Raksts

Izpildvaras dominētā likumdošana kā valsts sagrābšanas risks


Datums:
30. marts, 2016


Autori

Olafs GrigusValts Kalniņš


Foto: Susan

Deputāti ir gatavi akceptēt vāji pamatotus vai pēdējā brīdī iesniegtus priekšlikumus no ministrijām.

Domnīca PROVIDUS un Sabiedrība par atklātību „Delna” 2016.gada februārī turpināja Saeimas monitoringu, kurā aplūkotas likumdošanas iniciatīvas un amatpersonu iecelšanas process Saeimā. Februāra monitoringa posmā nav novērojami tik kliedzoši gadījumi, kad deputāti nespēj pamatot iesniegtos priekšlikumus, kā monitoringa pirmajos (novembra-janvāra) posmos.

Toties sāk izgaismoties atsevišķas sistēmiskas problēmas, kuras norāda uz valsts sagrābšanas riskiem saistībā ar izpildvaras lielo ietekmi uz lēmumu pieņemšanas procesu, piemēram, deputātu gatavība akceptēt vāji pamatotus vai pēdējā brīdī iesniegtus priekšlikumus no ministrijām.

Valsts sagrābšanas pazīmes izpildvaras darbā ir ārpus šā projekta tvēruma, taču nepietiekama likumprojektu izvētīšana Saeimā potenciāli palielina iespēju slēptu interešu aizstāvjiem panākt sev vēlamo, jo pietiek vien panākt ietekmi uz izpildvaru.

Domnīcas PROVIDUS pētnieks Olafs Grigus atzīst, ka “lai gan februāra Saeimas monitoringa rezultātos nav novērojamas tik spilgtas iespējamās valsts sagrābšanas pazīmes kā monitoringa pirmajos posmos, atsevišķas situācijas rada bažas par sistēmiskiem riskiem Saeimas darbā. Līdzīgas situācijas novērotas arī monitoringa pirmajos posmos, taču par problemātisko raksturu liecina tieši to regularitāte. Kā vienu no būtiskajiem riskiem jānosauc Saeimas pārlieku zemo analītisko kapacitāti, kas daļēji var izpausties pārlieku lielā atkarībā no izpildvaras.”

Sabiedrības par atklātību “Delna” direktors Gundars Jankovs norāda: “Saeimas likumdošanas procesa monitoringa ietvaros nākas secināt, ka Saeimas darbs ir ieslīdzis dziļā rutīnā, kas neļauj pilnveidot likumdošanas procesu.

Tas, ka nepārtraukti rodas “pēdējā brīža” piedāvājumi likumprojektiem no izpildvaras, nav laba prakse un var liecināt par apzinātu šādu rīcību.

Steigā virzīti priekšlikumi var radīt varas sagrābšanas riskus, deputātiem pat neapzinoties. Būtu svarīgi, lai Saeima izslēgtu šādas situācijas un spētu padziļināti izanalizēt visus priekšlikumus.”

Ļoti pozitīvi vērtējams tas, ka februārī monitorēto likumdošanas iniciatīvu izskatīšanā nebija vērojamas valsts sagrābšanas pazīmes. Arī amatpersonu iecelšanas gaitā šādas pazīmes nav konstatētas. Monitorings 2016.gada februārī aptvēra 31 likumprojekta izskatīšanu, 7 amatpersonu iecelšanu un pieprasījumu pēc budžeta apropriāciju pārdales.

Pilnais ziņojums pieejams (šeitpdf).

Uzraudzība notiek projekta „Valsts sagrābšanas pazīmju analīze” ietvaros. Projektu daļēji finansiāli atbalsta fonds Atvērtās sabiedrības institūts (Foundation Open Society Institute) sadarbībā ar Atvērtās sabiedrības fondu (Open Society Foundations) Think Tank Fund.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!