Raksts

Programma 2010: PCTVL


Datums:
14. jūnijs, 2011


Autori

Providus


Eksperti vērtē PCTVL programmu pirms 10.Saeimas vēlēšanām.

Izglītība

Sola: „Mēs paplašināsim iespējas augstākās izglītības eksportam krievu un angļu valodā”, kas vistiešāk atbilst izplatītajiem priekšstatiem par PCTVL vēlētāju, kam augstākā izglītība arī krievu valodā šķiet ļoti aktuāls jautājums. Diezgan progresīvs ir solījums, ka „katrs strādājošais iegūs tiesības izmantot daļu no sava ienākuma nodokļa medicīnas pakalpojumu, veselības apdrošināšanas un izglītības apmaksai”. Pareizāk gan būtu teikt „tiesības novirzīt”, jo mūsu nodokļi jau pašlaik tiek izmantoti daļēji medicīnas un izglītības sistēmas uzturēšanai. Pēc būtības ideja par katra pilsoņa tiesībām lemt, kur novirzīt daļu no saviem nodokļiem, atbilst demokrātijas attīstības tendencēm ar pieaugošu lēmumu decentralizāciju, bet to būtu grūti (varbūt neiespējami) īstenot pēckrīzes gados, kad turpinās budžeta konsolidācija.

Integrācija

Jau kuras vēlēšanas pēc kārtas uzticīga saviem uzstādījumiem palikusi PCTVL. Ņemot vērā, ka Saskaņas centrs etnisko jautājumu priekšvēlēšanu programmā nav skāris tikpat kā nemaz, PCTVL izmantojusi to, lai apliecinātu, ka ir vienīgā partija, kam tiešām rūp minoritāšu tiesības. Skaidri apzinoties, ka neviena no politiskajām partijām vai starptautiskajām organizācijām neatbalstīs tās priekšlikumu, PCTVL joprojām turpina maldināt savus vēlētājus un sola „visiem nepilsoņiem — Latvijas pilsonību bez eksāmeniem un zvērestiem.” Tā arī apņēmusies „piespiest ierēdni runāt nodokļu maksātāja valodā” un tikpat neatlaidīgi turpināt cīnīties par krievu valodas nostiprināšanu pašvaldībās, solot piešķirt „krievu valodai oficiālās valodas statusu pilsētās un novados, kur krievvalodīgo iedzīvotāju skaits ir lielāks par 20%.” Un, lai arī atbalstāma ir partijas vēlme nodrošināt „visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās”, atrašanās opozīcijā, visticamāk, nodrošinās, ka tāpat kā līdz šim arī turpmāk šī PCTVL vēlme parlamentā paliks nesadzirdēta.

Korupcija

Līdzīgi vairumam citu partiju, arī PCTVL nav sevi apgrūtinājusi ar konkrētu rīcībpolitikas priekšlikumu izvirzīšanu, izņemot tēzi, ka līdzās brīvības atņemšanai korumpantiem par pamatsodu jākļūst arī mūža aizliegumam strādāt valsts iestādēs un mantas konfiskācijai. Tiesa gan, notiesātu amatpersonu atgriešanās valsts darbā dažkārt šķitusi tīrā bezkaunība, bet uz vispārējā fona tas tomēr ir sekundāras nozīmes jautājums. PCTVL programmas īpatnība ir emocionālas nepatikas vēstījums (Взяточников – вон из госаппарата)[1] un pasakainais mērķis līdz 2020. gadam korupciju un ēnu ekonomiku Latvijā samazināt līdz Dānijas un Somijas līmenim.

[1] Kukuļņēmējus — prom no valsts institūcijām! (krievu val.)

Cilvēktiesības

PCTVL nenovirzās no sava uzstādītā kursa un joprojām etniskos jautājumus nostāda priekšplānā, solot visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kā arī visiem iedzīvotājiem vienlīdzīgas tiesības uz darbu valsts pārvaldē. Arī PCTVL neizceļas ar populistisku solījumu trūkumu. Diskusijā par krievu valodas lomu sabiedrībā apvienība tieši vai netieši ir iesaistījusi arī Maskavas mēru Juriju Lužkovu, kurš savā nesenajā vizītē Rīgā solīja Latvijai divvalodību.

