citā semestrī.

8.1.2. Visa semestra vai mācību gada neieskaitīšana.

8.1.3. Studenta eksmatrikulācija (atskaitīšana).

8. Plaģiātisms pasniedzēju vidū

8.1. Šo noteikumu punkti 1, 2, un 3 vienādā mērā attiecas kā uz Nodaļas studentiem, tā uz pasniedzējiem.

8.2. Pasniedzēju plaģiātisma gadījumus izskata Universitātes ētikas padome [ja tāda ir, ja nav – kaut kas cits pietiekoši augstā līmenī]. Pierādīta plaģiātisma gadījumā universitātei ir tiesības pasniedzēju atbrīvot no darba.

8.3. Par īpaši būtisku pārkāpumu uzskatāms gadījums, ja pasniedzējs savā akadēmiskajā darbā bez adekvātām atsaucēm izmantojis savu studentu patstāvīgos darbus. Atsauce uz konkrēta studenta darbu nav nepieciešama, ja tā ieguldījums pasniedzēja darbā aprobežojas ar rutīnas pienākumu veikšanu (piemēram, atsauču precizēšana, aptaujas veikšana utt.). Šādos gadījumos autoram ir morāls pienākums izteikt pateicību cilvēkiem, kas piedalījušies darba tapšanā.

8.4. Studentam, kura darbu pasniedzējs izmantojis plaģiātisma nolūkos, ir tiesības pieprasīt, lai viņa sūdzība tiktu izskatīta neatkarīgā komisijā un pret pasniedzēju piemērotas attiecīgas sankcijas [kur un kā to darīt? vajadzīgi ieteikumi]


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!