Raksts

Forša sajūta, kampēji!


Datums:
05. augusts, 2010


Autori

Dita Arāja


Beidzot vairs pat pašiem optimistiskākajiem nav jāšaubās — Diena ir kļuvusi par daļu no labās Latvijas.

Laikrakstu nopircis Šlesera tuvs līdzgaitnieks un bijušais biznesa partneris Viesturs Koziols. Viņam nu ir 51% laikraksta akciju, bet 49% vēl joprojām saglabā Roulendu ģimene.

Puzle pamazām ir salikusies. Vietējie oligarhu roulendi ir parādījušies. Un maisam gals tiek savilkts — Latvijā brīvi un neatkarīgi mediji gandrīz jau ir iznīcināti. Dienas sashēmotā ieņemšana tās patiesajiem pircējiem droši vien sagādā baudu. Cirst asti nīstam sunim pa gabaliņam noteikti ir daudz tīkamāk nekā vienkārši vienā dienā ar reizi suni nošaut. Un Diena rāpos man pie kājām!

Ar ko gan šie cilvēki izrēķinās? Ar Sarmīti Ēlerti? Ar Arvilu Ašeradenu? Nu nē taču! Tie jau sen ir laimīgi prom un uzņēmuši kursu uz citām virsotnēm. Izrēķinās ar cilvēkiem, kas Dienā ir ilgus gadus strādājuši un kam Diena nekad nav bijusi bizness. Tāds tas nemaz nevarēja būt, jo šie cilvēki nav bijuši laikraksta akcionāri. Viņi ir godprātīgi darījuši savu darbu — radošie ir avīzi pildījuši ar saturu, bet tehniskie darbinieki — gādājuši par Dienas izskatu. Nu šiem cilvēkiem paliek tikai viens — izvēlēties, vai viņi vēlas strādāt Šlesera drauga kontrolētā kantorī, vai arī šī nu gan reiz ir tā sarkanā līnija, kas nav pārkāpjama. Izvēle ir katra paša ziņā. Un, lai kāda arī būtu Dienas cilvēku tālākā rīcība, viņi nav pelnījuši nosodījumu. Viņi ir vieni no mums — mediju cilvēki, parastie darba ņēmēji, kas visu laiku ir bijuši atkarīgi no priekšniecības labvēlības. Kas garus gadus no savas dzīves ir veltījuši konkrētajam medijam, bet beigās, izspiesti kā citroni, ir attapušies Latvijas mediju realitātē, kur vairums izdevumu un raidsabiedrību pieder kādam politikā ieinteresētam spēkam vai personai.

Savulaik Šlesers kā ministrs manipulēja ar pasta tarifiem un, izmantojot valsts resursus, izdeva savu Pasta Avīzi, tā mēģinot kaitēt Dienai un graut tās biznesu. Īsti nesanāca. Nu izshēmots labāks avīzes sagrābšanas veids. Viņa draugs Koziols pirms pagājušajām vēlēšanām izdeva žurnālu Republika.lv. Žurnāls beidza pastāvēt drīz pēc tam, kad Šlesers atkal kārtējo reizi iesēdās amatpersonas krēslā un tika pie valsts resursu pārvaldīšanas un dalīšanas.

Koziols var uz galvas stāvēt un apgalvot, ka par spīti draudzībai, ja Šlesers būs novietojis auto neatļautā vietā vai arī ja būs pārkāpis likumu, par to Diena rakstīšot, „nav jautājumu”. Bet kurš tad viņa ārišķīgajām runām spēj noticēt? Un kam vairs tāda vāvuļošana? Lai vēl vairāk pazemotu dieniniekus?

Nu viss ir skaidrs. Diena rullēs uz labāku Latviju. Tādu, kādu to saredz Andris un Ainārs. Viņiem jau ir mediju atbalsts. Labais Ēķis katru vakaru ar tādiem pašiem labiem cilvēkiem savā TV drillē viltus „tautas” diskusijas. Latvijas televīzijā, kā raksta kolēģi, ziņu dienesta vadītājs Gailītis neslēpj savas politiskās simpātijas un, kā izskatās, grib arī skatītājus piespiest mīlēt labo Latviju.

Apkārt mums daudz labo cilvēku. Labi oligarhi, kas valsti sadalījuši gabaliņos un nozaguši. Labi politiķi, kas partiju sponsoru atmesto kumosu dēļ pieņēmuši saviem barotājiem izdevīgus lēmumus. Labi uzņēmēji, kas, protams, kā mazi šuneļi apvienojas ap lielajiem kampējiem. Pavisam labi polittehnologi, kas ar saviem prātus skalojošajiem trikiem pie valsts izdevīgās siles iebīda savus partijiskos aizbilstamos. Un, protams, pavisam labā čaklā un dziedošā tauta, kas kā auni ļaujas nocirpties pavisam pliki.

Nāks rudentiņš, un korumpētie Latviju valdošie labie cilvēki saskaitīs cāļus, kurus izperināt un izaudzēt viņiem nu, visticamāk, būs palīdzējusi arī Diena. Forša sajūta, kampēji, grābēji, raķetes, ne?


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!