Diena, 11.10.2003.

Pēc lielā lēciena tūlīt pēc referenduma par Latvijas iestāju Eiropas Savienībā (ES) arī oktobrī ievērojami audzis naturalizēties gribētāju skaits — Naturalizācijas pārvalde (NP) pagājušajā mēnesī saņēmusi 1371 Latvijas pilsonības pretendenta iesniegumu. Tas ir aptuveni uz pusi vairāk nekā pērn šajā laikā un apliecina jau agrāk prognozēto — valsts pievienošanās ES varētu paātrināt naturalizācijas tempus un mazināt arī starptautisko institūciju pārmetumus Latvijai par nepilnu pusmiljonu lielo nepilsoņu skaitu.

“Naturalizācijas temps ir pieaudzis, un var runāt par pastiprinātu motivāciju, ko radījuši vairāki faktori. Pirmais no tiem — referendums,” saka NP priekšnieces vietnieks Jānis Kahanovičs. Viņaprāt, nepilsoņi, kurus vēl pirms 20.septembra musināja daļas kreiso politiķu izplatītie viltus solījumi, ka Latviju ar tik lielu nepilsoņu skaitu ES neuzņems, tagad sapratuši — viņu cerības nav attaisnojušās un cita ceļa, izņemot naturalizāciju, nav.

Naturalizāciju veicina arī NP organizētie latviešu valodas kursi, kur ik mēnesi 400 cilvēku apgūst valsts valodu, lai varētu nokārtot naturalizācijas pārbaudījumu. Tomēr J.Kahanovičs stāsta — pēdējos mēnešos naturalizācijas pretendentu dati liecina — tie ir 50.—60.gados dzimuši cilvēki ar labām latviešu valodas zināšanām, kam nebūtu bijis problēmu naturalizēties arī līdz šim.