Raksts

Pinterest – jauna iespēja vai laika zaglis?


Datums:
27. jūnijs, 2012


Pinterest ir sociālais tīkls, par kuru šobrīd, šķiet, runā visur. Un ne velti, jo Pinterest ir visstraujāk augošais portāls interneta vēsturē, tajā kopš izveides 2009.gadā pašlaik ir reģistrējušies vairāk nekā 10 miljoni lietotāju. TIME Magazine to ir nosaucis par vienu no 50 labākajām web lapām 2011.gadā. Tas ir fantastisks skaitlis, ņemot vērā, ka portāls vēl joprojām darbojas tikai uz ielūgumu pamata. Pētījumi liecina, ka portāls uzņēmumiem rada apmeklētājus daudz lielākā apjomā, nekā Twitter vai Google+.

Pinterest ir virtuālā tāfele, kuru cilvēki izmanto, lai apkopotu, kolekcionētu un dalītos ar lietām, kuras viņi atrod internetā vai rada paši.

Šķiet, tādēļ līdz nesenam laikam Pinterest tika uzskatīts par sociālo tīklu sievietēm, rokdarbniecēm, modes dāmām, mājsaimniecēm, dizainerēm, u.t.t. Pinterest lietotāji organizē savas ‘piespraudes’ pašu kategorizētās tāfelēs, katrs attēls satur saiti uz oriģinālo resursu.

Tagad to ieņemt sāk visi – gan lielveikalu ķēdes, gan modes nami, gan kafejnīcas, gan prezidenti, gan pirmās lēdijas.

Šajā portālā cilvēki ne tikai reģistrējas, bet arī pavada daudz laika, dienas laikā to apmeklē vairākkārtīgi. Kāpēc cilvēki tik ļoti mīl Pinterest? Iemesli ir visiem zināmi un uz tiem balstās teju visi lielākie sociālie tīkli – cilvēkiem patīk skaistas, iedvesmojošas fotogrāfijas, attēli, zīmējumi, video. Cilvēkiem patīk un viņi mīl dalīties ar skaistām, iedvesmojošām lietām. Pinterest saturu ir viegli uztvert un cilvēki mūsdienās mazāk rada, bet vairāk dalās ar citu radīto saturu.

Ja paskatāmies uz lietotāju radītajām tāfelēm, tad redzam, ka dominē izklaide (ēdieni, mode, dizains, ballītes). Tādējādi, ja uzņēmums darbojas kādā no iepriekšminētajām jomām, tam ir plašas iespējas Pinterest. Tai pat laikā, plašas iespējas ir arī savas īpašās nišas atrašanai.

Kad es pirmo reizi kolēģiem pirms gada pastāstīju par Pinterest, jutos mazliet neērti. Mēs tomēr esam nopietna organizācija, kas nodarbojas ar politikas analīzi, tomēr nolēmu, ka privātiem mērķiem, jo īpaši kolēģēm, šis sociālais medijs varētu būt noderīgs, jo es pati to lietoju jau ilgāku laiku.

Laiks gāja un es sāku sev uzdot jautājumu, kas ir jāuzdod ikvienam, kas koordinē organizācijas aktivitātes sociālajos medijos – varbūt kādai no mūsu mērķa grupām tomēr varētu noderēt saturs, ko mēs varētu ievietot Pinterest? Un, ja varētu, tad kāds saturs tas būtu un kā tas saskanētu ar mūsu stratēģiskajiem mērķiem?

Turklāt, vairākas NVO tobrīd jau aktīvi izmantoja Pinterest.

Pinterest ir sociālais tīkls, kuru plaši var izmantot organizācijas, kuras vēlas sevi cilvēciskot, pastāstīt par saviem projektiem un atbalstītājiem, kā arī tādas, kuru īpašumā ir labi foto vai video materiāli.

Piemēram, nevalstiskā organizācija Jolkona parāda savus partnerus, brīvprātīgos, projektus, tādā veidā cilvēciskojot organizāciju, pastāstot savu stāstu un visbeidzot arī padarot savas aktivitātes un arī naudas izlietojumu daudz caurspīdīgāku. Caur Pinterest organizācija pasaka paldies saviem atbalstītājiem, draudzajām organizācijām un brīvprātīgajiem.

Līdzīgu pieeju ir izvēlējušies Charity Water, kas nodarbojas ar tīra ūdens nodrošināšanu cilvēkiem no attīstības valstīm. Šī NVO caur cilvēciskiem stāstiem parāda savu projektu aktivitātes.

Amnesty International savukārt savas cilvēktiesību aktivitātes ietērpj interesantos citātos, filmās un grāmatās, kuras jāizlasa. Tāpata Amnesty cilvēcisko savu darbu, parādot aktīvistus un projektus.

Īpaši interesantas man šķiet AARP – aktīvo senioru organizācijas Pinterest aktivitātes, kas parāda dzīvi pēc pensijas vecuma sasniegšanas kā vēl vienu fantastisku izaicinājumu, pēc kura dzīve tikai sākas.

Paskatoties uz organizāciju kurā strādāju – Sabiedriskās politikas centru PROVIDUS, kura paspārnē mīt arī portāli politika.lv un GudrasGalvas.lv, nolēmām, ka vienīgais zīmols, kurš varētu izmantot Pinterest, ir portāls politika.lv. Tas ir viselastīgākais no zīmoliem, kurš rada dažāda veida saturu un komunicē par sabiedrībai aktuālām tēmām.

