Raksts

“Paēdušai Latvijai” alternatīva?


Datums:
23. augusts, 2010


Jau vairākus gadus intensīvi sekoju tam, kas notiek [i]life hack (dzīves uzlaušanas)[/i] pasaulē, lasot blogus un interneta žurnālus, kas veltīti šai tēmai. Life hack ideja aptuveni ir - kā dzīvot tā, lai būtu ērtāk, lētāk un foršāk. Sākotnēji tā koncentrējās uz modernajām tehnoloģijām un produktivitātes paaugstināšanu caur tām, bet šodien koncepts ir paplašinājies līdz sadzīvei. Life hack koncepts šodien ir papildinājums zaļākai, ekonomiskākai dzīvošanai, kas patērē pēc iespējas mazāk pasaules resursu - pārtikas, kokvilnas, degvielas, koksnes un arī stājas pretī sabiedrības tieksmei nepārtraukti patērēt.

Mana pirmā darba vieta uzreiz pēc vidusskolas beigšanas bija McDonalds restorāns, un mana sirds katru reizi sarāvās, kad metām ārā pārtiku (piemēram, ceptu frī kartupeļu derīguma termiņš ir vien 7 minūtes) konteineros, kas uz nakti tiks slēgti. Domāju par tiem, kas uz ielas un badā. Kopš strādāju PROVIDUS, ikdienā apmeklēju pasākumus, ko rīko valsts, nevalstiskas un privātas organizācijas, un prātoju – kas notiek ar neapēstajām lašmaizēm? Kad par šo runāju ar kolēģiem, izrādījās, ka pat gribot nemaz nedrīkst tā vienkārši konferences pārtikas pārpalikumus aizvest uz patversmi. Vajag PVD atļauju un izvērtējumu. Vienmēr klusībā ceru, ka pārpalikumus neizmet, bet vismaz ļauj apēst darbiniekiem. Tomēr nebrīnīšos, ka tas tiek uzskatīts par sliktu korporatīvo kultūru, tāpēc vienkāršāk ir visu izmest ārā.

Tāpēc mani īpaši uzrunāja Sestdienas Dienas raksts par pārtiku, kurai beidzies derīguma termiņš. Tie, kuri pievēršas life hack idejai, uzskata – ja kaut kas ir derīgs 4 gadus, tas ir derīgs vēl vienu mēnesi, it sevišķi, ja tas ir konservēts. ASV šajā jomā ir īpaši toleranta, pieļaujot iespēju (kā jau minēts Dienas rakstā) pie lielveikalu miskastēm bez maksas uz savu atbildību paņemt pārtiku, kam beidzies derīguma termiņš. Pat vēl vairāk, ir plašs salvage grocery veikalu tīkls, kur par ļoti lētām cenām var iegādāties pārtiku, kurai ir gandrīz vai pavisam beidzies derīguma termiņš.

Es prātoju, vai pie šīsdienas bezdarba rādītājiem, Latvijā pastāvētu pieprasījums pēc šādiem veikaliem? PVD gan šādu praksi nepieļauj un uzskata, ka rīkojas pareizi. Viņi uzskata, ka cilvēkiem, kuri jau tā ir gatavi miskastēs meklēt savu ēdienu, būtu KAITĪGI atļaut to bez maksas saņemt pie veikala ieejas, jo tai ir beidzies derīguma termiņš. Labāk to atdot zvēriem zoodārzā vai iznīcināt. Sanāk, ka loģika ir sekojoša – labāk badā nomiris bezpajumtnieks, nevis ar vecu jogurtu saindējies bezpajumtnieks? Vai labāk nevajadzētu dot iespēju lemt pašam bezpajumtniekam? Turklāt, realitātē bezpajumtnieki caur veikalu miskastēm, pazīšanos ar apsargiem vai “darbu” Getliņos iegūst šo pārtiku. Bet valstī aiziet tādas akcijas kā “Paēdušai Latvijai”, jo ģimenēm trūkst pamata ēdamā – miltu, griķu, makaronu. Vai viņām nebūtu tiesības pašām izvēlēties vai badināt bērnus, vai tomēr ēst pārtiku, kurai beidzies derīguma termiņš? Kāpēc šajā kontekstā bezpajumtnieki izskatās paēdušāki?

Tikmēr Rīgas Centrāltirgū plaukst bizness, kuru, kā kādā sižetā komentēja tirgus pārstāvis, viņi nespējot kontrolēt. Uz ratiem par puscenu var nopirkt kafiju, šokolādi, jogurtus un cepumus, kuriem beidzies derīguma termiņš. Un cilvēki pērk, turklāt jau gadiem. Pagaidām nav dzirdēts par masveida saindēšanos. Skaidrs, ka šī pārtika ir zagta (darbinieku zagta, zagļu zagta), jo legāli veikali nespētu to notirgot šiem biznesmeņiem. Ja tādas pārtikas nodošana badacietēju rokās būtu legāla, varbūt samazinātos iespēja, ka to tirgo?

No bērnības atceros šokolādes konfektes, kurām termiņš bija beidzies gadu atpakaļ un kas bija dabūtas pa blatam. Šokolādei bija pāri tāda kā balta sarma, bet garša bija ne sliktāka. Domāju, ka tādām pārtikas precēm kā konservi, šokolāde, makaroni pāris mēnešu laiks pēc termiņa beigām nav nekas nāvējošs. Ja būtu jāsavelk josta, es būtu priecīga labāk nevis badoties, bet lēti nopirkt šādu pārtiku. Un Jūs?


www.miomilo.lv

www.twitter.com/curiha


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!