Jāatzīt, ka PCTVL ir iespaidīgi zaudējusi savu lomu lielajā politiskajā teātrī un nacionālie jautājumi ir, šķiet, vienīgie, kas tos tur pie dzīvības un šajās vēlēšanās, šķiet, arī atšķir no jau lielā un varenā Saskaņas centra. Līdzšinējie PCTVL solījumi arī palikuši nepildīti, un nekas neliecina par apvienības — mūžīgā opozicionāra — iespēju izpildīt arī patlaban solīto, kam atšķirībā no citām partijām un apvienībām termiņš nolikts līdz 2020. gadam.

Enerģētika

1)Energoefektivitāte

Veicināt efektīvāko ēku un būvju siltināšanas programmas realizēšanu ir, lai arī vispārīgs un konkrētus risinājumus nepiedāvājošs, tomēr labs un atbalstāms mērķis. Paliek jautājums, kā tieši autori plāno īstenot šo plaši formulēti ieceri. Tieši tas pats attiecas uz apņēmību stimulēt siltināt mājas ar valsts palīdzību dokumentu sagatavošanā un kreditēšanā. Solīt, ka valsts visu izdarīs iedzīvotāju vietā, ir nepārdomāti. Ticamākais “aģents”, kas varētu uzlabot iedzīvotāju iespējas mājokļu siltināšanā, ir pašvaldība, nevis valsts. PCTVL arī nepiedāvā konkrētākus risinājumus siltināšanas programmu uzlabošanai.

2)Atjaunojamo energoresursu plašāka izmantošana enerģijas ražošanā

AER avotu izmantošanu PCTVL min kā risinājumu, kas nākotne palīdzes pārvarēt faktisko monopolu enerģētikas tirgū. Tas ir cēls un atbalstāms mērķis, kas prasa atbalstu jaunas likumdošanas sagatavošanā un apstiprināšanā. Faktisko monopolu elektroenerģijas tirgū var līdzēt mazināt tirgus likviditātes celšanās – vairāk dalībnieku brīvā tirgū veicina konkurenci un potenciāli zemākas enerģijas cenas.

PCTVL programmas enerģētikas mērķos nerunā par enerģijas ražošanas jaudu pietiekamību, enerģētikas sasaisti ar nacionālās drošības jautājumiem un enerģijas tirgus attīstību.

Atbalstāma apņemšanās ir nodrošināt elektrības un siltuma tarifu un to veidošanas principu atklātību. Vēl jo vairāk tādēļ, ka arī šobrīd vismaz elektroenerģijas tarifu un cenu veidošanās principi ir caurskatāmi un atklāti. Būtu nepieciešams vairāk skaidrot siltuma tarifu veidošanās principus, lai iedzīvotājiem būtu skaidrs, kādēļ dažādās pašvaldībās ir dažādas siltuma cenas.

PCTVL programmā arī min valsts energokompāniju auditu ar mērķi optimizēt izmaksas un samazināt tarifus patērētājiem. Šim mērķim gan nav tiešas sasaistes ar kādu no pieciem svarīgākajiem darbības virzieniem. Valsts energouzņēmumi tāpat veic regulāru auditu un optimizē darbības izmaksas, lai spētu vairāk resursu novirzīt investīcijās uzņēmumu attīstībai, galvenokārt infrastruktūras uzturēšanā, atjaunošanā un modernizēšanā. Saistīt auditus komercuzņēmumā ar tarifu samazināšanu ir populisms. Der atcerēties, ka Latvijā pēdējos 20 gadus ir bijušas vienas no zemākajām elektroenerģijas cenām Eiropā, tādēļ vēlēties modernizēt uzņēmumu, veikt lielas investīcijas ražošanā un solīt zemākus tarifus ir īsā un vidējā termiņā nesavienojamas lietas.

