Foto: E. Rudzītis
Medijos plaši izskanējis apgalvojums, ka Eiropas Parlaments tagad esot kļuvis skeptiskāks. Tā var spriest, ja pārskaita dažu valstu iedzīvotāju atdotās balsis.Taču pagaidām nav zināms, vai visas arī citviet Eiropā atbalstītās populistiskās partijas un eiroskeptiķi spēs vienoties vienā grupā.
Pāris dienas pēc pirmajām lielajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām par spēku sadali jaunajā parlamenta sasaukumā pāragri spriest detalizētā veidā, jo sarunas a la kurš ar ko draudzēsies vēl rit. Taču aptuvenie dati ļauj izdarīt vairākus secinājumus.
Tā skaitļi[1] rāda, ka līdz šim lielākā parlamenta grupa – Eiropas Tautas partijas un Eiropas demokrātu grupa EPP-ED – spējusi nosargāt savu vietu, lai gan tā zaudējusi aptuveni divdesmit deputātus. Arī Eiropas Sociālistu partijas grupa (PES) spējusi noturēties uz otras lielākās frakcijas pjedestāla, lai arī tā kļuvusi par 30 deputātiem mazāka. Pārējās, daudz mazākās grupas – liberālie ELDR, zaļo un minoritāšu VERT/ ALE, skeptiskie EDD, ka arī Nāciju Eiropas grupa (UEN) – paturējušas gandrīz to pašu deputātu skaitu. Nozīmīgu zaudējumu piedzīvojusi Eiropas apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu zaļo kreiso spēku konfederālā grupa (GUE/ NGL).
Šie skaitļi ‘sāk runāt’, ja tos pārvērš procentuālā izteiksmē, jo galu galā parlaments pēc paplašināšanas kļuvis lielāks, augot no 626 uz 732 deputātu vietām. Tad kļūst redzams, ka lielākā grupa, centriski labējā (EPP-ED) nav zaudējusi ievērojamu svara kumosu un arī sociālisti (PES) nav kļuvuši nesvarīgāki, jo procenstuāli tie palikuši pie gandrīz identiskiem spēku samēriem. Vēl jo vairāk, šīs divas grupas parlamentā līdz šim cieši sadarbojušās, līdz ar to paredzams, ka daudzos jautājumos PES deputāti balsos tāpat kā EPP-ED deputāti, kas tiem nodrošina nepārprotamu vairākumu (aptuveni 470 vietas no 732). Briselē tiek runāts arī par vienas centriskas parlamentāriešu apvienības veidošanu, sociālistiem un centriski labējiem vēl pieliekot klāt arī liberālo ELDR grupu ar 66 deputātiem. Šis solis – ja tas tiks īstenots – pierāda, ka lielie, redzot savu partiju nacionālos zaudējumus, kā arī populistisko un eiroskeptisko spēku parādīšanos, saliedējas un kļūst spēcīgāki.
Šis secinājums apgāž medijos plaši izskanējušo apgalvojumu, ka Eiropas Parlaments tagad esot kļuvis skeptiskāks. Tā var spriest, ja pārskaita dažu valstu iedzīvotāju atdotās balsis. Piemēram, Lielbritānijas skeptiķi (United Kingdom Independence Party, UKIP) saņēmuši 14 vietas, Zviedrijas Junilistan – 3 vietas. Arī Polijā tā sauktā Leppera partija (Self-Defence) saņēmusi septiņas deputātu vietas.
Taču pagaidām nav zināms, vai visas arī citviet Eiropā atbalstītās populistiskās partijas un eiroskeptiķi spēs vienoties vienā grupā, un, ja tas tā arī notiks, viņu skaits nespēs izsist no sliedēm lielos spēkus. Jāuzsver, ka skeptisko partiju mērķi ne vienmēr ir viendabīgi, piemēram, dāņu eiroskeptiķi (kas vēlēšanās tika tikai pie vienas vietas) cīnās par lielāku caurskatāmību ES institūciju lēmumu pieņemšanā, kamēr britu UKIP solījusi panākt Lielbritānijas izstāšanos no ES. Šis tad arī ir iemesls, kāpēc, atšķirībā no lielajām EP grupām, ne visi zem eiroskeptiskās birkas paliktie automātiski kļūs par vienu ietekmīgu spēku jaunajā parlamentā.
Bet visā visumā, ja pirmsvēlēšanu solījumiem var ticēt, lielākā daļa parlamentāriešu grib redzēt spēcīgāku ES kopējo ārlietu politiku, kā arī ES ekonomisko mērķu sasniegšanu, caurskatāmāku lēmumu pieņemšanu un demokrātiskā deficīta mazināšanu, nepazaudējot valstu nacionālo identitāti un kultūru, kā arī rūpējoties par sociālajiem jautājumiem. Tā kā nešķiet, ka jaunais sasaukums izcelsies ar īpašu rīvēšanos, izņemot, protams, atsevišķas jutīgas tēmas, piemēram, migrāciju, sociālo palīdzību, minoritāšu tiesību aizsardzību un ES tālāku paplašināšanos (lasīt, Turcijas uzņemšanu).
______________________
[1] Skat. tabulu.
Salīdzinājums starp pašreizējā EP sastāva grupu lielumiem un aptuveniem aprēķiniem par grupu lielumu pēc EP vēlēšanām. Dati no Eiropas Parlamenta preses centra.