Foto: AFI
Tā kā liela daļa Latvijas studentu strādā, augstskolām šo faktu vajadzētu ņemt vērā un pievērst īpašu uzmanību studentu motivēšanai – rūpēties, lai mācību materiāls aplūko reālās dzīves problēmas, elastīgāk piedāvāt lekciju un semināru nodarbību laiku.
Latvijas Studentu apvienība sadarbībā ar A/S Hansabanka un SKDS ir veikusi pētījumu par Latvijas studentu sociālo stāvokli, kas parāda reālo situāciju šobrīd. Pētījumā diezgan liela vieta ierādīta jautājumiem, kas saistīti ar finansēm – cik lieli ir studentu ikmēneša ienākumi, vai viņi ir ņēmuši kredītu, vai ir plānots šo kredītu atdot, vai transporta kompensāciju apjoms ir pietiekošs. Šāda informācija ir svarīga, lai apzinātu, kāds ir studentu materiālais nodrošinājums un vai viņi var atļauties studijām un sadzīvei nepieciešamās vajadzības.
Jau izsenis ir izveidojies priekšstats, ka studentam, lai uzkāptu zināšanu kalnā, ir jācieš pusbads, un viss spēks un enerģija jāvelta tikai mācībām. Mūsdienās, kad sabiedrība veidojas uz pieejamības un vienādu iespēju principiem, prasības gan no studentu, gan augstskolu puses ir krietni mainījušās. Studentiem kvalitatīvu zināšanu ieguvei vairs nepietiek ar bibliotēkā paņemtu grāmatu, ir vajadzīga iespēja strādāt pie datora, pieeja Internetam, e-pastam, mūsdienīgas lasītavas. Bez tam, svarīgi ir sadzīves apstākļi – vai studentam dzīvesvietā ir savs rakstāmgalds, kur netraucēti var strādāt. Ir svarīgi, cik cilvēki dzīvo vienā istabā un vai ir iespējas gatavot siltas maltītes. Visi šie faktori ietekmē studentu dzīves un līdz ar to studiju kvalitāti, kā arī izglītības pieejamību. Diemžēl minētajā pētījumā ir ļoti maz informācijas par studentu sadzīves apstākļiem.
Vienādās iespējas izglītībā ir svarīgs jautājums ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Ir skaidrs, ka cilvēki ar augstāko izglītību parasti ieņem labāk apmaksātus amatus un viņi labāk tiek galā ar sociālās nodrošināšanas jautājumiem, tādiem kā pensijas un veselības aprūpe. Kā nodrošināt labu izglītību pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam? Citās pasaules valstīs ir noskaidrots, cik daudz studentu augstskolās nāk no maznodrošinātām ģimenēm: Austrālijā tie ir 14,5% ar tendenci samazināties, Francijā – 12,7%, Vācijā – 8%, Īrijā – 25% un Lielbritānijā ap 13% (Avots: OECD (2001) Education Policy Analysis, OECD, Paris). Diemžēl par Latviju šādi precīzi dati nav pieejami. Taču šie skaitļi būtu īpaši svarīgi, ņemot vērā studējošo skaita strauja pieauguma tendenci pēdējos gados. Latvijā, mainoties politiskajai varai, ir mainījušies izglītības finansēšanas mehānismi. Arvien vairāk izglītībā ieguldītie līdzekļi nāk nevis no valsts, bet arī no privātiem līdzekļiem – valsts augstskolās ir parādījušās studiju maksas, valsts piešķirto stipendiju apjoms nesedz elementārās vajadzības, ģimenei ir ierobežotas iespējas atbalstīt studējošo. Visi šie iemesli studentam liek rast papildu finanses sevis uzturēšanai – vai nu strādājot, vai ņemot kredītu.
SKDS veiktajā pētījuma analīzē ir uzsvērts, ka cieš tieši darbā aizņemto studentu studiju kvalitāte, taču tā īsti pamatot šo tēzi ar iegūtajiem datiem nevar. Var jau būt, ka studenti ir mēģinājuši vārdos noformulēt to, ko izjūt ikdienā. Ko tad Latvijas augstskolas var darīt, lai veicinātu labvēlīgu studiju vidi saviem studentiem? Tā kā liela daļa Latvijas studentu strādā, augstskolām vajadzētu šo faktu ņemt vērā un pievērst īpašu uzmanību studentu motivēšanai. To sekmīgi var darīt, ja piedāvātais mācību materiāls aplūko reālās dzīves problēmas, studentiem ir mācību materiāla izvēles iespējas, un viņi studiju procesā var izmantot savu darbā gūto pieredzi. Augstskolām vajadzētu būt daudz elastīgākām lekciju un semināru nodarbību laika piedāvāšanā, lai strādājošie studenti tās varētu apmeklēt vakaros vai nedēļas nogalēs. Varbūt ir vērts padomāt par tālmācības studiju iespējamību?
Jāuzsver, ka šis ir pirmais pētījums par studējošo finansu un sadzīves jautājumiem un tas ir tikai sākums dialogam starp studentiem, augstskolām un valdību, lai pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai nodrošinātu pieeju kvalitatīvai izglītībai.