Raksts

Palīdzības efektivitāte


Datums:
29. jūnijs, 2013


Autori

Inese Stepiņa


Foto: Zane.Hollingsworth

Lielākās privātā sektora grūtības attīstības mērķus sasniegšanā - birokrātiski sarežģījumi, iniciatīvu trūkums, valdības intereses, kā arī kapacitātes trūkums.

Attīstības sadarbības politikas un attīstības palīdzības pamatmērķis ir ilgtspējīgas attīstības veicināšana un nabadzības mazināšana trūcīgajās un mazāk attīstītajās valstīs, veidojot noturīgas partnerattiecības ar privāto sektoru un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sekmējot tirdzniecību un produktīvas investīcijas.[ 1 ] Privātā sektora lomai ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā tiek piešķirta nozīmīga loma, īstenojot korporatīvo atbildību pārredzamas un stabilas regulatīvās vides ietvaros.[ 2 ]

Būtiska loma tiek piešķirta arī dažādu rīcībpolitiku – lauksaimniecības, zinātnes, ārējās un drošības politikas un migrācijas saskaņotībai, to ietekmei uz pasaules valstu attīstību.[ 3 ] Ciešā sadarbībā ar biznesa asociācijām un arodbiedrībām, valdību uzdevums ir veidot nepieciešamo ietvaru, arī dažādās publiskās – privātās partnerības formās. To mērķis ir papildināt un veicināt investīcijas,[ 4 ] atbalstot uzņēmējdarbību un privātā sektora ieguldījumu izaugsmē un nabadzības samazināšanā.[ 5 ]

Attīstība sadarbības politikas saistība ar privāto sektoru Latvijā?
Starp 187 ANO novērtētajām valstīm, Latvija tautas attīstības jomā 2012.gadā ierindojas 44 attīstītāko valstu vidū.[ 6 ] Latvijai aktuāls jautājums ir mūsu darbības ietekme uz ekonomiski mazāk attīstītās valstīm un sabiedrībām.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija akcentē, ka attīstības sadarbības politikas īstenošanā var iesaistīties valsts institūcijas, nevalstiskais un privātais sektors, sabiedrība kopumā, sniedzot savu ieguldījumu nabadzības mazināšanai pasaulē.[ 7 ] Tomēr faktiskā situācija liecina par pretējo.[ 8 ]

No 2004.gada līdz pat 2011.gadam Latvijā nav novērojuma sistemātiska publiskās un privātās partnerība attīstības sadarbības politikas īstenošana, saskaņojot attīstības sadarbības un uzņēmējdarbības rezultātus. Privātā sektora dalība attīstības palīdzības projektos, ko ir finansējusi Latvija, ir 19 % no kopējā Latvijas oficiālās attīstības palīdzības (OAP) un projektu apjoma.[ 9 ]

Latvijas OAP ar projektu īstenošanā iesaistīto privātā sektora pārstāvju dalību ir tikusi īstenota valstīs, ar kurām Latvijai nav plašu tirdzniecības attiecību. Tajā pašā laikā valstīs, kurām Latvija sniedz salīdzinoši lielu OAP, sniegtās palīdzības apjoms ir nesamērīgi mazs salīdzinājumā ar šo valstu nozīmi Latvijas tirdzniecībā un investīcijās.
Latvijas privātais sektors ir maz informēts par Latvijas un Eiropas attīstības palīdzību[ 10 ]. Lielākajai daļai nav skaidrs, ko nozīmē jēdzieni „attīstība” un „attīstības sadarbība”.[ 11 ]

Neatkarīgi no tiešiem Latvijas pārskaitījumiem ES attīstības sadarbības finanšu instrumentu budžetā, Latvijas ieguldījums ir „minimāls”, „lielākoties – morāls atbalsts”.[ 12 ] Latvijas ieguldījums ir balstīts uz „neizdibināmu un nesaprotamu valsts atbalsta stratēģiju tiem, kas saistīti ar šo politiku”.[ 13 ]