Valsts pārvalde

Uzstādījums par publisko pārvaldi ir pilnīgi skaidrs — Latvijas publiskajai pārvaldei efektivitātes jomā jākļūst par līderi ES. To varot panākt ar publiskajā pārvaldē strādājošo skaita samazinājumu par 20%, ministriju skaita samazinājumu, ieviešot „ierēdņu efektivitātes novērtējuma sistēmu, balstoties uz tādiem kritērijiem kā IKP pieaugums un vidējā alga valstī par pagājušo gadu”. Partija arī apņēmusies attīrīt „valsts uzņēmumu vadību no politiskajiem ielikteņiem”, to vietā pieņemot profesionāļus. Atliek vien cerēt, ka jaunie un profesionālie valsts uzņēmumu vadītāji nebūs saistīti ar PCTVL. Tāpat partija sola atteikties „no nevajadzīgām un mazefektīvām valsts funkcijām” un deleģēt „daļu valsts funkciju sabiedriskajām un nozaru organizācijām, kā arī privātuzņēmumiem”. Šo apņemšanos izpildei PCTVL varētu izmantot jau esošas funkciju audita iestrādes, tā nodrošinot ideju pēctecību, taču jāšaubās, vai partijas lepnums pieļaus, ka tiek izmantotas idejas un darbi, kas radušies esošās „politikas elites” laikā. Turklāt, ja PCTVL pēc vēlēšanām būs opozīcijā, tad tās idejas būs un paliks tikai idejas bez praktiskām darbībām.

Ekonomika

Faktiski nav konkrētu atbilžu uz budžeta konsolidācijas, bezdarba, un ilgtermiņa attīstības jautājumiem. PCTVL ekonomiskās attīstības recepte ir vienkārša: „Lai panāktu, ka Latvija kļūst par attīstītu, bagātu, un no korupcijas tīru valsti (..), mums nepieciešams ikviena Latvijas iedzīvotāja atbalsts”

Ārpolitika

Redzams, ka ārpolitika nav partijas prioritāte. Ārpolitikas veidošanā tiek piesaukts veselais saprāts un valsts ekonomiskās intereses. PCTVL sola pilnībā normalizēt attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī atjaunot austrumu tranzīta plūsmas. Turklāt īsajā programmā tiek norādīts, ka PCTVL panāks, ka tiek atcelti ierobežojumi preču un iedzīvotāju kustībai. Lai gan nav īsti skaidrs, bet no konteksta izriet, ka tiek domāta iedzīvotāju kustība starp Latviju, Baltkrieviju un Krieviju. Vai tad runa ir par bezvīzu režīmu starp Eiropas Savienību (ES) un Baltkrieviju, un Krieviju? Tā kā PCTVL spējas panākt minēto turpmāko četru gadu laikā līdzinās nullei, tad labāk uzskatīsim to par pārrakstīšanās kļūdu.

PCTVL Programmā 2020 noteikts, ka Latvijas krievu kopienas uzdevums ir kļūt par tiltu starp ES un Krieviju. Tātad par starpniekiem — nevis tiem, kas paši sevi pārstāv, kā ES iedzīvotāji, bet kā trešais spēks.

Partija norāda, ka tā panāks Latvijas atteikšanos no dalības militārajās operācijās ārpus Eiropas. Programmā minēts, ka Latvijai pēc 2012. gada būs jāmaksā piektā daļa valsts budžeta parādu segšanai. PCTVL apsola restrukturizēt parādu starptautiskajiem aizdevējiem, panākot situāciju, ka valsts maksās ne vairāk kā 7% no gada budžeta.

Tieslietas

Programmā nav ietverts izvērsts darāmo darbu saraksts tieslietu politikā. Pausta apņemšanās nodrošināt stabilu tiesībsargājošās sistēmas attīstību. No šāda solījuma varētu secināt, ka partiju apmierina līdzšinējā tieslietu politika un radikālas izmaiņas tajā nebūtu nepieciešamas.

