Raksts

Grafiti galvaspilsēta


Datums:
14. novembris, 2007


Autori

Rita Ruduša


Rīga - iedvesmas pilsēta. Īpaši, ja tu esi grafiti fans.

Ar grafiti ir izraibinātas ne tikai “tradicionālās” virsmas — pazemes pārejas, industriālie objekti, mūra sētas un transporta pieturas — bet arī vēsturisko ēku sienas. Šorīt, atgriežoties no rīta pastaigas ar suni, mēģināju saskaitīt, cik daudz namu Krišjāņa Barona ielā posmā no Matīsa ielas līdz Stabu ielai ir brīvi no grafiti. Atbilde – neviens. Dažos gadījumos cilvēks ar baloniņu rokās ir pat riskējis ar dzīvību, lai tikai atstātu savas pēdas (liecību, uzrunu, izaicinājumu?), jo grafiti ir tādās vietās, kurām var piekļūt tikai no ēkas jumta. Šķiet, ka īpaši iecienītas ir svaigi krāsotu ēku sienas. Koka nams Barona un Stabu ielas stūrī, kurš tika atjaunots ar lielu rūpību (pat veikalu izkārtnes ir veidotas vienotā stilā), pēc rekonstrukcijas neskarts nostāvēja labi ja pāris dienas. Pasteļtonī krāsoto sienu tagad “rotā” biezi, melni ķeburi — grafiti zīmētāja “sveiciens” sentimentālajiem vēsturisko ēku cienītājiem. Atvainojiet par skarbumu, bet es nudien uztveru to par spļāvienu rīdzinieka sejā.

Šķiet, ka Rīga ir jau padevusies un pieņēmusi “grafiti paradīzes” tēlu. Namu īpašnieki vairs nepūlas ķēpājumus aizkrāsot, pilsētas kungi tos (tāpat kā daudzas citas nebūšanas) acīmredzot nepamana, bet reklāmisti steidz gūt labumu no ļaunuma. Salienas māju pārdevēji tagad izmanto grafīti, lai aicinātu pārcelties ārpus pilsētas. Tuneļos pie grafiti ķēpājumiem ir pielīmētas reklāmas ar tekstu “Vēl viens iemesls, lai pārceltos uz Salienu”.

Bet es negribu nekur pārcelties. Es gribu dzīvot Rīgā. Bez grafiti.

Savulaik līdzīgā sērga bija piemeklējusi citu Eiropas pilsētu — Prāgu. Prāgas dome tērēja aptuveni 90 000 latu gadā, lai nomazgātu melno smiņķi no pilsētas sejas (2001.gada dati), Domnieki bija izmisuši — likās, ka grafiti zimētāji to uztver kā sacensību. Ak, jūs nomazgājāt milzīgo uzrakstu zem tilta, nekas, mēs uzkāpsim uz klints un apzīmēsim to, ak, jūs pieķērāt metro vagonu ķēpātājus, nekas, mēs nokrāsosim Vltavā pietauvoto kuģiti. Risinājums, kuru atrada Prāgas dome, nav oriģināls, bet iedarbīgs. Pilsētas vadība uzaicināja aerosola smidzinātājus uz sarunām un teica — mēs jums piedāvājam vairākas oficiāli sankcionētās virsmas. Tās ir lielas, atrodas publiskās vietās, jūsu mākslu varēs novērtēt daudzi skatītāji. Krāsojiet uz nebēdu! Bet tur un tikai tur. Šķiet, ka pagaidām darbojas.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!