Tik tālu nu esam. Ja valsts augstākajām un pirmajām amatpersonām nepatīk kāda „pavalstnieka” izteiktais viedoklis, tad viņas meklē rokā „nepareizi” runājošo un nokaunina.
Daudze aizrāda publicistei Kosteņeckai
Tā noticis šoreiz, kad valsts otrā augstākā amatpersona, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) zvanījis publicistei Marinai Kosteņeckai, pārmetot par viņas izteikto viedokli televīzijā: „Es no jums to negaidīju!”
Nu kur vēl tālāk?! Man jau ir apnicis uzdot šo jautājumu, ko šīs valdošās koalīcijas laikā nākas vaicāt vai ik pārdienas, ja ne vēl biežāk. Nu kur vēl tālāk? Tālāk tikai seko jau pavisam tieša cenzūra — pirms kāds kādu vārdu vēl publiski bildis. Tā, Marina, mums tapis zināms, ka šodien jūs intervēs Panorāma. Aha, labi, labi! Nu, un kādu tad viedoklīti esat paredzējusi teikt? Ak, tādu — lai latvieši nebaidās, jo krievi nenāk? Hmm, nē, nē, Marina, mums, valdošajiem, šitāds viedoklītis nepatīk! Mums pirms referenduma ir savs kurss — baidoties par pašu iesildītajām sēdvietām, mēs gribam tautu ar krieviem tā drusku pabaidīt, tāpēc, Marina, būtu labi, ja jūs pateiktu, ka krievi tūlīt pēc referenduma pārņems šito valsti un jau no rīta mēs pamodīsimies pilnīgi citā valstī — pēc Maskavas laika. Kā, Marina, jūs ko tādu nevēlaties sacīt? Ak, jūsu viedoklis nesakrīt ar mūsējo? Marina, Marina, slikti, ļoti slikti! Bet padomājiet labi! Gundara zvans — tas bija tikai pirmais brīdinājums, tā teikt, pirmais brīdinājuma šāviens gaisā. Ja neklausīsit, tad sekos citi un — jau ar daudz nopietnākām sekām. Tad kā, Marina? Sarunāts?
Ventspils anesteziologs Gundars šoreiz ir atļāvies par daudz. Man jau šķita, ka pārāk klaju demagoģiju mūsu parlamenta galvenā persona atļaujas, pilnīgi nepamatoti medijos cilvēkus baidot ar referenduma sekām — radikālu valsts varas un kursa maiņu. Bet Gundaram nepietiek. Gundars, aci nemirkšķinot, zvana un kaunina, jo te daži labi iedomājas runāt nepareizi!
Var jau būt, ka Gundars, Ventspils karaļvalstī dzīvodams, nekad nav aizdomājies, ka cilvēkiem šajā pasaulē var būt dažādi viedokļi, kuru izteikšanu viņiem garantē ne tikai pašmāju Satversmes 100.pants, bet arī virkne starptautisku cilvēktiesību dokumentu. Var jau būt, ka Saeimas priekšsēdētāja krēslā koalīcijas iesēdinātais dakteris Gundars nesaprot, ka viņš ir viens no galvenajiem, kuram būtu jārāda priekšzīme valsts pamatdokumenta ievērošanā un cienīšanā. Var arī būt, ka Gundars vispār neizprot demokrātijas pamatus, un tad ir jautājums — kāpēc viņš vēl sēž Saeimas pirmajā krēslā?
Bet, visticamāk, Gundars saprot vienu — tā kā viņam svešas ir tik daudzas elementāras demokrātijas patiesības, viņam, visticamāk, pavisam noteikti nebūtu jāsēž Saeimas prezidijā un, ļoti iespējams, pat ne Saeimā. Un ļoti iespējams, ka Gundars baidās — vēlētāji redz, ka viņš šai vietai neder, tāpēc, ja ar referendumu tiks panāktas tautas tiesības atlaist Saeimu, tad, ļoti ticams, Gundars tiks atlaists. Jo pēc Saeimas Kārtības ruļļa Saeimas priekšsēdētājs reprezentē parlamentu, un tad nu tagad Gundars Daudze mums daiļrunīgi parāda — lūk, lūk, kāds ir Latvijas parlaments! Un vēlētāji to redz. Un tāpēc Gundars un valdošā koalīcija agonijā iet uz pilnu banku — nolaižas līdz pat tādam absurdam kā vēlētāju baidīšanai ar „krievi nāk!” Līdz šim to atļāvās vien tēvzemieši, un viņu elektorāts ir pamatīgi sarucis.
Gundara Daudzes zvans Marinai Kosteņeckai ir pierādījums Saeimas priekšsēdētāja un valdošās koalīcijas bankrotam. Var jau būt, ka Gundars kā profesionāls anesteziologs cer vēl iemidzināt vēlētājus, bet, šķiet, labāk tomēr viņam ķerties pie lietas, ko acīmredzot viņš pieprot daudz labāk — iemidzināt cilvēkus slimnīcā, lai palīdzētu viņiem atgūt veselību. Bet Latvijas vēlētāji arī bez it kā politiķa Gundara padomiem un agonijas lēkmēm paši zinās, vai piedalīties un kā balsot referendumā. Un Marina Kosteņecka pavisam noteikti pati zinās, ko, kad un kā pateikt tautai, kas viņu ciena.