Tā kā mums nav plaša atbalstītāju vai brīvprātīgo loka, milzīgu projektu ar stilīgām bildēm, ar kurām cilvēki vēlētos dalīties vai cita pašu radīta izklaidējoša satura, mums palika dažas iespējas, kuras izmantot šajā sociālajā tīklā. Pirmkārt, ievietot noderīgu saturu par sabiedrībai aktuālām tēmām – pašu un citu radītās infografikas, noderīgu literatūru. Otrkārt, piedāvāt arī nedaudz izklaidējošu saturu, ar kuru cilvēki gribēs dalīties – citātus, uzrunas, posterus, idejas zaļam dzīvesveidam. Treškārt, organizācijas ietvaros mēs izmantojam Pinterest, lai uzglabātu citātus un infografikas, kas vēlāk noder darbiniekiem tad, kad ir jāgatavo prezentācijas vai uzrunas. Tā tapa portāla politika.lv Pinterest tāfeļu kolekcija.

Pinterest ir viens no avotiem, kas spēj ne tikai cilvēciskot organizāciju un padarīt tās darbību atklātāku, bet arī lielisks resurss, kas ģenerē mājas lapas apmeklējumu, iesaista cilvēkus un uzkrāj vizuālo informāciju.

Iespējams, pēc šī visa ir radusies pārliecība, ka ir pienācis laiks arī Jums ienākt Pinterest. Lūk, daži jautājumi, ar kuriem organizācijai būtu jāatbild, pirms uzsākt investēt laiku šajā sociālajā tīklā.

  • Kas interesē mūsu mērķa grupu, atbalstītājus?
  • Vai mēs varam sniegt to, kas viņus interesē?
  • Vai tas, kas interesē viņus, saskan ar mūsu stratēģisko vīziju un darbiem?

Ja uz pirmajiem 3 jautājumiem atbilde ir jā, tad var sākt plānot satura stratēģiju:

  • Kāpēc organizācijai vajadzētu būt Pinterest? Atbildes ir dažādas – piemēram, tur ir mūsu atbalstītāji, mums ir daudz skaistu fotogrāfiju, gribam kļūt modernāki, gribam kļūt atklātāki, gribam cilvēciskot organizāciju, gribam pateikt paldies atbalstītājiem, gribam paaugstināt lapas apmeklējumu u.t.t.
  • Vai organizācijas rīcībā ir cilvēkresursi, lai būtu Pinterest? Šeit es vēl joprojām pastāvēšu uz to, ka neviens nespēs būt kvalitatīvāk sociālajos medijos kā NVO darbinieki. Ja organizācijā nav neviena cilvēka, kas var regulāri atjaunot informāciju mājas lapā un uzturēt Facebook lapu, tad, visdrīzāk, nav jēgas uzsākt investēt laiku Pinterest. Šis ir laiks, kad būtu jāidentificē – varbūt kāds no darbiniekiem vai brīvprātīgajiem jau ir aktīvs Pinterest lietotājs un varētu uzņemties arī organizācijas Pinterest konta administrēšanas pienākumus. Šis noteikti ir tīkls, kura satura veidošanā var piedalīties vairāki organizācijas pārstāvji, kā tas notiek ar portāla politika.lv Pinterest kontu.
  • Kāda būs satura stratēģija? Kādu saturu Jūs variet piedāvāt – infografikas, video, fotogrāfijas, zīmējumus, attēlu? Vai Jūsu projektu aktīvisti un brīvprātīgie, ziedotāji un atbalstītāji gribētu parādīt savas sejas? Vai Jūs drīzāk radīsiet savu saturu vai izmantosiet citu radīto saturu?
  • Cik bieži tiks veikti ieraksti? Jārēķinās, ka nav jēgas pārpludināt tīmeklī reizi nedēļā, ir nepieciešams sadalīt informācijas plūsmu vienmērīgi.
  • Kādi ir riski?Ja runājam par riskiem, tad gribētos minēt divus – vienu tipisku sociālajiem medijiem, citu – īpašu. Pirmais ir saistīts ar to, ka, kamēr Jūs domājat, vai būt šajā sociālajā medijā, kāds jau var būt tajā piereģistrējies ar Jūsu nosaukumu. Piemērs ir politiķis Nikolā Sarkozī, dziedātāja Beyonce vai veikals Tiffany. Te varētu noderēt namevine.com, kurā var pārbaudīt, vai zīmola nosaukums ir brīvs dažādos sociālajos medijos un, iespējams, rezervēt to pat tad, ja uzņēmums nav gatavs uzreiz mesties iekšā attiecīgajā sociālajā tīklā.

Pagaidām ir aktuāla arī diskusija par autortiesībām, jo attēli no tavas weblapas, kas ir ievietoti Pinterest, pēc portāla noteikumiem, kļūst par portāla īpašumu. Tas ir izdevīgi daudzām organizācijām, tomēr rada riskus tādiem portāliem kā, piemēram, Flickr. Tādēļ lieti noder liegt iespēju izmantot ‘Pin it’ pogu Jūsu mājaslapā.

Un kā Jums liekas, kurš Latvijā Pinterest izmanto veiksmīgi jau tagad?

P.S. Ja vēlaties sākt lietot Pinterest, man ir kāds ieteikums – izmantojiet Google Chrome vai Mozilla Firefox aplikāciju ‘Pin it button’, kas ļaus daudz ērtāk rīkoties ar šo sociālo mediju.

P.S.2. Ja vēlaties uzzināt, vai no Jūsu lapas kāds jau ir ‘pinojis’ saturu, izmantojiet Pinme rīku.

P.S.3. Ja vēlaties, lai nosūtu Jums ielūgumu uz šo tīklu, rakstiet uz curika@providus.lv


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!