Foto: Global Crop Diversity Trust
Dalīšos ar kolorītākajiem priekšlikumiem Pilsonības likumam pirms trešā lasījuma.
Nedomāju, ka būs daudzi, kas likumprojekta grozījumus atzīs par ļoti interesantu lasāmvielu. Lai secinātu, kas tiek piedāvāts, ir ne tikai jāorientējas likuma patreizējā redakcijā, bet arī jāseko līdz publiskām diskusijām par likuma grozījumiem, kas nereti ilgst vairākus mēnešus, pat gadus. Un, protams, noder arī priekšzināšanas par dažādu politisko spēku nostājām.
Kas rosinājis šādas atziņas? Pilsonības likuma grozījumu detaļas, konkrēti priekšlikumi, kas iesniegti uz likumprojekta trešo lasījumu. Kas tajos tik interesants? Dalīšos ar kolorītākajiem ierosinājumiem, kas pārsvarā nāk no Nacionālās apvienības un Saskaņas Centra.
1.Nacionālās apvienības (NA) deputāts Dombrava rosina noteiktās jomās likumu padarīt ierobežojošāku nekā šobrīd. Piemēram, tiek rosināts dubultot laiku, kas ārzemniekam jāpavada Latvijā, lai iegūtu tiesības naturalizēties. Līdz šim tiesības kļūt par Latvijas pilsoni bija citas valsts pilsonim (un bezvalstniekam), kurš Latvijā ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju nodzīvojis vismaz 5 gadus, tad NA rosina šo termiņu palielināt uz 10 gadiem.
Informācijai – trešo valstu jeb ārpus Eiropas Savienības valstu pilsoņi pastāvīgo uzturēšanās atļauju var iegūt ātrākais pēc 5 gadu uzturēšanās Latvijā, kā arī noliekot latviešu valodas zināšanu pārbaudi. Ja šis NA ierosinājums tiktu atbalstīts, tad tiesības uz naturalizāciju šiem cilvēkiem parādītos pēc ātrākais 15 gadu pastāvīgas uzturēšanās Latvijā.
2.Tāpat NA (priekšlikuma autors – NA frakcija) rosina trīskārši palielināt jaunā pilsoņa „pārbaudes laiku” jeb laiku, kamēr Latvijas valsts var pilsonību atņemt, piemēram, par nepatiesas informācijas sniegšanu, neatļautu dienēšanu ārvalstu militārajā dienestā, neatļautu dubultpilsonību (ar valsti, ar kuru Latvija nepieļauj dubultpilsonību). Līdz šim dažādu iemeslu dēļ pilsonību varēja atņemt 10 gadu laikā kopš pilsonība iegūta. NA rosina pārbaudes laiku pagarināt uz 30 gadiem. Vēl jo vairāk, NA arī rosina pilsonību atņemt, ja persona „apzināti un būtiski pārkāpusi solījumu par uzticību Latvijas Republikai, ko tā devusi, iegūstot Latvijas pilsonību”.
Informācijai – Pilsonības likuma grozījumu 2.lasījumā Saeima atbalstīja sekojošo pilsoņa solījumu: „Es (…) kļūstot par Latvijas pilsoni, apsolu būt uzticīgs Latvijas Republikai. Apņemos būt lojāls Latvijai un godprātīgi pildīt Latvijas Republikas Satversmi un likumus. Solos aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību, stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, godīgi dzīvot un strādāt, lai vairotu Latvijas valsts un tautas labklājību. Apliecinu, ka mana rīcība nekad nebūs vērsta pret Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti.” Interesanti, kādā veidā NA rosinās izvērtēt, vai pilsonis ir šo solījumu pārkāpis?
Jāpiezīmē, ka NA arī rosina pilsoņa solījumu papildināt ar vārdiem „nežēlojot savu dzīvību”, kā arī aicina likt jaunajiem pilsoņiem to ne tikai parakstīt, bet arī „svinīgos apstākļos nolasīt”.
3.Daži radoši ierosinājumi ir arī Saskaņas Centram. Radošākais no tiem – organizācijas, ar kuru dalībvalstīm Latvijas pilsoņiem drīkstēs būt dubultpilsonība. Patreizējais Saeimas atbalstītais priekšlikums nosaka, ka dubultpilsonība būs pieļaujama ar Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas, kā arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) valstīm. Saskaņas Centra frakcija rosina Eiropas Brīvās tirdzniecības asociāciju aizstāt ar Eiropas Padomi, bet SC deputāts Dolgopolovs – ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju.
Informācijai – Eiropas Padomē ir 47 valstis, bet PTO 2012.gada augustā darbojās 157 valstis. Tas nozīmē, ka dubultpilsonība tiktu pieļauta ar 80% pasaules valstu (pavisam pasaulē ir vismaz 196 valstis), un pavisam noteikti abās organizācijās darbojas Krievija, tāpēc maz ticams, ka šie priekšlikumi iegūs vairākuma atbalstu.
4.Visu nobeidzot, daži, manuprāt, saprātīgi rosinājumi.
Saskaņas Centrs rosina atvieglot Latvijas pilsonības iegūšanu (dodot tiesības uz pilsonību) pamatskolas un vidusskolas absolventiem jeb personām, kuras nav citas valsts pilsoņi, un kuras pastāvīgi dzīvo Latvijā un pēc 1990.gada 4.maija ne mazāk kā 8 gadus ir mācījusies Latvijas pamatizglītības vai vidējās izglītības iestādē, iegūstot valsts atzītu dokumentu par izglītības ieguvi. Šis rosinājums līdzinās priekšlikumam no Pilsoņu debatēm par integrāciju (piešķirt Latvijas pilsonību jauniešiem, kuri sekmīgi nokārtojuši vidusskolas eksāmenus).
Ārlietu ministrs (Reformu partija) rosina svītrot 2.lasījumā atbalstītos pienākumus nepilsoņiem-vecākiem, kuri vēlas savu jaundzimušo bērnu reģistrēt kā Latvijas pilsoni. Proti, vecākam būtu jāapliecina, ka viņš „palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu un ieaudzinās viņā cieņu pret Latvijas Republiku un uzticību tai”. (Taisnības labad, jāuzsver, ka ļoti līdzīga apliecinājuma sniegšanu nepilsonim-vecākam paredz arī patreiz spēkā esošais Pilsonības likums). Piekrītu ministra argumentam, ka nav saprotams, kāpēc šāds pienākums ir tikai nepilsoņiem-vecākiem. Turklāt, atkal jāvaicā, kā un kas vērtēs šī solījuma izpildi?
Un kā mērīs cieņu pret Latvijas Republiku un uzticību tai?
Saskaņas Centrs rosina likumā arī noteikt tiesības uz atbalstu naturalizācijas iegūšanai tām personām, kam ir tiesības naturalizēties, arī nepilsoņiem. Protams, ka atbalsts ir nepieciešams, bet diskutabls ir priekšlikums nodrošināt kursus „bez maksas”. Esmu par kaut simbolisku paša kursanta līdzfinansējumu, lai motivētu, ka cilvēks tiešām kursus apmeklē, vai arī tādu finansēšanas modeli, kas ļauj pēc veiksmīgas naturalizācijas jaunajam pilsonim atgūt lielāko daļu naturalizācijas kursu izdevumu. Tas varētu arī palīdzēt izslēgt risku, ka cilvēki iet uz bezmaksas (nodokļu maksātāju finansētiem) kursiem atkārtoti, un tā arī nekļūst par pilsoņiem.
Melinda Gates par cilvēku tiesībām uz kontracepciju
PVO dati par nelegālo abortu ietekmi uz reproduktīvo veselību