Iekšlietas

Skar tikai tās jomas, kuras uzskata par svarīgām, valsts iedzīvotāju drošībai neveltot īpašu vērību. Vadoties no partijas programmas gara, rodas iespaids — ja būs atrisinātas ekonomiskās, etniskās un sociālās problēmas, tad par noziedzību vairs nebūs jārunā. Kopumā, vadoties no atsevišķu teoriju viedokļa, tam arī varētu piekrist, taču realitāte rāda, ka tik lielam optimismam nav pamata.

Vide

Kā sociālistisko vērtību aizstāvji, “bites” vienmēr ir iestājušās par lielāku valsts un arī pašvaldības lomu. Taču šoreiz partija runā par valsts aparāta samazināšanu un tautas kontroli, pat tiek paredzētas nodokļu atlaides uzņēmumiem. Diemžēl ne vārda par vides un dabas jautājumiem. Netiek pieminēta pat enerģētika. Taču PCTVL paredz, ka līdz 2020. gadam Latvija kļūs par Baltijas Luksemburgu — plaukstošu valsti, kurā harmoniski sadzīvo dažādas kultūras. Taču PCTVL laikam nav ievērojušas, ka luksemburdziešiem ir arī viena no lielākajām ekoloģiskajām pēdām pasaulē — viņi rada daudz vairāk siltumnīcefektu izraisošos gāzu uz vienu iedzīvotāju kā jebkur citur Eiropā.

Imigrācija un emigrācija

Apvienībai pietiek drosmes tēlot mūžīgos opozicionārus, paziņojot, ka „politiskās sistēmas vienaldzība pret cilvēku vajadzībām, ko papildinājusi ekonomiskā krīze, radīja nepieredzētu cilvēku bēgšanu no valsts”, it kā PLL sastāvā esošās TP un LPP/LC nav bijušas pie varas, kad šī politiskā sistēma un ekonomiskā krīze tika veidota. Bet programmā nav citas idejas, kā veicināt emigrējušo atgriešanos, kā vien atbalsts dubultpilsonībai. Īpaši izceļ ārstu un medmāsu aizplūšanu no Latvijas, solot nodrošināt viņiem pievilcīgu darba vidi, bet nepaskaidro, kāda būs šī pievilcīgā darba vide un uz kā rēķina tā tiks veidota — vai tās atkal būs moderni aprīkotas slimnīcas, kuras valsts nespēj uzturēt?

PLL ir pret masveidīgi ievestu mazkvalificētu darbaspēku, taču atbalsta kvalificēta darbaspēka piesaistīšanu jomās, kur trūkst vietējo resursu. Īpaši izceļ augstāko izglītību un sola veicināt, lai Latvijas augstskolās studētu vairāk ārzemju studentu un lai tur pasniegtu vairāk ārvalstu mācībspēku, tajā skaitā — caur mācību programmām ES valstu valodās. Sola arī atvieglot procedūru ārzemju studentiem vīzu un uzturēšanās atļauju iegūšanai.

PLL programmā rodama viena būtiska pretruna. Tiek solīts „būtiski pastiprināt ārzemnieku uzturēšanās un pārvietošanās kontroli”, bet tajā pašā apvienība saka, ka „brīvi izvēlēties savus dzīves ceļus un censties nodrošināt labu dzīvi sev un saviem tuvākajiem — tās ir labas tiesības.” Šis piemērs ļoti labi parāda daudzu latviešu dubultmorāli — kad mēs izmantojam savas cilvēktiesības meklēt labāku dzīvi citur, tad viss ir labi, bet, ja kāds brauc pie mums, tas gan ir jākontrolē! Pastiprināta ārzemnieku uzturēšanās un pārvietošanās kontrole arī konceptuāli ir pretrunā ar jaunajiem atvieglotajiem noteikumiem uzturēšanās atļauju piešķiršanai, ko virzīja TP un LPP/LC.

Par imigrantu integrāciju PLL nesaka gandrīz neko, vien to, ka jāveicina „dažādo Latvijas sabiedrības etnisko, reliģisko, sociālo grupu starpkultūru dialogs, to aktīva un atbildīga iesaistīšanās Latvijas kultūras dzīves norisēs, kultūras resursu izmantošanas iespējas mazākumtautībām.”


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!