Latvijas privātajam sektoram ir būtiska loma attīstības mērķu atbalstīšanā. Tā ir zināšanu un tehnoloģiju nodošana/pārnese, godīgas konkurences veicināšana tirgū, ieguldījums vietējā cilvēkkapitālā un atbalsts vietējās uzņēmējdarbības attīstībai. Latvijas privātais sektors veicina OAP valstu attīstību arī pārdodot un piedāvājot produktus un pakalpojumus, ko OAP valstis ir ražo, patērē un arī eksportē.
Privātais sektora darbība OAP saņēmējvalstīs skar savstarpēji saistītas jomas[ 14 ], kurās ietekmi var panākt tikai darbojoties ilgtermiņā.[ 15 ] Tā ir tiesiska regulējuma izveidošana privāto uzņēmēju darbībai dažādās nozarēs – transporta un loģistikas[ 16 ], pārtikas rūpniecība,[ 17 ] uzņēmējdarbība un tirdzniecība,[ 18 ] farmācija.[ 19 ]

Privātais sektors cieši sadarbojas ar starptautiskām institūcijām un iekļaujas daudzpusējās iniciatīvās, ko finansējusi Eiropas Komisija, Eiropas Padome, Pasaules Banka, ANO Attīstības programma, un atsevišķas valstis divpusējos projektos.[ 20 ]

Privātā sektora izaicinājumi attīstības mērķu sasniegšanā

Lielākās privātā sektora grūtības attīstības mērķus sasniegšanā – birokrātiski sarežģījumi, iniciatīvu trūkums, valdības intereses, kā arī kapacitātes trūkums[ 21 ]. Privātā sektora pārstāvju dalība politikas veidošanā tiek uzskatīta par sadrumstalotu – iesaiste notiek divpusējās sadarbības jautājumos.[ 22 ] Tāpat nav skaidrs, kuras valstis ir noteiktas kā prioritāras, un pamatojoties uz kādiem kritērijiem valstīm tiek sniegta OPA.[ 23 ] Viss, ko veic privātais sektors, tiek darīts ar pašu iniciatīvu. Iztrūkstot kopējai stratēģijai,[ 24 ] privātā sektora pārstāvji sagaida, ka valdība veicinās visu centienu apvienošanu[ 25 ] un īstenos partnerību.[ 26 ]

Privātais sektors rosina izveidot stratēģiju darbam ar privāto sektoru attīstības palīdzības un palīdzības efektivitātes jautājumos:

Stratēģijas ietvaros veicami šādi pasākumi:

1.Mazināt esošo „komunikācijas kļūmi“ starp valsts un privāto sektoru. Valdībai jāizveido tīmekļa vietne par attīstības sadarbības politikas jautājumiem, nodrošinot privātā sektora pieeju informācijai tam saprotamā veidā un īstenojot konsultācijas ar privāto sektoru.

2.Aktīvs un sistemātisks valsts dialogs ar attīstības politikā iesaistītajiem privātā sektora pārstāvjiem. Valdībai jāsniedz informatīvs, kontaktu un lobēšanas atbalsts visā attīstības politikas darbības ciklā, jāaicina piedalīties konkursos, palielinot finansējumu („sēklas naudu”), piešķirot eksporta garantijas attīstības politikas prioritārajās jomās.

3.Iesaistīt privāto sektoru politikas plānošanā un ieviešanā, politikas pārskatīšanā un novērtēšanā attīstības mērķu atbalstam. Tas nozīmē apvienot visus centienus likumdošanas procesā, radot apstākļus uzņēmumu darbībai trešajās valstīs un atceļot visu veidu šķēršļus, atbalstīt Latvijas privātā sektora sadarbību ar citām valstīm nozaru līmenī, radīt stratēģisku partnerību ar dažādām valstīm investīciju piesaistei.

4.Nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visām ES dalībvalstīm EUROPAID publisko iepirkumu sistēmā. Nepieciešams mainīt EUROPAID sistēmas konkursu prasības veicinot caurskatāmību, akcentējot faktisko pieredzi un spēju īstenot augstas kvalitātes projektus, nodrošinot sasniedzamību uzņēmumiem no Latvijas un citām jaunajām ES dalībvalstīm.

5.Privātā sektora interešu pārstāvošo organizāciju lomas stiprināšana attīstības palīdzības un attīstības sadarbības politikā. Privātajam sektoram jāiesaistās biznesa asociāciju darbā, lai nostiprinātu intereses un biznesa asociācijas strādātu kopā.

____________________________
Raksts tapis projektā ‘Pašreizējā situācija starptautiskajos/divpusējos tirdzniecības režīmos ar oficiālās palīdzības saņēmējvalstīm un pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora loma attīstības sadarbībā jaunajās ES dalībvalstīs‘.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!